Anotācija (ex-ante)

Latvijā alternatīvo ieguldījumu jomā nav vērojama strauja attīstība un kopumā kopējais alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku skaits gadu no gada saglabājas nemainīgs, neskatoties uz to, ka 2019.gadā veicot grozījumus Alternatīvo ieguldīju fondu un to pārvaldnieku likumā tika noteikts būtisks uzraudzības režīma samazinājums reģistrētajiem pārvaldniekiem.
Pārskatot Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu tika secināts, ka likumā ir vairākas neprecizitātes vai neskaidras normas, kas pieņemtas gan ieviešot Eiropas Savienības prasības, gan veicot citus grozījumus, piemēram, likumā:
1. nav noteiktas prasības reģistrētu pārvaldnieku akcionāriem (dalībniekiem) un Latvijas Bankas tiesības pārbaudīt akcionāru atbilstību šīm prasībām, kā arī padomes locekļu un amatpersonu atbilstību tiem noteiktajām prasībām.
2. ir neprecīzi definēti iesniedzamie dokumenti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, izcelta tikai viena no nepieciešamajām procedūrām;
3. ir noteikts, ka licencētam pārvaldniekam ik reiz, kad tiek veiktas izmaiņas kādā no dokumentiem vai informācijā, kas tiek iesniegta licences saņemšanai, ir jāveic saskaņošana ar Latvija Banku. Turklāt šobrīd likumā nav norādes uz būtiskumu, tādējādi pat pie mazākajam izmaiņām notiek dokumentu vai informācijas saskaņošana, kas rada papildu slogu visām iesaistītajām pusēm;
4. nav noteikts, kas drīkst pārvaldīt publiskās apgrozības alternatīvos ieguldījumu fondus, tādējādi radot iespēju to veikt arī reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem un tādējādi mazinot ieguldītāju interešu aizsardzību;
5. neskaidri darījuma attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņi, kas var radīt situācija, ka dokumenti var tikt iznīcināti pat pirms fonda darbības termiņa beigām, ja fonda beigu termiņš ir garāks par 10 gadiem;
6. ir noteikts, ka slēgtajam fondam ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējais izvietošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Attīstoties alternatīvo ieguldījumu fondu nozarei un dažādām fondu stratēģijām, tostarp ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kas pārsniedz 10+ gadus, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu, noņemot specifiskas fonda darbības nosacījumu prasības, kas ierobežo un rada neviennozīmīgu izpratni. Ieguldījuma daļu izplatīšanas termiņš un citi ar fonda darbību saistītie jautājumi ir tādi, kas tieši ietekmē alternatīvo ieguldījumu fondu  darbības stratēģiju un ar to saistītos apsvērums, un līdz ar to būtu pamatoti šādu “komerciālo” jautājumu izvērtēšanu atstāt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka ziņā, par ko ieguldītāji tiek informēti un kam ieguldītāji piekrīt, kļūstot par alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldītājiem.

Tā rezultāta likumprojektā ir paredzēts:
1.  precizēt 8. panta pirmo daļu, kas papildināta ar  2.¹ un 2.² punktu, kas nosaka, ka pārvaldnieka reģistrācijai papildus ir jāsniedz arī 10. panta otrās daļas 2. punkta  „a” un „b” apakšpunktā un 10. panta trešajā daļā minētā informācija un dokumenti. 10. panta otrās daļas 2. punkts uzliek pienākumu iesniegt Latvijas Bankai informāciju un dokumentus par akcionāriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Savukārt, lai noteiktu finanšu līdzekļu pietiekamību un to izcelsmi  par tiem akcionāriem, kam līdzdalības apjoms pārvaldniekā ir ne mazāks kā 25 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, likumprojekts tiek papildināts ar 2.² punktu. Tāpat 8. panta ceturtā daļa tiek papildināta ar 4., 5. punktu, kas nosaka tos gadījumus, kad Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt pārvaldnieku, ja amatpersona neatbilst likuma prasībām vai nav iespējams pārliecināties par personu identitāti un nevainojamu reputāciju tām personām, kam līdzdalības apjoms pārvaldniekā  ir ne mazāks kā 25 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kā arī gadījumos, kad konstatē, ka finanšu līdzekļi, ko iegulda pārvaldniekā, iegūti aizdomīgos finanšu darījumos vai nav iespējams pierādīt šo līdzekļu izcelsmi.
2. likuma 9. panta piektā daļā tiek noteikts, ka reģistrētam pārvaldniekam ir saistošas arī šā likuma 11. panta pirmās daļas 1.un 2.punkta (nosacījumi, ko ievēro kļūstot par reģistrēta pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku)) un citas šī panta daļas, kas nosaka prasības pārvaldnieka akcionāram un Latvijas Bankas tiesības pārbaudīt akcionāru atbilstību šīm prasībām,  15.panta pirmās (nosacījumi pārvaldnieka amatpersonām, tai skaitā nevainojamas reputācijas prasība), otrās (prasības padomes loceklim būt ar nevainojamu reputāciju un kompetentam finanšu vadības jautājumos), trešās (gadījumi, kad persona nedrīkst būt par amatpersonu dēļ tā, ka ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai nepatiesu ziņu par sevi sniegšanu un citiem gadījumiem), sestās (pienākums pārvaldnieka pārvaldes institūcijai atsaukt no amata pārvaldnieka amatpersonu, ja tā neatbilst likuma prasībām) un septītās daļas (informācija, ko ņem vērā Latvijas Banka izvērtējot pārvaldnieka amatpersonu un padomes locekļu reputāciju) prasības. Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek noteiktas prasības akcionāru (dalībnieku) līdzdalības gadījumiem un reputācijas pārbaude, tad attiecīgi 9. panta piektajā daļā tiek iekļauti nosacījumi, ka reģistrētam pārvaldniekam ir saistoši nosacījumi, kas iekļauti 90. panta 6.¹ daļai (gadījumos, ja persona iegūstot līdzdalību pārvaldniekā nav ievērojusi likumā noteiktos nosacījumus, tad Latvijas Bankai ir tiesības uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro), devītajā (Latvijas Bankai ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 14 200 euro, ja persona par citu šā likuma prasību neievērošanu vai tā nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu) un desmitajā daļā (Latvijas Bankai ir pienākumus uzraudzīt Regulas Nr.1286/2014 nosacījumu ievērošanu un piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja netiek ievēroti Regulas Nr.1286/2014 nosacījumi attiecībā uz pamatinformācijas un pirmslīguma informācijas sniegšanu, aktualizāciju un citiem nosacījumiem). Tādējādi tiek nodrošināta arī precīzāka atbilstība Finanšu darījumu darba grupas 26.rekomendācijai “Finanšu iestāžu regulēšana un uzraudzība” (Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir neatkarīga starpvaldību struktūra, kas izstrādā un popularizē politikas nostādnes, lai aizsargātu globālo finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu).
Tāpat likuma 9.pants tiek papildināts ar 5.¹, 5.² un 5.³ daļām, kas nosaka kārtību kādā persona, kura vēlas iegūt līdzdalību pārvaldniekā saņem atļauju, ja iegūstamās līdzdalības apjoma apmērs no pārvaldnieka kapitāla ir ne mazāk kā 25 procenti no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Šādas atļaujas saņemšana, iegūstot līdzdalību pārvaldniekā, ir vienreizējs pasākums un palielinot līdzdalības apjomu tā atkārtoti nav jāsaņem.
3. likuma 10.pants tiek papildināts ar sesto daļu, lai definētu iesniedzamos dokumentus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, precizējot normas attiecībā uz iesniedzamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas dokumentāciju. Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti ir gan reģistrēti, gan licencēti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, tad šī norma būtu attiecināma gan uz licencētajiem, gan uz reģistrētajiem. Vienlaikus, lai veicinātu nozares attīstību, tai skaitā jaunu licencētu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieku ienākšanu tirgū, ir nepieciešams samazināt administratīvo slogu pārvaldnieka izstrādāto normatīvo aktu un informācijas saskaņošanas procesam. Šobrīd likuma prasības nosaka, ka licencētam pārvaldniekam ik reiz, kad tiek veiktas izmaiņas kādā no dokumentiem vai informācijā, kas tika iesniegti licences saņemšanai, ir jāveic saskaņošana ar Latvija Banku. Turklāt šobrīd likumā nav norādes uz būtiskumu, tādējādi pat pie mazākajam izmaiņām notiek dokumentu vai informācijas saskaņošana, kas rada papildu slogu visām iesaistītajām pusēm. Plānotās izmaiņas ir vērstas uz risku balstītu uzraudzības pieeju, proti, pārvaldnieks nekavējoties informēs Latvijas Banku par veiktajām dokumentos un informācijā, kas attiecas uz pārvaldnieka akcionāriem, amatpersonām, un būtiskajām izmaiņām dokumentus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, ar fonda ieguldījumu, pakalpojumu sniegšanu un riska pārvaldīšanu, ar ietekmi uz klienta vai ieguldītāja interesēm. Ņemot vērā uzraudzības režīma atšķirības, reģistrētam pārvaldniekam tiek saglabāta prasība nekavējoties informēt Latvijas Banku tikai par pārvaldnieka akcionāru, amatpersonu izmaiņām un būtiskajām izmaiņām izmaiņām dokumentos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.
4. likuma  11.panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot Latvijas Bankai tiesības izvērtēt finansiālo stāvokli un pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, ka ieguldītie līdzekļi nav iegūti aizdomīgos darījumos. 11.pants ir papildināts ar jaunu piekto daļu, kas ietver nosacījumus par to, kas var būt  reģistrētu pārvaldnieku akcionāri (dalībnieki).
5. likuma 17.panta piektās daļas 6.punktā tiek veikti precizējumi attiecībā uz personu reputāciju, uzsverot ka reputācijai jābūt nevainojamai, ņemot vērā 11.panta prasības.
6. Šobrīd likumā, piemērojot darījuma attaisnojuma dokumentu glabāšanas termiņam noteiktās prasības, var rasties situācija, ka dokumenti var tikt iznīcināti pat pirms fonda darbības termiņa beigām, ja fonda beigu termiņš ir garāks par 10 gadiem. Tādēļ likumprojektā ir iekļauta norma, kas nosaka skaidru atskaites punktu dokumentu glabāšanai, vienādojot to ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 37. panta otrās daļas normu, ka darījuma attaisnojuma dokumenti glabājami piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas.
7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvas Nr. 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010  (turpmāk - Direktīva 2011/61) 20. panta pirmās daļas c) apakšpunktā ir noteikts, ka deleģēšanu drīkst veikt vienīgi tie uzņēmumi, kuri ir saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti aktīvu pārvaldīšanai un uz kuriem tiek attiecināta pārraudzība.  Direktīvas  2011/61 20. panta prasības ir transponētas Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma (turpmāk - Likums) 28. pantā.  Šobrīd Likuma 28. panta trešās daļas 2.punktā ietvertais, kas nosaka, kādi subjekti drīkst veikt fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu, ir neskaidrs un dažādi interpretējams. 
2019. gadā, veicot grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, tika noteikts būtisks uzraudzības režīma samazinājums reģistrētajiem pārvaldniekiem, kā rezultātā Latvijas Banka īsteno reģistrēta pārvaldnieka uzraudzību, kurš nedibina un nepārvalda Eiropas riska kapitāla fondu saskaņā ar Regulu Nr.  345/2013 vai Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu saskaņā ar Regulu Nr.  346/2013, tikai saistībā ar pārvaldnieka reģistrācijas un informācijas sniegšanas Latvijas Bankai pienākumu izpildi, kā arī Regulas Nr.  1286/2014 prasību izpildi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lai neveidotos interpretācijas par to, kas ir tiesīgs veikt norādītos pakalpojumus un lai Likuma norma atbilstu Direktīvas 2011/61 20.pantā izteiktajai jēgai un mērķim, kas nosaka, ka tikai tie uzņēmumi, uz kuriem tiek attiecināta pārraudzība, būtu nepieciešams veikt precizējumu vārdojumā "ārējais pārvaldnieks", nosakot, ka to drīkst veikt tikai "licencēts ārējais pārvaldnieks".
8. Šobrīd Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nav noteikts, kas drīkst pārvaldīt publiskās apgrozības (saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu: publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem) alternatīvos ieguldījumu fondus, tādējādi radot iespēju to veikt arī reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu pārvaldniekiem. Ņemot vērā, ka Latvijas Banka šiem subjektiem īsteno uzraudzību tikai saistībā ar  pārvaldnieka reģistrācijas un informācijas sniegšanas Latvijas Bankai pienākumu izpildi, pastāv risks, ka, izmantojot šo Likuma nepilnību, reģistrētie pārvaldnieki var radīt nekontrolētas, neuzraudzītas struktūras (piemēram, SIA), ar kuru palīdzību var tikt piesaistīti privātpersonu līdzekļi, neievērojot Likumā noteiktās minimālās prasības ieguldījumu summai un citas prasības ieguldītāju interešu aizsardzībai. Arī kaimiņvalsts Igaunijas Investīciju fondu likumā, kas regulē darbības ieguldījumu sektorā, ir noteikts, ka publiskas apgrozības fondus drīkst pārvaldīt tikai licencēti fondu pārvaldnieki.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā tiek precizēts likuma 41.pants, kas nosaka vispārīgas prasības alternatīvo ieguldījumu fondu daļu emisijai un izplatīšanai, ar prasību, ka publiskās apgrozības fondu drīkst pārvaldīt tikai licencēts alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks.
9. Attīstoties alternatīvo ieguldījumu fondu nozarei un dažādām fondu stratēģijām, tostarp ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, kas pārsniedz 10+ gadus, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu, noņemot specifiskas fonda darbības nosacījumu prasības, kas ierobežo un rada neviennozīmīgu izpratni. Šobrīd likumā ir noteikts, ka slēgtajam fondam ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējais izvietošanas termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus. Ieguldījuma daļu izplatīšanas termiņš un citi ar fonda darbību saistītie jautājumi ir tādi, kas tieši ietekmē alternatīvo ieguldījumu fondu darbības stratēģiju un ar to saistītos apsvērums, un līdz ar to būtu pamatoti šādu “komerciālo” jautājumu izvērtēšanu atstāt alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka ziņā, par ko ieguldītāji tiek informēti un kam ieguldītāji piekrīt, kļūstot par alternatīvo ieguldījumu fondu (turpmāk - AIF) ieguldītājiem. Vienlaikus Direktīva 2011/61 specifiskas prasības un ierobežojumus attiecībā uz izvietošanas termiņiem neparedz. Noņemot ierobežojumu ieguldītāju piesaistīšanai līdz 24 mēnešiem, pārvaldniekam ir iespēja  piesaistīt vēl jaunus ieguldītājus, veicot papildu ieguldījumus atbilstoši ilgtermiņa stratēģijām, kas ilgtermiņā (i) sniedz papildu atdevi un ieguvumu arī sākotnējiem ieguldītājiem, (ii) ļauj AIF pārvaldniekam reaģēt uz izmaiņām tirgus situācijā AIF ieguldītāju interesēs, un līdz ar to (iii) nodrošina efektīvāku alternatīvo ieguldījumu f pārvaldi. Tā rezultātā tiek precizētas likuma 42.panta prasības.
10. Likumprojektā ir noteikts, ka licencēts alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (turpmāk – licencēts pārvaldnieks) par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksā 2500 euro. Līdz šim Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Šāda veida maksa Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā ir noteikta reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekiem (turpmāk – reģistrēts pārvaldnieks), kā arī tāda ir noteikta citu finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, maksa par licences (atļaujas) saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu ir paredzēta arī Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā , un tiek plānots tādu noteikt arī citu finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošajos normatīvajos aktos, piemēram, Kriptoaktīvu pakalpojumu likumā.
Ņemot vērā, ka iesniegto dokumentu izskatīšanai tiek patērēts Latvijas Bankas resurss, kas līdz šim nav bijis nosegts ar atbilstošu samaksu, likumprojektā arī licencētajam alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam tiek noteikta maksa par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Minētās maksas mērķis ir segt Latvijas Bankas izmaksas par attiecīgo dokumentu izskatīšanu. Līdz ar to veiktā maksa par dokumentu izskatīšanu personai netiek atgriezta, ja tās prasītā atļauja (licence) tai netiek izsniegta, jo maksa būtībā tiek noteikta tieši par dokumentu un informācijas izskatīšanu (iestādes veicamajām darbībām), nevis atļaujas izsniegšanu (sasniedzamo rezultātu, kurš var arī nebūt).
11. likuma 90.pantā paredzēts noteikt Latvijas Bankai tiesības uzlikt personai soda naudu līdz 142 300 euro, ja persona ieguvusi līdzdalību reģistrētā pārvaldniekā pirms šā likuma 9. panta 5.² daļā minētā paziņojuma iesniegšanas.
12. likumprojekts ir papildināts ar Pārejas noteikumiem, kas nosaka pienākumu reģistrētiem pārvaldniekiem līdz 2025.gada 1.janvārim nodrošināt atbilstību šā likuma 11.panta  pirmās daļas 1. un 2.punktam, trešajai un piektajai daļai un 15.panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.