Anotācija (ex-ante)

2021. gadā tikai 11,5 % no Latvijas zemes platībām ietilpa Natura 2000 tīklā (ES aptvere 18,5 %), savukārt, ĪADT, kas klasificētas saskaņā ar direktīvu 2019/174/EEK, aptvēra 10,2 % (ES aptvere 12,8 %), bet KNT, kas noteiktas saskaņā ar direktīvu 92/43/EEK, aptvēra 11,5 % (ES aptvere 14,2 %) no Latvijas teritorijas. Latvijas Natura 2000 tīkla KNT novērtējums liecina, ka teritoriju noteikšanā ir nepilnības. Pret Latviju ir ierosināta pārkāpuma procedūra, kas pašlaik ir argumentēta atzinuma stadijā, par direktīvas 92/43/EEK 4. panta 4. punkta un 6. panta nepareizu piemērošanu attiecībā uz ĪADT noteikšanu un saglabāšanas mērķu un pasākumu noteikšanu. Ņemot vērā gan Natura 2000, gan citas valsts noteiktās aizsargājamās teritorijas, Latvija ar likumu aizsargā 18,2 % no savas sauszemes teritorijas (ES vidēji 26,4 %) un 15,8 % no savas jūras teritorijas (ES vidēji 10,7 %) [2].

Konsekventu un efektīvu darbību veikšanai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas jautājumos ir nepieciešama kvalitatīva bāzes informācija par aktuālo situāciju, tomēr šobrīd mazāk kā 40%[5] no 683 Latvijā esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni. Dabas aizsardzības plāna izstrādes nepieciešamību nosaka likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.pants.

Dabas aizsardzības plāna esamība atvieglo iespējas konkrētajā īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā plānot un īstenot plašāka apmēra apsaimniekošanas pasākumus un to attīstības iespējas, kā arī jau sākotnēji veikt izpētes darbus, lai noskaidrotu vai plānotā saimnieciskā darbība šajā teritorijā būs iespējama.

Lai gan dabas aizsardzības plānam ir tikai ieteikuma raksturs, tomēr ar dabas un vides aizsardzību saistītās institūcijas izmanto dabas aizsardzības plānos iekļauto informāciju plānojot un saskaņojot savas darbības konkrētajā teritorijās. Dabas aizsardzības plāns ir svarīgs dokuments izstrādājot normatīvos aktus, kas attiecas uz aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības pasākumiem, kā arī uz šo teritoriju izmantošanas noteikumiem, kā arī dabas aizsardzības plānā minēto informāciju iekļauj teritoriju attīstības plānošanas dokumentācijā.



[5] Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.–2027.gadam (saskaņošanā ar EK)

 

Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, izmantojot 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijai pieejamo ERAF finansējumu, darbības 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" (turpmāk – 2.2.3 SAM) 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai” (turpmāk – 2.2.3.3. pasākums) pirmās un otrās kārtas mērķis ir uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus tām  ĪADT, kam tas ir prioritāri nepieciešams pēc saraksta, kas pieejams https://www.daba.gov.lv/lv/dabas-aizsardzibas-plani (saraksts aktualizēts 26.10.2022). 
 
Lai sasniegtu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam izvirzītos mērķus, kā arī spētu izpildīt saistības par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ko Latvijai uzliek direktīva 92/43/EEK un direktīva 2009/147/EEK, 2.2.3.3. pasākuma kopējo iznākuma rādītāju aprēķina pēc īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kam prioritāri izstrādājams dabas aizsardzības plāns,  platības, kam saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” pieejamo informāciju,  ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni, ņemot vērā noteiktās aizsargājamās teritorijas funkcionālās zonas (rādītāja ieskaita stingrā režīma, regulējamā režīma un, dabas liegumu zonas). Par ĪADT stingrā režīma zonām uzskatāmas teritorijas, uz kurām ir attiecināmi speciāli nosacījumi un prasības, piemēram, šādās teritorijās var būt aizliegta uzturēšanās, pārvietošanās vai jebkāda veida saimnieciskā darbība, ja vien nav saņemta DAP rakstiska atļauja vai arī šīs darbības nav kādas no MK  2010.gada 16.marta  noteikumos Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 8. vai 10. punktā minētajām darbībām. 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros ĪADT, kam dabas aizsardzības plāni izstrādājami prioritāri, un platība, ko pozitīvi ietekmējušas 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtā īstenotās aktivitātes, sasniegs vismaz 22 500 ha. 
 
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem mērķtiecīgiem un sekmīgiem turpmākajiem ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un labvēlīga sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšanā ir kvalitatīvas informācijas esamība par esošo situāciju bioloģiskās daudzveidības jomā. 2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās kārtas īstenošanas rezultātā izstrādātie dabas aizsardzības plāni būtiski sekmēs bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un to atjaunošanu, jo plānotās darbības vērstas uz dabisko dzīvotņu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa uzturēšanu, novēršot to stāvokļa pasliktināšanos, kā arī ir vērsta uz dabisko ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Tādējādi, uz ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu īstenotās darbības pozitīvi ietekmēs ES Latvijai noteiktos sasniedzamos rādītājus attiecībā uz biotopu un sugu labvēlīgā aizsardzības stāvokļa sasniegšanu. 
 
Bez jau minētās pozitīvās ietekmes uz bioloģiskās daudzveidības un dzīvotņu  labvēlības statusu, 2.2.3.3. pasākuma īstenošanas rezultātiem būs netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā – dabas aizsardzības plānu esamība pašvaldībām, uzņēmējiem un teritoriju attīstītājiem atvieglo turpmāko darbību plānošanu, jo dabas aizsardzības plānu esamība ļauj samazināt administratīvo slogu, samazinot nepieciešamos laika resursus dažādu procedūru veikšanai, kā arī tiek atvieglota kompensāciju un lauku atbalsta maksājumu aprēķināšana zemes īpašniekiem. Dabas aizsardzības plāni kalpo par pamatu diferencēta ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma noteikšanai, atkarībā no konkrētajā teritorijā sastopamām dabas vērtībām, kā arī dabas aizsardzības plāni tiks izmantoti nozaru attīstības plānu izstrādē tik tālu, cik tie nav pretrunā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem, tādējādi sniedzot iespēju atvieglot aizsardzības režīmu cilvēku stipri pārveidotajās platībās, t.sk. inženiertehniskajās būvēs, apdzīvotajās teritorijās, lauksaimniecībā intensīvi izmantotajās platībās un tml. 
 
2.2.3.3. pasākuma pirmā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, jo plānots tikai viens projekta iesniedzējs – Dabas aizsardzības pārvalde ( turpmāk -DAP), bet pasākuma ieviešanas otrajā kārtā tiks īstenota kā atklātā projektu iesniegumu atlase, kur kā projektu iesniedzēji plānotas pašvaldības, kuru teritorijās atrodas ĪADT kurām prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni. Iesniegto projektu izvērtēšanas laikā priekšroka tiks dota tiem 2.2.3.3.pasākuma projektu iesniegumiem, kur projekta īstenošanas teritorija, atbilstoši VARAM 2022. gada 20. jūnija rīkojuma Nr. 1-2/97 “Par dabas aizsardzības plānu izvērtēšanas komisiju” 2. punkta sagatavotajam prioritāri izstrādājamo dabas aizsardzības plānu sarakstam, ir novērtētas ar lielāku punktu skaitu (ar VARAM komisijas sagatavoto sarakstu par ĪADT, kam prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni var iepazīties šeit: https://www.daba.gov.lv/lv/dabas-aizsardzibas-plani) . 

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji.
MK noteikumu projektā paredzētais pasākuma pirmās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 2 941 177 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 500 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido valsts budžeta līdzfinansējums, – vismaz 441 177  euro, bet pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 941 177 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 500 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību budžeta līdzfinansējums, - vismaz 441 176 euro apmērā. Gadījumā, ja netiek izmantots viss projekta otrajā kārtā pieejamais ERAF, tad neizmantotā finansējuma daļa tiek novirzīta projekta pirmās atlases kārtas darbību nodrošināšanai. Pasākuma pirmajā un otrajā kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā. 2.2.3.3. pasākuma pasākumā elastības finansējums netiek plānots, 2.2.3.3. pasākuma elastības finansējums ir iekļauts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” 2.2.1.1.pasākuma "Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai" finansējumā, lai nodrošinātu Programmas 2.2. prioritātes "Vides aizsardzība" ERAF finansējuma kopējo elastības apjomu  2.2.3.3. pasākuma projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas ietvaros paredzētās darbības veicinās augstvērtīgu datu par bioloģisko daudzveidību ieguvi, jau esošo  datu kvalitātes paaugstināšanos un dabas aizsardzības efektivitātes palielināšanos, paredzot, ka vismaz 15 īpaši aizsargājamo dabas  aizsardzības plānus, kur kopējā platība ir ne mazāka kā 22 500 ha. Kopējo iznākuma rādītāju aprēķina pēc īpaši aizsargājamu dabas teritorijas, kam prioritāri izstrādājams dabas aizsardzības plāns,  teritoriju platības, kam saskaņā ar datu bāzes “Ozols” informāciju,  ir izstrādāti dabas aizsardzības plāni, ņemot vērā noteiktās aizsargājamās teritorijas funkcionālās zonas (rādītāja ieskaita stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas liegumu zonas). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projekta kārtu ietvaros ir izstrādāti ĪADT dabas aizsardzības plāni teritorijām, kuru kopējā platība sasniedz vismaz 22 500 ha. Minētie rādītāji sasniedzami 2.2.3.3. pasākuma pirmajā un otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā. 
 
Projekta iesniedzējs. 
Projekta iesniedzējs pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetencē ir dabas aizsardzības politikas īstenošana sugu un biotopu aizsardzības jomā, – DAP, bet projekta iesniedzējs pasākuma otrās kārtas ietvaros ir pašvaldības vai tās iestāde, kuru teritorijās atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kam prioritāri izstrādājams dabas aizsardzības plāns. Pasākuma pirmās un otrās kārtas mērķa grupa ir dabas un vides aizsardzības, uzraudzības un kontroles institūcijas, pašvaldības, kuru teritorijās atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī iedzīvotāji un zemes īpašnieki, kuri dzīvo un saimnieko īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 
  
 Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas.   
 
2.2.3.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās ekosistēmu un  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, piemēram, dabas aizsardzības plānu izveide teritorijām, kas  atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumu Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" 3. punktu iekļautas VARAM komisijas sagatavotajā ĪADT sarakstā, kam prioritāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni, ar projekta vadību saistītās darbības, kā arī projekta informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.   
  
Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme deviņu procentu apmērā no noteikumu projektā 26. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punktu. Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:  
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partnerim un vienādi abos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, projekta pirmajā kārtā pamatojoties uz DAP iesniegto informāciju par projekta vadībā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto maksimālo atalgojuma slieksni u.c. apsvērumiem, ievērojot visus Kopīgo noteikumu regulas 55. panta 1. punkta nosacījumus, kā arī  Personāla atlīdzības likmes aprēķina pamatprincipus ;  2.2.3.3. pasākuma otrajā atlases kārtā personāla atlīdzību likmes aprēķinam tiks izmantota konkrētās amata grupas atalgojuma likme atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam.  
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM un izgūstami no KPVIS);  
4) tas ir iepriekš noteiktas – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.3.  pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām. 
 
Projektā paredzētās darbības personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma. Projekta īstenošanai algoto darbinieku atlīdzības noteikšanai kā uz valsts kapitālsabiedrības darbiniekiem neattiecas Ministru kabineta 2022. gada 26.aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”. Personāla izmaksām tiek piemērota vienkāršotās izmaksas.  Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, taču projekta darbības nevar būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. 
 
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.   

 Saskaņā  ar Kopīgo noteikumu regulas 64. panta 1. punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem. Pasākuma pirmajā atlases kārtā attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, bet pasākuma otrajā atlases kārtā attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, un pašvaldības budžeta līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro. 
 
Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas pēc pieredzes iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos.   
 
2.2.3.3. pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. 

Citi nosacījumi. 
Lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.  Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” iekļautajām grupām  noteiktos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus.  
2.2.3.3. pasākumam nav ietekmes uz horizontālajiem  principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”  2.2.3.3. pasākumā iekļauts prasībās par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, bet horizontālais princips “Vienlīdzīgas iespējas” tiek piemērots vispārējās publicitātes pasākumiem.  

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 
Par 2.2.3.3. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA), Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības. Atbilstoši 2017. gada 17.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.630 prasībām, projekta iesniedzēja iestāde ir ieviesusi iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai un šī sistēma sevī ietver preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru un labošanas pasākumus.   
 
2.2.3.3. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja).   

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process.
 2.2.3.3. pasākumā vienā projektā iekļauj vienu vai vairāku ĪADT dabas aizsardzības plānu izstrādi. Pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros vienas īpaši aizsargājams dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna izstrāde var tikt iekļauta tikai vienā projektā. Projekta iesniedzējs iesniedz vienu vai vairākus projekta iesniegumus.   
Ņemot vērā VARAM līdzšinējo pieredzi ES fondu 2007.-2013.gada un 2014. – 2021. gada plānošanas perioda aktivitāšu un pasākumu ietvaros veikto gan atklātu, gan ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ir secināms, ka ar dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu saistītu projektu ieviešanā piemērotākais ieviešanas mehānisms ir ierobežotas un atklātas projektu iesniegumu atlases apvienošana, kad potenciālo projektu saraksts, piešķiramā finansējuma apmērs un sasniedzamie rezultāti tiek definēti pirms projektu iesniegumu atlases uzsākšanas. 2.2.3.3. pasākuma pirmā kārta norisināsies ierobežotas projektu atlases veidā un finansējuma saņēmējs būs DAP. Tā kā saskaņā ar iestādes nolikumu DAP organizē un uzrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu ĪADT, kā arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu, tad visprecīzākā informācija par valstij izvirzīto mērķu bioloģiskās daudzveidības un statusa uzlabošanas jautājumos sasniegšanu, par teritorijām, kurām primāri nepieciešama dabas aizsardzības plānu izstrāde un ar to apsaimniekošanu esošajiem jautājumiem, ir pieejama DAP. Vairāki Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas esošie valsts nekustamie īpašumi ir nodoti DAP valdījumā, tādējādi uzliekot par pienākumu veikt šo īpašumu apsaimniekošanu. Sekojoši ir nepieciešama dabas aizsardzības plānu izstrāde ĪADT, kur ir lielas valsts zemju platības, lai efektīvi varētu veikt apsaimniekošanas darbus DAP valdījumā esošajos valsts zemēs. DAP mērķtiecīgi un efektīvi var izvēlēties projekta īstenošanas teritorijas, kurām ieguvumi no 2.2.3.3. pasākuma īstenošanas būs vislielākie. 2.2.3.3. pasākuma otrā kārta norisināsies atklātas projektu atlases veidā un kā finansējuma saņēmējas plānotas pašvaldības, kuru teritorijās atrodas ĪADT, kam primāri izstrādājami dabas aizsardzības plāni, jo saskaņa ar Pašvaldību likumu pašvaldībām ir funkcija par dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA  elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Sadarbības iestāde pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros  pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu viena mēneša laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. 
Projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir diena, kurā projekts iesniegts Par katru iesniegto un apstiprināto projektu tiks noslēgts atsevišķs līgums. Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos. 

Īstenošana un uzraudzība .Projekta uzraudzību nodrošina CFLA