22-TA-2404: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 107.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – VIIS noteikumi) atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un faktiskai situācijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas. Noteikumu projekta punkti, kas attiecināmi uz papildu datu norādīšanu par izglītības programmām, stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī. Noteikumu projekta punkti, kas attiecināmi uz pazīmes, ka izglītojamais ir no trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, ievadīšanu informācijas sistēmā no pašvaldību informācijas sistēmām, stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2022.gada 29.septembrī tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 25.oktobrī, nostiprinot pedagogu, tai skaitā izglītības iestāžu vadītāju, pienākumu prast un lietot valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Praksē ir gadījumi, kad, neraugoties uz atbilstīga dokumenta esību, pedagogs neprot un līdz ar to nav spējīgs lietot valsts valodu augstākajā pakāpē (C līmeņa 1.pakāpē), tādejādi nespējot pildīt Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 1., 2. un 2.1 punktā noteiktos pedagoga vispārīgos pienākumus izglītības procesā. Tāpēc ir nepieciešama kontrole, lai konstatētu, vai pedagogu un izglītības iestādes vadītāju valodas lietošana atbilst normatīvajos aktos noteiktajā profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Minētie grozījumi Izglītības likumā paredz Valsts valodas centram veikt pedagogu un izglītības iestādes vadītāju valodas lietošanas kontroli, savukārt darba devējam – pienākumu atstādināt no amata pienākumu pildīšanas attiecīgo personu līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Ievērojot 2022.gada 14.jūlijā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 11.augustā, un 2022.gada 3.martā pieņemtos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.aprīlī, ir izstrādāta jauna izglītības programmu licencēšanas un licencēšanas anulēšanas kārtība (Ministru kabineta noteikumu projekts “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” tiesību akta lietas ID 22-TA-3348).
Izglītības programmu licencēšanā kopumā ir saglabāts līdzšinējais Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumu Nr.218 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” regulējums, kas ar minēto noteikumu projektu pilnveidots atbilstoši grozījumiem Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, tostarp paredzot:
- izglītības programmu licencēšanas anulēšanas kārtību;
- izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu licencēšanu, ja tās licencē Izglītības un zinātnes ministrijas izdotam un apstiprinātam paraugam atbilstošu profesionālās izglītības programmu, ievadot sistēmā informāciju par licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
Profesionālajā izglītībā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ESF projekta "Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide" (vienošanās Nr.8.5.3.0/16/I/001) (turpmāk – ES projekts) ietvaros ir izstrādāti arī profesionālās izglītības programmu paraugi, kuru mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības iestādēm efektīvu izglītības kvalitātes vadību un uzraudzību, mazināt administratīvo slogu, atvieglojot dokumentu izstrādes un aprites procesus izglītības programmu licencēšanai. Šie izglītības programmu paraugi tiek izdoti un apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijā, ievērojot Izglītības likuma 15.panta 7.punktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci (izstrādāt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartus, kā arī valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus). ES projekta ietvaros ir izstrādāta sistēmas funkcionalitāte ar iespēju licencēt arī paraugprogrammas profesionālajā izglītībā.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts precizē arī Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļaujamo informāciju par izglītības programmām atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam.
Ievērojot 2022.gada 14.jūlijā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 11.augustā, un 2022.gada 3.martā pieņemtos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.aprīlī, ir izstrādāta jauna izglītības programmu licencēšanas un licencēšanas anulēšanas kārtība (Ministru kabineta noteikumu projekts “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” tiesību akta lietas ID 22-TA-3348).
Izglītības programmu licencēšanā kopumā ir saglabāts līdzšinējais Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumu Nr.218 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” regulējums, kas ar minēto noteikumu projektu pilnveidots atbilstoši grozījumiem Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, tostarp paredzot:
- izglītības programmu licencēšanas anulēšanas kārtību;
- izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu licencēšanu, ja tās licencē Izglītības un zinātnes ministrijas izdotam un apstiprinātam paraugam atbilstošu profesionālās izglītības programmu, ievadot sistēmā informāciju par licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
Profesionālajā izglītībā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ESF projekta "Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide" (vienošanās Nr.8.5.3.0/16/I/001) (turpmāk – ES projekts) ietvaros ir izstrādāti arī profesionālās izglītības programmu paraugi, kuru mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības iestādēm efektīvu izglītības kvalitātes vadību un uzraudzību, mazināt administratīvo slogu, atvieglojot dokumentu izstrādes un aprites procesus izglītības programmu licencēšanai. Šie izglītības programmu paraugi tiek izdoti un apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijā, ievērojot Izglītības likuma 15.panta 7.punktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci (izstrādāt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartus, kā arī valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām vai valsts izglītības standartu prasībām atbilstošus izglītības programmu paraugus). ES projekta ietvaros ir izstrādāta sistēmas funkcionalitāte ar iespēju licencēt arī paraugprogrammas profesionālajā izglītībā.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts precizē arī Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) iekļaujamo informāciju par izglītības programmām atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd sistēma, kuras sastāvdaļa ir Pedagogu reģistrs, neparedz funkcionalitāti ar iespēju Valsts valodas centram ievadīt informāciju par pedagogu un izglītības iestādes vadītāju valsts valodas lietošanu mācību procesā atbilstoši Izglītības likuma 30.panta septītajā un 48.panta septītajā daļā noteiktajam, kā arī iespēju ievadīt informāciju par pedagoga atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas (VIIS noteikumi šobrīd paredz, ka par pedagogu ievada darba tiesisko attiecību nodibināšanas un izbeigšanas datums izglītības iestādē, bet ne atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas datumu).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka sākotnējo pazīmi (par Valsts valodas centra konstatēto pedagoga valsts valodas zināšanu neatbilstību Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai) sistēmā norāda Valsts valodas centrs, bet beigu datums šai pazīmei sistēmā uzstādās automātiski, pēc datu saņemšanas no Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas par nokārtotu valsts valodas pārbaudījumu. Minētā sistēmas funkcionalitāte attiecināma gan uz izglītības iestāžu pedagogiem, gan privātpraksē strādājošiem pedagogiem, bet nav attiecināma uz starptautisko skolu pedagogiem, kas starptautiskajā skolā nodrošina starptautiskas izglītības programmas satura īstenošanu, jo saskaņā ar Starptautisko skolu likuma 15.panta pirmajā daļā un 16.panta pirmajā daļā noteikto uz šīm personām neattiecas prasības par valsts valodas prasmi.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka sistēmā par pedagogu tiek iekļauta informācija par pedagoga atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas atbilstoši Izglītības likuma 30.panta septītajā un 48.panta septītajā daļā noteiktajam.
Minētās informācijas mērķis sistēmā ir nodrošināt Izglītības likuma 30.panta septītajā un astotajā, kā arī 48.panta septītajā un astotajā daļā noteikto un novērstu to, ka mācību procesā pedagogam ir neatbilstoša valsts valodas prasme un lietošana, kas var tiešā mērā negatīvi ietekmēt izglītojamo tiesības uz kvalitatīvas izglītības ieguvi.
Atbilstoši Izglītības likuma 20.panta pirmajai daļai Izglītības kvalitātes valsts dienests kontrolē izglītības jomas normatīvo aktu ievērošanu, līdz ar to Izglītības kvalitātes valsts dienestam nepieciešama šī informācija, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka sistēmā par pedagogu tiek iekļauta informācija par pedagoga atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas atbilstoši Izglītības likuma 30.panta septītajā un 48.panta septītajā daļā noteiktajam.
Minētās informācijas mērķis sistēmā ir nodrošināt Izglītības likuma 30.panta septītajā un astotajā, kā arī 48.panta septītajā un astotajā daļā noteikto un novērstu to, ka mācību procesā pedagogam ir neatbilstoša valsts valodas prasme un lietošana, kas var tiešā mērā negatīvi ietekmēt izglītojamo tiesības uz kvalitatīvas izglītības ieguvi.
Atbilstoši Izglītības likuma 20.panta pirmajai daļai Izglītības kvalitātes valsts dienests kontrolē izglītības jomas normatīvo aktu ievērošanu, līdz ar to Izglītības kvalitātes valsts dienestam nepieciešama šī informācija, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.
Problēmas apraksts
Šobrīd VIIS noteikumi neatspoguļo pilnīgu informāciju attiecībā uz izglītības programmām iekļaujamo informāciju sistēmā atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts precizē sistēmā iekļaujamo informāciju par izglītības programmām atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam, tostarp, ņemot vērā, ka ES projekta ietvaros ir izstrādāta sistēmas funkcionalitāte ar iespēju licencēt arī paraugprogrammas profesionālajā izglītībā, papildus paredzot iekļaut par izglītības programmām šādu informāciju (par ko ir nepieciešama jauna sistēmas funkcionalitātes izstrāde):
- izglītības programmai atbilstošais Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis (izņemot pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno līdztekus pamatizglītības pirmā posma programmai) un Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas līmenis (ISCED-2011);
- atzīme par izglītības iestādes dibinātāja saskaņojumu paraugprogrammām (pievienojot dokumentāru apliecinājumu).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka minētā informācija sistēmā tiek iekļauta līdz ar attiecīgās sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2023.gada 1.septembrim.
- izglītības programmai atbilstošais Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis (izņemot pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības pirmā posma programmas un profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno līdztekus pamatizglītības pirmā posma programmai) un Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas līmenis (ISCED-2011);
- atzīme par izglītības iestādes dibinātāja saskaņojumu paraugprogrammām (pievienojot dokumentāru apliecinājumu).
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka minētā informācija sistēmā tiek iekļauta līdz ar attiecīgās sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2023.gada 1.septembrim.
Problēmas apraksts
Šobrīd VIIS noteikumi paredz, ka par promocijas darbu norāda zinātnes nozari, bet neparedz dokumentu dublikātu datu ievadi
Risinājuma apraksts
Šobrīd VIIS noteikumi paredz, ka par promocijas darbu norāda zinātnes nozari, tomēr 2022. gadā ir veikti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz, ka zinātnes nozares tiek grupētas nozaru grupās. Šādu grupēšānu ieviešam arī VIIS, veicot attiecīgu grozījumu VIIS noteikumu 19. punktā. Grozījums šajā punktā nepalielina administratīvo slogu iestādēm, jo norādot zinātnes nozari, nozaru grupa tiek norādīta automātiski.
Līdz šim spēkā esošā noteikumu redakcija neparedz, ka VIIS tiek ievadīta informācija par izglītības dokumentu dublikātiem, kā rezultātā Valsts informācijas sistēmā iekļautās ziņas par personas derīgajiem izglītības dokumentiem var būt nepilnīgas. Lai šo problēmu novērstu, noteikumu projekts paredz ziņu par izsniegtajiem izglītības dokumentu dublikātiem iekļaušanu informācijas sistēmā.
Līdz šim spēkā esošā noteikumu redakcija neparedz, ka VIIS tiek ievadīta informācija par izglītības dokumentu dublikātiem, kā rezultātā Valsts informācijas sistēmā iekļautās ziņas par personas derīgajiem izglītības dokumentiem var būt nepilnīgas. Lai šo problēmu novērstu, noteikumu projekts paredz ziņu par izsniegtajiem izglītības dokumentu dublikātiem iekļaušanu informācijas sistēmā.
Problēmas apraksts
Šobrīd VIIS noteikumu 23.1 punktā noteikts datums, līdz kuram datu sniedzējs iesniedz sistēmā kopsavilkuma datus.
Risinājuma apraksts
Veikti tehniski grozījumi noteikumos - precizēts datums, līdz kuram tiek iesniegti kopsavilkuma dati. Tehniskie grozījumi veikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes priekšlikumu.
Problēmas apraksts
Šobrīd VIIS noteikumu 11.25. apakšpunktā minēto informāciju par sociālā riska faktoriem VIIS ievada izglītības iestādes, ja vecāki šādu informāciju iestādei iesniedz, līdz ar to minētā informācija var būt nepilnīga.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi" (turpmāk - 22-TA-2260) 14. punktā nosaukta informācija, kura nepieciešama 22-TA-2260 2.1. apakšpunktā noteiktā mērķa sasniegšanai. Lai mazinātu administratīvo slogu vecākiem un izglītības iestādēm, kā arī informāciju varētu tālāk izmantot atbalsta sniegšanai izglītojamajiem, noteikumu projektā paredzēts, ka 11.25. apakšpunktā minētās informācijas ievadi informācijas sistēmā nodrošina pašvaldības, vēlams tiešsaistes režīmā no pašvaldību rīcībā esošajām informācijas sistēmām.
Ņemot vērā, ka 22-TA-2260 paredzētais regulējums nosaka, ka tiesības saņemt datortehniku, kas iegādāta specifiskam atbalsta mērķim (izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām) un izglītības iestādēm ir jāpārbauda, ka datortehnikas saņēmējs šādai grupai atbilst, tad izglītības iestāžu rīcībā ir nepieciešama objektīva un visaptveroša informācija par izglītojamo piederību šādām grupām. Datus izglītības iestādes izmantos, lai varētu plānot un nodrošināt datortehnikas izsniegšanu izglītojamajiem atbilstoši piederībai, kā arī piešķirt citus izglītības iestādes rīcībā esošos datorus, kas nav paredzēti sociāli neaizsargātajām grupām. Netiks pieprasīta un VIIS apstrādāta informācija par visiem iedzīvotājiem, bet tikai par tiem iedzīvotājiem, kuri vai kuru bērni iegūst izglītību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (pamata un vidējās izglītības posmā). Iedzīvotāji par šādu datu apmaiņu tiks informēti VIIS publiskajā portālā, kur norādītas informācijas sistēmas ar kurām VIIS ir datu apmaiņa, tāpat arī par savu personas datu apstrādi iedzīvotāji varēs vērsties ar iesniegumiem pie sistēmu pārziņiem (normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā). Iespējas atteikties no datu apstrādes iedzīvotājiem netiks paredzētas, jo maznodrošinātas un trūcīgas ģimenes statusi iedzīvotājiem tiek piešķirti pēc iedzīvotāju pieprasījuma līdz ar to personas, kuras nevēlas, lai valsts iestādes sniegtu viņiem kādu papildus atbalstu šādu statusu nepieprasa.
Ņemot vērā, ka izglītības iestādes nestrādā ar Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA), tādējādi tām tiešā veidā nav pieejami dati no SOPA, tad noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības no SOPA sistēmas nodos šos datus uz VIIS izmantojot datu apmaiņas metodes ar informācijamas sistēmām, kurās šie dati ir pieejami. Iespējamās alternatīvas ir SOPA sistrēmas un VIIS datu apmaiņa, vai "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)", kad attiecīgais risinājums kļūs funkcionāls. Noteikumi nenosaka viena vai otra datu apmaiņas veida izmantošanu un ņemot vērā, ka normai ir paredzēts atliktais spēkā stāšanās termiņš (2024. gada 1. janvāris), izstrādājot datu apmaiņas tehnisko risinājumu tiks izvērtēti iespējamie datu avoti, tai skaitā, balstoties uz iesaistīto informācijas sistēmu tehniskajām iespējām.
