25-TA-2373: Rīkojuma projekts (Dalība padomē, komisijā, darba grupā)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas–Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas Latvijas Republikas pārstāvju grupu un darbību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Latvijas-Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas Latvijas Republikas pārstāvju grupu un darbību”, lai veiktu izmaiņas Latvijas Republikas pārstāvju grupas Latvijas–Lietuvas starpvaldību pārrobežas sadarbības komisijā (turpmāk – Latvijas-Lietuvas SVK) sastāvā un veiktu papildinājumus Latvijas – Lietuvas SVK koordinācijas mehānismā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz izmaiņas Latvijas – Lietuvas SVK Latvijas Republikas pārstāvju grupas sastāvā nākamajai Latvijas-Lietuvas SVK sēdei, kā arī paredz noteikt VARAM par attiecīgo iestādi, kas koordinē pārrobežu jautājumu izskatīšanu, izmantojot esošo Latvijas-Lietuvas SVK formātu un uzdot VARAM sniegt informāciju Eiropas Komisijai (turpmāk – EK).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1999.gada 10.septembrī Paņevežā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par pārrobežu sadarbību. Saskaņā ar šā līguma 5.pantu tika izveidota Latvijas – Lietuvas SVK.
Latvijas – Lietuvas SVK mērķis ir veicināt sociālekonomisko attīstību un kopēju stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī sekmēt reģionu sadarbību specifisko pierobežas teritoriju problēmu risināšanā un sadarbības virzienu noteikšanu. Latvijas Republikas pusē Latvijas – Lietuvas SVK darbu koordinē VARAM, savukārt Lietuvas pusē – Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija.
Pēdējā Latvijas – Lietuvas SVK sēde notika 2024.gada 18.aprīlī Kuldīgā, Latvijā, bet nākamās sēdes norisi nodrošina Lietuvas puse un tā ir plānota 2025.gada 27.-28.novembrī, Paņevežā, Lietuvā.
Vienlaikus 2025.gada 7.maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/925 par Pierobežas reģionu attīstības un izaugsmes instrumentu (turpmāk - BRIDGEforEU regula) nodrošina tiesisko regulējumu, kas piemērojams pēc brīvprātīgas izvēles tajās dalībvalstīs, kur tas ir nepieciešams, lai palīdzētu rast risinājumus juridiskajiem un administratīvajiem šķēršļiem, kas var apdraudēt pārrobežu mijiedarbību un pārrobežu reģionu attīstību.Tas attiecas tikai uz šķēršļiem, kas izriet no valstu tiesību aktiem, tai skaitā gadījumos, kad dalībvalstis pareizi, bet atšķirīgā veidā transponē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas.
Atbilstoši BRIDGEforEU regulai, ES dalībvalstis var izmantot piedāvātas izvēles iespējas:
1) izveidojot dalībvalstī pārrobežu koordinācijas punktu, kas izvērtē iedzīvotāju iesniegumus par pārrobežu problēmām un, sadarbībā ar atbildīgām iestādēm, sniedz tiem atbildi par to, kā tiks pārvarēti konstatētie šķēršļi. Šādā gadījumā dalībvalstij tiek uzlikts papildus administratīvais slogs, noteiktas prasības un pienākumi, kā arī definētas procedūras, sadarbība ar EK, un citi procesi, kas pārrobežu koordinācijas punktam ir jāievēro;
2) tajās dalībvalstīs, kas neplāno izveidot pārrobežu koordinācijas punktu jau nacionālajā līmenī esošo un funkcionējošo struktūru dēļ, ir jāpaziņo EK par atbildīgo iestādi, kas nodarbojas ar pārrobežu problēmām un pie kuras nepieciešamības gadījumā varēs vērsties citas valsts pārrobežu koordinācijas punkts.
Savukārt, kopīgā prasība - visām dalībvalstīm ir jāsniedz EK ikgadējā atskaite par atrisinātiem vai pieteiktiem pārrobežu sadarbības un mijiedarbības šķēršļiem, ja tādi bija konstatēti.
Latvijas – Lietuvas SVK mērķis ir veicināt sociālekonomisko attīstību un kopēju stratēģisko mērķu sasniegšanu, kā arī sekmēt reģionu sadarbību specifisko pierobežas teritoriju problēmu risināšanā un sadarbības virzienu noteikšanu. Latvijas Republikas pusē Latvijas – Lietuvas SVK darbu koordinē VARAM, savukārt Lietuvas pusē – Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija.
Pēdējā Latvijas – Lietuvas SVK sēde notika 2024.gada 18.aprīlī Kuldīgā, Latvijā, bet nākamās sēdes norisi nodrošina Lietuvas puse un tā ir plānota 2025.gada 27.-28.novembrī, Paņevežā, Lietuvā.
Vienlaikus 2025.gada 7.maijā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/925 par Pierobežas reģionu attīstības un izaugsmes instrumentu (turpmāk - BRIDGEforEU regula) nodrošina tiesisko regulējumu, kas piemērojams pēc brīvprātīgas izvēles tajās dalībvalstīs, kur tas ir nepieciešams, lai palīdzētu rast risinājumus juridiskajiem un administratīvajiem šķēršļiem, kas var apdraudēt pārrobežu mijiedarbību un pārrobežu reģionu attīstību.Tas attiecas tikai uz šķēršļiem, kas izriet no valstu tiesību aktiem, tai skaitā gadījumos, kad dalībvalstis pareizi, bet atšķirīgā veidā transponē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvas.
Atbilstoši BRIDGEforEU regulai, ES dalībvalstis var izmantot piedāvātas izvēles iespējas:
1) izveidojot dalībvalstī pārrobežu koordinācijas punktu, kas izvērtē iedzīvotāju iesniegumus par pārrobežu problēmām un, sadarbībā ar atbildīgām iestādēm, sniedz tiem atbildi par to, kā tiks pārvarēti konstatētie šķēršļi. Šādā gadījumā dalībvalstij tiek uzlikts papildus administratīvais slogs, noteiktas prasības un pienākumi, kā arī definētas procedūras, sadarbība ar EK, un citi procesi, kas pārrobežu koordinācijas punktam ir jāievēro;
2) tajās dalībvalstīs, kas neplāno izveidot pārrobežu koordinācijas punktu jau nacionālajā līmenī esošo un funkcionējošo struktūru dēļ, ir jāpaziņo EK par atbildīgo iestādi, kas nodarbojas ar pārrobežu problēmām un pie kuras nepieciešamības gadījumā varēs vērsties citas valsts pārrobežu koordinācijas punkts.
Savukārt, kopīgā prasība - visām dalībvalstīm ir jāsniedz EK ikgadējā atskaite par atrisinātiem vai pieteiktiem pārrobežu sadarbības un mijiedarbības šķēršļiem, ja tādi bija konstatēti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Attiecībā uz Latvijas-Lietuvas SVK, tās sastāvā mainās Latvijas Republikas pārstāvju grupas vadītājs, trīs Latvijas Republikas institūcijām, kas ir pārstāvētas Latvijas – Lietuvas SVK, ir mainījušies deleģētie pārstāvji, kā arī, ņemot vērā Latvijas – Lietuvas SVK sēdes darba kārtībā papildus izskatāmos jautājumus, no dalības tiek atsaukta viena institūcija (Zemkopības ministrija).
Atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajai pozīcijai "Par grozītu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu noņemšanai pārrobežu kontekstā" (pieņemta 2024.gada 9.aprīļa MK sēdē, protokola Nr.15/65.§) (turpmāk – Latvijas nacionālā pozīcija), Latvijai ir svarīgi nodrošināt piedāvātā pārrobežu problēmu risināšanas mehānisma un procesu pielāgošanu esošajām nacionālajām struktūrām un sistēmām dalībvalstīs, arī darba metodēm, ja tās ļauj sasniegt ierosinātās BRIDGEforEU regulas sākotnējo mērķi – dot iespēju pierobežu iedzīvotājiem ziņot par problēmām un saņemt atgriezenisko saiti par pārrobežu juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanu. Tādējādi nav vajadzības aizstāt funkcionējošās valsts sistēmas ar jaunu mehānismu.
Atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajai pozīcijai "Par grozītu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu noņemšanai pārrobežu kontekstā" (pieņemta 2024.gada 9.aprīļa MK sēdē, protokola Nr.15/65.§) (turpmāk – Latvijas nacionālā pozīcija), Latvijai ir svarīgi nodrošināt piedāvātā pārrobežu problēmu risināšanas mehānisma un procesu pielāgošanu esošajām nacionālajām struktūrām un sistēmām dalībvalstīs, arī darba metodēm, ja tās ļauj sasniegt ierosinātās BRIDGEforEU regulas sākotnējo mērķi – dot iespēju pierobežu iedzīvotājiem ziņot par problēmām un saņemt atgriezenisko saiti par pārrobežu juridisko un administratīvo šķēršļu novēršanu. Tādējādi nav vajadzības aizstāt funkcionējošās valsts sistēmas ar jaunu mehānismu.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt Latvijas Republikas pārstāvju grupas sastāva aktualizāciju dalībai Latvijas-Lietuvas SVK:
1) mainās pārstāvju grupas vadītājs, kuru nominē VARAM;
2) mainās Satiksmes ministrijas, Latgales plānošanas reģiona un Zemgales plānošanas reģiona nominētie pārstāvji;
3) tiek atsaukts Zemkopības ministrijas pārstāvis.
Ņemot vērā, ka Latvijā darbojas Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas (turpmāk - SVK), kuru darba organizēšanu nodrošina VARAM un sanāksmes vada viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs vai cita deleģētā persona, pierobežu reģionos konstatētās problēmas tiek efektīvi risinātas attiecīgās SVK ietvaros, iesaistot lēmumu pieņemšanā gan pašvaldības, gan atbildīgās iestādes nacionālajā līmenī, atbilstoši nacionālajai pozīcijai Latvija neatbalstīja pārrobežu koordinācijas punkta kā jaunas, papildus administratīvās struktūras izveidi, bet turpināt izmantot SVK formātu esošo VARAM finanšu un cilvēkresursu ietvaros, tādējādi nepalielinot administratīvo slogu un ietekmi uz valsts budžetu.
Papildus ir norādāms, ka, pamatojoties uz ilgstošu SVK darba pieredzi, juridisko vai administratīvo problēmu, kuru risināšanai ir nepieciešamas īpašas dalībvalstu rīcības starpvaldību līmenī un, attiecīgi, dalībvalstu tiesību normu maiņa, varbūtība ir ļoti zema.
Turklāt, Latvijas un Lietuvas atbildīgās iestādes, nozaru ministrijas, reģioni un pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas starpinstitucionālajā līmenī, panākot efektīvus risinājumus – slēdzot sadarbības vienošanās, pielāgojot darba metodes utt.
Saskaņā ar BRIDGEforEU regulas 3.panta pirmās daļas 7.punktu, attiecīgā iestāde ir jebkura iestāde, publisko tiesību subjekts vai pastāvīga struktūra dalībvalstī bez pārrobežu koordinācijas punkta, ar kuru kaimiņu dalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts var sazināties saistībā ar pārrobežu lietu.
VARAM ka attiecīgās iestādes nozīmēšana ļaus sniegt skaidru informāciju Lietuvas institūcijām par atbildību Latvijas pusē un savstarpējo koordināciju jautājumos, kas skar BRIDGEforEU regulas ieviešanu.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, un ņemot vērā, ka:
- BRIDGEforEU regulā dalībvalstīm tiek dotas tiesības izvēlēties pārrobežu jautājumu risināšanas atbilstošu formātu vai procesu,
- dalībvalstu pienākums ir atbildīgās iestādes (var būt jau esošā iestāde/ struktūra) noteikšana, pie kuras var vērsties kaimiņvalsts pārrobežu koordinācijas punkts, un paziņošana par šo iestādi EK, kā arī ikgadēja ziņošana EK par konstatētiem, izvērtētiem un atrisinātiem pārrobežu šķēršļu gadījumiem,
kā arī to, ka VARAM:
- ir Nacionālā atbildīgā iestāde par ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas Teritoriālā sadarbība” (Interreg) pārrobežu sadarbības programmu izstrādi un īstenošanas koordināciju Latvijā,
- jau šobrīd nodrošina SVK darba koordinēšanu Latvijā, tai skaitā, sanāksmju organizēšanu un vadīšanu, sadarbojies ar Lietuvas ministrijām pārrobežu jautājumu risināšanā;
jānosaka kā atbildīgā institūcija Latvijā par Regulas projektu tās izstrādes procesā,
VARAM priekšlikums ir:
- noteikt VARAM par attiecīgo iestādi BRIDGEforEU regulas 6.panta izpratnē un deleģēt VARAM veikt attiecīgās iestādes funkcijas;
- VARAM koordinēt SVK lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, kas ir paziņojami EK, un, pamatojoties uz tiem, sniegt informāciju EK saskaņā ar BRIDGEforEU regulas pielikuma 2.iedaļā noteikto.
1) mainās pārstāvju grupas vadītājs, kuru nominē VARAM;
2) mainās Satiksmes ministrijas, Latgales plānošanas reģiona un Zemgales plānošanas reģiona nominētie pārstāvji;
3) tiek atsaukts Zemkopības ministrijas pārstāvis.
Ņemot vērā, ka Latvijā darbojas Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas (turpmāk - SVK), kuru darba organizēšanu nodrošina VARAM un sanāksmes vada viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs vai cita deleģētā persona, pierobežu reģionos konstatētās problēmas tiek efektīvi risinātas attiecīgās SVK ietvaros, iesaistot lēmumu pieņemšanā gan pašvaldības, gan atbildīgās iestādes nacionālajā līmenī, atbilstoši nacionālajai pozīcijai Latvija neatbalstīja pārrobežu koordinācijas punkta kā jaunas, papildus administratīvās struktūras izveidi, bet turpināt izmantot SVK formātu esošo VARAM finanšu un cilvēkresursu ietvaros, tādējādi nepalielinot administratīvo slogu un ietekmi uz valsts budžetu.
Papildus ir norādāms, ka, pamatojoties uz ilgstošu SVK darba pieredzi, juridisko vai administratīvo problēmu, kuru risināšanai ir nepieciešamas īpašas dalībvalstu rīcības starpvaldību līmenī un, attiecīgi, dalībvalstu tiesību normu maiņa, varbūtība ir ļoti zema.
Turklāt, Latvijas un Lietuvas atbildīgās iestādes, nozaru ministrijas, reģioni un pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas starpinstitucionālajā līmenī, panākot efektīvus risinājumus – slēdzot sadarbības vienošanās, pielāgojot darba metodes utt.
Saskaņā ar BRIDGEforEU regulas 3.panta pirmās daļas 7.punktu, attiecīgā iestāde ir jebkura iestāde, publisko tiesību subjekts vai pastāvīga struktūra dalībvalstī bez pārrobežu koordinācijas punkta, ar kuru kaimiņu dalībvalsts pārrobežu koordinācijas punkts var sazināties saistībā ar pārrobežu lietu.
VARAM ka attiecīgās iestādes nozīmēšana ļaus sniegt skaidru informāciju Lietuvas institūcijām par atbildību Latvijas pusē un savstarpējo koordināciju jautājumos, kas skar BRIDGEforEU regulas ieviešanu.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, un ņemot vērā, ka:
- BRIDGEforEU regulā dalībvalstīm tiek dotas tiesības izvēlēties pārrobežu jautājumu risināšanas atbilstošu formātu vai procesu,
- dalībvalstu pienākums ir atbildīgās iestādes (var būt jau esošā iestāde/ struktūra) noteikšana, pie kuras var vērsties kaimiņvalsts pārrobežu koordinācijas punkts, un paziņošana par šo iestādi EK, kā arī ikgadēja ziņošana EK par konstatētiem, izvērtētiem un atrisinātiem pārrobežu šķēršļu gadījumiem,
kā arī to, ka VARAM:
- ir Nacionālā atbildīgā iestāde par ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas Teritoriālā sadarbība” (Interreg) pārrobežu sadarbības programmu izstrādi un īstenošanas koordināciju Latvijā,
- jau šobrīd nodrošina SVK darba koordinēšanu Latvijā, tai skaitā, sanāksmju organizēšanu un vadīšanu, sadarbojies ar Lietuvas ministrijām pārrobežu jautājumu risināšanā;
jānosaka kā atbildīgā institūcija Latvijā par Regulas projektu tās izstrādes procesā,
VARAM priekšlikums ir:
- noteikt VARAM par attiecīgo iestādi BRIDGEforEU regulas 6.panta izpratnē un deleģēt VARAM veikt attiecīgās iestādes funkcijas;
- VARAM koordinēt SVK lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, kas ir paziņojami EK, un, pamatojoties uz tiem, sniegt informāciju EK saskaņā ar BRIDGEforEU regulas pielikuma 2.iedaļā noteikto.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R0925
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2025.gada 7.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/925 par Pierobežas reģionu attīstības un izaugsmes instrumentu (turpmāk - BRIDGEforEU regula)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2025.gada 7.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/925 par Pierobežas reģionu attīstības un izaugsmes instrumentu (turpmāk - BRIDGEforEU regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
BRIDGEforEU regulas 3.panta pirmās daļas 7.punkts
Ministru kabineta rīkojuma "Par Latvijas-Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas Latvijas Republikas pārstāvju grupu un darbību" projekta 5.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
BRIDGEforEU regulas pielikuma 2.iedaļa
Ministru kabineta rīkojuma "Par Latvijas-Lietuvas starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas Latvijas Republikas pārstāvju grupu un darbību" projekta 6.punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Saskaņā ar BRIDGEforEU regulu dalībvalstīm tiek piešķirta rīcības brīvība izvēlēties piemērotāko formātu vai procesu pārrobežu jautājumu risināšanai.
Gadījumā, ja netiek veidots pārrobežu koordinācijas punkts, dalībvalstij ir pienākums noteikt attiecīgo iestādi - atbildīgo iestādi (var būt jau esošā iestāde/ struktūra), pie kuras var vērsties attiecīgas valsts kaimiņvalsts pārrobežu koordinācijas punkts. Par šīs iestādes nozīmēšanu jāinformē Eiropas Komisija, kā arī reizi gadā jāsniedz ziņojums par konstatētajiem, izvērtētajiem un atrisinātajiem pārrobežu šķēršļiem.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto VARAM pieredzi un kompetenci šajā jomā, VARAM kā attiecīgās iestādes nozīmēšana ļaus sniegt skaidru informāciju Lietuvas institūcijām par atbildību Latvijas pusē un savstarpējo koordināciju jautājumos, kas skar BRIDGEforEU regulas ieviešanu.
Gadījumā, ja netiek veidots pārrobežu koordinācijas punkts, dalībvalstij ir pienākums noteikt attiecīgo iestādi - atbildīgo iestādi (var būt jau esošā iestāde/ struktūra), pie kuras var vērsties attiecīgas valsts kaimiņvalsts pārrobežu koordinācijas punkts. Par šīs iestādes nozīmēšanu jāinformē Eiropas Komisija, kā arī reizi gadā jāsniedz ziņojums par konstatētajiem, izvērtētajiem un atrisinātajiem pārrobežu šķēršļiem.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto VARAM pieredzi un kompetenci šajā jomā, VARAM kā attiecīgās iestādes nozīmēšana ļaus sniegt skaidru informāciju Lietuvas institūcijām par atbildību Latvijas pusē un savstarpējo koordināciju jautājumos, kas skar BRIDGEforEU regulas ieviešanu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projektā tiek veikti precizējumi attiecībā uz Latvijas-Lietuvas SVK pārstāvju grupas locekļiem.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas rīkojuma projektā minētās institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
