Anotācija (ex-ante)

2021. gadā tikai 11,5 % no Latvijas sauszemes platībām ietilpa Natura 2000 tīklā (ES aptvere 18,5 %), savukārt, ĪADT, kas klasificētas saskaņā ar direktīvu 2019/174/EEK, aptvēra 10,2 % (ES aptvere 12,8 %), bet KNT, kas noteiktas saskaņā ar direktīvu 92/43/EEK, aptvēra 11,5 % (ES aptvere 14,2 %) no Latvijas teritorijas. Latvijas Natura 2000 tīkla KNT novērtējums liecina, ka teritoriju noteikšanā ir nepilnības. Pret Latviju ir ierosināta pārkāpuma procedūra, kas pašlaik ir argumentēta atzinuma stadijā, par direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punkta un 6. panta nepareizu piemērošanu attiecībā uz ĪADT noteikšanu un saglabāšanas mērķu un pasākumu noteikšanu. Ņemot vērā gan Natura 2000, gan citas valsts noteiktās aizsargājamās teritorijas, piemēram, nacionālos parkus, biosfēras rezervātus vai citas ĪADT atbilstoši Latvijas Republikas likumam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, Latvijā ar likumu aizsargātas 18,2 % no  teritorijām, t.sk. Natura 2000 teritorijas un citas ar likumu noteiktās aizsargājamās teritorijas, (ES aizsargātas vidēji 26,4 %) un 15,65% no jūras teritorijām (ES vidēji 10,7 %). ĪADT sauszemes pamatteritoriju kopējā platība (bez pārklāšanās) sasniedz 18,45 % no Latvijas kopējās platības, bet ĪADT jūras pamatteritorijas (bez pārklāšanās) sasniedz 15,65% no Latvijas teritorijas platības [2].  

Konsekventu un efektīvu darbību veikšanai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas jautājumos ir nepieciešama kvalitatīva bāzes informācija par aktuālo situāciju, tomēr šobrīd mazāk kā 40%[5] no 683 Latvijā esošajām ĪADT ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Dabas aizsardzības plāna izstrādes nepieciešamību nosaka likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.pants.

Dabas aizsardzības plāna esamība atvieglo iespējas konkrētajā ĪADT plānot un īstenot plašāka apmēra apsaimniekošanas pasākumus un to attīstības iespējas, kā arī jau sākotnēji veikt izpētes darbus, lai noskaidrotu vai plānotā saimnieciskā darbība šajā teritorijā būs iespējama.

Lai gan dabas aizsardzības plānam ir tikai ieteikuma raksturs, tomēr ar dabas un vides aizsardzību saistītās institūcijas izmanto dabas aizsardzības plānos iekļauto informāciju plānojot un saskaņojot savas darbības konkrētajā teritorijās. Dabas aizsardzības plāns ir svarīgs dokuments izstrādājot normatīvos aktus, kas attiecas uz aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības pasākumiem, kā arī uz šo teritoriju izmantošanas noteikumiem, kā arī dabas aizsardzības plānā minēto informāciju iekļauj teritoriju attīstības plānošanas dokumentācijā.



[5] Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.–2027.gadam (saskaņošanā ar EK)

Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, izmantojot 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijai pieejamo ERAF finansējumu,  2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās kārtas mērķis ir uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, izstrādājotĪAD dabas aizsardzības plānus tām  ĪADT, kam tas ir prioritāri nepieciešams pēc saraksta, kas pieejams https://www.daba.gov.lv/lv/dabas-aizsardzibas-plani (saraksts aktualizēts 26.10.2022). 

Lai sasniegtu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam izvirzītos mērķus, kā arī spētu izpildīt saistības par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ko Latvijai uzliek direktīva 92/43/EEK un direktīva 2009/147/EEK, 2.2.3.3. pasākuma projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas ietvaros paredzētās darbības veicinās augstvērtīgu datu par bioloģisko daudzveidību ieguvi, jau esošo  datu kvalitātes paaugstināšanos un dabas aizsardzības efektivitātes palielināšanos, paredzot ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādi teritorijām, kuru kopējā platība ir ne mazāka kā 22 500 ha. Kopējo iznākuma rādītāju aprēķina pēc ĪADT, kam prioritāri izstrādājams dabas aizsardzības plāns,  teritoriju platības, kam saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” informāciju, ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni, ņemot vērā noteiktās aizsargājamās teritorijas funkcionālās zonas (rādītājā ieskaita stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas liegumu zonas vai visu ĪADT teritoriju, ja neviena no iepriekš minētajām zonām nav noteikta ĪADT, vienlaikus kopējā rādītāja vērtība nav lielāka par ĪADT platību). Par ĪADT stingrā režīma zonām uzskatāmas teritorijas, uz kurām ir attiecināmi speciāli nosacījumi un prasības, piemēram, šādās teritorijās var būt aizliegta uzturēšanās, pārvietošanās vai jebkāda veida saimnieciskā darbība, ja vien nav saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) rakstiska atļauja vai arī šīs darbības nav kādas no MK  2010.gada 16.marta  noteikumos Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.264) 8. vai 10. punktā minētajām darbībām,  ĪADT dabas lieguma zonas ir ĪADT daļas, kurās ir aizliegtas darbības atbilstoši MK noteikumu Nr.264 16.punktam. ĪADT regulējamā režīma zonas ir teritorijas, kurās ir aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbības, izņemot MK noteikumu Nr. 264 9.pantā minētās darbības. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja pasākuma kārtu ietvaros ir izstrādāti ĪADT dabas aizsardzības plāni teritorijām, kuru kopējā platība sasniedz vismaz 22 500 ha un minētie rādītāji sasniedzami 2.2.3.3. pasākuma pirmajā un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā. 
 
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem mērķtiecīgiem un sekmīgiem turpmākajiem ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un labvēlīga sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšanā ir kvalitatīvas informācijas esamība par esošo situāciju bioloģiskās daudzveidības jomā. 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās kārtas īstenošanas rezultātā izstrādātie dabas aizsardzības plāni būtiski sekmēs bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un to atjaunošanu, jo plānotās darbības vērstas uz dabisko dzīvotņu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa uzturēšanu, novēršot to stāvokļa pasliktināšanos, kā arī ir vērsta uz dabisko ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Tādējādi, uz ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu īstenotās darbības pozitīvi ietekmēs ES Latvijai noteiktos sasniedzamos rādītājus attiecībā uz biotopu un sugu labvēlīgā aizsardzības stāvokļa sasniegšanu. 
 
Bez jau minētās pozitīvās ietekmes uz bioloģiskās daudzveidības un dzīvotņu  labvēlības statusu, 2.2.3.3. pasākuma īstenošanas rezultātiem būs netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā – dabas aizsardzības plānu esamība pašvaldībām, uzņēmējiem un teritoriju attīstītājiem atvieglo turpmāko darbību plānošanu, jo dabas aizsardzības plānu esamība ļauj samazināt administratīvo slogu, samazinot nepieciešamos laika resursus dažādu procedūru veikšanai, kā arī tiek atvieglota kompensāciju un lauku atbalsta maksājumu aprēķināšana zemes īpašniekiem. Dabas aizsardzības plāni kalpo par pamatu diferencēta ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma noteikšanai, atkarībā no konkrētajā teritorijā sastopamām dabas vērtībām, kā arī dabas aizsardzības plāni tiks izmantoti nozaru attīstības plānu izstrādē tik tālu, cik tie nav pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem, tādējādi sniedzot iespēju atvieglot aizsardzības režīmu cilvēku stipri pārveidotajās platībās, t.sk. inženiertehniskajās būvēs, apdzīvotajās teritorijās, lauksaimniecībā intensīvi izmantotajās platībās u.tml. 
 
2.2.3.3. pasākuma pirmā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, jo plānots tikai viens projekta iesniedzējs – DAP, bet pasākuma ieviešanas otrajā kārtā tiks īstenota kā atklātā projektu iesniegumu atlase, kur kā projektu iesniedzēji plānotas pašvaldības, kuru teritorijās atrodas ĪADT kurām prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni. Iesniegto projektu izvērtēšanas laikā priekšroka tiks dota tiem 2.2.3.3.pasākuma projektu iesniegumiem, kur projekta īstenošanas teritorija, atbilstoši VARAM 2022. gada 20. jūnija rīkojuma Nr. 1-2/97 “Par dabas aizsardzības plānu izvērtēšanas komisiju” 2. punkta sagatavotajam prioritāri izstrādājamo dabas aizsardzības plānu sarakstam, ir novērtētas ar lielāku punktu skaitu (ar VARAM komisijas sagatavoto sarakstu par ĪADT, kam prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni var iepazīties šeit: https://www.daba.gov.lv/lv/dabas-aizsardzibas-plani). 

Pieejamais finansējums.

MK noteikumu projektā paredzētais pasākuma pirmās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 2 941 177 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 500 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, –  441 177  euro, bet pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 941 177 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 500 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību budžeta līdzfinansējums, - vismaz 441 177 euro apmērā. 2.2.3.3.pasākuma pirmā un otrā projektu atlases kārta noris paralēli. Gadījumā, ja otrajā atlases kārtā ar iesniegtajiem projektu iesniegumiem, pēc vienošanās vai līguma noslēgšanas par projektu īstenošanu, netiek izmantots viss kārtai atvēlētais ERAF finansējums, tad neizmantotā finansējuma daļa, ja tas ir nepieciešams, tiek novirzīta projekta pirmās atlases kārtas darbību nodrošināšanai, vai arī tiek pārdalīta citu 2.2.3.SAM pasākumu nodrošināšanai, atkarībā no atbildīgās iestādes lēmuma. Pasākuma pirmajā un otrajā kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā. 2.2.3.3. pasākumā elastības finansējums netiek plānots, 2.2.3.3. pasākuma elastības finansējums ir iekļauts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1.pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" finansējumā, lai nodrošinātu Programmas 2.2. prioritātes "Vides aizsardzība" ERAF finansējuma kopējo elastības apjomu. 
 
Projekta iesniedzējs. 

Projekta iesniedzējs pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir dabas aizsardzības politikas īstenošana sugu un biotopu aizsardzības jomā, – DAP, bet projekta iesniedzējs pasākuma otrās kārtas ietvaros ir pašvaldības vai tās iestāde, kuru teritorijās atrodas ĪADT, kam prioritāri izstrādājams dabas aizsardzības plāns. Pasākuma pirmās un otrās kārtas mērķa grupa ir dabas un vides aizsardzības, uzraudzības un kontroles institūcijas, pašvaldības, kuru teritorijās atrodas ĪADT, kā arī iedzīvotāji un zemes īpašnieki, kuri dzīvo un saimnieko ĪADT. Projekta pirmās atlases kārtā netiek plānota sadarbības partnera piesaiste, jo atbilstoši 2009.gada 2.jūnija MK noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" (turpmāk – MK noteikumi Nr.507) II nodaļas 2.punktam, 3.punktam un 4.punktam, atbilstošās darbības ir iekļautas DAP funkcijās. Projekta iesniedzējs pasākuma otrās kārtas ietvaros ir pašvaldība vai tās iestāde, kuru teritorijā atrodas ĪADT. Pašvaldību vai to iestāžu iesaiste projekta darbību īstenošanā ir atbilstoša Pašvaldību likuma 4.panta 1.daļas 20. apakšpunktam, kur noteikts, ka viena no pašvaldību autonomajām  funkcijām ir veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi.  Pašvaldības, atbilstoši Pašvaldību likuma 5.pantam, savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs  var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Nepieciešamību pašvaldībām iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē nosaka arī likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.pants, kā arī  2007.gada 9.oktobra MK noteikumu Nr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 686) 2.punkts. Projekta otrajā kārtā, finansējuma saņēmējs projekta darbību sekmīgai izpildei, var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību vai tās iestādi, kuras teritorijā atrodas ĪADT, kam prioritāri izstrādājams dabas aizsardzības plāns. Citas pašvaldības kā sadarbības partnera piesaiste ir svarīga, jo finansējuma saņēmēja izvēlētā projekta īstenošanas vieta var atrasties vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, tādējādi sadarbības partnera piesaiste atvieglotu projekta īstenošanu – datu ieguvi, apmainīšanos ar informāciju utt. 2.2.3.3. pasākuma ietvaros sadarbības partneris iesaistās noteikto projekta mērķu un rezultātu sasniegšanā un dara to atbilstoši nosacījumiem, par kādiem finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ir vienojušies līgumā par savstarpējo sadarbību projekta īstenošanas laikā, ievērojot 2023. gada 13. jūlija MK noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” noteiktās minimālās prasības par informāciju, kas finansējuma saņēmējam jāiekļauj sadarbības līgumā. Sadarbības partnera piesaiste, ja izvēlētais sadarbības partneris jau iepriekš ir veicis līdzīgas darbības vai piedalījies līdzīgos projektos var pozitīvi ietekmēt pasākuma īstenošanas procesu, kā arī sadarbības partnera piesaiste var pozitīvi ietekmēt finansiālo jautājumu risināšanu, jo sadarbības partneris projektā piedalās ar saviem resursiem, t.sk. finansējumu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā. Atbilstoši MK noteikumu Nr.686 6. punktam projekta iesniedzējs otrajā projektu atlases kārtā kopā ar projekta iesniegumu iesniedz ar DAP saskaņotu darba uzdevumu ĪADT dabas aizsardzības plāna izstrādei, kas nav vecāks par divpadsmit mēnešiem. Darba uzdevums tiek izstrādāts, ņemot vērā aizsargājamās teritorijas kategoriju, platību un dabas vērtības, un balstoties uz aizsargājamās teritorijas individuālajām īpatnībām. Vienotu plānu var izstrādāt divām vai vairākām aizsargājamām teritorijām, ja to izveidošanas un aizsardzības mērķi ir līdzīgi vai tās atrodas blakus un ja ir saņemts DAP saskaņojums un darba uzdevums.

Atbilstoši 2017. gada 17.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.630 prasībām, projekta iesniedzēja iestāde ir ieviesusi iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai un šī sistēma sevī ietver preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru un labošanas pasākumus.    

  
 Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas. 
 
2.2.3.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās ekosistēmu un  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, piemēram, dabas aizsardzības plānu izveide teritorijām, kas  atbilstoši MK noteikumu Nr.686 3. punktu iekļautas VARAM komisijas sagatavotajā ĪADT sarakstā, kam prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni, ar projekta vadību saistītās darbības, kā arī projekta informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana. Dabas aizsardzības plānu izstrādes process tiek veikts atbilstoši MK noteikumiem Nr.686.

2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros tiks finansētas tikai projekta iesniedzēja aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes deleģēto funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.
  
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai projektu iesniegumu pirmajā atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmējs paredzēta DAP, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 17 procentu apmērā, bet 2.2.3.3.pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmēji paredzētas pašvaldības vai to iestādes, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 13  procentu apmērā no noteikumu projektā 27. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu. Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem: 
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu likmēm.
Projekta otrajā atlases kārtā, finansējuma saņēmējs projekta darbību sekmīgai izpildei, var piesaistīt sadarbības partneri, un šajos gadījumos personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam projekta personālam;
2) tas ir objektīvs – projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot DAP sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atalgojumu u.c. apsvērumus. Tāpat, veicot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – KPVIS) datu analīzi (ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanās periodā arī tika izstrādāti dabas aizsardzības plāni DAP īstenotajā projektā 5.4.2.1/16/I/001 "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības priekšnoteikumi"), kas ļauj verificēt DAP  sniegto informāciju saistībā ar 2.2.3.3.pasākumā paredzētajām personāla vadības izmaksām, kā arī ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un ir izgūstami no KPVIS) un saskaņots ar Vadošo iestādi; 
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.3. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.
 
Projektu iesniegumu pirmajā atlases kārtā projektu vadībā iesaistīts personāls (projekta vadītājs un finansists), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimēm Nr. 39.1 IIA un 9. mēnešalgu grupas (projektu vadītājs) un amatu saimei Nr.15.1 IA un 8.mēnešalgu grupai (finansists), kā arī projekta īstenošanā iesaistīts personāls (dabas aizsardzības plānu izstrādātājs, bezmugurkaulnieku eksperts, biotopu eksperts, kartogrāfs), kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie 35. amatu saimes, mēnešalgu grupas un līmeņa 5 I – 9 III un 21.2 amatu saimes un mēnešalgu grupas un līmeņa 7I. Projektu iesniegumu otrajā atlases kārtā projekta vadībai tiks piesaistīts tikai projekta vadītājs, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262 pieder pie amatu saimes Nr.39.1. un mēnešalgu grupai un līmenim – 10 III. Citas projekta izpildei nepieciešamās darbības tiks veiktas pašvaldības budžeta ietvaros, tādējādi taupot un maksimāli efektīvi izmantojot projekta īstenošanai pieejamo finansējuma apjomu.

Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta līdzekļiem, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.

Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vismaz 2,94 milj. euro pirmajā projektu atlases kārtā un 2,94 milj. euro projektu otrajā atlases kārtā), projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā būtu vidēji 0,425 milj. euro, bet projektu iesniegumu otrajā atlases kārtā – aptuveni 54,4 tūkstoši euro.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, taču projekta darbības nevar būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas, ņemot vērā projektu ieviešanas gaitu iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, tas ir finansējuma saņēmēja risks, un izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja gada sākumā apstiprinātā budžeta ietvaros. 2.2.3.3.pasākuma pirmajā atlases kārtā DAP kā VARAM pakļautības iestādei ik gadu tiek apstiprināts budžets, līdz ar to iespējas ir rīkoties tikai pieejamā budžeta ietvaros, neveicot no tā atkāpes, kas nozīmē, ka risks pirms projekta apstiprināšanas radītām izmaksām, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, ir neliels.

Šo noteikumu projekta 27.3.punktā minētās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma un licenču iegādes vai nomas izmaksas  attiecas uz specifiska aprīkojuma vai programmatūras iegādi vai nomu, kas ir nepieciešams dabas aizsardzības plānu izstrādei, kā piemērus minot, piemēram, ArcGis vai kādu citu ģeogrāfiskās informācijas sistēmas programmatūru vai arī inventāru un programmatūru telpisko datu ieguvei un apstrādei, kas nepieciešami dabas aizsardzības plānu izstrādei.  Šo noteikumu 27.5. punktā paredzētas darba vietu iekārtošanas izmaksas, kas sevī kā vienu no pozīcijām var iekļaut datorprogrammu un licenču iegādi. Tomēr šī punkta ietvaros licenču un programmatūras iegāde attiecas uz vispārīgu darba vietas iekārtošanu, piemēram, Microsoft Office licences iegādāšanos, PDF formāta failu lasīšanas programmatūras iegādi, antivīrusu licences iegādi utt. Šajā pozīcijā nav paredzēta specifiskas programmatūras vai tehnoloģiju noma vai iegāde.

2.2.3.3.pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros, pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo, un sadarbības iestāde avansa pieprasījumu apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot saimnieciskā gada ietvaros, kā arī, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot KPVIS, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.   

Saskaņā  ar Kopīgo noteikumu regulas 64. panta 1. punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Pasākuma pirmajā atlases kārtā attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, bet pasākuma otrajā atlases kārtā attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un pašvaldības budžeta līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro. 

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms)  nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas (ES)  2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas  fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās,  ievērojot, ka prasību nodrošināšanas pasākumi nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) otrās atlases kārtas ietvaros nodrošina, ka papildus  MK noteikumos Nr.686 paredzētajām apspriedēm tiek paredzēti sabiedrību izglītojoši vai dabas izglītības pasākumi, kuros tiek sniegta informācija par ĪADT, to apsaimniekošanu un uzturēšanu,  par dabas aizsardzības plānu izstrādi un piemērošanu, atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam Nr.3.4., bet pasākuma pirmajā atlases kārtā DAP nepieciešamību veikt sabiedrības informēšanu par ĪADT un to aizsardzības režīmu, kā arī izglītot sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos, nosaka MK noteikumu Nr.507 3.punktā minētie DAP uzdevumi.
Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas pēc pieredzes iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos.   
 
2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. 

Citi nosacījumi.

Lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.  Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” iekļautajām grupām  noteiktos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.  
2.2.3.3. pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem  principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”  2.2.3.3. pasākumā iekļauts prasībās par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, bet horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI) tiek piemērots vispārējās publicitātes pasākumiem, piemēram, nodrošinot, ka īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos, tiks nodrošināts, ka informācijas publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus vai, piemēram,  projekta tīmekļa vietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem. 2.2.3.3.pasākuma ietvaros, dabas aizsardzības plānos ir jāintegrē jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, piemēram, dabas aizsardzības plānā ietverot situācijas izvērtējumu par dažādu mērķa grupu vajadzībām, piemēram, personu ar invaliditāti, senioru, ģimeņu ar maziem bērniem vajadzībām, paredzot visām mērķa grupā piekļūstamas infrastruktūras izveidi ĪADT.

MK noteikumu Nr. 686 9.punkts paredz dabas aizsardzības plānu saturu, un tajā ir  noteikts, ka dabas aizsardzības plānos ir jāiekļauj aizsargājamās teritorijas apraksts, kurā jānorāda informācija par teritorijas sociālo un ekonomisko situāciju, piemēram, iedzīvotāju skaitu teritorijā, nodarbinātību, pašreizējo un paredzamo antropogēno slodzi uz aizsargājamo teritoriju, aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidu, kā arī sociālekonomiskās situācijas novērtējums ainavai, biotopiem, sugām, citām dabas vērtībām un teritorijai kopumā, tai skaitā pretnostatījumā citiem mērķiem. Papildus MK noteikumos Nr.686 noteiktajām prasībām,  projekta iesniedzējam, atbilstoši projektu vērtēšanas kritērijam Nr. 2.1.,  projekta iesniegumā ir jāapliecina, ka izstrādātajā dabas aizsardzības plānā tiks iestrādāts sociālekonomiskais novērtējums vai ekosistēmu pakalpojumu novērtējums par ĪADT, kurai tiek izstrādāts dabas aizsardzības plāns, vai arī projekta iesniegumam ir pievienota iepirkuma nolikuma tehniskā specifikācija, kas satur šo informāciju. Sociālekonomiskajā novērtējumā iekļauj tādus ekonomiskās ietekmes sektorus, kā, piemēram, lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms vai uzņēmējdarbības iespējas, atbilstoši konkrētās ĪADT specifikai. Novērtējumā iekļauj, piemēram, šādus ekonomiskās ietekmes kritērijus – rekreācijas iespējas, gūtie labumi no mežu/zālāju/ūdeņu resursiem (piemēram, iespējas ogot vai sēņot), vides apziņas un izglītības iespējas (piemēram, izziņu takas) utt. Projekta iesniedzējam ir izvēlēs iespējas, vai gatavot atsevišķu ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu vai integrēt visas novērtējuma prasības, t.sk. situācijas analīzi uz dažādiem saimnieciskajiem sektoriem, kopējā sociālekonomiskajā novērtējumā dabas aizsardzības plānam.


Ieviešanā iesaistītas institūcijas 

Par 2.2.3.3. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA), Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības.
 
2.2.3.3. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tika izskatīti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja).  
 
Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process.
 
 2.2.3.3. pasākumā vienā projektā iekļauj vienu vai vairāku ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādi. Pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros vienas ĪADT dabas aizsardzības plāna izstrāde var tikt iekļauta tikai vienā projektā. Projekta iesniedzējs iesniedz vienu vai vairākus projekta iesniegumus.   
Ņemot vērā VARAM līdzšinējo pieredzi ES fondu 2007.-2013.gada un 2014. – 2021. gada plānošanas perioda aktivitāšu un pasākumu ietvaros veikto gan atklātu, gan ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ir secināms, ka ar dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu saistītu projektu ieviešanā piemērotākais ieviešanas mehānisms ir ierobežotas un atklātas projektu iesniegumu atlases apvienošana, kad potenciālo projektu saraksts, piešķiramā finansējuma apmērs un sasniedzamie rezultāti tiek definēti pirms projektu iesniegumu atlases uzsākšanas. 2.2.3.3. pasākuma pirmā kārta norisināsies ierobežotas projektu atlases veidā un finansējuma saņēmējs būs DAP. Tā kā saskaņā ar iestādes nolikumu DAP organizē un uzrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu ĪADT, kā arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu, tad visprecīzākā informācija par valstij izvirzīto mērķu bioloģiskās daudzveidības un statusa uzlabošanas jautājumos sasniegšanu, par teritorijām, kurām primāri nepieciešama dabas aizsardzības plānu izstrāde un ar to apsaimniekošanu esošajiem jautājumiem, ir pieejama DAP. Vairāki VARAM esošie valsts nekustamie īpašumi ir nodoti DAP valdījumā, tādējādi uzliekot par pienākumu veikt šo īpašumu apsaimniekošanu. Sekojoši ir nepieciešama dabas aizsardzības plānu izstrāde ĪADT, kur ir lielas valsts zemju platības, lai efektīvi varētu veikt apsaimniekošanas darbus DAP valdījumā esošajos valsts zemēs. DAP mērķtiecīgi un efektīvi var izvēlēties projekta īstenošanas teritorijas, kurām ieguvumi no 2.2.3.3. pasākuma īstenošanas būs vislielākie. 2.2.3.3. pasākuma otrā kārta norisināsies atklātas projektu atlases veidā un kā finansējuma saņēmējas plānotas pašvaldības, kuru teritorijās atrodas ĪADT, kam primāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni, jo saskaņa ar Pašvaldību likumu pašvaldībām ir funkcija par dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu.
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA  elektroniski sistēmā  KPVIS. Sadarbības iestāde pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros  pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, jo pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzams, ka tiks iesniegts tikai viens projekta pieteikums ar vairākām projekta īstenošanas teritorijām. Pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde lēmumu par ES fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ES fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. 
Par katru iesniegto un apstiprināto projektu tiks noslēgts atsevišķs līgums. Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos. 

Īstenošana un uzraudzība .Projekta uzraudzību nodrošina CFLA.