Ņemot vērā, ka 22-TA-2260 paredzētais regulējums nosaka, ka tiesības saņemt datortehniku, kas iegādāta specifiskam atbalsta mērķim (izglītojamajiem no sociāli neaizsargātajām grupām) un izglītības iestādēm ir jāpārbauda, ka datortehnikas saņēmējs šādai grupai atbilst, tad izglītības iestāžu rīcībā ir nepieciešama objektīva un visaptveroša informācija par izglītojamo piederību šādām grupām. Datus izglītības iestādes izmantos, lai varētu plānot un nodrošināt datortehnikas izsniegšanu izglītojamajiem atbilstoši piederībai, kā arī piešķirt citus izglītības iestādes rīcībā esošos datorus, kas nav paredzēti sociāli neaizsargātajām grupām. Netiks pieprasīta un VIIS apstrādāta informācija par visiem iedzīvotājiem, bet tikai par tiem iedzīvotājiem, kuri vai kuru bērni iegūst izglītību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (pamata un vidējās izglītības posmā). Iedzīvotāji par šādu datu apmaiņu tiks informēti VIIS publiskajā portālā, kur norādītas informācijas sistēmas ar kurām VIIS ir datu apmaiņa, tāpat arī par savu personas datu apstrādi iedzīvotāji varēs vērsties ar iesniegumiem pie sistēmu pārziņiem (normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā). Iespējas atteikties no datu apstrādes iedzīvotājiem netiks paredzētas, jo maznodrošinātas un trūcīgas ģimenes statusi iedzīvotājiem tiek piešķirti pēc iedzīvotāju pieprasījuma līdz ar to personas, kuras nevēlas, lai valsts iestādes sniegtu viņiem kādu papildus atbalstu šādu statusu nepieprasa.
Ņemot vērā, ka izglītības iestādes nestrādā ar Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu (SOPA), tādējādi tām tiešā veidā nav pieejami dati no SOPA, tad noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības no SOPA sistēmas nodos šos datus uz VIIS izmantojot datu apmaiņas metodes ar informācijamas sistēmām, kurās šie dati ir pieejami. Iespējamās alternatīvas ir SOPA sistrēmas un VIIS datu apmaiņa, vai "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)", kad attiecīgais risinājums kļūs funkcionāls. Noteikumi nenosaka viena vai otra datu apmaiņas veida izmantošanu un ņemot vērā, ka normai ir paredzēts atliktais spēkā stāšanās termiņš (2024. gada 1. janvāris), izstrādājot datu apmaiņas tehnisko risinājumu tiks izvērtēti iespējamie datu avoti, tai skaitā, balstoties uz iesaistīto informācijas sistēmu tehniskajām iespējām.
Problēmas apraksts
Šobrīd VIIS noteikumu 66.2 punktā noteikts, kādos gadījumos sistēmā esošo informāciju var izsniegt zinātniskajām institūcijām, žurnālistiem un trešajām pusēm.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu projekta 66.2 punkta redakcija, aizstājot vārdu "pieprasījumu" ar "iesniegumu", jo vārds "pieprasījums" iepriekš skaidrots 66. punktā, bet 66.2 punktā netiek runāts par iepriekš atrunāto pieprasījumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvais risinājums būtu datu manuāla apstrāde papīra formā, kas būtiski palielinātu iesaistīto iestāžu administratīvo slogu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Plānotā risinājuma ieguvums ir atteikšanās no datu manuālas apstrādes vairākās atsevišķās informācijas sistēmās, kā arī sistēmā ievadāmās informācijas apjoma precizēšana saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pedagogi, tai skaitā privātpraksē strādājošie pedagogi, izglītības iestāžu vadītāji, fiziskas personas (pedagogu darba devēji)
Ietekmes apraksts
Sistēmā tiks apstrādāti personu dati par Valsts valodas centra konstatēto pedagoga, tai skaitā izglītības iestādes vadītāja un privātpraksē strādājoša pedagoga, valsts valodas zināšanu neatbilstību Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai (izņemot starptautisko skolu pedagogiem, kas starptautiskajā skolā nodrošina starptautiskas izglītības programmas satura īstenošanu). Pēc nokārtotas valsts valodas prasmes pārbaudes tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, šai pazīmei sistēmā automātiski tiek uzstādīts beigu datums, kas sakrīt ar valsts valodas prasmes pārbaudes lēmuma datumu. Vienlaikus sistēmā par pedagogu tiks iekļauta informācija par pedagoga atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas atbilstoši Izglītības likuma 30.panta septītajā un 48.panta septītajā daļā noteiktajam.
Juridiskās personas
- Vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, juridiskas personas (pedagogu darba devēji).
Ietekmes apraksts
Atbilstoši Izglītības likuma 30.panta septītajā un 48.panta septītajā daļā noteiktajam darba devējam ir pienākums atstādināt no amata pienākumu pildīšanas pedagogu, tai skaitā izglītības iestādes vadītāju, līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Līdz ar to sistēmā par pedagogu tiek iekļauta informācija par pedagoga atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas atbilstoši Izglītības likuma 30.panta septītajā un 48.panta septītajā daļā noteiktajam.
Izglītības iestādēm ir iespēja pieteikt licencēšanai Izglītības un zinātnes ministrijas izdotam un apstiprinātam paraugam atbilstošu profesionālās izglītības programmu, ievadot sistēmā informāciju par licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
Izglītības iestādēm ir iespēja pieteikt licencēšanai Izglītības un zinātnes ministrijas izdotam un apstiprinātam paraugam atbilstošu profesionālās izglītības programmu, ievadot sistēmā informāciju par licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Jaunās Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes tiks nodrošinātas esošā finansējuma ietvaros, sedzot to izmaksas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšana un attīstība".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Ievērojot 2022.gada 14.jūlijā pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 11.augustā, un 2022.gada 3.martā pieņemtos grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.aprīlī, ir izstrādāta jauna izglītības programmu licencēšanas un licencēšanas anulēšanas kārtība (Ministru kabineta noteikumu projekts “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” tiesību akta lietas ID 22-TA-3348).
Izglītības programmu licencēšanā kopumā ir saglabāts līdzšinējais Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumu Nr.218 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” regulējums, kas ar minēto noteikumu projektu pilnveidots atbilstoši grozījumiem Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, tostarp paredzot:
- izglītības programmu licencēšanas anulēšanas kārtību;
- izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu licencēšanu, ja tās licencē Izglītības un zinātnes ministrijas izdotam un apstiprinātam paraugam atbilstošu profesionālās izglītības programmu, ievadot sistēmā informāciju par licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts precizē arī sistēmā iekļaujamo informāciju par izglītības programmām atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam.
Izglītības programmu licencēšanā kopumā ir saglabāts līdzšinējais Ministru kabineta 2019.gada 28.maija noteikumu Nr.218 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” regulējums, kas ar minēto noteikumu projektu pilnveidots atbilstoši grozījumiem Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, tostarp paredzot:
- izglītības programmu licencēšanas anulēšanas kārtību;
- izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu licencēšanu, ja tās licencē Izglītības un zinātnes ministrijas izdotam un apstiprinātam paraugam atbilstošu profesionālās izglītības programmu, ievadot sistēmā informāciju par licencējamo izglītības programmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sistēmas saturu, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību.
Ievērojot minēto, noteikumu projekts precizē arī sistēmā iekļaujamo informāciju par izglītības programmām atbilstoši aktuālajam tiesiskajam regulējumam.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts valodas centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskā apspriešana ir noslēgusies, priekšlikumi un iebildumi par noteikumu projektu nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta prasības ir izrietošas no Izglītības likuma, institūcijām šādu datu apstrāde jāveic jau tagad un informācija ievade sistēmā uzskatāma tikai par formas maiņu jau šobrīd esošam procesam, līdz ar ko tas nepalielina administratīvo slogu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks pilnvedota datu apstrāde Valsts izglītības informācijas sistēmā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks paplašināts Valsts izglītības informācijas sistēmā apstrādātais personas datu apjoms. Sistēmā apstrādātais datu apjoms ir samērīgs, tiek apstrādāti tikai tie personu dati, kas nepieciešami šajos noteikumos un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otrās komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.reformas "Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai" 2.3.2.3.i. investīcijas „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumos (pašlaik noteikumu projekts, tiesību akta lietas ID 22-TA-2260) noteikto mērķu sasniegšanai.
Datu valsts inspekcijas saskata riskus, ka plānotā personas datu apstrāde, automātiski apstrādājot datus par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas datu apstrādei, varētu neatbilst Datu regulas 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajam datu minimizēšanas principam. Proti, ja šādas informācijas apstrāde ir nepieciešama nolūkam - pārbaudīt, vai personai ir tiesības saņemt datortehniku, - tad šādi dati ir apstrādājami tikai tajā brīdī, kad persona ir pieteikusies datortehnikas saņemšanai, pamatojoties tieši uz atbilstību kritērijam - trūcīga vai maznodrošināta persona. Gadījumos, kad persona izvēlas neizmantot labumus, ko tai piešķir konkrētais sociālais statuss, nav arī pamata šos datus apstrādāt. Pamatojumi šādai izvēlei var būt gan objektīvi, gan subjektīvi. Piemēram, personai ir bažas, ka informācija var noplūst un bērns skolā var tikt diskriminēts, pamatojoties uz piederību noteiktai sociālai grupai, persona ir nodrošināta ar datortehniku un tā nevēlas to saņemt. Datu valsts inspekcijas ieskatā valsts nevar liegt personai izvēles brīvību izmantot vai neizmantot konkrētus labumus tikai tāpēc, ka šī persona ir izvēlējusies pieprasīt maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Šobrīd spēkā esošā redakcija, kas paredz datu ievadi sistēmā pēc pašas personas iesnieguma, šādu izvēles brīvību nodrošina. Papildus Datu valsts inspekcija kā samērīgu nesaskata piedāvāto risinājumu, kur personai vispār jāatsakās no maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusa tikai tāpēc, ka tā nevēlas izmantot vienu labumu, ko piešķir šis statuss.
Datu valsts inspekcijas saskata riskus, ka plānotā personas datu apstrāde, automātiski apstrādājot datus par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas datu apstrādei, varētu neatbilst Datu regulas 5. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajam datu minimizēšanas principam. Proti, ja šādas informācijas apstrāde ir nepieciešama nolūkam - pārbaudīt, vai personai ir tiesības saņemt datortehniku, - tad šādi dati ir apstrādājami tikai tajā brīdī, kad persona ir pieteikusies datortehnikas saņemšanai, pamatojoties tieši uz atbilstību kritērijam - trūcīga vai maznodrošināta persona. Gadījumos, kad persona izvēlas neizmantot labumus, ko tai piešķir konkrētais sociālais statuss, nav arī pamata šos datus apstrādāt. Pamatojumi šādai izvēlei var būt gan objektīvi, gan subjektīvi. Piemēram, personai ir bažas, ka informācija var noplūst un bērns skolā var tikt diskriminēts, pamatojoties uz piederību noteiktai sociālai grupai, persona ir nodrošināta ar datortehniku un tā nevēlas to saņemt. Datu valsts inspekcijas ieskatā valsts nevar liegt personai izvēles brīvību izmantot vai neizmantot konkrētus labumus tikai tāpēc, ka šī persona ir izvēlējusies pieprasīt maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Šobrīd spēkā esošā redakcija, kas paredz datu ievadi sistēmā pēc pašas personas iesnieguma, šādu izvēles brīvību nodrošina. Papildus Datu valsts inspekcija kā samērīgu nesaskata piedāvāto risinājumu, kur personai vispār jāatsakās no maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusa tikai tāpēc, ka tā nevēlas izmantot vienu labumu, ko piešķir šis statuss.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi