Anotācija (ex-ante)

-

1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas ietvaros plānots veikt ieguldījumus apstrādes rūpniecības un transporta sektorā, kas veicinās efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu, pāreju uz AER un bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu apstrādes rūpniecības nozarē. Tiks nodrošinātas darba vietas un vietējo būvmateriālu pieprasījums.
Atbalsta saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, kuram viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa), vai energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs (ESKO), kas apstrādes rūpniecības komersantam sniedz energoefektivitātes pakalpojumus saskaņā ar energoefektivitātes pakalpojuma līgumu.

1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas ietvaros sasniedzami mērķi:
1) līdz 2024. gada 31. decembrim apstiprināti projekti, kuru kopsumma ir vismaz 72 351 600 euro;
2) līdz 2026. gada 31. augustam aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums -13 115 CO₂ ekvivalenta tonnas gadā.
Papildus šo noteiktumu ietvaros līdz 2026. gada 31. augustam atbalstu saņēmušajos komersantos kopējie sasniedzamie rādītāji:
1) primārās enerģijas ietaupījums no energoefektivitātes pasākumiem atbalstu saņēmušiem komersantiem – 12 064 MWh/gadā;
2) uzstādītā atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jauda – 90 MW.

Plānotās rīcības, kas identificētas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – ANM) 1. pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā:
1) Noteikumu projektā ietverti nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību 2018. gada 11. decembra  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 29. pantā noteiktajiem nosacījumiem un, ja projektā ir paredzētas investīcijas iekārtās, kas nodrošinās siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunojamiem energoresursiem – izmantojot šķeldu, tai jāatbilst siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumam 80%. Atbilstība minētajiem kritērijiem tiks pamatota Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
2) Ražošanas tehnoloģiju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, uzlabojot energoefektivitāti, neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo veicot ražošanas tehnoloģiju nomaiņu, jāņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, novēršot to ietekmi.
3) Ar Noteikumu projektā ietvertiem nosacījumiem, tiks mazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus, tādējādi aizstājot esošos transportlīdzekļus, kas darbojas ar fosilās izcelsmes degvielu. 1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas ietvaros iegādātie transportlīdzekļi aizstās līdz šim izmantotās transporta vienības. Aizstājamie transportlīdzekļi tiks utilizēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasībām, t.i. tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina transportlīdzekļu pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā.
4) Tā kā vairāki no prognozētajiem klimata pārmaiņu radītajiem riskiem būvniecībā ir saistīti ar nokrišņu intensitātes palielinājumu, ēku atjaunošana būs pieļaujama saskaņā ar prognozēto nokrišņu intensitātes palielinājumu, paredzot atbilstošus lietus notekūdens sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem, dodot priekšroku zaļās infrastruktūras elementiem, izmantojot dabā balstītus risinājumus.
5) Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā Latvijā ir iekštelpu pārkaršana, Noteikumu projekts paredz atbilstošu telpu dzesēšanas un ventilācijas sistēmas risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu komforta temperatūru arī karstuma viļņu laikā.
6) Ēku konstrukciju risinājumos būs paredzēta atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu  ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ.

1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcija 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi - Noteikumu projektā tiek paredzēts atbalsts atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī ietverts nosacījums, ka biomasas tehnoloģiju ieviešanas gadījumā jānodrošina atbilstība 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 29. pantā noteiktajiem kritērijiem un izmantojot šķeldu, jānodrošina SEG emisiju ietaupījumam 80 % apmērā.

Stratēģiski svarīgi projekti: Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā 1.2.1.2.i. investīcijas projekti identificēta kā stratēģiski svarīgi projekti, kuriem nepieciešama pastiprināta komunikācija. Atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteiktajam, tiks nodrošinātas koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju par šādām stratēģiski svarīgām aktivitātēm un projektiem: energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmumos.

Vispārīgi programmas nosacījumi
Par 1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas īstenošanu atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija.
Atbalsta sniedzējs - sabiedrība “Altum”.
Atbalsta saņēmēji – Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas C sadaļa), vai energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs (ESKO), kas apstrādes rūpniecības komersantam sniedz energoefektivitātes pakalpojumus saskaņā ar energoefektivitātes pakalpojuma līgumu.
1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijai pieejamais Atveseļošanās fonda finansējums ir  80 586 000 euro.
Atbalsta veids – kombinētais finanšu instruments, kuru veido aizdevums un kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai, lai īstenotu projektu, kā arī finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai. Īstenojot projektu un izpildot Noteikumu projektā noteiktos nosacījumus, pēc projekta pabeigšanas atbalsta saņēmējam tiek piešķirta kapitāla atlaide līdz 30 % no projekta īstenošanai piešķirtā aizdevuma attiecināmo izmaksu apjoma, bet ne vairāk kā 2 000 000 euro. Sabiedrība "Altum" kapitāla atlaidi piemēro, pamatojoties uz sasniegtajiem rādītājiem projekta pabeigšanas rezultātā. Ja projekta ietvaros atbalsta saņēmējs nenodrošina noteikto rādītāju sasniegšanu, kapitāla atlaide netiek piemērota. Šāda pieeja motivē atbalsta saņēmēju īstenot kvalitatīvus projektus un sasniegt noteiktos rādītājus.

Ņemot vērā, ka no Atveseļošanās fonda finansējuma nav attiecināmas PVN izmaksas, tomēr atbalsta saņēmējam nepieciešams finansējums, lai segtu PVN, šīs izmaksas projektos tiks iekļautas kā neattiecināmās izmaksas, kas netiek iekļautas kapitāla atlaides aprēķinā. Arī neattiecināmo izmaksu finansēšanai atbalsta saņēmējs varēs pieteikties aizdevumam sabiedrībā "Altum". Šie aizdevumi tiks izsniegti no sabiedrības "Altum" ārpus šīs programmas piesaistītā finansējuma, kas nav saistīts ar Atveseļošanās fonda finansējumu, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu.

Sabiedrība “Altum” lēmumus pieņem, balstoties uz sabiedrības “Altum” iekšēji izstrādāto un apstiprināto procedūru.

Atbalstāmās darbības
Atbalstu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu ieviešanu apstrādes rūpniecības komersantu pašpatēriņam, vai energoefektīvu iekārtu iegādi, vai bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanu.
1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijai pieejamais Atveseļošanās fonda finansējums ir 80 586 000 euro, kas ir sadalīts sīkākās vienībās, nosakot noteiktu finansējuma apmēru noteikto darbību īstenošanai. Līdz ar to ir noteikts finansējums 20 335 793 euro apmērā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai apstrādes rūpniecības nozarē strādājošā komersanta ēkās vai noliktavās.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai:
1) būvdarbu veikšana nedzīvojamās ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
2) nedzīvojamās ēkas inženiersistēmu atjaunošanas, pārbūves vai izveide;
3) energoefektīvāku iekārtu iegādes izmaksas, lai aizstātu esošās iekārtas;
4) energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas;
iekšējo un ārējo individuālo un lokālo siltumtīklu un aukstumapgādes sistēmu rekonstrukcijas izmaksas;
5) projekta autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;
6) būvlaukuma teritorijas sakārtošana;
citi pasākumi, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai.

Ņemot vērā, ka sabiedrība “Altum” individuāliem komersantiem, mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumi, valsts un pašvaldības komercsabiedrības piedāvā saņemt grantu energoaudita veikšanai, izpētei un atbilstošai dokumentācijai, kas ļauj veikt investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes uzlabojumiem, 1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas ietvaros ēkas energosertifikāta, energoaudita, pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām sagatavošanas izmaksas tiek noteiktas kā neattiecināmās. Nepieciešamo dokumentāciju iespējams sagatavot grantu energoefektivitātes projektu izstrādes programmas ietvaros (skatīt https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/uznemumiem/grants-energoefektivitates-projektu-izstradei/par-programmu/ ).

Atbalsta saņēmējam jānodrošina šādu kritēriju izpilde:
1) primārās enerģijas ietaupījums vismaz 50 %;
2) uz katriem kapitāla atlaides  1 000 euro sasniegts SEG samazinājums gadā – 1 CO₂ ekvivalenta tonnas; vai
3) uz katriem kapitāla atlaides  5 000 euro sasniegts primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā.
Iekārtu nomaiņu gadījumā jānodrošina 25 % primārās enerģijas ietaupījums.

Atbalstam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai pieejams Atveseļošanās fonda finansējums 32 838 546 euro apmērā. Atbalstu piešķir šādām darbībām:
1) saules elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju ieviešanai;
2) vēja elektroenerģiju ražojošo tehnoloģiju ieviešanai;
3) biomasas tehnoloģiju ieviešanai.
Ieviešot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, ir attiecināma iekārtu iegāde un uzstādīšana, iekārtu pieslēgumu izveide un ar iekārtu uzstādīšanu saistītās būvniecības izmaksas. Ir noteikts, ka pēc tehnoloģiju ieviešanas, saražotā enerģija jāizmanto atbalsta saņēmēja pašpatēriņam. Par pašpatēriņu uzskatām vismaz 90 % no saražotās enerģijas izmantošana pašpatēriņam gada griezumā.

Savukārt pēc projekta īstenošanas, atbalsta saņēmējam jānodrošina:
1) plānotais primārās neatjaunojamās enerģijas ietaupījums ir vismaz 50 %;
2) uz katriem kapitāla atlaides 5 634 euro ir sasniegts siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 1.0 CO₂ ekvivalenta tonnas;
3) uz katriem kapitāla atlaides 500 euro ir uzstādīta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jauda – 1.0 KW.

Atbalstam bezemisiju transportlīdzekļu un autoelektroiekrāvēju iegādei pieejams Atveseļošanās fonda finansējums 22 576 501 euro apmērā. Atbalstu piešķir jaunu transportlīdzekļu (M1 un N kategorijas atbilstoši automobiļu klasifikatoram) iegādei, kas pēc savas konstrukcijas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un, kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO₂/km. Ar jaunu elektromobili saprot automobili, kas iepriekš nav ticis reģistrēts Latvijas Republikā un, kura odometra rādījums reģistrācijas brīdī nepārsniedz 500 km. Maksimāli pieļaujamā kapitāla atlaide viena transportlīdzekļa iegādei ir 10 000 euro.

Komisijas Regulas (ES) Nr. 678/2011 ( 2011. gada 14. jūlijs ), ar kuru aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva), A daļā definēti transportlīdzekļu klasificēšanas kritēriji.
M1 kategorijas transportlīdzekļiem papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas, nav vietas stāvošu pasažieru pārvadāšanai, kā arī sēdvietu skaits var būt ierobežots līdz vienai (t. i., transportlīdzekļa vadītāja) sēdvietai.
N kategorijā ietilpst transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai:
1) N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
2) N2 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas;
3) N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas.

Lai iegādātos jaunu elektromobili, atbalsta saņēmējs noraksta savā īpašumā esošu lietotu M1 un N kategorijas (atbilstoši automobiļu klasifikatoram) transportlīdzekli, kas ir vismaz pēdējos trīs gadus reģistrēts Latvijas Republikā, ar derīgu tehniskās apskates uzlīmi, nododot to apstrādes uzņēmumam.
Īstenojot projektu atbalsta saņēmējs nodrošina, ka uz katriem kapitāla atlaides 4 500 euro ir sasniegts siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 1.0 CO₂ ekvivalenta tonnas.

Tāpat arī apstrādes rūpniecības komersantam iespējams iegādāties jaunus autoelektroiekrāvējus, kas pēc savas konstrukcijas par mehānisko dzinējspēku izmanto elektroenerģijas un, kuru siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO₂/km. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (pārstrādāšana) 2. panta definīcijai, mašīna ir īpaša lietojuma nolūkā savienoto detaļu vai sastāvdaļu, no kurām vismaz viena kustas, kopums, kas aprīkots vai ko paredzēts aprīkot ar tādu piedziņas sistēmu, kurā netiek tieši pielietots cilvēka vai dzīvnieka spēks. Autoelektroiekrāvējs netiek definēts kā transportlīdzeklis, bet gan mašīna, līdz ar to uz to netiek attiecinātas prasības kā tas ir iegādājoties elektromobili.


Atbalsts energoefektivitātes pakalpojuma (ESKO) sniegšanai
Atbalstu piešķir ieguldījumu veikšanai ESKO klientos, Latvijas Republikā reģistrētos apstrādes rūpniecības komersantos. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja ESKO ir noslēgusi energoservisa pakalpojuma līgumu un ir noformējusi īpašumtiesības uz iekārtām, kuras projekta ietvaros plānots uzstādīt atbilstoši energoservisa pakalpojuma līguma nosacījumiem. ESKO iespējams īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā energoefektīvu iekārtu iegādi, atjaunojamo energoresursu ieviešanu apstrādes rūpniecības komersantu pašpatēriņam.

Savukārt sabiedrībai “Altum” ir jāsniedz ikgadējais ziņojums Būvniecības valsts kontroles birojam par energoefektivitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam.

Atbalsta piešķiršanas, izmaksas kārtība un nosacījumi
Sākotnēji apstrādes rūpniecības komersants vai ESKO, piesakoties sabiedrības “Altum” aizdevumam un kapitāla atlaides rezervēšanai, sabiedrībā "Altum" iesniedz pieteikumu atbalsta rezervēšanai, informāciju par iepriekš saņemto atbalstu ieguldījumu projektiem un saņemto de minimis atbalstu. Jau sākotnēji sagatavojot sākotnējo ēkas energoefektivitātes novērtējumu, atbalsta saņēmējs savlaicīgi identificē nepieciešamos veicamos pasākumus ēkā un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru.
Ja apstrādes rūpniecības komersants plāno īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, tad sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants papildus iesniedz ēkas energosertifikātu (ja nav iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk- BIS)), ko izstrādājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā un energosertifikātam pievieno neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu pārskatu. Savukārt, ja sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants  atbilst lielā elektroenerģijas patērētājam nosacījumiem saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12. panta pirmās daļas nosacījumiem, iesniedz apliecinājumu par rūpnieciskā energoaudita, kurš reģistrēts BIS Energopārskatu reģistrā, vai par energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Lielais komersants, kas atbilst Energoefektivitātes likuma 10. panta pirmās daļas nosacījumiem, iesniedz apliecinājumu par rūpnieciskā energoaudita, kurš reģistrēts BIS Energopārskatu reģistrā, vai energopārvaldības sistēmas, vai par vides pārvaldības sistēmas ar papildinājumu ieviešanu. Savukārt sabiedrība “Altum” par iesniegto apliecinājumu korektumu un nosacījumu izpildi pārliecinās Būvniecības valsts kontroles birojā.
Ja apstrādes rūpniecības komersants plāno veikt elektromobiļa iegādi, papildus sabiedrībā "Altum" iesniedz plānoto elektromobiļu raksturojumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

Sabiedrība “Altum” pārbauda iesniegtos dokumentus un pieņem sākotnējo atzinumu par atbalsta rezervēšanu projekta īstenošanai un kapitāla atlaides iespējamo maksimālo apmēru, un informē par to atbalsta saņēmēju. Atbalsta saņēmējam ir pienākums 6 mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas noslēgt līgumu ar sabiedrību "Altum" par aizdevuma saņemšanu projekta īstenošanai. Līgumu slēdz ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pēc atbalsta saņēmēja veikto darbību īstenošanas, sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par kapitāla atlaides attiecināšanu, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu un faktisko veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu, un pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Ja tika veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, atbalsta saņēmējs iesniedz ēkas pagaidu energosertifikātu un pārskatu par pasākuma ietvaros sasniegtajiem rādītājiem.
Ja atbalsta saņēmējs ir iegādāts bezemisiju transportlīdzekli, autoiekrāvēju ar elektrodzinēju, sabiedrībā "Altum" iesniedz pirkuma līgumu un apmaksas dokumentus par elektromobiļa un autoiekrāvēja iegādi. Iegādājoties elektromobili, sabiedrībā "Altum" iesniedz arī pārskatu ar iegādātā un norakstāmā transportlīdzekļa raksturojumu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.


Ekonomikas ministrijas un sabiedrības “Altum” sadarbība
Ekonomikas ministrija ar sabiedrību “Altum” slēgs savstarpēju līgumu par sadarbību un 1.2.1.2.1.i. apakšinvestīcijas ieviešanas koordinēšanu – par finansējuma izlietošanu, ieviešanu, uzraudzības funkciju veikšanu un piešķiršanas kārtību, kā arī par savstarpēju informācijas apmaiņu, t.sk. atrunājot termiņus datu ievadei Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
Šī līguma ietvaros Ekonomikas ministrijai tiks nodrošināta piekļuve izdevumu un rādītāju sasniegšanas pamatojošajai dokumentācijai.