25-TA-1087: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumos Nr. 92 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumos Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi”” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir nepieciešams, lai:
1) izpildītu no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula (ES) 2019/1239), izrietošās saistības;
2) izpildītu no Komisijas 2022. gada 7. novembra Deleģētās regulas (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Deleģētā regula (ES) 2023/205), izrietošās saistības;
3) izpildītu no Komisijas 2023. gada 14. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2023/2790, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas valsts jūras vienloga sistēmas ziņošanas saskarņu modulim (turpmāk – Īstenošanas regula (ES) 2023/2790), izrietošās saistības;
4) izpildītu no Komisijas 2022. gada 28. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2023/204, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Īstenošanas regula (ES) 2023/204), izrietošās saistības.
1) izpildītu no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula (ES) 2019/1239), izrietošās saistības;
2) izpildītu no Komisijas 2022. gada 7. novembra Deleģētās regulas (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Deleģētā regula (ES) 2023/205), izrietošās saistības;
3) izpildītu no Komisijas 2023. gada 14. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2023/2790, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas valsts jūras vienloga sistēmas ziņošanas saskarņu modulim (turpmāk – Īstenošanas regula (ES) 2023/2790), izrietošās saistības;
4) izpildītu no Komisijas 2022. gada 28. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2023/204, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Īstenošanas regula (ES) 2023/204), izrietošās saistības.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts nepieciešams, lai precizētu Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumus Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 92) atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma un tiesību akta “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”” (Projekta ID 25-TA-592) ietekmei, kā arī, lai risinātu ministriju/iestāžu praksē identificētās problēmas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta pamatmērķis ir noteikt prasības Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (turpmāk – SKLOIS) darbībai, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 5. panta 1. punktu tā veiktu valsts jūras vienloga sistēmai noteiktās funkcijas. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek precizētas prasības nacionālajām ziņošanas formalitātēm, kā arī risinātas ministriju/iestāžu praksē identificētās problēmas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
Lielākā daļa Noteikumu projekta regulējuma paredzēta Regulā (ES) 2019/1239 noteikto pienākumu izpildei. Regulā (ES) 2019/1239 noteikto pienākumu izpilde ir saistīta ne tikai ar šīs regulas piemērošanu no 2025. gada 15. augusta, bet arī ar praktiskas piemērošanas iespējas nodrošināšanu - atbilstošas funkcionalitātes izstrādi SKLOIS. Komisijas 2024. gada 22. oktobra paziņojums, kas iepazīstina ar Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) Daudzgadu īstenošanas plāna 2024. gada atjauninājumu (C/2024/6300), paredz, ka īstenošana starp dalībvalstīm netiks sinhronizēta un notiks orientējoši laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, sākot no Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanas dienas, kas noteikta 2025. gada 15. augustā. Latvijas gadījumā SKLOIS atbilstošas funkcionalitātes izstrāde notiks Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros (Ministru kabineta 2025. gada 26.marta rīkojums Nr.174 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu”). Ņemot vērā, ka projekta realizācijai būs nepieciešami 36 mēneši, visu plānoto SKLOIS funkcionalitāti paredzēts ieviest līdz 2028. gada otrajai pusei. Projekta realizācija tiks dalīta posmos. Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo būtiskāko SKLOIS funkcionalitāti tiek plānots izstrādāt līdz 2026. gada 31. decembrim.
Lai nodrošinātu piemērošanas vienkāršību, izvairītos no palīgnormām, kas nodrošina pāreju uz jauno regulējumu, paredzēts, ka viss Noteikumu projekts, arī tās nedaudzās normas, kas nav saistītas ar Regulā (ES) 2019/1239 noteikto pienākumu izpildi, stājas spēkā vienlaikus. Ņemot vērā, ka SKLOIS galveno lietotāju loks un lietošanas kārtība jau ir izveidojies vēsturiski, esošās kārtības ievērošana līdz vienotā laikā stāsies spēkā Noteikumu projekts, tiesiskā regulējuma neesamību vai būtisku apgrūtinājumu nerada.
Lai nodrošinātu piemērošanas vienkāršību, izvairītos no palīgnormām, kas nodrošina pāreju uz jauno regulējumu, paredzēts, ka viss Noteikumu projekts, arī tās nedaudzās normas, kas nav saistītas ar Regulā (ES) 2019/1239 noteikto pienākumu izpildi, stājas spēkā vienlaikus. Ņemot vērā, ka SKLOIS galveno lietotāju loks un lietošanas kārtība jau ir izveidojies vēsturiski, esošās kārtības ievērošana līdz vienotā laikā stāsies spēkā Noteikumu projekts, tiesiskā regulējuma neesamību vai būtisku apgrūtinājumu nerada.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 92 nosaka SKLOIS iekļaujamo informāciju un tās aprites kārtību, sistēmas lietotājus, kārtību, kādā tiem tiek piešķirtas un anulētas piekļuves tiesības, kā arī šo tiesību apjomu. Pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.2 panta otro daļu, no 2025. gada 15. augusta SKLOIS ir jāpilda arī Regulā (ES) 2019/1239 noteiktās valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) funkcijas.
Regulā (ES) 2019/1239 noteikto pienākumu izpilde ir saistīta ne tikai ar šīs regulas piemērošanu no 2025. gada 15. augusta, bet arī ar praktiskas piemērošanas iespējas nodrošināšanu - atbilstošas funkcionalitātes izstrādi SKLOIS.
Komisijas 2024. gada 22. oktobra paziņojums, kas iepazīstina ar Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) Daudzgadu īstenošanas plāna 2024. gada atjauninājumu (C/2024/6300), paredz, ka īstenošana starp dalībvalstīm netiks sinhronizēta un notiks orientējoši laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, sākot no Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanas dienas, kas noteikta 2025. gada 15. augustā. Latvijas gadījumā SKLOIS atbilstošas funkcionalitātes izstrāde notiks Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros (Ministru kabineta 2025. gada 26.marta rīkojums Nr.174 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu”). Ņemot vērā, ka projekta realizācijai būs nepieciešami 36 mēneši, visu plānoto SKLOIS funkcionalitāti paredzēts ieviest līdz 2028. gada otrajai pusei. Projekta realizācija tiks dalīta posmos. Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo būtiskāko SKLOIS funkcionalitāti tiek plānots izstrādāt līdz 2026. gada 31. decembrim. Taču, paralēli tehniskajām izstrādēm SKLOIS, Noteikumus Nr. 92 nepieciešams precizēt atbilstoši Regulas (ES) 2019/1239 un uz tās pamata izdoto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām.
Pārejas periodā no 2025. gada 15. augusta līdz 2026. gada 31. decembrim SKLOIS darbosies atbilstoši tieši piemērojamām Regulas (ES) 2019/1239 prasībām, ciktāl tas tehniski un organizatoriski iespējams. Visu EMSWe lietotāju autorizācija, tajā skaitā Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes, būs iespējamas tikai pēc atbilstošas funkcionalitātes izstrādes SKLOIS, kas tiks nodrošināta projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros.
Šajā laikā sistēma pakāpeniski tiks pielāgota, lai pilnībā nodrošinātu valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) funkcijas. No nacionālajām un Eiropas Savienības tiesību normām izrietošo tiesību un pienākumu realizēšana faktiski notiks ievērojot līdzšinējo kārtību, kad Regulā (ES) 2019/1239 uzskaitītie ziņošanas pienākumi izpildās dalīti - SKLOIS un muitas sistēmās.
Konkrēti pārejas periodā:
a) sistēma tiks tehniski pielāgota Regulas (ES) 2019/1239 prasību izpildei, tajā skaitā veidojot interfeisus un saslēgumus ar EMSWe centrālo komponenti;
b) sistēmā apstrādājamajai informācijai tiks piemērots EMSWe datu kopas datu elementu skaidrojums (apraksts);
c) lietotājiem būs iespēja brīvprātīgi sākt izmantot pielāgotās funkcijas, pirms tās kļūst obligātas;
d) tiks uzsākta sistēmas lietotāju reģistrācija EMSWe centrālajā lietotāju reģistrā, ja būs nodrošināta piekļuve citu dalībvalstu jūras vienloga sistēmām (MNSW);
e) tiks izskatītas lietotāju identificētās problēmas, kas skar pārejas perioda kārtību, un kontroles iestāžu un SKLOIS atbalsta mājas lapā publicēti visiem pieejami skaidrojumi.
Vienlaikus tiks veikti organizatoriski un tehniski sagatavošanās pasākumi: publicēts sistēmas pielāgošanas posmu laika grafiks, nodrošināta piekļuve izstrādes un testēšanas videi, kā arī organizēta lietotāju iesaiste pārbaudes procesā.
Ar noteikumu projektu tiek risinātas arī ministriju/iestāžu praksē identificētās problēmas un ieviesti Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma ietekmes precizējumi.
Regulā (ES) 2019/1239 noteikto pienākumu izpilde ir saistīta ne tikai ar šīs regulas piemērošanu no 2025. gada 15. augusta, bet arī ar praktiskas piemērošanas iespējas nodrošināšanu - atbilstošas funkcionalitātes izstrādi SKLOIS.
Komisijas 2024. gada 22. oktobra paziņojums, kas iepazīstina ar Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) Daudzgadu īstenošanas plāna 2024. gada atjauninājumu (C/2024/6300), paredz, ka īstenošana starp dalībvalstīm netiks sinhronizēta un notiks orientējoši laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, sākot no Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanas dienas, kas noteikta 2025. gada 15. augustā. Latvijas gadījumā SKLOIS atbilstošas funkcionalitātes izstrāde notiks Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros (Ministru kabineta 2025. gada 26.marta rīkojums Nr.174 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu”). Ņemot vērā, ka projekta realizācijai būs nepieciešami 36 mēneši, visu plānoto SKLOIS funkcionalitāti paredzēts ieviest līdz 2028. gada otrajai pusei. Projekta realizācija tiks dalīta posmos. Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo būtiskāko SKLOIS funkcionalitāti tiek plānots izstrādāt līdz 2026. gada 31. decembrim. Taču, paralēli tehniskajām izstrādēm SKLOIS, Noteikumus Nr. 92 nepieciešams precizēt atbilstoši Regulas (ES) 2019/1239 un uz tās pamata izdoto deleģēto un īstenošanas aktu prasībām.
Pārejas periodā no 2025. gada 15. augusta līdz 2026. gada 31. decembrim SKLOIS darbosies atbilstoši tieši piemērojamām Regulas (ES) 2019/1239 prasībām, ciktāl tas tehniski un organizatoriski iespējams. Visu EMSWe lietotāju autorizācija, tajā skaitā Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes, būs iespējamas tikai pēc atbilstošas funkcionalitātes izstrādes SKLOIS, kas tiks nodrošināta projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros.
Šajā laikā sistēma pakāpeniski tiks pielāgota, lai pilnībā nodrošinātu valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) funkcijas. No nacionālajām un Eiropas Savienības tiesību normām izrietošo tiesību un pienākumu realizēšana faktiski notiks ievērojot līdzšinējo kārtību, kad Regulā (ES) 2019/1239 uzskaitītie ziņošanas pienākumi izpildās dalīti - SKLOIS un muitas sistēmās.
Konkrēti pārejas periodā:
a) sistēma tiks tehniski pielāgota Regulas (ES) 2019/1239 prasību izpildei, tajā skaitā veidojot interfeisus un saslēgumus ar EMSWe centrālo komponenti;
b) sistēmā apstrādājamajai informācijai tiks piemērots EMSWe datu kopas datu elementu skaidrojums (apraksts);
c) lietotājiem būs iespēja brīvprātīgi sākt izmantot pielāgotās funkcijas, pirms tās kļūst obligātas;
d) tiks uzsākta sistēmas lietotāju reģistrācija EMSWe centrālajā lietotāju reģistrā, ja būs nodrošināta piekļuve citu dalībvalstu jūras vienloga sistēmām (MNSW);
e) tiks izskatītas lietotāju identificētās problēmas, kas skar pārejas perioda kārtību, un kontroles iestāžu un SKLOIS atbalsta mājas lapā publicēti visiem pieejami skaidrojumi.
Vienlaikus tiks veikti organizatoriski un tehniski sagatavošanās pasākumi: publicēts sistēmas pielāgošanas posmu laika grafiks, nodrošināta piekļuve izstrādes un testēšanas videi, kā arī organizēta lietotāju iesaiste pārbaudes procesā.
Ar noteikumu projektu tiek risinātas arī ministriju/iestāžu praksē identificētās problēmas un ieviesti Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma ietekmes precizējumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar 2022. gada 5. maija likumu "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" tika izslēgts regulējums attiecībā uz valsts informācijas sistēmas turētāju. Valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas SKLOIS gadījumā ir Satiksmes ministrija, arī turpmāk ir tiesības vispārīgā kārtībā deleģēt no valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus vai slēgt ārpakalpojuma līgumus par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumiem.
Noteikumos Nr. 92 joprojām tiek lietots termins "sistēmas turētājs".
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.2 pantā ir noteikts, ka SKLOIS ir valsts informācijas sistēma, tādējādi uz to ir pilnībā attiecināmas Valsts informācijas sistēmu likuma prasības. Vienlaicīgi, ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 61. punktu ir noteikts, ka sistēmas pārziņa funkcijas pilda Satiksmes ministrija. Tādējādi, Noteikumos Nr. 92 tiek dublēta likumā esošā norma.
Noteikumos Nr. 92 joprojām tiek lietots termins "sistēmas turētājs".
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.2 pantā ir noteikts, ka SKLOIS ir valsts informācijas sistēma, tādējādi uz to ir pilnībā attiecināmas Valsts informācijas sistēmu likuma prasības. Vienlaicīgi, ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 61. punktu ir noteikts, ka sistēmas pārziņa funkcijas pilda Satiksmes ministrija. Tādējādi, Noteikumos Nr. 92 tiek dublēta likumā esošā norma.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 92 2. punkts tiek svītrots, jo Valsts informācijas sistēmu likums neparedz “sistēmas turētāja” jēdzienu un visus ar sistēmas darbību saistītos uzdevumus pārvalda sistēmas pārzinis (vai nu veicot pašam, vai deleģējot).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 92 6. punkts nosaka SKLOIS iekļaujamās informācijas apjomu. No 2025. gada 15. augusta SKLOIS pildīs arī Regulā (ES) 2019/1239 noteiktās valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) funkcijas un nodrošinās Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumā apstiprinātās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) datu kopas datu elementu apstrādi.
1. Noteikumu Nr. 92 6.1., 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12. un 6.17., 6.18., 6.19., 6.20., 6.21., 6.22. apakšpunktā uzskaitītā informācija ir Regulas (ES) 2019/1239 tvērumā, bet tā ir uzskaitīta nepilnīgi, piemēram, ņemot vērā to, ka no Regulas (ES) 2019/1239 4. panta 4. punkta un 5. panta 6. punkta izriet tiesības prasīt sniegt papildu datu elementus un pienākums nenoraidīt sniegtos papildu datu elementus, ko nepieprasa dalībvalsts. Pilnīga SKLOIS iekļaujamās informācijas uzskaitīšana nozīmētu Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikuma dublēšanu. Līdz ar to iepriekš minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti būtu aizstājami ar atsauci uz Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumu. Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumā iekļautie datu kopas elementi izriet no Regulas (ES) 2019/1239 pielikumā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Tieša atsauce uz šiem ziņošanas pienākumiem ir sniegta arī Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikuma 1. un 3. iedaļā.
2. Noteikumu Nr. 92 6.13., 6.14., 6.15., 6.16. apakšpunktā uzskaitītā informācija turpmāk netiks iekļauta SKLOIS, jo šādus ziņošanas pienākumus paredzēts svītrot ar tiesību aktu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”” (Projekta ID 25-TA-592). Līdz ar to iepriekš minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti ir svītrojami.
3. Noteikumu Nr. 92 6.18., 6.22. un 6.27.3. apakšpunktā noteikta SKLOIS iekļaujamā informācija, kas pēc savas būtības ir vietējo kompetento institūciju norādes un lēmumi. Šādas norādes un lēmumi var būt paredzēti dažādu jomu normatīvajos aktos. Gan pašreizējā situācijā, gan nākotnē minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti nevar un nevarēs aptvert visu iespējamo vietējo kompetento institūciju norādījumu un lēmumu uzskaiti, kas tiek regulēti attiecīgo jomu normatīvajos aktos.
SKLOIS tiek iekļautas kompetento institūciju norādes un lēmumi kā atbilde uz kuģa ziņošanas pienākumiem, kas tiek izpildīti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 pielikumā uzskaitītajiem un minētajiem tiesību aktiem, un kā atbilde uz komersanta, kas veic kuģa apgādi, pieteikumu. Tāpat ir zināmi kuģa ziņošanas pienākumi un ar tiem saistītie kompetento institūciju lēmumi, kas SKLOIS netiek paziņoti, jo tam nav atbilstoša tiesiskā pamata. Piemēram, Regulas (ES) 2019/1239 pielikumā nav iekļauts no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 izrietošais kuģa ziņošanas pienākums un kompetento institūciju lēmumi, kas saistīti ar nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas novēršanu. Tomēr šādas informācijas apstrāde SKLOIS nākotnē nav izslēdzama. Līdz ar to minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti būtu formulējami vispārīgi, lai tie būtu vērsti uz nākotni un aptvertu visus iespējamos vietējo kompetento institūciju norādījumus un lēmumus.
4. SKLOIS iekļaujamo informāciju, kas nav saistīta ar kuģa ziņošanas pienākumu vai vietējo kompetento institūciju norādēm un lēmumiem, kas saistīti ar izpildītajiem ziņošanas pienākumiem, nav nepieciešams grozīt (Noteikumu Nr. 92 6.23., 6.24., 6.25., 6.26. apakšpunkts un 6.27.1. un 6.27.2. apakšpunkts).
1. Noteikumu Nr. 92 6.1., 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., 6.9., 6.10., 6.11., 6.12. un 6.17., 6.18., 6.19., 6.20., 6.21., 6.22. apakšpunktā uzskaitītā informācija ir Regulas (ES) 2019/1239 tvērumā, bet tā ir uzskaitīta nepilnīgi, piemēram, ņemot vērā to, ka no Regulas (ES) 2019/1239 4. panta 4. punkta un 5. panta 6. punkta izriet tiesības prasīt sniegt papildu datu elementus un pienākums nenoraidīt sniegtos papildu datu elementus, ko nepieprasa dalībvalsts. Pilnīga SKLOIS iekļaujamās informācijas uzskaitīšana nozīmētu Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikuma dublēšanu. Līdz ar to iepriekš minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti būtu aizstājami ar atsauci uz Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumu. Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumā iekļautie datu kopas elementi izriet no Regulas (ES) 2019/1239 pielikumā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem. Tieša atsauce uz šiem ziņošanas pienākumiem ir sniegta arī Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikuma 1. un 3. iedaļā.
2. Noteikumu Nr. 92 6.13., 6.14., 6.15., 6.16. apakšpunktā uzskaitītā informācija turpmāk netiks iekļauta SKLOIS, jo šādus ziņošanas pienākumus paredzēts svītrot ar tiesību aktu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”” (Projekta ID 25-TA-592). Līdz ar to iepriekš minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti ir svītrojami.
3. Noteikumu Nr. 92 6.18., 6.22. un 6.27.3. apakšpunktā noteikta SKLOIS iekļaujamā informācija, kas pēc savas būtības ir vietējo kompetento institūciju norādes un lēmumi. Šādas norādes un lēmumi var būt paredzēti dažādu jomu normatīvajos aktos. Gan pašreizējā situācijā, gan nākotnē minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti nevar un nevarēs aptvert visu iespējamo vietējo kompetento institūciju norādījumu un lēmumu uzskaiti, kas tiek regulēti attiecīgo jomu normatīvajos aktos.
SKLOIS tiek iekļautas kompetento institūciju norādes un lēmumi kā atbilde uz kuģa ziņošanas pienākumiem, kas tiek izpildīti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 pielikumā uzskaitītajiem un minētajiem tiesību aktiem, un kā atbilde uz komersanta, kas veic kuģa apgādi, pieteikumu. Tāpat ir zināmi kuģa ziņošanas pienākumi un ar tiem saistītie kompetento institūciju lēmumi, kas SKLOIS netiek paziņoti, jo tam nav atbilstoša tiesiskā pamata. Piemēram, Regulas (ES) 2019/1239 pielikumā nav iekļauts no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 izrietošais kuģa ziņošanas pienākums un kompetento institūciju lēmumi, kas saistīti ar nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas novēršanu. Tomēr šādas informācijas apstrāde SKLOIS nākotnē nav izslēdzama. Līdz ar to minētie Noteikumu Nr. 92 apakšpunkti būtu formulējami vispārīgi, lai tie būtu vērsti uz nākotni un aptvertu visus iespējamos vietējo kompetento institūciju norādījumus un lēmumus.
4. SKLOIS iekļaujamo informāciju, kas nav saistīta ar kuģa ziņošanas pienākumu vai vietējo kompetento institūciju norādēm un lēmumiem, kas saistīti ar izpildītajiem ziņošanas pienākumiem, nav nepieciešams grozīt (Noteikumu Nr. 92 6.23., 6.24., 6.25., 6.26. apakšpunkts un 6.27.1. un 6.27.2. apakšpunkts).
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 92 6. punkts tiek precizēts atbilstoši problēmas aprakstā izdarītajiem slēdzieniem un tiek noteikts, ka SKLOIS iekļauj šādu informāciju:
1. Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumā noteiktās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) datu kopas datu elementus;
2. ziņas par kuģa apgādi muitošanas kārtības nodrošināšanai:
2.1. kuģa apgādes pieteikumu un skenētu preču pavaddokumentu (pavadzīmi);
2.2. skenētu preču pavaddokumentu (pavadzīmi) ar kuģa kapteiņa vai tā pilnvarotas personas veiktajām atzīmēm, kas apliecina preču piegādi uz kuģa;
3. informāciju par kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai noteikto aizsardzības līmeni;
4. informāciju par vietām, kurām ir ostas vai ostas iekārtas aizsardzības plāns;
5. informāciju par personām, kuras ir atbildīgas par ostas vai ostas iekārtas aizsardzību;
6. ziņas par maksu par navigācijas pakalpojumiem;
7. ziņas par vietējo kompetento institūciju lēmumiem saistībā ar kuģu formalitātēm un par atļauju vai aizliegumu veikt kuģa apgādi.
1. Deleģētās regulas (ES) 2023/205 II pielikumā noteiktās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) datu kopas datu elementus;
2. ziņas par kuģa apgādi muitošanas kārtības nodrošināšanai:
2.1. kuģa apgādes pieteikumu un skenētu preču pavaddokumentu (pavadzīmi);
2.2. skenētu preču pavaddokumentu (pavadzīmi) ar kuģa kapteiņa vai tā pilnvarotas personas veiktajām atzīmēm, kas apliecina preču piegādi uz kuģa;
3. informāciju par kuģim, ostai, ostas daļai vai ostas iekārtai noteikto aizsardzības līmeni;
4. informāciju par vietām, kurām ir ostas vai ostas iekārtas aizsardzības plāns;
5. informāciju par personām, kuras ir atbildīgas par ostas vai ostas iekārtas aizsardzību;
6. ziņas par maksu par navigācijas pakalpojumiem;
7. ziņas par vietējo kompetento institūciju lēmumiem saistībā ar kuģu formalitātēm un par atļauju vai aizliegumu veikt kuģa apgādi.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 92 7. punkts nosaka SKLOIS informācijas iesniegšanas kanālus (veidus). Esošā terminoloģija neatbilst Regulā (ES) 2019/1239 2. pantā lietotajai terminoloģijai attiecībā uz grafisko lietotāja saskarni.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 92 7. punkts tiek precizēts atbilstoši Regulas (ES) 2019/1239 terminoloģijai un “sistēmas tiešsaistes elektronisko datu apstrādes formas” tiek pārsauktas par “grafisko lietotāja saskarni”.
Problēmas apraksts
Īstenošanas regulas (ES) 2023/204 I un II pielikums nosaka dalībvalsts tiesību aktos noteiktā laikposmā publicēt attiecīgi kuģu piestāšanu ostā sarakstu un informācija par kuģa pienākšanas un atiešanas laiku. Kuģu piestāšanu ostā saraksts būs pieejams pēc autentifikācijas SKLOIS, lai sistēmā varētu iesniegt informāciju, kas ir vajadzīga saistībā ar kuģa piestāšanu ostā. Savukārt kuģa pienākšanas un atiešanas laiki būs publiski pieejama informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem. Iepriekš minētās informācijas publicēšanas laikposmu plānots noteikt vismaz 30 dienas. Termiņa izvēle tiek balstīta uz līdzšinējo praksi par termiņu, kādā SKLOIS tiek aktualizēta (labota) iesniegtā informācija saistībā ar kuģa piestāšanu ostā, kā arī, nosakot minimālo termiņu (vismaz 30 dienas), termiņš netiek ierobežots, ja tiek apzināta nepieciešamība pēc ilgāka laikposma.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 92 tiek papildināti ar 11.1 un 11.2 punktu, kuri nosaka, ka kuģu piestāšanu ostā saraksts un informācija par kuģa pienākšanas un atiešanas laiku ir pieejama vismaz 30 dienas pēc kuģa faktiskā iziešanas laika no ostas (ATD).
Problēmas apraksts
Starp SKLOIS lietotājiem, kas ir vietējās kompetentās institūcijas, ir Valsts drošības dienests (valsts drošības iestāde). Praksē identificēta nepieciešamība papildināt SKLOIS lietotāju loku arī ar citām valsts drošības iestādēm, jo Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka ikvienas valsts drošības iestādes tiesības brīvi iepazīties ar reģistrētās datubāzēs esošo informāciju, neatkarīgi no tās piederības piekļūt šai informācijai un to saņemt. Pastāvīgas sadarbības nodrošināšanai, sniedzot pieprasīto informāciju, vispārīgā kārtībā ar valsts drošības iestādi būtu slēdzama starpresoru vienošanās. Lai uz ikvienu valsts drošības iestādi attiecinātu vienotu sistēmas lietotāju pārvaldības kārtību, atbilstoši būtu precizējami Noteikumi Nr. 92.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 92 13.11. apakšpunkts tiek precizēts, aizstājot sistēmas lietotāju “Valsts drošības dienests” ar “valsts drošības iestādes”.
Problēmas apraksts
Regulas (ES) 2019/1239 2. panta 11. un 15. punkts nosaka Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides EMSWe lietotājus. Sakarā ar to, ka valsts jūras vienloga sistēma ir integrēta EMSWe, vienlaicīgi tās lietotāji ir arī SKLOIS lietotāji. Regulas (ES) 2019/1239 2. panta 13.punkts nosaka jaunu lietotāju – datu pakalpojumu sniedzējs, jeb fiziska vai juridiska persona, kas sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus deklarētājam saistībā ar ziņošanas pienākumiem. Deklarētājiem brīvprātīgi būs tiesības sniegt informāciju SKLOIS ar datu pakalpojumu sniedzēju starpniecību.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 92 tiek papildināti ar 14.1., 14.2. un 14.3. apakšpunktu, nosakot SKLOIS autorizētos sistēmas lietotājus.
SKLOIS autorizēto sistēmas lietotāju loks ir papildināts ar jauno sistēmas lietotāju – datu pakalpojumu sniedzēju, kā arī svītrots iepriekš izmantotais komersantu uzskaitījums, jo tas ietilpst Regulā (ES) 2019/1239 noteiktajos lietotājos “deklarētājs” un “ostas pakalpojumu sniedzējs”.
SKLOIS autorizēto sistēmas lietotāju loks ir papildināts ar jauno sistēmas lietotāju – datu pakalpojumu sniedzēju, kā arī svītrots iepriekš izmantotais komersantu uzskaitījums, jo tas ietilpst Regulā (ES) 2019/1239 noteiktajos lietotājos “deklarētājs” un “ostas pakalpojumu sniedzējs”.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 92 paredz autorizētos sistēmas lietotājus - “komersantu, kas sniedz kuģa apgādes pakalpojumus ostā” un “komersantu, kas sniedz kuģa būves vai remonta pakalpojumus ostā”. Regula (ES) 2019/1239 šādus lietotājus neparedz. Šie lietotāji ir saistīti ar specifiski Latvijai SKLOIS iekļauto informācijas apstrādi kuģu apgādes atļaujas saņemšanai (Valsts ieņēmumu dienesta atbildībā esošs process) un informācijas sniegšanu komersantiem, kas sniedz kuģa būves vai remonta pakalpojumus.
Risinājuma apraksts
Autorizēto sistēmas lietotāju sarakstā tiek atstāti iepriekš esošie komersantu lietotāji, kas veic kuģa apgādi vai nodrošina kuģa remontu ostā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 92 15.punkts nosaka SKLOIS lietotāju piekļuves apjomu sistēmā iekļautajai informācijai. Precīzs piekļuves apjoms ir noteikts noteikumu 1.pielikumā. Regulas (ES) 2019/1239 13.panta 1.punkts paredz EMSWe kopēju lietotāju reģistru un piekļuves pārvaldības sistēma paredz viena lietotāja reģistrāciju, izmantojot esošo kopējo lietotāju reģistru, ar atpazīšanu ES līmenī, federatīvu lietotāju pārvaldību un lietotāju uzraudzību ES līmenī. Savukārt, 5.panta 4.punkts nosaka, ka “Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgo informāciju saņem par attiecīgo tiesību aktu piemērošanu atbildīgās iestādes un tā ietver tikai datus, kas nepieciešami minēto iestāžu vajadzībām“. Šajos noteikumos nav pamata ierobežot vai lemt atbildīgo iestāžu vietā, kādi dati tām būtu nepieciešami lēmumu pieņemšanai. Kā arī, autorizēto sistēmas lietotāju – komersantu pienākumus saistībā ar ziņošanu vai ostā veicamos uzdevumus nosaka normatīvie akti, kuri tad ir piemērojami piešķirot apstrādei noteiktu datu apjomu SKLOIS. Tādējādi, turpmāk nav nepieciešams precīzi nosaukt katru lietotāju un tā piekļuves tiesību apjomu. Šādi nosacījumi ir attiecināmi arī uz Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētām elektroniskām datu apstrādes metodēm jeb sadarbspēju ar iestāžu izmantotajām informācijas sistēmām.
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr. 92 tiek grozīts 15. punkts un noteikumi tiek papildināti ar 15.1 un 15.2 punktu, nosakot, ka SKLOIS lietotāju piekļuves tiesības ir Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmā reģistrētajiem lietotājiem un valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) lietotāju reģistrā reģistrētajiem lietotājiem, un pats lietotājs nosaka kurā no atbilstošajiem lietotāju reģistriem tas tiks iekļauts. Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) lietotājiem ir pieejama EMSWe vidē iekļautā informācija visās ES dalībvalstīs, savukārt valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) lietotājiem ir pieejama Latvijas nacionālajā sistēmā iekļautā informācija. Noteikumos Nr. 92 uzskaitītajiem autorizētajiem sistēmas lietotājiem, kas darbojas kuģniecības vai ar to cieši saistītā nozarē, sistēmā iekļautā informācija ir pieejama tādā apjomā, lai autorizētie sistēmas lietotāji varētu īstenot tiesības un izpildīt pienākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecīgajā jomā, piemēram, ostu formalitāšu jomā, muitas kontroles jomā, kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā, ostu pakalpojumu jomā. Visu EMSWe lietotāju autorizācija, tajā skaitā Regulas (ES) Nr. 952/2013 6. panta 1. punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes, būs iespējamas tikai pēc atbilstošas funkcionalitātes izstrādes SKLOIS, kas tiks nodrošināta projekta “Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros.
Problēmas apraksts
Sistēmas lietotāju piekļuves pārvaldības kārtība paredz SKLOIS lietošanas līguma obligātu noslēgšanu. Visos gadījumos līguma noslēgšana turpmāk nebūs iespējama, jo saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 prasībām SKLOIS lietotāji būs arī citu ES valstu nacionālo vienloga sistēmu lietotāju reģistros reģistrētie komersanti. Turpmākā sistēmas lietotāju piekļuves pārvaldība tiks balstīta uz Regulas (ES) 2019/1239 un uz tās pamata izdoto deleģēto un īstenošanas aktu. Vienlaicīgi, līdzšinējā lietotāju reģistrācijas kārtība būtu vienkāršojama un uzlabojama, atsakoties no formalitātes – publiski tiesiskā līguma slēgšanas ar autorizētajiem sistēmas lietotājiem.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts Noteikumu Nr. 92 16., 17. un 17.1 punkts, svītrojot tajā prasību par līguma slēgšanu un nosakot, ka sistēmas lietotāja tiesības turpmāk tiks pieprasītas, piešķirtas un anulētas tikai elektroniski un izmantojot grafisko lietotāja saskarni atbilstoši sistēmas interfeisam.
Noteikumu Nr. 92 2. pielikums tiks izdots jaunā redakcijā, kurā būs norādīti visi lietotāju tiesību pieprasījumā elektroniski sniedzamie dati. Lietotāju pieprasījumu varēs iesniegt tikai fiziska persona un tikai par sevi. Lietotāju tiesību pieprasījumā sniegti dati tiks izskatīti 5 darbdienu laikā, kurā pārzinis vai tā pilnvarota persona veiks nepieciešamās manuālās pārbaudes. Lietotāju tiesību pieprasījums tiks iesniegts sistēmas mērķlapā, veicot obligātu autentifikāciju ar pieejamajiem elektroniskajiem līdzekļiem, un informācija tiks pārbaudīta, kur iespējams, integrējoties ar atbilstošo informācijas sistēmu. Ja informāciju nepieciešams pārbaudīt manuāli, to veiks pārziņa vai tā pilnvarotas personas darbinieki.
Noteikumu Nr. 92 2. pielikums tiks izdots jaunā redakcijā, kurā būs norādīti visi lietotāju tiesību pieprasījumā elektroniski sniedzamie dati. Lietotāju pieprasījumu varēs iesniegt tikai fiziska persona un tikai par sevi. Lietotāju tiesību pieprasījumā sniegti dati tiks izskatīti 5 darbdienu laikā, kurā pārzinis vai tā pilnvarota persona veiks nepieciešamās manuālās pārbaudes. Lietotāju tiesību pieprasījums tiks iesniegts sistēmas mērķlapā, veicot obligātu autentifikāciju ar pieejamajiem elektroniskajiem līdzekļiem, un informācija tiks pārbaudīta, kur iespējams, integrējoties ar atbilstošo informācijas sistēmu. Ja informāciju nepieciešams pārbaudīt manuāli, to veiks pārziņa vai tā pilnvarotas personas darbinieki.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 92. 19. punkts nosaka prasības piekļuves kārtībai juridiskajām personām “piesaistītajām” fiziskajām personām. Savukārt Regula 2019/1239 nosaka, ka “deklarētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ir saistoši ziņošanas pienākumi, vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir pienācīgi pilnvarota rīkoties minētās personas vārdā attiecīgā ziņošanas pienākuma robežās. Atbilstoši tehniskajiem piekļuves kanāliem, grafiskajai lietotāja saskarnei, tajā skaitā izklājlapām, var piekļūt tikai fiziskas personas, savukārt starpsistēmu integrācija parasti tiek veikta juridisku personu vārdā. Tādējādi ir nepieciešams skaidri norādīt kārtību fizisko un juridisko personu piekļuves tiesību saņemšanai.
Risinājuma apraksts
Fizisko personu lietotāju tiesību piešķiršana un anulēšana ir atrunāta noteikumu projekta 16., 17. un 18. punktā. Tiek grozīts 19. punkts, nosakot, ka juridiskas personas var piekļūt sistēmai, izmantojot saskaņoto ziņošanas saskarņu moduli, un lietotāju tiesību piešķiršana notiek, aizpildot 2. pielikuma atbilstošo sadaļu.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka tiek plānots atteikties no SKLOIS lietošanas līguma slēgšanas, identificēta nepieciešamība tiesiskās skaidrības nolūkā noteikt, ka piekļuvi sistēmai var anulēt, ja saņemts vietējās kompetentās institūcijas vai autorizētā sistēmas lietotāja pieteikums par sistēmas lietošanas pārtraukšanu.
Ņemot vērā šīs anotācijas problēmas aprakstu, kurā minēts, ka pārbaudes procedūru nevarēs objektīvi īstenot attiecībā uz SKLOIS lietotājiem, kas ir datu devēji (komersants, kas veic kuģu aģentēšanu) sistēmā, ir jāprecizē piemērveidīgā atsauce par piekļuves anulēšanu sistēmai, ja ir zaudējis spēku līgums ar ostu par kuģu aģentēšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā ostā.
Ņemot vērā šīs anotācijas problēmas aprakstu, kurā minēts, ka pārbaudes procedūru nevarēs objektīvi īstenot attiecībā uz SKLOIS lietotājiem, kas ir datu devēji (komersants, kas veic kuģu aģentēšanu) sistēmā, ir jāprecizē piemērveidīgā atsauce par piekļuves anulēšanu sistēmai, ja ir zaudējis spēku līgums ar ostu par kuģu aģentēšanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā ostā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 92 18. punkts tiek precizēts atbilstoši problēmas aprakstā norādītajam. Tiesiskās skaidrības nolūkā Noteikumi Nr. 92 tiek papildināti ar 20. punktu, nosakot vietējās kompetentās institūcijas un autorizētā sistēmas lietotāja pienākumu nekavējoties paziņot par to, ka attiecīgajai vietējai kompetentajai institūcijai, autorizētajam sistēmas lietotājam vai sistēmā elektroniski identificējamai fiziskajai personai, kas to pārstāv, vairs nav tiesiska pamata piekļūt sistēmai. Vienlaikus šis risinājums nodrošina no Regulas (ES) 2019/1239 5. panta 4. punkta izrietošo informācijas pieejamības ierobežošanu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 25. pantu no 2025. gada 15. augusta tiek atcelta Direktīva 2010/65/ES, uz kuru ir izdarīta atsauce Noteikumu Nr. 92 informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 92 informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 3. punkts tiek svītrots, jo no 2025. gada 15. augusta tiek atcelta Direktīva 2010/65/ES.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Komersanti, kas ir kuģu īpašnieki, valdītāji vai to pilnvarotas personas, tostarp, veicot karavu pārvadājumu pa jūru, arī kravas īpašnieks, valdītājs vai tā pilnvarota persona.
Ietekmes apraksts
Atsaucoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumā Regulai (ES) 2019/1239 (Dokuments 52018PC0278) ietverto ietekmes novērtējumu, tiks mazināts administratīvais slogs kuģu operatoriem, kuriem ir pienākums izpildīt tiesiskas prasības saistībā ar kuģa ienākšanu ostā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
No Eiropas Komisijas priekšlikuma Regulai (ES) 2019/1239 (Dokuments 52018PC0278): Vienkāršotā un saskaņotā ziņošana būs īpaši izdevīga maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kas proporcionāli ir neaizsargātāki pret neefektīvu pārvaldību un zaudētām personāla stundām.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
SKLOIS atbilstošas funkcionalitātes izstrāde notiks Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana” ietvaros (Ministru kabineta 2025. gada 26. marta rīkojums Nr. 174 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu""). SKLOIS atbilstošas funkcionalitātes izstrādes un uzturēšanas ietekmes uz valsts budžetu vērtējums sniegts iepriekš minētā rīkojuma anotācijā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm"
Pamatojums un apraksts
Ar tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”” (Projekta ID 25-TA-592) paredzēts precizēt SKLOIS izpildāmos ziņošanas pienākumus.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1239
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES
Apraksts
Ar šo regulu tiek izveidots satvars tehnoloģiski neitrālai un sadarbspējīgai Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi (“EMSWe”) ar saskaņotām saskarnēm, lai atvieglotu informācijas elektronisku pārraidi saistībā ar ziņošanas pienākumiem par kuģiem, kas ienāk un paliek Eiropas Savienības ostā un iziet no Eiropas Savienības ostas.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R0205
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 7. novembra Deleģētā regula (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu
Apraksts
Ar šo regulu tiek grozīta Regula (ES) Nr. 2019/1239, ar kuru tiek izveidots satvars tehnoloģiski neitrālai un sadarbspējīgai Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi (“EMSWe”) ar saskaņotām saskarnēm, lai atvieglotu informācijas elektronisku pārraidi saistībā ar ziņošanas pienākumiem par kuģiem, kas ienāk un paliek Eiropas Savienības ostā un iziet no Eiropas Savienības ostas.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2790
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2023/2790, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas valsts jūras vienloga sistēmas ziņošanas saskarņu modulim
Apraksts
Ar šo regulu tiek noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas valsts jūras vienloga sistēmas ziņošanas saskarņu modulim.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R0204
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 28. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2023/204, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Ar šo regulu tiek noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas valsts jūras vienloga sistēmas ziņošanas grafiskajām lietotājsaskarnēm un kopējās funkcijas digitālo izklājlapu veidņu saturam.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
Šī regula piemērojama no 2025. gada 15. augusta.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 7. punkts
Noteikumu Nr. 339 2.22. apakšpunkts (nākotnes redakcija; tiesību akta projekts 25-TA-592)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 8. punkts
Noteikumu Nr. 339 2.23. apakšpunkts (nākotnes redakcija; tiesību akta projekts 25-TA-592)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 9. punkts
Projekta 1.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 11. punkts
Projekta 1.7. un 1.16. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 13. punkts
Projekta 1.8. un 1.16. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 15. punkts
Projekta 1.9. un 1.16. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 1. punkts
Noteikumu Nr. 339 7. punkts (nākotnes redakcija; tiesību akta projekts 25-TA-592)
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (1)
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (1)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 4. punkts
Noteikumu Nr. 339 7. punkts (nākotnes redakcija; tiesību akta projekts 25-TA-592)
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (2)
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (2)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 1. punkts
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.2 panta otrā daļa
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (3)
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (3)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 3. punkts
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.1 punkts un 41.2 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 4. punkts
Noteikumu Nr. 92 8. punkts
Projekta 1.3., 1.13., 1.14., 1.18. un 1.20. apakšpunkts
Projekta 1.3., 1.13., 1.14., 1.18. un 1.20. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 5. punkts
Projekta 1.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 7. punkts
Noteikumu Nr. 92 10. un 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 8. punkts
Projekta 1.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
7. panta 3. punkts
Noteikumu Nr. 92 9. punkts
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (5)
Sk. tabulas sadaļu par rīcības brīvību (5)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8. panta 1. punkts
Noteikumu Nr. 92 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9. pants
Noteikumu Nr. 92 4. punkts
Noteikumu Nr. 339 12., 23., 25., 35., 36., 48., 60., 76. un 79. punkts
Noteikumu Nr. 339 12., 23., 25., 35., 36., 48., 60., 76. un 79. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
12. panta 2. punkts
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.1 punkts un 41.2 panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
12. panta 3. punkts
Projekta 1.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
17. panta 2. punkts
Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 417
“Par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem” 2. punkts
Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumu Nr. 1050 “Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība” 2.2. apakšpunkts
“Par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem” 2. punkts
Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumu Nr. 1050 “Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība” 2.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
18. pants
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.2 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25. pants
Projekta 1.22. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.1 panta pirmā un trešā daļa
Projekta 1.2. apakšpunkts
Projekta 1.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
(1) Īstenojot Regulas (ES) 2019/1239 4. panta 1. punktu, iestāde, kura savas kompetences ietvaros plāno grozīt tiesību aktos un prasībās paredzētu ziņošanas pienākumu, kas ietvertu tādas informācijas sniegšanu, kura nav iekļauta ar šo regulu apstiprinātajā datu elementu sarakstā (EMSWe datu kopā), paziņo par to Eiropas Komisijai ar Satiksmes ministrijas, kas pilda valsts Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) koordinatora funkcijas, starpniecību (Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.2 punkts). Šobrīd nav konstatēta nepieciešamība pēc detalizētāka normatīvā regulējuma (Regulas (ES) 2019/1239 prasības ir pietiekamas un tieši piemērojamas).
(2) Īstenojot Regulas (ES) 2019/1239 4. panta 4. punktu, iestāde, kura izņēmuma apstākļos plāno prasīt papildu datu elementus, izvērtē, vai šādas iestādes tiesības ir noteiktas iestādes kompetenci regulējošajos normatīvajos aktos vai arī ir nepieciešams papildu tiesiskais regulējums. Iestāde paziņo prasītos papildu datu elementus vai lūdz tos iekļaut datu elementu sarakstā (EMSWe datu kopā) Eiropas Komisijai ar Satiksmes ministrijas, kas pilda valsts Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) koordinatora funkcijas, starpniecību (Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.2 punkts). Šobrīd nav konstatēta nepieciešamība pēc detalizētāka normatīvā regulējuma (Regulas (ES) 2019/1239 prasības ir pietiekamas un tieši piemērojamas).
(3) Regulas (ES) 2019/1239 5. panta 1. punkta trešā daļa dalībvalstij piešķirtā rīcības brīvība atsevišķi vai kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu, netiek īstenota. Eiropas Komisijas ziņojumā par deleģēto aktu pieņemšanas pilnvarām, ko Komisijai dod Regula (ES) 2019/1239, norādīts – lai nodrošinātu viszemākās izmaksas un aizsargātu agrākās investīcijas, jaunā ziņošanas vide lielā mērā tiek balstīta pastāvošajās, mantotajās valstu jūrniecības vienloga sistēmās. Šādu apsvērumu dēļ arī Latvijas gadījumā netiks veidota jauna sistēma, bet tiks attīstīta esošā Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS).
(4) Regulas (ES) 2019/1239 7. panta 2. punkts ļauj dalībvalstij izvēlēs brīvību paredzēt deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus (piemēram: ar e-pastu), ar noteikumu, ka šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Latvijas gadījumā šāda rīcības brīvība netiks izmantota, jo tā prasa papildus resursus (darbinieks, kas sniegto informāciju ievada SKLOIS) un līdz šim nav fiksēta vajadzība papildus kanāliem.
(5) Regulas (ES) 2019/1239 7. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis var izmantot alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no šīs regulas 5. un 6. pantā un 12.–17. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām. Paredzētā rīcības brīvība ir ieviesta, pieņemot Noteikumus Nr. 92. Šo noteikumu 9. punktā sākotnēji ir noteikts – ja informāciju sistēmā neizdodas iesniegt tehnisku traucējumu dēļ, to atbilstošajām kompetentajām institūcijām iesniedz un nepieciešamās atļaujas no šīm institūcijām saņem, izmantojot citus pieejamos līdzekļus (piemēram, tālruni, faksu vai elektronisko pastu). Nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienu dienu pēc to traucējumu novēršanas, kuri liedza iesniegt informāciju sistēmā, attiecīgo informāciju iesniedz arī sistēmā.
(2) Īstenojot Regulas (ES) 2019/1239 4. panta 4. punktu, iestāde, kura izņēmuma apstākļos plāno prasīt papildu datu elementus, izvērtē, vai šādas iestādes tiesības ir noteiktas iestādes kompetenci regulējošajos normatīvajos aktos vai arī ir nepieciešams papildu tiesiskais regulējums. Iestāde paziņo prasītos papildu datu elementus vai lūdz tos iekļaut datu elementu sarakstā (EMSWe datu kopā) Eiropas Komisijai ar Satiksmes ministrijas, kas pilda valsts Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) koordinatora funkcijas, starpniecību (Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.2 punkts). Šobrīd nav konstatēta nepieciešamība pēc detalizētāka normatīvā regulējuma (Regulas (ES) 2019/1239 prasības ir pietiekamas un tieši piemērojamas).
(3) Regulas (ES) 2019/1239 5. panta 1. punkta trešā daļa dalībvalstij piešķirtā rīcības brīvība atsevišķi vai kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu, netiek īstenota. Eiropas Komisijas ziņojumā par deleģēto aktu pieņemšanas pilnvarām, ko Komisijai dod Regula (ES) 2019/1239, norādīts – lai nodrošinātu viszemākās izmaksas un aizsargātu agrākās investīcijas, jaunā ziņošanas vide lielā mērā tiek balstīta pastāvošajās, mantotajās valstu jūrniecības vienloga sistēmās. Šādu apsvērumu dēļ arī Latvijas gadījumā netiks veidota jauna sistēma, bet tiks attīstīta esošā Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS).
(4) Regulas (ES) 2019/1239 7. panta 2. punkts ļauj dalībvalstij izvēlēs brīvību paredzēt deklarētājiem sniegt informāciju, izmantojot citus ziņošanas kanālus (piemēram: ar e-pastu), ar noteikumu, ka šādu kanālu izmantošana deklarētājiem ir brīvprātīga. Latvijas gadījumā šāda rīcības brīvība netiks izmantota, jo tā prasa papildus resursus (darbinieks, kas sniegto informāciju ievada SKLOIS) un līdz šim nav fiksēta vajadzība papildus kanāliem.
(5) Regulas (ES) 2019/1239 7. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis var izmantot alternatīvus veidus informācijas sniegšanai gadījumā, ja rodas īslaicīga atteice kādā no šīs regulas 5. un 6. pantā un 12.–17. pantā minētajām elektroniskajām sistēmām. Paredzētā rīcības brīvība ir ieviesta, pieņemot Noteikumus Nr. 92. Šo noteikumu 9. punktā sākotnēji ir noteikts – ja informāciju sistēmā neizdodas iesniegt tehnisku traucējumu dēļ, to atbilstošajām kompetentajām institūcijām iesniedz un nepieciešamās atļaujas no šīm institūcijām saņem, izmantojot citus pieejamos līdzekļus (piemēram, tālruni, faksu vai elektronisko pastu). Nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienu dienu pēc to traucējumu novēršanas, kuri liedza iesniegt informāciju sistēmā, attiecīgo informāciju iesniedz arī sistēmā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Komisija vēl nav pieņēmusi īstenošanas aktu par šīs regulas 8. panta 3. un 4. punkta un 13. panta 2. punkta prasību īstenošanu.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 7. novembra Deleģētā regula (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. pants
Projekta 1.2. apakšpunkts
Noteikumu Nr. 339 29. un 30. punkts
Noteikumu Nr. 339 9., 22., 24., 34., 46., 56.1, 58., 69., 72., 75., 77., 78., 90., 92., 106., 110.3 un 110.4 punkts (nākotnes redakcija; tiesību akta projekts 25-TA-592)
Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr. 193 “Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība” 51. punkts
Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1164 “Ostas valsts kontroles kārtība” 24. un 32.1 punkts
Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumu Nr. 1050 “Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība” 17.3. apakšpunkts
Noteikumu Nr. 339 29. un 30. punkts
Noteikumu Nr. 339 9., 22., 24., 34., 46., 56.1, 58., 69., 72., 75., 77., 78., 90., 92., 106., 110.3 un 110.4 punkts (nākotnes redakcija; tiesību akta projekts 25-TA-592)
Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr. 193 “Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība” 51. punkts
Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1164 “Ostas valsts kontroles kārtība” 24. un 32.1 punkts
Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumu Nr. 1050 “Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtība” 17.3. apakšpunkts
Pārņemtas daļēji
Pilnīga pārņemšana tiks nodrošināta līdz 2027. gada 1. janvārim (šo noteikumu spēkā stāšanās datums), veicot nepieciešamos grozījumus ostu noteikumos, lai tie atbilstu EMSWe datu kopai.
Nepieciešamo tiesību aktu grozījumu iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā – 2026. gada 31. maijs, kas iekļaujas šo noteikumu spēkā stāšanās termiņā un dod iespēju pieņemt izsvērtus risinājumus SKLOIS un ostu informācijas sistēmu attīstībai.
Atbildīgā institūcija – Satiksmes ministrija.
Nepieciešamo tiesību aktu grozījumu iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā – 2026. gada 31. maijs, kas iekļaujas šo noteikumu spēkā stāšanās termiņā un dod iespēju pieņemt izsvērtus risinājumus SKLOIS un ostu informācijas sistēmu attīstībai.
Atbildīgā institūcija – Satiksmes ministrija.
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Šīs tabulas aizpildīšanā ir ņemti vērā grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2023/205, kas izdarīti ar Komisijas 2025. gada 7. aprīļa Deleģēto regulu (ES) 2025/674, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2023/205 groza attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopu.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 14. decembra Īstenošanas regula (ES) 2023/2790, ar ko nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas valsts jūras vienloga sistēmas ziņošanas saskarņu modulim
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. pants
Projekta 1.24. apakšpunkts un pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Pielikuma II daļas apakšdaļa “CENTRĀLAIS REĢISTRS”
Projekta 1.24. apakšpunkts un pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022. gada 28. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2023/204, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras Eiropas Jūras vienloga sistēmas videi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I pielikuma daļa “Piestāšanu ostā saraksts”
Projekta 1.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
II pielikuma 2. punkts
Projekta 1.2. un 1.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Īstenošanas regulas (ES) 2023/204 I un II pielikumā paredzētās rīcības brīvības (Dalībvalstis savā grafiskajā lietotājsaskarnē var nodrošināt vēl citas funkcijas; Dalībvalstis var tulkot izklājlapu veidnes ar birkām citās valodās, kas nav angļu valoda; Dalībvalstis kopā ar iepriekš norādīto datu elementu minimālo kopumu var sniegt papildinformāciju; Dalībvalstis var publicētajiem pienākšanas un atiešanas laikiem pievienot atrunas; Dalībvalstis var izvēlēties meklētājprogrammā iekļaut papildu filtrus u.c.) plānots izmantot, pamatojoties uz regulas tiešo piemērojamību, ja tiks identificēta nepieciešamība.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/a03d8776-4d5b-4b9e-bbe5-8f85425332a7
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
- Ventspils brīvostas pārvalde
- Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde
- Valsts robežsardze
- Valsts vides dienests
- Valsts ieņēmumu dienests
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Veselības inspekcija
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Valsts policija
- Valsts drošības dienests
- Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs
- Centrālā statistikas pārvalde
- Satversmes aizsardzības birojs
- Salacgrīvas ostas pārvalde
- Militārās izlūkošanas un drošības dienests
- Rīgas brīvostas pārvalde
- Skultes ostas pārvalde
- Mērsraga ostas pārvalde
- Pāvilostas ostas pārvalde
- Rojas ostas pārvalde
- Jūrmalas ostas pārvalde
- Engures ostas pārvalde
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinās Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Jūras administrācija" uzdevumi – jānodrošina SKLOIS atbilstošas funkcionalitātes izstrāde un uzturēšana.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
SKLOIS tiks izveidota un iekļausies Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidē (“EMSWe”) kā valsts jūras vienloga sistēma (MNSW), kas tiks izmantota elektroniskas informācijas saņemšanai, apmaiņai un nosūtīšanai ziņošanas pienākumu izpildei, kas ietver kopīgi noteiktu piekļuves tiesību pārvaldību, saskaņotu ziņošanas saskarņu moduli un grafisku lietotāja saskarni saziņai ar deklarētājiem, kā arī savienojumus ar attiecīgo iestāžu sistēmām un datubāzēm valsts un Eiropas Savienības līmenī, kas iespējo ziņojumus vai apliecinājumus, kuri aptver visplašāko tādu lēmumu klāstu, kurus pieņēmušas visas iesaistītās attiecīgās iestādes un kuri ir jāpaziņo deklarētājiem, un kas attiecīgā gadījumā varētu atļaut savienošanu ar citiem ziņošanas līdzekļiem.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
SKLOIS tiks izveidota un iekļausies Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidē (“EMSWe”) kā valsts jūras vienloga sistēma (MNSW), kas tiks izmantota elektroniskas informācijas saņemšanai, apmaiņai un nosūtīšanai ziņošanas pienākumu izpildei, kas ietver kopīgi noteiktu piekļuves tiesību pārvaldību, saskaņotu ziņošanas saskarņu moduli un grafisku lietotāja saskarni saziņai ar deklarētājiem, kā arī savienojumus ar attiecīgo iestāžu sistēmām un datubāzēm valsts un Eiropas Savienības līmenī, kas iespējo ziņojumus vai apliecinājumus, kuri aptver visplašāko tādu lēmumu klāstu, kurus pieņēmušas visas iesaistītās attiecīgās iestādes un kuri ir jāpaziņo deklarētājiem, un kas attiecīgā gadījumā varētu atļaut savienošanu ar citiem ziņošanas līdzekļiem.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu glabāšanas nolūks
Personas dati tiek apstrādāti diviem atsevišķiem nolūkiem:
1) elektroniskās datu aprites nodrošināšanai saskaņā ar attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem, kas nosaka ziņošanas pienākumus:
a) kuģim piestājot Eiropas Savienības ostā;
b) piegādātājam apgādājot kuģi;
c) ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsniekam nodrošinot ostas un ostas iekārtas aizsardzības funkciju;
2) sistēmas lietotāju pārvaldībai – lietotāja identitātes pārbaude (autentifikācija) un tiesību piešķiršana veikt konkrētas darbības sistēmā (autorizācija).
Datu apstrādes tiesiskais pamats
Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu – juridiskā pienākuma izpilde, kas ir piemērojams pārzinim. Papildus, ja tiek apstrādāti īpašas kategorijas dati, tiek piemērots regulas 9. panta 2. punkta i) apakšpunkts – apstrāde sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā. Pārzinim noteiktie juridiskie pienākumi izriet no:
1) Regulas (ES) 2019/1239 5. panta 1. punkta – SKLOIS funkcijas, kas saistītas ar nacionālo SafeSeaNet un valsts jūras vienloga sistēmu (MNSW);
2) Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumu Nr. 503 “Muitošanas kārtība kuģa un gaisa kuģa apgādē” 2. un 3. nodaļas un Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra noteikumu Nr. 790 “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi” 224. punkta – SKLOIS funkcijas, kas nav saistītas ar nacionālo SafeSeaNet un valsts jūras vienloga sistēmu;
3) Valsts informācijas sistēmu likuma 10. panta – SKLOIS lietotāju pārvaldība.
Datu apstrādes apjoms
Datu apstrādes apjomu nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti, kas regulē ziņošanas pienākumus, kuģim piestājot Eiropas Savienības ostā, piegādātājam apgādājot kuģi, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsniekam nodrošinot ostas un ostas iekārtas aizsardzības funkciju, kā arī datu apstrāde (lietošanas tiesību pārvaldībai) tiek veikta tādā apjomā, kā noteikts Noteikumu projekta 2. pielikumā un projekta 1.17. apakšpunktā (MK noteikumu Nr. 92 17.1 punktā) noteiktajos sistēmas drošības noteikumus un lietošanas kārtībā.
Par sistēmas lietotāju tiks apstrādāti šādi personas dati – vārds, uzvārds, personas kods (nepieciešams elektroniskai identifikācijai, lai unikālā veidā apliecina fiziskās personas identitāti), e-pasta adrese, kontaktinformācija saziņai un EORI numurs un firma (ja sistēmas lietotājs ir individuāls komersants fiziska persona) vai vietējās kompetentās institūcijas un autorizētā sistēmas identifikatori, kuru pārstāv fiziskā persona.
Par personām, kuras ir atbildīgas par ostas vai ostas iekārtas aizsardzību, tiks apstrādāti personas dati, kā to nosaka normatīvie akti kuģu, ostu un ostu iekārtu aizsardzības jomā. Primāri šo personas datu apstrāde izriet no Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) B daļas 4.14. panta prasības izpildes – nodrošināt vispārpieejamu sazināšanās iespēju ar attiecīgās ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieku (OIAV). Minimāli nepieciešamā informācija (ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vārds, uzvārds un elektroniskās saziņas līdzekļi) tiek apstrādāta Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), kā arī ir vispārpieejama Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmā (GISIS sistēma).
Datu glabāšanas termiņš
Datu glabāšanas termiņi ir noteikti saskaņā ar:
1) Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumu Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi” 10. punktu;
2) Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības” 57. un 70. punktu;
3) Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otro daļu.
Personas dati tiek apstrādāti diviem atsevišķiem nolūkiem:
1) elektroniskās datu aprites nodrošināšanai saskaņā ar attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem, kas nosaka ziņošanas pienākumus:
a) kuģim piestājot Eiropas Savienības ostā;
b) piegādātājam apgādājot kuģi;
c) ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsniekam nodrošinot ostas un ostas iekārtas aizsardzības funkciju;
2) sistēmas lietotāju pārvaldībai – lietotāja identitātes pārbaude (autentifikācija) un tiesību piešķiršana veikt konkrētas darbības sistēmā (autorizācija).
Datu apstrādes tiesiskais pamats
Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu – juridiskā pienākuma izpilde, kas ir piemērojams pārzinim. Papildus, ja tiek apstrādāti īpašas kategorijas dati, tiek piemērots regulas 9. panta 2. punkta i) apakšpunkts – apstrāde sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā. Pārzinim noteiktie juridiskie pienākumi izriet no:
1) Regulas (ES) 2019/1239 5. panta 1. punkta – SKLOIS funkcijas, kas saistītas ar nacionālo SafeSeaNet un valsts jūras vienloga sistēmu (MNSW);
2) Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumu Nr. 503 “Muitošanas kārtība kuģa un gaisa kuģa apgādē” 2. un 3. nodaļas un Ministru kabineta 2024. gada 10. decembra noteikumu Nr. 790 “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi” 224. punkta – SKLOIS funkcijas, kas nav saistītas ar nacionālo SafeSeaNet un valsts jūras vienloga sistēmu;
3) Valsts informācijas sistēmu likuma 10. panta – SKLOIS lietotāju pārvaldība.
Datu apstrādes apjoms
Datu apstrādes apjomu nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti, kas regulē ziņošanas pienākumus, kuģim piestājot Eiropas Savienības ostā, piegādātājam apgādājot kuģi, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsniekam nodrošinot ostas un ostas iekārtas aizsardzības funkciju, kā arī datu apstrāde (lietošanas tiesību pārvaldībai) tiek veikta tādā apjomā, kā noteikts Noteikumu projekta 2. pielikumā un projekta 1.17. apakšpunktā (MK noteikumu Nr. 92 17.1 punktā) noteiktajos sistēmas drošības noteikumus un lietošanas kārtībā.
Par sistēmas lietotāju tiks apstrādāti šādi personas dati – vārds, uzvārds, personas kods (nepieciešams elektroniskai identifikācijai, lai unikālā veidā apliecina fiziskās personas identitāti), e-pasta adrese, kontaktinformācija saziņai un EORI numurs un firma (ja sistēmas lietotājs ir individuāls komersants fiziska persona) vai vietējās kompetentās institūcijas un autorizētā sistēmas identifikatori, kuru pārstāv fiziskā persona.
Par personām, kuras ir atbildīgas par ostas vai ostas iekārtas aizsardzību, tiks apstrādāti personas dati, kā to nosaka normatīvie akti kuģu, ostu un ostu iekārtu aizsardzības jomā. Primāri šo personas datu apstrāde izriet no Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) B daļas 4.14. panta prasības izpildes – nodrošināt vispārpieejamu sazināšanās iespēju ar attiecīgās ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieku (OIAV). Minimāli nepieciešamā informācija (ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vārds, uzvārds un elektroniskās saziņas līdzekļi) tiek apstrādāta Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), kā arī ir vispārpieejama Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Globālajā integrētajā kuģošanas informācijas sistēmā (GISIS sistēma).
Datu glabāšanas termiņš
Datu glabāšanas termiņi ir noteikti saskaņā ar:
1) Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumu Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi” 10. punktu;
2) Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības” 57. un 70. punktu;
3) Fizisko personu datu apstrādes likuma 37. panta otro daļu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi