24-TA-2804: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Koncerti" peļņas daļu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 „Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.72) 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 42 918 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2023.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.
Kapitālsabiedrība nodrošina daudzveidīgu nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību mūzikas, tai skaitā kamermūzikas, jomā, tā popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, nodrošinot Latvijas Republikā vienīgā profesionālā kamerkora „Latvijas Radio koris”, vienīgā pilna sastāva profesionālā kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, kā arī vienīgā profesionālā džeza mūzikas bigbenda „Latvijas Radio bigbends” augstvērtīgu māksliniecisko darbību, kas vērsta uz mūzikas mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķauditorijām. Kapitālsabiedrība veic koncertprogrammu īstenošanu visā Latvijas teritorijā un ārvalstīs, kā arī nodrošina valstiskas nozīmes pasākumus, piemēram, 18.novembra svētku koncertu organizēšanu Rīgā un Latvijas reģionos, Lielās mūzikas balvas un Ministru kabineta balvas pasniegšanas ceremonijas koncertus. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, un konkrēti:
1) vibrofona iegādei kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” darbības nodrošināšanai;
2) sintezatora „NORD Stage” iegādei bigbenda „Latvijas Radio bigbends” darbības nodrošināšanai;
3) „Yamaha NU1X” hibrīdklavieru ar taustiņu mehāniku iegādei kamerkora „Latvijas Radio koris” darba procesu nodrošināšanai;
4) datortehnikas iegādei – 10 datori un septiņi monitori (māksliniecisko struktūrvienību un biroja darbības nodrošināšanai).
Kapitālsabiedrības 2023.gada un 2024.gada deviņu mēnešu darbību raksturojošie finanšu rādītāji:
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64 % apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 42 918 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 12.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-1 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas koncertprogrammas, nodrošinot repertuāra plašumu, veicinot jaunradi un nacionālās identitātes stiprināšanu, tai skaitā nodrošināt valsts finansētā kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, valsts finansētā kora „Latvijas Radio koris” un valsts finansētā bigbenda „Latvijas Radio bigbends” darbību, nodrošināt profesionālās mūzikas mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar koncertprogrammu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, popularizēt Latvijas mūzikas mākslas sasniegumus ārvalstīs, apgūt un iepazīstināt Latvijas auditoriju ar starptautisko pieredzi mūzikas mākslas jomā, organizēt un nodrošināt Lielās mūzikas balvas ceremonijas un žūrijas darba norisi, veicinot izcilību mūzikas mākslas jomā, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju. Lai kapitālsabiedrība varētu sekmīgi attīstīties un izpildīt tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kapitālsabiedrība ik gadu šī mērķa izpildei iegulda daļu no pašu ieņēmumiem, bet tai ir nepieciešams arī papildu finansējums šī mērķa izpildei, tai skaitā neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos un novirzot tās valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 1 277 756 euro , kas veidoja 26% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (4 867 137 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2024.gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gada laika periodā no janvāra līdz septembrim bija 893 556 euro, kas veidoja 24% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (3 787 329 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Kapitālsabiedrība nodrošina daudzveidīgu nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību mūzikas, tai skaitā kamermūzikas, jomā, tā popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, nodrošinot Latvijas Republikā vienīgā profesionālā kamerkora „Latvijas Radio koris”, vienīgā pilna sastāva profesionālā kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, kā arī vienīgā profesionālā džeza mūzikas bigbenda „Latvijas Radio bigbends” augstvērtīgu māksliniecisko darbību, kas vērsta uz mūzikas mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķauditorijām. Kapitālsabiedrība veic koncertprogrammu īstenošanu visā Latvijas teritorijā un ārvalstīs, kā arī nodrošina valstiskas nozīmes pasākumus, piemēram, 18.novembra svētku koncertu organizēšanu Rīgā un Latvijas reģionos, Lielās mūzikas balvas un Ministru kabineta balvas pasniegšanas ceremonijas koncertus. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, un konkrēti:
1) vibrofona iegādei kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” darbības nodrošināšanai;
2) sintezatora „NORD Stage” iegādei bigbenda „Latvijas Radio bigbends” darbības nodrošināšanai;
3) „Yamaha NU1X” hibrīdklavieru ar taustiņu mehāniku iegādei kamerkora „Latvijas Radio koris” darba procesu nodrošināšanai;
4) datortehnikas iegādei – 10 datori un septiņi monitori (māksliniecisko struktūrvienību un biroja darbības nodrošināšanai).
Kapitālsabiedrības 2023.gada un 2024.gada deviņu mēnešu darbību raksturojošie finanšu rādītāji:
| Rādītāji | Fakts 2023.pārskata gadā | Fakts 2024.gada deviņos mēnešos |
| Neto apgrozījums, euro | 1 277 756 | 893 556 |
| Bilances kopsumma, euro | 1 055 804 | 1 172 362 |
| Pašu kapitāls, euro, tai skaitā | 461 456 | 450 286 |
| Pamatkapitāls, euro | 454 575 | 454 575 |
| Iepriekšējos gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro | -60 179 | 6 881 |
| Peļņa, euro | 67 060 | -11 170 |
| Pašu kapitāla atdeve (ROE), % | 14,53 | -2,48 |
| Kopējās likviditātes rādītājs | 1,58 | 1,41 |
| Saistības pret pašu kapitālu | 1,29 | 1,60 |
| Pamatdarbības naudas plūsma, euro | (117 818) | 259 670 |
| Valsts budžeta dotācija, euro | 3 365 870 | 2 934 266 |
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64 % apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 42 918 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 12.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-1 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas koncertprogrammas, nodrošinot repertuāra plašumu, veicinot jaunradi un nacionālās identitātes stiprināšanu, tai skaitā nodrošināt valsts finansētā kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, valsts finansētā kora „Latvijas Radio koris” un valsts finansētā bigbenda „Latvijas Radio bigbends” darbību, nodrošināt profesionālās mūzikas mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar koncertprogrammu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, popularizēt Latvijas mūzikas mākslas sasniegumus ārvalstīs, apgūt un iepazīstināt Latvijas auditoriju ar starptautisko pieredzi mūzikas mākslas jomā, organizēt un nodrošināt Lielās mūzikas balvas ceremonijas un žūrijas darba norisi, veicinot izcilību mūzikas mākslas jomā, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju. Lai kapitālsabiedrība varētu sekmīgi attīstīties un izpildīt tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kapitālsabiedrība ik gadu šī mērķa izpildei iegulda daļu no pašu ieņēmumiem, bet tai ir nepieciešams arī papildu finansējums šī mērķa izpildei, tai skaitā neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos un novirzot tās valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 1 277 756 euro , kas veidoja 26% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (4 867 137 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2024.gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gada laika periodā no janvāra līdz septembrim bija 893 556 euro, kas veidoja 24% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (3 787 329 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai varētu nodrošināt profesionālā kamerkora „Latvijas Radio koris”, kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un profesionālā džeza bigbenda „Latvijas Radio bigbends” augstvērtīgu māksliniecisko darbību, ir nepieciešams iegādāties, uzturēt un atjaunot mūzikas instrumentus. Kultūras ministrija nodrošina finansējumu ikdienā nepieciešamajai mūzikas instrumentu uzturēšanai, bet netiek segtas lielās mūzikas instrumentu apkopes, to restaurācija, kā arī mūzikas instrumentu iegādes izmaksas.
Kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” esošais vibrofons tika iegādāts pirms 17 gadiem, kurš ir nolietojies un koncertdarbībā vairs nav izmantojams, tāpēc orķestra darbības nodrošināšanai jauna vibrofona iegāde ir akūti nepieciešama. Tāpat esošais bigbenda „Latvijas Radio bigbends” sintezators ir fiziski un morāli nolietojies, tādēļ ir nepieciešama jauna sintezatora iegāde.
Kamerkora „Latvijas Radio koris” pamatdarbs notiek mēģinājumu telpā pie klavierēm, sagatavojot augstākās sarežģītības skaņdarbus koncertiem un ierakstiem. Klavierēm ir ārkārtīgi būtiska loma tīras skaņas nodrošināšanai un trenēšanai, lai kora kvalitāte būtu nemainīgi augsta. Šobrīd kamerkora „Latvijas Radio koris” mēģinājumos lieto gandrīz 100 gadus vecu flīģeli „Bluthner”, kuru pēdējos gados vairs nav iespējams kvalitatīvi un noturīgi uzskaņot. Instruments ir fiziski nolietots, nespēj noturēt skaņojumu pat relatīvi īsu brīdi. Savukārt klavieru remonts ir nesaimniecisks, jo remontējot nav iespējams sasniegt nepieciešamo tehnisko stāvokli. To apliecina vairāki eksperti, kas iepazinušies ar instrumenta stāvokli. Apzinoties jauna koncertflīģeļa augstās izmaksas, kapitālsabiedrība izraudzījusies labu flīģeļa alternatīvu – digitālu hibrīdinstrumentu no „Yamaha” klāsta, kas atbilst visām kora ikdienas darba vajadzībām.
Kapitālsabiedrības darba procesa nodrošināšanai tiek lietoti ap 50 datoriem. Sakarā ar datortehnikas straujo novecošanos kapitālsabiedrībs nespēj rast resursus regulārai visu datoru nomaiņai uz jaunākiem datoriem. Līdz ar to liela daļa darbinieku šobrīd strādā ar 2013., 2015. un 2018.gadā iegādātiem datoriem. 2024.gadā kapitālsabiedrība turpina iesākto uzņēmuma procesu digitalizāciju un 2024.gada oktobra sākumā kapitālsabiedrībā noslēdzās datu migrācijas process no „Google Workspace” uz „Microsoft Exchange” kontiem, kas ietver mūsdienīgu „Microsoft 365” risinājumu dokumentācijas izveidē un apstrādē. 2024.gada beigās efektīvākai grāmatvedības un resursu uzskaitei pamata grāmatvedības sistēmai plānots ieviest papildsistēmu, tādejādi kapitālsabiedrībai paverot plašākas automatizācijas un digitalizācijas iespējas.
2025.gadā kapitālsabiedrība plāno ieviest pilnībā elektronisku dokumentu apriti procesos, kuros tas ir iespējams, pakāpeniski ieviešot elektronizētus dokumentu procesu pārvaldības risinājumus. Lai digitalizācijas procesi kapitālsabedrībā attīstītos veiksmīgi, kapitālsabiedrībai ir nepieciešamība pēc mūsdienīgākām informācijas tehnoloģiju iekārtām, kas atbalsta vajadzīgās datorprogrammas (tai skaitā „Microsoft Office 365”, „Horizon” u.c.), ar kurām būs iespējams digitalizēt lietvedības un grāmatvedības procesus, samazinot drukāto dokumentu apriti un ietaupot kapitālsabiedrības finanšu līdzekļus ilgtermiņā.
Kapitālsabiedrības investīciju plāns 2024.gadā:
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā un arī Noteikumu Nr.72 4.punktā noteikts, ka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, lai nodrošinātu to, ka tiek veiktas ilgtspējīgas un kapitālsabiedrības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas investīcijas. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.panta ceturtās daļas 8.apakšpunkts nosaka, ka stratēģijā tiek iekļauts arī kapitālsabiedrības attīstībai atbilstošs naudas plūsmas plāns. Kapitālsabiedrībai nav spēkā esošas vidēja termiņa darbības stratēģijas (iepriekšējā kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija bija spēkā līdz 2021.gadam). Kapitālsabiedrības valde ir iesniegusi valsts kapitāla daļu turētājam izskatīšanai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas 2024.‑2028.gadam projektu, kurā iekļauts investīciju plāns, tai skaitā iepriekš minētās investīcijas valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” esošais vibrofons tika iegādāts pirms 17 gadiem, kurš ir nolietojies un koncertdarbībā vairs nav izmantojams, tāpēc orķestra darbības nodrošināšanai jauna vibrofona iegāde ir akūti nepieciešama. Tāpat esošais bigbenda „Latvijas Radio bigbends” sintezators ir fiziski un morāli nolietojies, tādēļ ir nepieciešama jauna sintezatora iegāde.
Kamerkora „Latvijas Radio koris” pamatdarbs notiek mēģinājumu telpā pie klavierēm, sagatavojot augstākās sarežģītības skaņdarbus koncertiem un ierakstiem. Klavierēm ir ārkārtīgi būtiska loma tīras skaņas nodrošināšanai un trenēšanai, lai kora kvalitāte būtu nemainīgi augsta. Šobrīd kamerkora „Latvijas Radio koris” mēģinājumos lieto gandrīz 100 gadus vecu flīģeli „Bluthner”, kuru pēdējos gados vairs nav iespējams kvalitatīvi un noturīgi uzskaņot. Instruments ir fiziski nolietots, nespēj noturēt skaņojumu pat relatīvi īsu brīdi. Savukārt klavieru remonts ir nesaimniecisks, jo remontējot nav iespējams sasniegt nepieciešamo tehnisko stāvokli. To apliecina vairāki eksperti, kas iepazinušies ar instrumenta stāvokli. Apzinoties jauna koncertflīģeļa augstās izmaksas, kapitālsabiedrība izraudzījusies labu flīģeļa alternatīvu – digitālu hibrīdinstrumentu no „Yamaha” klāsta, kas atbilst visām kora ikdienas darba vajadzībām.
Kapitālsabiedrības darba procesa nodrošināšanai tiek lietoti ap 50 datoriem. Sakarā ar datortehnikas straujo novecošanos kapitālsabiedrībs nespēj rast resursus regulārai visu datoru nomaiņai uz jaunākiem datoriem. Līdz ar to liela daļa darbinieku šobrīd strādā ar 2013., 2015. un 2018.gadā iegādātiem datoriem. 2024.gadā kapitālsabiedrība turpina iesākto uzņēmuma procesu digitalizāciju un 2024.gada oktobra sākumā kapitālsabiedrībā noslēdzās datu migrācijas process no „Google Workspace” uz „Microsoft Exchange” kontiem, kas ietver mūsdienīgu „Microsoft 365” risinājumu dokumentācijas izveidē un apstrādē. 2024.gada beigās efektīvākai grāmatvedības un resursu uzskaitei pamata grāmatvedības sistēmai plānots ieviest papildsistēmu, tādejādi kapitālsabiedrībai paverot plašākas automatizācijas un digitalizācijas iespējas.
2025.gadā kapitālsabiedrība plāno ieviest pilnībā elektronisku dokumentu apriti procesos, kuros tas ir iespējams, pakāpeniski ieviešot elektronizētus dokumentu procesu pārvaldības risinājumus. Lai digitalizācijas procesi kapitālsabedrībā attīstītos veiksmīgi, kapitālsabiedrībai ir nepieciešamība pēc mūsdienīgākām informācijas tehnoloģiju iekārtām, kas atbalsta vajadzīgās datorprogrammas (tai skaitā „Microsoft Office 365”, „Horizon” u.c.), ar kurām būs iespējams digitalizēt lietvedības un grāmatvedības procesus, samazinot drukāto dokumentu apriti un ietaupot kapitālsabiedrības finanšu līdzekļus ilgtermiņā.
Kapitālsabiedrības investīciju plāns 2024.gadā:
| Kapitālsabiedrības investīcijas 2024.gadā | Summa, euro | Statuss | Finansējums avots |
| Serveris ar 12 cietajiem diskiem | 5 203 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| „MacBook Air 13" Apple M3 8C CPU 10C GPU/8GB/512GB SSD” | 1 579 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| „iPad Pro 12.9'' 2022 256GB”, „Apple” zīmulis, „Smart” klaviatūra | 2 000 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Viedtelefons „Apple iPHONE 15” 128GB | 881 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Viedtelefons „Apple iPHONE 16 Pro” 128GB | 1 249 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Skapis ar bīdāmām durvīm (arhīva vajadzībām) | 685 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Trombona futrālis „BAGS EV-2” | 652 | iegādāts | Kultūras ministrijas finansējums |
| Resursu vadības un grāmatvedības programmas „HORIZON” licence un ieviešana | 17 269 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Resursu vadības un grāmatvedības programmas „HORIZON” papildu sistēmas „HOP rēķini un personāls” bloka ieviešana | 8 324 | procesā | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| E-pastu un „Google Drive” migrācija no četriem „Google Workspace” uz vienu „Microsoft 365 Exchange Online” un „OneDrive” | 9 680 | iegādāts | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Ergonomisku darba vietu iekārtošana (krēsli, paceļami galdi, aprīkojums), kapitālsabiedrības Projektu un producentu daļai – trīs darba vietas | 5 000 | plānots | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos – biroja virtuves izbūve | 3 036 | procesā | kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Vibrofons | 14 000 | plānots | dividendēs izmaksājamā peļņas daļa, kuru paredzēts novirzīt kapitālsabiedrībai |
| Digitāls hibrīdinstruments (hibrīdklavieres ar taustiņu mehāniku) | 11 000 | plānots | dividendēs izmaksājamā peļņas daļa, kuru paredzēts novirzīt kapitālsabiedrībai |
| Sintezators | 5 500 | plānots | dividendēs izmaksājamā peļņas daļa, kuru paredzēts novirzīt kapitālsabiedrībai |
| Datortehnika (10 datori un septiņi monitori) | 14 800 | plānots | dividendēs izmaksājamā peļņas daļa, kuru paredzēts novirzīt kapitālsabiedrībai, un kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi |
| Kopā plānotās investīcijas | 100 858 |
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā un arī Noteikumu Nr.72 4.punktā noteikts, ka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, lai nodrošinātu to, ka tiek veiktas ilgtspējīgas un kapitālsabiedrības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas investīcijas. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.panta ceturtās daļas 8.apakšpunkts nosaka, ka stratēģijā tiek iekļauts arī kapitālsabiedrības attīstībai atbilstošs naudas plūsmas plāns. Kapitālsabiedrībai nav spēkā esošas vidēja termiņa darbības stratēģijas (iepriekšējā kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija bija spēkā līdz 2021.gadam). Kapitālsabiedrības valde ir iesniegusi valsts kapitāla daļu turētājam izskatīšanai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas 2024.‑2028.gadam projektu, kurā iekļauts investīciju plāns, tai skaitā iepriekš minētās investīcijas valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Lai kapitālsabiedrība spētu īstenot valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus un nodrošinātu tās tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kā arī augstvērtīgu māksliniecisko darbību, nepieciešams papildu atbalsts vibrofona (14 000 euro), hibrīdklavieru ar taustiņu mehāniku (11 000 euro), sintezatora (5 500 euro) iegādei, un datortehnikas iegādei (14 800 euro). Atlikušo pirkuma summu 2 382 euro apmērā kapitālsabiedrība plāno segt no pašu ieņēmumiem. Līdz ar to Kultūras ministrija ierosina Ministru kabinetam noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 42 918 euro novirzīt deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
382 942 220
-42 918
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
382 942 220
-42 918
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
382 942 220
-42 918
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
382 942 220
-42 918
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-42 918
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-42 918
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā „Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” 2024.gadā ir ieplānoti ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 382 942 220 euro. Projekta pieņemšanas gadījumā 2024.gadā valsts budžets negūs ieņēmumus no dividendēm 42 918 euro apmērā. Uzņēmuma ienākuma nodoklis no dividendēs sadalītās peļņas daļas un valsts deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem novirzāmās summas tiks aprēķināts un nomaksāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz dividenžu izlietošanas kārtību, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pieņemot lēmumu par dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšanu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izmaksu segšanai, 42 918 euro tiks novirzīti kapitālsabiedrībai, kā arī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta kapitālsabiedrībai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu, atbilstoši palielinot Kultūras ministrijas un kapitālsabiedrības 2024.gada 19.janvārī noslēgtā līguma Nr.2.5-11-15 „Par valsts budžeta finansējuma izlietošanu” (turpmāk – finansēšanas līgums) 1.punktā minēto finansējumu un norādot konkrētu finansējuma izlietošanas mērķi, kā arī palielinot finansēšanas līguma 2.5.4.apakšpunktā noteiktā rezultatīvā rādītāja „Ieguldījumi tehniskās un tehnoloģiskās darbības ilgtspējas nodrošināšanā, tai skaitā mākslinieciskai darbībai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā un mākslinieciski tehniskās bāzes pilnveidošanā (skaņu tehnikas, gaismu tehnikas, video tehnikas, skatuves tehnoloģiju u.c. atjaunošanā)” summu, norādot, ka 42 918 euro tiks izmantoti vibrofona, hibrīdklavieru ar taustiņu mehāniku, sintezatora un datortehnikas iegādei. Kapitālsabiedrības valdei finansēšanas līgumā tiks noteikts pienākums līdz 2025.gada 15.janvārim sniegt atskaiti par piešķirto 42 918 euro izlietojumu atbilstoši finansēšanas līgumā noteiktajam mērķim.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi