Anotācija (ex-ante)

23-TA-2118: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām"  2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām”  2.1.3.1. pasākuma “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES)  fondu 2021. — 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

Atbilstoši Noteikumu projektam atbalsts tiks sniegts pašvaldībām, lai izveidotu vai atjaunotu infrastruktūru, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem projektiem, ieguldījumus veicot pašvaldību īpašumā esošu meliorācijas un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanā, kompleksos risinājumos applūstošo teritoriju, erozijai pakļautu krasta teritoriju un peldvietu noturības uzlabošanā klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī ilgtspējīgos “zaļās” un “zilās” infrastruktūras risinājumos, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir atbalstīt infrastruktūras izveides un atjaunošanas darbības, kas vērstas uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Pasākuma ietvaros ieguldījumi pašvaldības infrastruktūrā ne tikai uzlabos dzīves vides kvalitāti klimata pārmaiņu kontekstā, bet arī sekmēs civilo aizsardzību un atbrīvos pašvaldību līdzekļus, ko būs iespējams novirzīt citiem klimatneitrāliem ieguldījumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānam laika posmā līdz 2030. gadam (turpmāk – Pielāgošanās plāns) pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 6. ziņojumā (pieejams: https://www.ipcc.ch/report/sixth-assessment-report-cycle/), kas publicēts 2023. gada martā, pausts, ka cilvēka darbības, galvenokārt caur siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emitēšanu, ir nepārprotami izraisījušas globālo sasilšanu, 2011.–2020. gadā globālajai temperatūrai sasniedzot 1.1°C palielinājumu, salīdzinot ar 1850.–1900. gadu. Tāpat ir notikušas plašas un straujas pārmaiņas atmosfērā, okeānā, kriosfērā un biosfērā. Cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas ir izraisījušas daudzas laikapstākļu ekstremālās parādības pasaulē, kas rada kaitējumu gan dabai, gan cilvēkiem.
Pielāgošanās plānošana un īstenošana pasaulē notiek, taču ieguvumi un efektivitāte ir dažāda. Neskatoties uz progresu, pastāv vairākas nepilnības pielāgošanās procesā, piemēram, nepietiekams finansējuma apjoms projektu īstenošanai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencija) dalībvalstis, tai skaitā Latvija, Konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Pašreizējās rīcības, lai samazinātu SEG koncentrāciju atmosfērā un ierobežotu pasaules vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, nav pietiekoši efektīvas, un tāpēc pasaulē vidējā temperatūra turpina paaugstināties. Līdz ar to valstīm ir jāievieš pasākumi, lai uzlabotu savas spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un to radītajām sekām, kā arī izmantotu to radītās iespējas.

Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojums “Par Valsts civilās aizsardzības plānu” kā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programmas) ieguldījumu priekšnosacījumu dokuments paredz vairākus klimata pārmaiņu veicinātus iespējamos apdraudējumus, kuri saistīti ar arvien biežākajiem klimata ekstrēmiem un kuriem veicami pielāgošanās pasākumi, piemēram, zemes nogruvumi, pali, plūdi un vējuzplūdi, lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums u.c.

Uz klimata pārmaiņu izraisīto meteoroloģisko apstākļu maiņu Latvijā norāda arī VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” apkopotā informācija par laikapstākļu ekstrēmu vērtībām pa gadiem, piemēram, 2021. gadā tika novērota gan karstākā vasara novērojumu vēsturē ar jauniem tropisko nakšu rekordiem un gandrīz 200 maksimālās gaisa temperatūras rekordiem, gan vēsākais septembris pēdējos 13 gados un aukstākā ziema pēdējos 8 gados ar stiprāko salu kopš 2017. gada. Tāpat tika novēroti otrie lielākie pavasara pali Gaujā un ceturtais nokrišņiem bagātākais maijs novērojumu vēsturē. Savukārt 2020. gads bija pirmais gads vismaz pēdējo 60 gadu laikā, kad Ainažos, Jelgavā, Kolkā un Ventspilī neizveidojās sniega sega, tika reģistrēti 394 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bija siltākā ziema un rudens novērojumu vēsturē [1]. Likumsakarīgi šādi meteoroloģiskie apstākļi ietekmē gan iedzīvotājus, piemēram, karstuma viļņu laikā atrasties ārtelpās bez noēnojuma var kļūt veselībai bīstami, gan infrastruktūru, piemēram, lietusūdens savākšanas sistēmām trūkst kapacitātes spēcīgu lietusgāžu laikā.  

Jāņem vērā, ka 2022. gada 20. oktobrī pieņemtā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 22. punkts paredz tādu pašvaldības autonomo funkciju kā “veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām”. Tādējādi pašvaldību atbildībā ir sekmēt  darbību īstenošanu, kas veicina adaptēšanos notiekošajām klimata pārmaiņām un ar tām saistītajiem riskiem, kā arī pēc iespējas ierobežot tās.

Ievērojot minēto klimata pārmaiņu nozīmīgumu un esošo normatīvajos aktos noteikto nepieciešamību veikt darbības, lai pielāgotos tām un mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, Programmas ietvaros tika izveidots 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.1. pasākums “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” (turpmāk – Pasākums).


[1] https://klimats.meteo.lv/vizualie_materiali/infografiki/
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, balstoties uz meteoroloģisko novērojumu datiem un nākotnes klimatiskajiem modeļiem, ir izveidojis katra Latvijas novada un valstspilsētas klimata profilu[1]. Iespējamie riski ir karstuma viļņi, aukstuma viļņi, nokrišņi, sniegs.

Būtiskākie karstuma viļņu riski (3. riska klase) iespējami Saldus, Dobeles un Rēzeknes novadā (un Rēzeknes valstspilsētā), bet mazākie tie ir Kurzemes ziemeļu daļā, Vidzemē un Zemgales austrumu daļā, Latgales dienvidu daļā. Aukstuma viļņu riskam visvairāk pakļautas ir Balvu, Madonas un Varakļānu pašvaldības, bet vismazāk Kurzemes un Latvijas centrālās daļas pašvaldības. Risks, kuram ir visvairāk 3. riska klasē esošu pašvaldību, ir nokrišņi. Tie visvairāk varētu ietekmēt Rīgu, Daugavpili un Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Alūksnes, Balvu, Līvānu, Preiļu un Augšdaugavas novadu. Sniega risks visaugstākais ir Ropažu, Ogres, Siguldas, Cēsu, Madonas, Smiltenes, Gulbenes, Alūksnes, Balvu pašvaldībās, savukārt, piemēram, Kurzeme un Zemgales centrālā daļa atrodas 1. riska klasē.


[1] Pašvaldību klimata profili, pieejams: https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/
Risinājuma apraksts
Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Pasākums tika izveidots, lai sniegtu ieguldījumu Pielāgošanās plāna:
1) 1. stratēģiskā mērķa “Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes” izpildē, paredzot ieguldījumus t.sk. civilās aizsardzības jomā, lai pasargātu cilvēku veselību un dzīvību no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm;
2) 2. stratēģiskā mērķa “Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas” izpildē, paredzot ieguldījumus, piemēram, tūrisma nozares pielāgošanai klimata pārmaiņām pašvaldības pārziņā esošas infrastruktūras ietvaros;
3) 3. stratēģiskā mērķa “Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem” izpildē, paredzot “zaļās” infrastruktūras izmantošanu klimata risku ietekmes mazināšanai;
4) 4. stratēģiskā mērķa “Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām – mazināta” izpildē, paredzot gan klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšanai ekosistēmās, gan rīcībām svešzemju invazīvo sugu, kaitēkļu un patogēno organismu ierobežošanai, gan dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) vērtību aizsardzībai no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka līdz šim ES fondu  finansējums nav piešķirts darbībām, kas sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām pašvaldību ietvaros, Programmā tika izveidots Pasākums, lai veicinātu jaunās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanu, sekmētu Pielāgošanās plāna stratēģisko mērķu izpildi, kā arī nodrošinātu praktisku pašvaldību infrastruktūras un teritorijas pielāgošanu ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem. Sekojoši, būtiski ir veicināt pēc iespējas vairāk pašvaldību iesaisti pasākumu īstenošanā tur, kur tas ir visnepieciešamāk klimata pārmaiņu izraisīto risku kontekstā. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz, ka tiek noteikts minimālais un maksimālais finansējums vienas pašvaldības administratīvās teritorijas ietvaros realizētajam projektam (minimālais attiecināmo izmaksu apjoms nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), bet maksimālais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 3 000 000 euro vienam projektam), bet, lai sabalansēti īstenotu reģionālo pieeju un sekmētu ieguldījumus reģionos, tiek noteikts projektu iesniegumu ranžēšanas princips, kas paredz līdzvērtīgas iespējas īstenot efektīvākos projektus visos plānošanas reģionos.

Minimālais attiecināmo izmaksu apjoms noteikts, balstoties uz pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos Noteikumu projekta izstrādes laikā iekļautajiem projektiem, kuros paredzētās darbības atbilstu pielāgošanos klimata pārmaiņām darbībām, kā arī ņemot vērā to, ka īstenojamo darbību loks ir ļoti plašs. Darbības ir iespējams kombinēt un tās var būt specifiskas konkrētas pašvaldības teritorijai.

Atbalsts Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” Pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – pirmās atlases kārtas) ietvaros plānots, balstoties uz pašvaldību attīstības programmām (tai skaitā stratēģijām, lai pielāgotos klimata pārmaiņām), kas sagatavotas atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotajām vadlīnijām [1]. Pašvaldības attīstības programma ir apstiprināta pašvaldības domes sēdē atbilstoši normatīvajiem aktiem par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Ar investīcijām infrastruktūras izveidei un (vai) atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai saprotamas tādas investīcijas, kas nepieciešamas klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanai un novēršanai, un kas iekļauj ieguldījumus materiālajos objektos teritoriālās struktūras ietvaros, kā arī nepieciešamajā aprīkojumā u.c. materiāli tehniskajā nodrošinājumā.

Klimata profilu dati Noteikumu projektā tiek ņemti vērā, piešķirot vairāk punktu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā tam projekta iesniedzējam, kurš ar plānoto projektu gan mazina savā teritorijā aktuālākus klimata riskus, gan iekļauj vairāku prioritāro klimata risku mazināšanas pasākumus.

Pasākumā līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami Programmas iznākuma rādītāji:
- nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – 15. Pirmās atlases kārtas ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim – 10 stratēģijas;
- “zaļā” infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām – 31 ha. Pirmās atlases kārtas ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim – 21 ha.
Kā nacionālais rādītājs, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, ir noteikta jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem.

Attiecīgi ieguldījumi Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros tiks veikti atbilstoši vismaz 10 pašvaldību stratēģijām (atsevišķs dokuments vai attīstības programmas sastāvdaļa), kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tiks atbalstītas tādas darbības, kas atbilst Pielāgošanās plānā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem, rīcības virzieniem un identificētajiem pasākumiem rīcības virzienu īstenošanai. Stratēģija iznākuma rādītāja kontekstā nav uztverama kā stratēģija kā atsevišķs plānošanas dokuments – pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija var būt integrēta pašvaldības attīstības programmā, bet var būt arī atsevišķs dokuments.

Par “zaļo” infrastruktūru uzskata tādu infrastruktūru, kas ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver “zaļās” zonas (vai “zilās”, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.

“Pelēkā” infrastruktūra ir cilvēka radīta infrastruktūra, izmantojot tradicionālos būvniecības materiālus (piemēram, dzelzi, cementu, tēraudu).

Par “zaļo” infrastruktūru iznākuma rādītāja sasniegšanā uzskatāma arī projektos izveidotā “zilā” infrastruktūra, t.i., iznākuma rādītāja vērtībā ieskaitāmi arī projektu īstenošanas laikā izveidotie ar ūdens ekosistēmām saistītie objekti, piemēram, ūdens aizturēšanas un uzkrāšanas tilpes, kombinēti “zaļās” un “zilās” infrastruktūras risinājumi – mitrāji, ilgtspējīgi lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi u.tml.

Nosakot platību, kādā izveidota “zaļā” infrastruktūra, iekļauj veģetācijas virsmas platību. Savukārt “zilās” infrastruktūras gadījumos ņem vērā ūdens virsmas platības. Papildus pie “zaļās” vai “zilās” infrastruktūras pieskaita arī risinājumus, ko sauc par dabā balstītiem risinājumiem – tādi, kas atdarina ekosistēmās noritošus procesus (piemēram, ūdens filtrācija, uzkrāšana u.c.). Piemērs - dabā balstīts risinājums būtu situācijā, kad veido caurlaidīgu segumu asfalta klājuma vietā, proti, aizstājot asfaltu ar granti vai speciālo bruģa struktūru, kam zem bruģa akmeņu klājuma ir izveidota ūdens savākšanas sistēma.  Ja tiek veidots filtrācijas lauks, tad tiek ņemta vērā tā platība līdz jaunveidojamā/uzlabotā objekta ārējai robežai, kas vairs nav veģetācijas robeža. Ja tiek veidota ievalka, tai jābūt ar mitriem apstākļiem piemērotiem augiem jeb bioievalkai. Attiecīgi tad var rēķināt visu ievalkas platību, t.sk. ierēķinot arī ievalkas nogāzes daļas. Arī ielas līmeņa pacelšana var būt kā dabā balstīts risinājums, jo tādā veidā tiek izveidoti ūdens uzkrāšanas baseini, kas veido dabā balstītu risinājumu (līdzīgi kā upju palienes/terases, kur ūdens izplešas līdz dabīgajam augstuma šķērslim).

Iznākuma rādītāja vērtībā “zaļās” (t.sk. iepriekš minētās “zilās”) infrastruktūras un rādītāja vērtībā iekļauto dabā balstīto risinājumu platību norāda hektāros ar precizitāti līdz veseliem kvadrātmetriem (piemēram, 1 m2 ir 0.0001 ha vai 250 m2 ir 0.025 ha).

Projektu ietvaros radīto rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Kopumā pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 52 117 648 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 17 355 352 euro), tai skaitā ERAF finansējums 44 300 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 14 752 049 euro) un nacionālais līdzfinansējums (pašvaldību un privātais līdzfinansējums) – ne mazāk kā 7 817 648 euro (tai skaitā elastības finansējuma apmērs 2 603 303 euro). Savukārt pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 34 762 296 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 29 547 951 euro un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 214 345 euro. Nacionālā līdzfinansējuma sadalījumu starp pašvaldību un privāto līdzfinansējumu noteikumu projekta izstrādes laikā nav iespējams noteikt, ņemot vērā, ka nav zināms to projektu skaits (un darbību apjoms), kuros tiks piesaistīts sadarbības partneris (kapitālsabiedrība). 

Pasākuma ietvaros ir paredzēts elastības finansējums, kas var tikt piešķirts pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu no 2026. gada 1. janvāra. Paredzētais elastības finansējuma ERAF apmērs ir 14 752 049 euro, nacionālā līdzfinansējuma – ne mazāk kā 2 603 303 euro. To plānots izlietot pasākuma otrajai atlases kārtai. Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja Programmas grozījumu rezultātā tiek samazināts pasākumam pieejamais elastības finansējuma ERAF apmērs, tiek palielināts pirmajai atlases kārtai pieejamais ERAF finansējums un attiecīgi arī nacionālais līdzfinansējums (tiek piemērots Noteikumu projekta 11. punkts par palielinātu finansējuma apjomu pirmajā atlases kārtā). Šajā gadījumā elastības finansējuma ERAF apmērs 8 754 334 euro tiek izmantots otrajai atlases kārtai. Gadījumā, ja pirmā atlases kārta tiek izsludināta par Noteikumu projekta 10. punktā minēto finansējuma apjomu, pieejamo finansējuma apjomu iespējams precizēt (ja stājas spēkā atbilstošie Programmas grozījumi), veicot grozījumus atlases nolikumā. Tā kā Programmas grozījumi ir paredzēti 2024. gada pirmajā pusē, tad nav riska, ka tas nelabvēlīgi varētu ietekmēt projekta iesniedzējus, jo projekta atlase ir paredzēta vismaz 3 mēnešu garumā vai vairāk. Gadījumā, ja starp projektu iesniegumu izvērtēšanu un apstiprināšanu (vai apstiprināšanu ar nosacījumu) notiks pirmajā atlases kārtā pieejamā finansējuma maiņa (tā palielināšana), veicot grozījumus atlases nolikumā un ievērojot projektu iesniegumu ranžēšanas principu atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, būs iespējams apstiprināt (vai apstiprināt ar nosacījumu) vairāk projektus tajos plānošanas reģionos, kuriem sākotnēji pieejamais finansējuma apjoms vēl nebūs izlietots, atbilstoši kvalitātes punktos iegūtajam punktu skaitam. Pieejamā finansējuma maiņas gadījumā netiek veiktas izmaiņas Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros sasniedzamo rādītāju vērtībās.


Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Vienas pašvaldības ietvaros (t.i. vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no finansējuma saņēmēja veida) pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta iesniegumu.

Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka Noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt, slēdzot rakstisku līgumu, piemēram, sabiedrisko (ūdenssaimniecības) pakalpojumu sniedzēju pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, ja tas paredzēts publiski pieejamas dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai pašvaldībā sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, kas pilda deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, projektā kā sadarbības partneris var piedalīties ar savā īpašumā vai valdījumā esošu nekustamo īpašumu, kurā nepieciešams veikt projektā plānotās darbības, kas neiekļauj būvniecību. Darbības veic finansējuma saņēmējs (pašvaldība vai tās izveidota iestāde). Šajā gadījumā projekta rezultātu uzturēšanu nodrošina sadarbības partneris.

Gadījumā, ja projekta iesniedzējs plāno veikt darbības, kas neiekļauj būvniecību, fiziskas personas īpašumā, attiecīgajam nekustamajam īpašumam projekta īstenošanas un dzīves cikla laikā ir jābūt projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā.

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja projekta īstenošanā tiek piesaistīts sadarbības partneris) interešu konflikta neesamību.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas Pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” noteiktajam intervences kodam – 060 “Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas)” (Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai kopumā pieejamais ERAF finansējums 29 547 951 euro un nacionālais līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 214 345 euro). Intervences koda koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 100%, koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas projektu veidā ir atspoguļotas pašvaldību attīstības plānošanas programmās, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas var ietvert gan “zaļās” un “zilās” infrastruktūras risinājumus, gan cita veida pielāgošanās pasākumus. Ja “zaļās” un “zilās” infrastruktūras risinājumus nav iespējams piemērot un tiek izmantoti “pelēkās” infrastruktūras risinājumi, projekta iesniegumā sniedz detalizētu pamatojumu ar izvērtējumu par nepieciešamību izmantot “pelēkās” infrastruktūras elementus. Pašvaldības meliorācijas sistēma sastāv no polderu sūkņu stacijām, hidrotehniskām būvēm un inženierbūvēm atbilstoši Meliorācijas likuma 1. panta 2. un 5. punktam un Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 “Meliorācijas kadastra noteikumi” 11.3. apakšpunktam.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros pašvaldībām iespējams veikt dažādas pielāgošanās klimata pārmaiņām aktivitātes, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām (t.sk. veicina oglekļa dioksīda piesaisti) un atbilst Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, piemēram:
1) veidot:
- ūdens aizturēšanas zonu – vietas, kurās ūdens dabiski var uzkrāties;
- ūdens uzglabāšanas laukumus pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;
- mitrājus pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;
- “zaļos” koridorus, lai samazinātu dabisko un pusdabisko teritoriju fragmentāciju un izolāciju;
- ūdensizturīgas starpsienas;
- balstsienas upes krastos;
- pakāpenisku augstuma diferenciāciju ūdens krastos;
- dabai draudzīgas biojoslas (bioswales);
- “zaļo” infrastruktūru gar ceļu malām, vietās, kur nepieciešams noēnojums, un citviet pilsētvidē (“zaļās” salas, “zaļie” koridori, vairākstāvu apstādījumi, vertikālie un sienu stādījumi, jumtu dārzi, “zaļās” barjeras u.c.);
- dažāda veida lietus ūdens noteku risinājumus (t.sk. infiltrācijas kasetes, joslas un notekas);
- reversās drenāžas un zemes filtru risinājumus;
- paaugstinātas ietves (applūstošajās ielās) ar lēzenu malu starp ielu un ietvi, ievērojot vides piekļūstamības prasības;
- jūras krastu u.c. krastu teritoriju apmeklētāju plūsmas organizēšanas, brīdināšanas un drošības pasākumus potenciālo noslīdeņu, nogruvumu un applūšanas riska vietās;
- informāciju sabiedrībai par karstuma ietekmi uz veselību, rekomendācijām par rīcību karstuma viļņu laikā, informāciju par citām klimata pārmaiņu ietekmēm, pielāgošanos tām (dažādām sabiedrības grupām – senioriem, skolēniem, sociālās aprūpes darbiniekiem u.c.);
- dzeramā ūdens pieejas vietas publiskās vietās;
- ūdeni izmantojošus gaisa temperatūru samazinošus risinājumus (water mist);
- augsnes mitruma zudumu samazinošus risinājumus;
2) pielāgot vai uzlabot:
- ēkas aizsargbarjeru funkciju pret plūdiem, stiprinot civilo aizsardzību;
- esošus dambjus un aizsprostus, ja sniegts skaidrojums, kā šāda aktivitāte sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām;
- lietus kanalizācijas sistēmas un caurtekas pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās (t.sk., papildinot tās ar “zaļās” infrastruktūras elementiem);
- apūdeņošanas sistēmas jaunām vai esošām “zaļajām” teritorijām;
- esošo “zilo” infrastruktūru – padarot ūdens uzkrāšanas vietu necaurlaidīgu (piemēram, izmantojot laukakmeņu māla slāni), lai nodrošinātu dzīves vidi ūdensdzīvniekiem izteikta sausuma laikā;
- ceļa segumu (kur iespējams, ierīkojot ūdenscaurlaidīgu segumu);
3) pielāgot vai atjaunot:
- pašvaldības īpašumā esošu meliorācijas sistēmu, lai novērstu klimata pārmaiņu veicinātus plūdus un palus;
- “zaļo” infrastruktūru pilsētvidē.
Projektos iespējama arī:
1) esošo ūdensteču un ūdenstilpju tīrīšana, ja tā nodrošina ilgtermiņa ietekmi un tiek ievērotas vides aizsardzības prasības;
2) mehānisko šķēršļu nojaukšana, ja tā sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām;
3) krastu nostiprināšana, t.sk. peldvietu saglabāšanas darbi (iekļaujot nepieciešamos pasākumus civilās aizsardzības stiprināšanai, piemēram, brīdinājuma zīmes);
4) palieņu atjaunošana un terašu veidošana upju krastos, ievērojot Aizsargjoslu likuma un Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasības, kā arī pamatojot pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšanu projekta iesniegumā;
5) risinājumu piemērošana applūstošajām teritorijām;
6) invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas pasākumi, ja tie nodrošina ilgtermiņa ietekmi, un projekta iesniegumā ir pamatota pielāgošanās klimata pārmaiņām sekmēšana;
7) kaitēkļu apkarošanas pasākumi, ja tādi nepieciešami, piemēram, veicot parka atjaunošanu vai cita rekreatīvā pasākuma īstenošanu;
8) citu pielāgošanās pasākumu veikšana atbilstoši pašvaldības attīstības programmā identificētajiem nepieciešamajiem pasākumiem, kas ietver dabā balstītus risinājumus.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā publiskas personas  īpašumā, vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesība, vai Noteikumu projektā minētā sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā. Ja projektā ir paredzētas darbības pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmās, jānodrošina, ka, ja darbi tiek veikti bez būvniecības procesa, finansējuma saņēmējam ir bezatlīdzības turējuma (piemēram, slēdzot patapinājuma līgumu) tiesības uz tām zemes vienību daļām, kurās tiks veiktas projekta darbības, bet, ja ar būvniecības procesu – jābūt spēkā esošai apbūves tiesībai uz visām zemes vienību daļām, kurās tiks veiktas būvniecības darbības. Ir jāievēro Noteikumu projektā noteiktie īpašumtiesību nosacījumi, kā arī tie jāsaglabā projekta dzīves cikla laikā. Finansējuma saņēmējam jānodrošina projekta rezultātu ilgtspēja atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajam. 

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros meliorācijas sistēmas atjaunošanas un pārbūves darbi ir atbalstāmi, ja tie tiek veikti, lai atjaunotu pašvaldības īpašumā esošu vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novada vai valstspilsētas teritorijās, izņemot lauksaimniecības un meža zemju teritorijās. Meliorācijas sistēmas atjaunošanas un pārbūves darbu veikšana pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmās ir iespējama gadījumos, ja saņemts meliorācijas sistēmu projektēšanas vai upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas jomā sertificēta būvspeciālista atzinums par to, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ietekmē pali vai vēja radīti ūdens uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un upju grīvās atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 378 “Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 378) 3. punktam (3.1. un 3.2. apakšpunktam) un 14.1. apakšpunktam. Meliorācijas sistēmas atjaunošana netiek veikta lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža zemē saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas izmantošanas veidu. Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmās darbi nav veicami MK noteikumu Nr. 378 3.3. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, jo tas attiecināms uz neparedzamiem gadījumiem, attiecīgi projekta iesniedzējs tos nevar a priori iekļaut projekta iesniegumā. Nav atbalstāmas darbības MK noteikumu Nr. 378 3.4., 3.5. apakšpunktā noteiktajos gadījumos, ņemot vērā, ka Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ES fondu līdzekļi nav ieguldāmi darbībās, kurās projekta iesniedzējam būtu pienākums pieprasīt šo darbu izmaksas segt zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. 
 
Ja Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros nepieciešams veikt darbības aizsargjoslās, kas nodibinātas par labu finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim (Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā ir redzams apgrūtinājums) un kas šķērso citu īpašnieku zemesgabalus, projekta iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka ar nekustamā īpašuma (vai nekustamo īpašumu) īpašnieku(-iem) ir saskaņotas projekta darbības. Ja finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris veic darbības, kuru rezultātā tiek noteikta jauna aizsargjosla, nepieciešams izpildīt Noteikumu projektā noteiktos īpašumtiesību nosacījumus.  
 
Noteikumu projekts paredz, ka pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta teritoriju attīstība, kas saistāma ar komersantu tiešajām vajadzībām, attiecīgi tiek atbalstītas darbības tikai publiski pieejamās teritorijās (visā projekta dzīves ciklā).

Atbalstāmajām darbībām ir jāatbilst Pielāgošanās plānam vai Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumam “Par Valsts civilās aizsardzības plānu” (turpmāk - VCAP). Projekta iesniegumā ir pamatots, kā projekta darbību ieviešana veicinās Pielāgošanās plāna stratēģiskā mērķa (mērķu) izpildi vai projekta iesniegumā ir aprakstīts iespējamais apdraudējums un plānoto darbību atbilstība preventīvajiem, gatavības un reaģēšanas pasākumiem saskaņā ar VCAP. Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros (t.sk. projektu iesniegumu sagatavošanā) iespējamo klimata pārmaiņu veicināto apdraudējumi, piemēram, zemes nogruvumi, pali, plūdi un vējuzplūdi, lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums un slapja sniega nogulums, stiprs sals, karstums, sausums u.c. izmantojami atbilstoši VCAP iekļautajiem skaidrojumiem un definīcijām. 

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu publisko teritoriju attīstību, ieguldījumi tiks veikti, ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošana tiks nodrošināta, iekļaujot dabā balstītus risinājumus, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, principa “iekļautība” ievērošana tiks nodrošināta, projektu iekļaujot pašvaldību attīstības programmā, kuras apspriešanā piedalās sabiedrība, un projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam.

Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projekta izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras, ainavu arhitektūras vai telpiskās plānošanas jomās. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot projekta teritorijas apkārtnē esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka ieguldījumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tiek īstenoti, ievērojot universālā dizaina principus, kas saskaņā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām "Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai” nozīmē īpaši rūpīgu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai. Universāls dizains ietver šādus septiņus principus: daudzveidīga izmantošana, viegli izprotams pielietojums, minimāla fiziskā piepūle, viegli uztverama informācija, samazināta iespēja kļūdīties, kustībai un lietošanai atbilstošs telpas izmērs, ērta lietošana ikvienam.

Ja pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (ja attiecināms) saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Finansējuma saņēmējs var veikt arī inovatīvu iepirkumu.

Noteikumu projekta ietvaros elektroenerģijas un ūdenssaimniecības pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana nav paredzētas kā atbalstāmās darbības, izņemot, ja tās saistītas ar publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanu vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (piemēram, ūdens miglas – gaisa dzesēšanas sistēmu uzstādīšanu, vairāk informācijas: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0360132319302392).
Izveidotā elektrotīklu un vājstravu tīklu infrastruktūra ir izmantojama tikai projektā jaunizveidotās vai atjaunotās publiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai, piemēram, teritorijas apgaismojuma nodrošināšanai.

Infrastruktūras izveides un atjaunošanas pasākumi ir vērsti uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un to izraisītu katastrofu risku mazināšanu. Infrastruktūras, kas izveidota vai atjaunota pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanas rezultātā, izmantošanas mērķis nav komerciāls. Infrastruktūra tiek izbūvēta visas sabiedrības – valstspilsētu un novadu iedzīvotāju interesēs, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Infrastruktūra tiek izbūvēta, īstenojot valsts varu, kā arī minētā infrastruktūra, daļā, kas neapdraud iedzīvotāju drošību, ir publiski pieejama ikvienam iedzīvotājam. Infrastruktūras daļas, kas nav publiski pieejamas, ir, piemēram, aizsargdambju slīpās virsmas, vietas, kur krasta aizsargbūvju dēļ aizliegts peldēties, nožogojums iedzīvotāju drošībai, lai nevarētu iekrist ūdenstilpē u.tml.  Vienlaikus finansējuma saņēmējam attiecībā uz projekta īstenošanā iesaistīto nekustamo īpašumu nepieciešams samērot publiskās pieejamības (tajā skaitā iedzīvotāju drošības) un piekļūstamības (veicot izbūvētās vai atjaunotās infrastruktūras uzturēšanas darbus) aspektus. Atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām pašvaldībai ir pienākumi gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu, tostarp pretplūdu pasākumu īstenošanu, gādāt par pašvaldības ceļu uzturēšanu, kā arī veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas saskan ar atbalsta programmas un arī konkrētā projekta mērķi un plānotajām darbībām. Līdz ar to var secināt, ka publisko līdzekļu piešķīrums šīs pirmās atlases kārtas ietvaros netiek piešķirts darbībām, kas būtu kvalificējama kā saimnieciskā darbība.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības  pakalpojumu sniedzējiem atbalsta programmas ietvaros atbalsts sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras izveidei vai pilnveidošanai publiskajās teritorijās tiek piešķirts kā atlīdzības maksājums (kompensācija).

Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas (t.sk. ekspertu konsultāciju) izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra un, ja projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas sākotnēji tiek segtas no projekta iesniedzēja līdzekļiem, tai skaitā nodrošinot, ka izmaksas nav tikušas finansētas no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no ES vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un aizpildīšanas Kohēzijas politikas vadības un informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas.

Noteikumu projektā izmaksām, kas saistītas ar  pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ekspertu konsultācijām (t.sk. vides pieejamības, sertificēta sugu un biotopu, arborista, estētikas principa izpildei nepieciešamā eksperta u.c.) (iekļautas pamatojošās dokumentācijas izmaksās), kā arī teritorijas labiekārtojuma elementu uzstādīšanu un invazīvo sugu un kaitēkļu apkarošanu, ir noteikti procentuāli ierobežojumi, lai nodrošinātu, ka pasākuma ietvaros, kurā ir ierobežots pieejamais finansējums, investīcijas tiktu koncentrētas uz pasākuma pamatmērķa – pielāgošanās klimata pārmaiņām praktisku realizāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmas ir autoruzraudzības un būvdarbu uzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti būvniecības jomā. Ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā saprotami t.sk. pašvaldības izdoti normatīvie akti, kas Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros īstenojamam projektam paredz autoruzraudzību un būvdarbu uzraudzību.

Ekspertu konsultācijas iespējams izmantot, lai ar projekta iesniegumā iekļauto  informāciju (t.sk. ekspertu atzinumiem) būtu iespējams apliecināt projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriju izpildi, piemēram, var būt nepieciešamas:
1) vides pieejamības eksperta konsultācijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” izpildei;
2) sertificēta sugu un biotopu eksperta un (vai) arborista konsultācijas, lai apliecinātu, ka paredzētā darbība negatīvi neietekmēs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ES nozīmes dzīvotnes vai sugu atradnes vai mikroliegumu teritorijas, aizsargājamus kokus, t.sk. to ekoloģiskās funkcijas un integritāti;
3) meliorācijas sistēmu projektēšanas vai upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas jomā sertificēta būvspeciālista konsultācijas, lai pamatotu meliorācijas sistēmas atjaunošanas nepieciešamību un projekta iesniegumā būtu iespējams pamatot sasaisti ar klimata pārmaiņu risku mazināšanu;
4) radošas personas (arhitekta, ainavu arhitekta, telpiskās attīstības plānošanas speciālista, mākslinieka, dizainera) konsultācijas projekta izstrādes gaitā, lai pamatotu Jaunā Eiropas “Bauhaus” estētikas principa izpildi atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem;
5) u.c. ekspertu konsultācijas, lai izvēlētos atbilstošākos pielāgošanās klimata pārmaiņām risinājumus (piemēram, ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas risinājumu izvēlē), kā arī pamatotu to nepieciešamību un atbilstību klimata pārmaiņu risku mazināšanai projekta iesniegumā.
Izmaksas par ekspertu konsultācijām ir attiecināmas, ja veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra, un tās nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ekspertu konsultāciju tvērums nepārklājas ar finansējuma saņēmēja un (vai) sadarbības partnera projekta personāla pienākumiem. 

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotajos projektos ir attiecināmas izvēlētās teritorijas nepieciešamo labiekārtošanas darbu un atsevišķu labiekārtojuma elementu (inženierbūvju) izmaksas, piemēram, laipas, atkritumu tvertnes, soliņi vai citi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunktā noteiktie atsevišķie labiekārtojuma elementi, kā arī gājēju vai velosipēdu, vai apvienoto gājēju un velosipēdu tilta izbūves izmaksas, ja tas ir parka, skvēra vai citas projekta ietvaros attīstāmās teritorijas daļa.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros realizējami invazīvo sugu [2] ierobežošanas un apkarošanas un kaitēkļu apkarošanas pasākumi, kas iznīcina, piemēram, laputis, blaktis, mizgraužus, lūksngraužus, gremzdgraužus, maijvaboles, tīkllapsenes u.tml. un ir tieši saistīti ar projektā atjaunojamo “zaļo” infrastruktūru, kā arī paredzēto pasākumu nepieciešamība ir pamatota projekta iesniegumā, un ir identificēts finansējums pasākuma ilgtermiņa ietekmes nodrošināšanai - atkārtotu apkarošanas pasākumu veikšanai.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros iespējams iegādāties pašvaldības vajadzībām individuāli nepieciešamu civilās aizsardzības aprīkojumu, ar kuru būs iespējams sekmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmēm, kas identificētas, ņemot vērā pašvaldībai būtiskākos klimata pārmaiņu riskus, piemēram, glābšanas laivas vai ūdens sūkņi plūdu ietekmes mazināšanai pašvaldībās ar augstu nokrišņu risku un gada nokrišņu daudzumu. Tāpat iespējams civilās aizsardzības iespējas stiprināt, ja nepieciešams, veidojot ūdens ņemšanas vietas (piemēram, ugunsdzēsības pazemes hidrantus), iegādājoties tādu dabas un klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu seku likvidēšanai nepieciešamu aprīkojumu kā glābšanas riņķi, dēļi, spoles, cirvji, cirtņi, laužņi, saliekamās tvertnes, norobežojošās un absorbējošās bonas, spiedvadi, teltis u.c. Ja nepieciešams, iespējams atjaunot vai ieviest pašvaldības īpašumā esošu aprīkojumu (t.sk. IT aprīkojumu) iedzīvotāju apziņošanai trauksmes (t.sk. iespējamas) gadījumā. Projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra, ja iespējams, var tikt izmantota civilajai aizsardzībai, piemēram, “zilā” infrastruktūra ugunsdzēsības vajadzībām. Tā kā katrā projektā ir iespējama atšķirīga nepieciešamība pēc konkrētā aprīkojuma veida, pamatojums nodrošinājuma nepieciešamībai, t.i. sasaiste ar klimata pārmaiņu risku mazināšanu jānorāda projekta iesniegumā. Civilās aizsardzības iekārtas un aprīkojums neiekļauj darba vietas aprīkojumu, ja tas nav saistīts ar specifisku pielāgošanās klimata pārmaiņām funkciju nodrošināšanu. Civilās aizsardzības aprīkojums vai nodrošinājums, kas iegūts pirmās atlases kārtas projekta ietvaros, ir izmantojams tikai civilās aizsardzības nodrošināšanai. 

Specializēto transportlīdzekļu iegāde ir atbalstāma, ievērojot Eiropas parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta 1. punkta h) daļas iii) punktā noteikto izņēmuma gadījumu – ja tie ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti civilās aizsardzības dienestu vajadzībām, un projekta iesniegumā sniegts pamatojums un sasaiste ar klimata pārmaiņu risku mazināšanu. Vienlaikus VARAM atbalsta, ka Pasākuma ietvaros tiek veikta tādu transportlīdzekļu iegāde, kas atbilst  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Direktīva 2009/33/EK)  nosacījumiem, t.i. kas tiecas uz tehniskajiem nosacījumiem/standartiem Direktīvas 2009/33/EK izpratnē vai arī projekta iesniedzējs sniedz pamatojumu, ka plānotie transportlīdzekļi gandrīz atbilst “tīru” transportlīdzekļu bezemisijas vai mazemisijas standartiem Direktīvas 2009/33/EK izpratnē, vai pamato, ka ierobežota finansējuma apstākļos nav racionāli (vai pat nav iespējams) veikt šādu civilās aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādi, vienlaikus projekta iesniedzējs, veicot iepirkumu, papildus cenai ņem vērā un izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu, piemēram, nosakot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos enerģijas patēriņa, oglekļa dioksīda (CO₂) un piesārņotāju emisiju (NOₓ, NMHC un PM) apjomus. Paredz augstāku vērtējumu piedāvājumiem ar zemākiem enerģijas patēriņa un emisiju rādītājiem. Var papildus noteikt maksimāli pieļaujamo enerģijas patēriņu, un oglekļa dioksīda un piesārņotāju emisiju apjomu un paredzēt izdevīguma punktu piešķiršanu tikai tādiem piedāvājumiem, kuros attiecīgie rādītāji ir zemāki par tehniskajā specifikācijā norādīto līmeni. Ievērojot minēto, VARAM uzsver, ka transportlīdzekļi, kas iegādāti civilās aizsardzības funkciju nodrošināšanai pirmās atlases kārtas ietvaros ir izmantojami tikai civilās aizsardzības funkcijām, tie nav izmantojami jebkādiem citiem mērķiem.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros paredzēts atbalsts pielāgošanās klimata pārmaiņām darbībām, kas ietver gan jaunas publiskās infrastruktūras izveidi, gan esošas publiskās infrastruktūras pārbūvi. Ņemot vērā projektu satura iespējamo daudzveidību un būvniecības procesa sarežģītību (piemēram, projekts var ietvert visas vai daļu no šādām darbībām: “zaļās” un “zilās” infrastruktūras izveide, apmeklētāju kustības kontrolēšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana, ūdens necaurlaidīga seguma nomaiņa uz ūdenscaurlaidīgu, lietusūdens sistēmas atjaunošana, publiski pieejamu ūdens brīvkrānu izveidošana u.c.), kā arī pašvaldības var iesniegt projektus, kuru ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru dažādās (būtiski atšķirīgās) atrašanās vietās: laukumi, publisku ēku pagalmi, piekrastes zonas, parki, mežaparki, ūdeņu teritorijas un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai, kā arī neparedzot augstas gatavības projektus atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros (netiek prasīts izstrādāts tehniskais projekts būvdarbiem), projekta īstenošanas laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 5% ierobežojums ir optimāls. Ievērojot vienam projektam noteiktos izmaksu ierobežojumus (minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro, un maksimālais ERAF finansējums ir 3 000 000 euro) maksimālie neparedzētie izdevumi projektā variētu no 10 000 euro līdz 150 000 euro. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu, kuru sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs. Neparedzētos izdevumus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Ņemot vērā, ka Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros tiks veiktas arī būvniecības darbības, noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10% apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus. 

Noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta arī vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču, ņemot vērā sadaļā “Risinājuma apraksts” minēto, ka projektu idejas un līdz ar to paredzamās darbības noteikumu projekta izstrādes laikā spēkā esošajās pašvaldību attīstības programmās (t.sk. apstiprinātajos investīciju plānos) ir ļoti dažādas, nebūtu iespējams (t.sk. resursefektīvi) piemērot šīm darbībām vienkāršotās izmaksas. Vēl jāņem vērā, ka šāda veida pielāgošanās klimata pārmaiņām atbalstāmo darbību loks (piemēram, ilgtspējīga lietusūdens apsaimniekošanas sistēma) līdz šim nav ticis atbalstīts ar ES fondu finansējumu, tādējādi nav pieejamu arī orientējošu datu par līdzīgu darbību izmaksām iepriekšējos periodos. Noteikumu projekts paredz, ka attiecināmas ir arī personāla izmaksas (tiešās attiecināmās izmaksas), kurām tiek piemērota izmaksu vienotā likme 6 procentu apmērā no Noteikumu projekta 28. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu. Netiešo attiecināmo izmaksu vienotā likme noteikta 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Tāpat laika gaitā, uzkrājot datus par pielāgošanās klimata pārmaiņām darbību izmaksām, tiks atkārtoti izvērtēta iespēja piemērot vienkāršotās izmaksas Pasākuma ietvaros. 

Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:  

1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visos projektos saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu grupām.
Finansējuma saņēmējs projekta darbību sekmīgai izpildei var piesaistīt sadarbības partneri, un šajos gadījumos personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi, t.i., lai būtu iespējams pamatoti un ticami aprēķināt sadarbības partnera personāla izmaksas, tika pieņemts, ka arī sadarbības partnera projekta vadības izmaksas atbilst finansējuma saņēmēja projekta vadības izmaksām, kas nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju personāla atlīdzības noteikšanā; 

2) tas ir objektīvs – vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot dažādas iespējamās projektu attiecināmo izmaksu summas, potenciālu sadarbības partnera piesaisti projekta īstenošanai, atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām u.c. apsvērumus, kas ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā; 

3) tas ir pārbaudāms – personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem un saskaņots ar Vadošo iestādi;  

4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti Noteikumu projektā un piemērojami atbilstoši Noteikumu projektā noteiktajām prasībām.
 
Pirmajā atlases kārtā projekta vadībai tiks piesaistīts projekta vadītājs, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimes Nr. 39.1. un mēnešalgu grupai un līmenim – 10 III. Citas projekta izpildei nepieciešamās darbības tiks veiktas finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros, tādejādi taupot un maksimāli efektīvi izmantojot projekta īstenošanai pieejamo finansējuma apjomu. Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no pašvaldības budžeta līdzekļiem, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (ERAF finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma kopsumma 34 762 296 EUR), projektu vadības personāla izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu līdz 2.09 milj. EUR.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tamdēļ Noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, daļa “zilās” infrastruktūras izveides darbu, piemēram, ūdens akumulēšanas vietas būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzības darbu. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai pakalpojumu sniegšanu). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto ERAF finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts pašvaldības vai privātais līdzfinansējums). 

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Noteikumu projekta ietvaros pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem atbalsts tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības un nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem projektiem, bet gan investīcijas ir paredzētas tirgus nepilnību novēršanai (ievērojot, ka privātais sektors neveic investīcijas publiskajā infrastruktūrā).

Lai nodrošinātu investīciju demarkāciju ar Programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākumu “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – 5.1.1.3. pasākums), projekta darbības vienas zemes vienības, ēkas, ēkas daļas vai citas infrastruktūras robežās drīkst veikt tikai vai nu Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, vai nu 5.1.1.3. pasākuma ietvaros.

Demarkācija ar Programmas 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.2. pasākumu “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” (turpmāk – 2.1.3.2. pasākums) tiek nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīti tādi plūdu un krasta erozijas pasākumi, kas vērsti uz nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām, kurām atbalsts tiek sniegts 2.1.3.2. pasākuma ietvaros.

Demarkācija ar Zemkopības ministrijas atbildībā esošo Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīciju "Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk. polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana" tiek nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ir atšķirīgi finansējuma saņēmēji, netiek atbalstīts Meliorācijas likuma 19. pantā noteiktais valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošinātājs – VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, nav plānots sniegt atbalstu Zemkopības ministrijai piederošajām ūdens līmeni regulējošām infrastruktūras būvēm.
 
Demarkācija ar Iekšlietu ministrijas atbildībā esošo Programmas 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.3.3. pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – 2.1.3.3. pasākums) tiek nodrošināta, ņemot vērā, ka Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ieguldījumi veicami pašvaldību īpašumā esoša civilās aizsardzības aprīkojuma un nodrošinājuma iegādē vai izveidē, kas saistāms ar konkrētajā pašvaldībā pastāvošo klimata pārmaiņu risku radītās ietekmes mazināšanu, savukārt 2.1.3.3. pasākumā ieguldījumi veicami valsts civilās aizsardzības stiprināšanai, finansējumu saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. 

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir arī pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši Sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.

Finansējuma saņēmējs, kas ir pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 40. punkta nosacījumiem.  Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes un pašvaldības, pašvaldības izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu ietvaros, un ir nepieciešams, ņemot vērā konstatēto, ka saimnieciskā gada ietvaros gada noslēgumā veidojas apjomīgi atlikumi pašvaldību pieprasītajos avansa apjomos, kas netiek iztērēti iepriekš solītajā apjomā un termiņos. Minētais nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. finansējuma saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Projekta ilgtspējas periods (5 gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas) sakrīt ar projekta pēcuzraudzības periodu, kurā projekta uzraudzību veic sadarbības iestāde. 

Projekta dzīves cikla ilgumu nosaka, ievērojot materiālu normatīvo kalpošanas ilgumu būvniecības jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicama būvju kadastrālā uzmērīšana, un pamatlīdzekļu nolietojuma normas, kas noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā veicama uzskaites kārtība budžeta iestādēs (ja attiecināms). Projekta dzīves cikls aptver laiku no projekta darbību uzsākšanas un tā ilgums ir vismaz desmit gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas, izņemot, ja projektā nav paredzētas būvniecības darbības (tādā gadījumā projekta dzīves cikls ietver vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas). Pašvaldība var lemt par projekta dzīves cikla ilgumu, kas pārsniedz desmit gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas (t.i., noteikt garāku projekta dzīves ciklu). 
 
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam tiek sniegts kā kompensācija par vispārēju tautsaimniecisku pakalpojumu (turpmāk - VTNP) sniegšanu. VTNP Pasākuma pirmās atlases kārtā ir sadarbības partnera (sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītās darbības. 

Citi

Pasākuma pirmajā atlases kārtā iekļauti horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” specifiskie atbilstības kritēriji. Pasākuma pirmajai atlases kārtai ir netieša ietekme uz horizontālajiem principiem “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Klimatnodrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paskaidrojuma rakstam par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu kohēzijas politikā (2021. gada 27. septembris)[2], Noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšana;
2) pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam jānodrošina tādu risinājumu ieviešana un ūdens resursu lietošana, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietusūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānojot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas MK 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr. 353 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā MK  2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar MK 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

Ja pielāgošanās klimata pārmaiņām aktivitāte tiek plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tai jābūt saskaņā ar attiecīgās teritorijas dabas aizsardzības plānu. Nav pieļaujama sugu aizsardzības vai biotopu stāvokļa pasliktināšana. Paredzams, ka, īstenojot projektus, ieguldījumi Baltijas jūras piekrastē pozitīvi ietekmēs ES nozīmes jūras piekrastes biotopu labvēlīga aizsardzības statusa apstākļu veidošanu.

Noteikumu projektā paredzēts, ka projektos, kuros paredzēti būvdarbi, tiek izpildītas likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3. panta prasības, attiecīgi tiek noteikts brīdis, līdz kuram šīs prasības ir jāizpilda – līdz projekta darbību pabeigšanai, pirms noslēguma maksājuma veikšanas.

Horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā iekļautā informācija tiks vērtēta, balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un to piemērošanas metodikā sniegto skaidrojumu, nodrošinot, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi.

[1] Metodiskie ieteikumi pašvaldībām klimata pārmaiņu politikas jomā, pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-attistibas-programmu-izstradei

[2] Sugu sarakstu skatīt šeit: https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

[3] Pieejams: https://www.anpal.gov.it/documents/552016/1098881/06_EGESIF_21-0025-00_DNSH_expl_note.pdf/23bd2ac2-a422-a570-599e-e976c7eb33d5?t=1634727397571
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka, lai projekts tiktu akceptēts, tajā paredzētajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski pamatotiem, tostarp ir jābūt iekļautam izvērtējumam par investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējuma apjomu un darbību kopumu pēc objekta nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar projekta dzīves ciklu. Ekonomiskā pamatojuma un investīciju uzturēšanas un ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma izvērtējums uzskatāms par izmaksu un ieguvumu analīzei līdzvērtīgu projekta ekonomiskā novērtējuma dokumentu, ievērojot projekta raksturu (pašvaldības funkciju nodrošināšanai nav peļņas aspekta u.c.), vienlaikus projekta iesniedzējs netiek ierobežots un var minētā ietekmes izvērtējuma pielikumā attiecībā uz aprēķiniem par projekta īstenošanas finanšu/ekonomiskajiem ieguvumiem pievienot izmaksu un ieguvumu analīzi (t.sk. vienkāršotu).


Tāpat ES fondu sniegtais finansiālais pienesums pašvaldībām, lai veiksmīgāk pielāgotos klimata pārmaiņām, nodrošinās, ka pašvaldības varēs noteiktu sava budžeta finansējuma apjomu ieguldīt vēl citās ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās investīcijās. Pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā būs iespējams identificēt, kāds pasākums vēl tiks īstenots pašvaldībā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kas tādējādi nodrošinās arī lielāku iegūto punktu skaitu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Īstenojot projektus, pašvaldību publiskās teritorijas tiks pielāgotas klimata pārmaiņām, tādējādi sekmējot iedzīvotājiem mūsdienu apstākļiem piemērotas pilsētvides nodrošināšanu.
 
Juridiskās personas
  • Pašvaldības, to izveidotas iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldību deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, valsts tiešās pārvaldes iestādes (kā sadarbības partneri), valsts kapitālsabiedrības (kā sadarbības partneri), sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji (kā sadarbības partneri), VARAM.
Ietekmes apraksts
Pašvaldības pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. Finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera funkcijas pildīs pašvaldību izveidotas iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldību deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Sadarbības partnera funkcijas pildīs valsts tiešās pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums, kritēriji projekta iesniegšanai un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības. VARAM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Klimata pārmaiņām pielāgota publiskā infrastruktūra turpmāko gadu laikā būs nozīmīgs pašvaldības teritorijas konkurētspējas aspekts – vietējā uzņēmējdarbība var tikt attīstīta, pateicoties pielāgotai pašvaldības publiskajai teritorijai, piemēram, īstenojot apmeklētāju plūsmas organizēšanas pasākumus ar mērķi mazināt krasta erozijas riskus, ko izraisa klimata pārmaiņas, vai veicot darbus peldvietu saglabāšanai, pašvaldības teritorija var kļūt pievilcīgāka vietējiem un ārzemju tūristiem konkrēto objektu apmeklēšanai, no kā iegūst arī ēdināšanas nozare, vietējie mājražotāji vai citi saimnieciskās darbības veicēji, kas jau darbojas vai plāno uzsākt savu saimniecisko darbību attiecīgajā pašvaldībā vai teritorijā.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Ieguldījumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, sniegs pozitīvu ietekmi uz būvniecības nozarē, pakalpojumu sektorā (saistībā ar dažādu pakalpojumu veikšanu, iekārtu piegādi, uzstādīšanu, apkalpošanu u.c.) nodarbinātajiem Latvijas Republikas pašvaldībās.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
5 121 441
0
6 700 000
8 207 534
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
5 121 441
0
6 700 000
8 207 534
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
6 025 225
0
7 882 353
9 655 923
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
5 121 441
0
6 700 000
8 207 534
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
903 784
0
1 182 353
1 448 389
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-903 784
0
-1 182 353
-1 448 389
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-903 784
0
-1 182 353
-1 448 389
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-903 784
-1 182 353
-1 448 389
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-903 784
-1 182 353
-1 448 389
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Turpmākajos gados projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.

Attiecībā uz Pasākuma pirmo atlases kārtu kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido Pasākuma pirmās atlases kārtas ERAF finansējums 29 547 951 euro apmērā. Kopējo izdevumu summu, ieskaitot pašvaldību līdzfinansējumu, veido 34 762 296 euro.

VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem (pirmās atlases kārtas ietvaros) indikatīvi ir šādas:
2024. gadā: 0%, ņemot vērā projektu iesniegumu sagatavošanas, iesniegšanas, vērtēšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas laiku)

2025. gadā: 17.332644% jeb 6 025 225 euro (34 762 296 / 100 * 17.332644). No tā ERAF finansējums 85% (sastādot 14.7327467%) = 5 121 441 euro, pašvaldību līdzfinansējums 15% (sastādot 2.59989731%)  = 903 784 euro
 
2026. gadā: 22.6750069% jeb 7 882 353 euro (34 762 296 / 100 * 22.6750069). No tā ERAF finansējums 85% (sastādot 19.2737557%) = 6 700 000 euro, pašvaldību līdzfinansējums 15% (sastādot 3.40125117%)  = 1 182 353 euro
 
2027. gadā: 27.7770001% jeb 9 655 923 euro (34 762 296 / 100 * 27.7770001). No tā ERAF finansējums 85% (sastādot 23.6104485%) = 8 207 534 euro, pašvaldību līdzfinansējums 15% (sastādot 4.1665516%)  = 1 448 389 euro
 
2028. gadā: 32.2153491% jeb 11 198 795 euro (34 762 296 / 100 * 32.2153491). No tā ERAF finansējums 85% (sastādot 27.3830474%) = 9 518 976 euro, pašvaldību līdzfinansējums 15% (sastādot 4.83230164%)  = 1 679 819 euro

Finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem izriet no attiecības starp iepriekšminētajiem ieņēmumiem un izdevumiem pa gadiem.

Finansiālā ietekme uz valsts pamatbudžetu:
2024. gadā: 0
2025. gadā: 5 121 441 – 5 121 441 = 0 (valsts pamatbudžets)
2026. gadā: 6 700 000 – 6 700 000 = 0 (valsts pamatbudžets)
2027. gadā: 8 207 534 – 8 207 534 = 0 (valsts pamatbudžets)
2028. gadā: 9 518 976 – 9 518 976 = 0 (valsts pamatbudžets)

Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu:
2024. gadā: 0
2025. gadā: 0 – 903 784 = -903 784 euro
2026. gadā: 0 – 1 182 353 = -1 182 353 euro
2027. gadā: 0 – 1 448 389 = -1 448 389 euro
2028. gadā: 0 – 1 679 819 = -1 679 819 euro

Tā kā pirms projektu atlases noslēgšanās nav zināms precīzs pašvaldības un, ja attiecināms, privātais līdzfinansējuma apmērs katrā gadā, aprēķinā tika norādīts indikatīvais maksimālais ERAF finansējums un minimālais pašvaldības līdzfinansējums.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros.
Cita informācija
Finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Pēc projektu īstenošanas finansējums infrastruktūras uzturēšanai finansējuma saņēmējam būs jāsedz no saviem līdzekļiem, finansējuma saņēmējs izvērtē spēju izdevumus segt, projekta iesniegumā sniedzot informāciju par paredzēto ieguldījumu ekonomisko pamatojumu, tostarp izvērtējumu par investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu un darbību kopumu pēc objekta nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar projekta dzīves ciklu. Uzturēšanas izdevumi jāparedz arī, piemēram, kaitēkļu vai invazīvo sugu apkarošanas pasākumu turpināšanai, ja tādus pašvaldība veic projekta ietvaros, kā arī “zaļās” infrastruktūras uzturēšanai, piemēram, stādījumu apsaimniekošanai – ravēšanai u.tml.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
Noteikumu projekta 24.8. apakšpunkts un 36.10. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
Noteikumu projekta 24.8. apakšpunkts un 36.10. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
Noteikumu projekta 28.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 18. punkts
Noteikumu projekta 45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
Noteikumu projekta 36.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalības procesa nodrošināšanai tiesību akts TAP portālā tika publicēts 2023. gada 14. septembrī (apspriešanas process līdz 2023. gada 29. septembrim) (saite: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/b7aa6f8a-daf8-455b-abce-f9caf19b23f2), sabiedrības viedokļi un komentāri netika saņemti.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības viedokļi un komentāri netika saņemti. 

6.4. Cita informācija

Pasākuma pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji 2023. gada 22. novembrī ar lēmumu nr. L-2023/21-27/85 ir apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.

Noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Iekšlietu ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma pirmās atlases kārta labvēlīgi ietekmēs publisko pakalpojumu attīstību, jo Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros pašvaldība var īstenot komplementāru projektu par saviem budžeta līdzekļiem, ieguldījumus veicot klimatneitrālās jomās. Attiecīgi plānotajam īstenojamajam klimatneitralitātes pasākumam jābūt iekļautam pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma pirmās atlases kārta labvēlīgi ietekmēs Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam prioritātes “Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība” rīcības virziena “Daba un vide – “Zaļais kurss”” uzdevuma Nr. 282 – “Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana, īstenojot pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus (katastrofu draudu, t. sk. plūdu un krasta erozijas, novēršanas un to pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai), kā arī tautsaimniecības nozaru pārvaldībā, un ilgtspējīgā nokrišņu notekūdeņu apsaimniekošanā, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus un prognozes par klimatnoturīguma sasniegšanu un stiprināšanu” izpildi, jo tiešā veidā paredz ieguldījumus klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanā.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti saskaņā ar pašvaldību attīstības programmām, veicinot vides pielāgošanu klimata pārmaiņām – atjaunojot esošas meliorācijas un lietusūdens savākšanas sistēmas, piemērojot atbilstošus risinājumus applūstošajām teritorijām un erozijas skartām krasta joslām un veidojot ilgtspējīgu jaunu “zaļo” un “zilo” infrastruktūru, tādējādi ieguldījumus pirmajā atlases kārtā līdz 2027. gada 31. decembrim veicot saskaņā ar vismaz 10 nacionālām un vietējām stratēģijām, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām (Pasākumā kopumā līdz 2029. gada 31. decembrim atbilstoši15 stratēģijām).

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti vides pielāgošanai klimata pārmaiņām, izmantojot dabā balstītus risinājumus un sekmējot vides pieejamību. Pasākuma atlases kārtā tiks jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes josla un sekmēta upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem, kā arī izveidota vai jaunināta “zaļā” infrastruktūra nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām 21 ha platībā līdz 2027. gada 31. decembrim, pozitīvi ietekmējot pašvaldību publiskās vides attīstību (Pasākumā kopumā līdz 2029. gada 31. decembrim 31 ha platībā).

Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā ieguldījumi tiks veikti publiskajā infrastruktūrā, kas ietvers “zaļās” infrastruktūras izmantošanu klimata risku ietekmes mazināšanai, identificējot primāri svarīgās vietas pilsētās un apdzīvotās vietās, kur “zaļā” infrastruktūra var sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros tiks attīstīta klimata pārmaiņām pielāgota piekļūstama publiskā infrastruktūra,  kas visiem iedzīvotājiem, īpaši personām ar invaliditāti un sociālās atstumtības pakļautiem iedzīvotājiem, mazinās sociālo atstumtību un dos iespēju īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, kā arī tiks novērsti šķēršļi, kas to liedz, piemēram, vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi u.c.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai ir netieša pozitīva ietekme uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Noteikumu projekts paredz, ka, kur attiecināms, jaunveidojamā infrastruktūra (piemēram, apmeklētāju plūsmas kontrolēšanai erozijas skartās teritorijās) tiks veidota, ievērojot universālā dizaina principus. Piemēram, lietusūdens savākšanas sistēmas risinājumi tiks veidoti tā, lai netraucētu personu ar invaliditāti pārvietošanos.

Lai veicinātu infrastruktūras piekļūstamību personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, Noteikumu projekts paredz attiecināmās izmaksas ekspertu (t.sk. vides pieejamības) konsultācijām. 
Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanā tiek paredzētas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas:

vispārīgas darbības:
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste);
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem.

specifiskas darbības:
- projekta ietvaros tiks nodrošinātas vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- plānojot būves dizainu (ja attiecināms), tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti, t.sk. bērnu, vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam,  projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
 
 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai ir netieša pozitīva ietekme uz dzimumu līdztiesību. 
Attīstot infrastruktūru, kas pielāgota klimata pārmaiņām un ievērojot universālā dizaina principus, tiks veidota droša un ērta vide arī vecākiem ar maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem. Projektu īstenošanā darbinieki netiks diskriminēti pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās pārliecības, rases un etniskās izcelsmes vai seksuālās orientācijas.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija


Pasākuma pirmās atlases kārtai ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana". Noteikumu projekta izstrādē ņemtas vērā Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (https://www.lm.gov.lv/lv/media/19610/download?attachment).

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj kvalitātes kritēriju, kura ietvaros projekta iesniedzējam tiek piešķirti 0.5 punkti, ja projektā tiek paredzētas vismaz četras vispārīgas un vismaz divas specifiskās horizontālā principa darbības, un vismaz divi horizontālā principa rādītāji. Ja projekta iesniegumā paredzēto darbību specifikas dēļ nav iespējams piemērot horizontālā principa rādītājus, specifiskās horizontālā principa darbības, kā arī vairākas vispārīgās horizontālā principa darbības, projekta iesniegumā jāparedz vienas vispārīgās horizontālā principa darbības īstenošana.

Horizontālā principa rādītāji:
-objektu skaits, kuros ar ERAF ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība (VINPI12);
-konsultatīva rakstura pasākumu par vides pieejamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (piemēram, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas būvprojekta izstrādes un pabeigšanas posmā) skaits (VINPI18).
Kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (ja attiecināms) saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”  - pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbavietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

Projektu īstenotāji, veicot projektu komunikācijas aktivitātes, tiks aicināti izvēlēties valodu un vizuālos tēlus, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, https://www.lm.gov.lv/lv/metodiskie-materiali; https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download).

Projektu īstenošanā projektu ieviesēji tiks aicināti nodrošināt, ka informācija publiskajā telpā, tai skaitā tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (atbilstoši VARAM vadlīnijām “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv). Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba.
Pielikumi