24-TA-2656: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 888 "Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”” projekts (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai risinātu jautājumu par straujo aizdevuma procentu maksājumu pieaugumu valsts piešķirtajiem aizdevumiem, ko radīja EURIBOR likmes kāpums.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
2024. gada 10. oktobra Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam paredz grozījumu piemērošanu par nosacījumu maiņu no 2025. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 888 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā valsts aizdevumu pieprasījumus, un valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība" (turpmāk – Noteikumi) nosaka, ka valsts aizdevuma procentu likmi nosaka, pamatojoties uz Valsts kasei finanšu tirgos pieejamām finanšu resursu izmaksām, un pašvaldības par izsniegto, bet vēl neatmaksāto valsts aizdevumu maksā fiksēto (noteikta uz visu aizdevuma līguma darbības laiku) vai mainīgo (6 vai 12 mēnešu EURIBOR plus kredītriska uzcenojums) valsts aizdevuma procentu likmi, kuras sastāva ir iekļauta arī valsts aizdevuma apkalpošanas maksa 0,25 % apmērā.
Vienlaikus Noteikumi paredz iespēju visiem valsts aizdevuma saņēmējiem vienu reizi piecos gados līguma darbības laikā lūgt mainīt valsts aizdevuma procentu likmi, sākot ar otro izsniegtā aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto valsts aizdevuma procentu likmi un to likmi, ko piemēro no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par vienu procentu un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus.
Vienlaikus Noteikumi paredz iespēju visiem valsts aizdevuma saņēmējiem vienu reizi piecos gados līguma darbības laikā lūgt mainīt valsts aizdevuma procentu likmi, sākot ar otro izsniegtā aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto valsts aizdevuma procentu likmi un to likmi, ko piemēro no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par vienu procentu un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gadā noslēdzās gandrīz septiņus gadus ilgušais periods, kura laikā EURIBOR likmes bija negatīvas. Ņemot vērā 2022. gada straujo inflācijas pieaugumu, ko ietekmēja karadarbība Ukrainā, enerģētikas cenu globālais kāpums, piegādes ķēžu pārrāvumi un pārtikas cenu inflācija, 2022. gada 21. jūlija sanāksmē atbilstoši stingrajai apņēmībai pildīt savu uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) Padome spēra turpmākus svarīgus soļus, kuru mērķis bija pārliecināties, ka inflācija vidējā termiņā atgriežas 2 % mērķrādītāja līmenī, un nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem. Lai cīnītos pret inflāciju, procentu likmes ECB padome palielināja vēl desmit sanāksmes pēc kārtas.
Līdz ar to ievērojami auga pašvaldību saņemto valsts aizdevumu procentu maksājumi, un pieaugošie pašvaldību izdevumi par aizdevumu apkalpošanu samazināja finanšu resursus, ko pašvaldības varēja novirzīt savu pastāvīgo funkciju, investīciju projektu un citu izdevumu finansēšanai.
Kopš 2024. gada jūnija ECB ir uzsākusi procentu likmju samazināšanu, samazinot bāzes procentu likmes par 25 bāzes punktiem š. g. jūnijā un septembrī. Neskatoties uz to, ka ECB Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma un tajos tiks ņemti vērā saņemtie tautsaimniecības un finanšu dati un pamatinflācijas dinamika, kā arī ECB Padome iepriekš nav apņēmusies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā, tomēr aizņēmēji aizvien dzīvo procentu likmju samazināšanas gaidās. Arī dažādi finanšu analītiķi prognozē procentu likmju pakāpenisku samazināšanos tuvākajā laikā.
Noteikumi paredz, ka valsts aizdevuma saņēmējiem, t. sk. pašvaldības vienu reizi piecos gados līguma darbības laikā var lūgt mainīt valsts aizdevuma procentu likmi, sākot ar otro izsniegtā aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto valsts aizdevuma procentu likmi un to likmi, ko piemēro no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par vienu procentu un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus.
Grozījumi Noteikumos ļautu valsts aizdevumu saņēmējiem, t. sk. pašvaldībām pretendēt uz aizdevuma procentu likmju pārskatīšanu biežāk, tādējādi maksājot par piešķirto valsts aizdevumu izmantošanu procentu likmes atbilstoši aktuālajām procentu likmēm un izmaiņām finanšu tirgos, kā arī jaunajiem valsts aizdevumiem, kas tiks izsniegti pašvaldībām pēc 01.01.2025., apkalpošanas maksas apmērs tiks noteikts 0 %.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā pašvaldību izteiktos lūgumus par finansējumu nākamajā gadā, 2024. gada 10. oktobra Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025.-2027. gadam ir iekļauti vairāki risinājumi, t.sk. kas skar valsts aizdevuma nosacījumu maiņu.
Līdz ar to Noteikumu projekts paredz visiem valsts aizdevuma saņēmējiem pārskatīt aizdevuma procentu likmes apmēru reizi divos gados, valsts aizdevumam piemērojot tā brīža aktuālo aizdevuma likmi, t.i. vienu reizi divos gados līguma darbības laikā mainīt aizdevuma procentu likmi, sākot ar otro izsniegtā aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto valsts aizdevuma procentu likmi un to likmi, ko piemēro no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par 0,8% un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus. Kā arī no 01.01.2025. valsts aizdevumiem pašvaldībām nepiemēros apkalpošanas maksu 0,25 % apmērā. Jaunajiem valsts aizdevumiem, kas tiks izsniegti pašvaldībām pēc 01.01.2025., apkalpošanas maksas apmērs būs 0 %. Izsniedzot valsts aizdevumus komercdarbības atbalsta projektu īstenošanai, tiks nodrošināta tāda aizdevumu procentu likmes piemērošana, kas ir atbilstoša tirgus likmei, tādējādi izslēdzot ekonomisko priekšrocību piešķiršanu aizdevumu saņēmējiem un attiecīgi izslēdzot komercdarbības atbalsta piešķiršanu.
Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību budžeti konsolidējas, tad izmaiņas noteikumos neietekmēs valsts konsolidēto kopbudžetu.
Līdz ar to Noteikumu projekts paredz visiem valsts aizdevuma saņēmējiem pārskatīt aizdevuma procentu likmes apmēru reizi divos gados, valsts aizdevumam piemērojot tā brīža aktuālo aizdevuma likmi, t.i. vienu reizi divos gados līguma darbības laikā mainīt aizdevuma procentu likmi, sākot ar otro izsniegtā aizdevuma līguma darbības gadu, ja starpība starp iepriekš noteikto valsts aizdevuma procentu likmi un to likmi, ko piemēro no valsts budžeta izsniedzamajiem aizdevumiem atbilstošajā valūtā, ir lielāka par 0,8% un atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus. Kā arī no 01.01.2025. valsts aizdevumiem pašvaldībām nepiemēros apkalpošanas maksu 0,25 % apmērā. Jaunajiem valsts aizdevumiem, kas tiks izsniegti pašvaldībām pēc 01.01.2025., apkalpošanas maksas apmērs būs 0 %. Izsniedzot valsts aizdevumus komercdarbības atbalsta projektu īstenošanai, tiks nodrošināta tāda aizdevumu procentu likmes piemērošana, kas ir atbilstoša tirgus likmei, tādējādi izslēdzot ekonomisko priekšrocību piešķiršanu aizdevumu saņēmējiem un attiecīgi izslēdzot komercdarbības atbalsta piešķiršanu.
Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību budžeti konsolidējas, tad izmaiņas noteikumos neietekmēs valsts konsolidēto kopbudžetu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes netiks organizētas, jo MK noteikumu projekts tieši sabiedrības intereses neskar. Tiesību akts rada pozitīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, samazinot maksājumus par aizdevumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi