Anotācija (ex-ante)

Šobrīd MK noteikumi Nr. 577 satur interpretācijas riskus attiecībā uz Eiropas digitālās inovācijas centra atbalsta sniegšanas nosacījumiem. Tāpat Ekonomikas ministrija ir pieteikusi 2.2.1.1.i. investīciju kā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna stratēģiski svarīgu projektu, līdz ar to nepieciešami tehniski precizējumi MK noteikumos Nr. 577.

Neveicot grozījumus MK noteikumos Nr. 577, var tikt skartas sabiedrības intereses (gala labuma guvējiem), jo esošā redakcija var radīt risku nosacījumu dažādai piemērošanai un attiecīgi kavēt investīcijas apguvi atbilstoši 2.2.1.1.i.  investīcijas paredzētajam mērķim un būtībai, kā arī tiesiskā regulējuma nesakārtošana var radīt sekas 2.2.1.1.i.  investīcijas rādītāju sasniegšanā un izmaksu neattiecināšanā, vienlaikus kavējot arī citu ar digitālo transformāciju saistīto, stratēģisko projektu īstenošanu un finansējuma apguvi kopumā vairāk kā 180 milj. EUR apmērā.

Lai veicinātu vienotas izpratnes īstenošanu, Noteikumu projekta izstrādes laikā Eiropas digitālās inovācijas centri ir snieguši priekšlikumus nepieciešamajiem precizējumiem MK noteikumos Nr. 577, lai novērstu pretrunīgu interpretāciju par Eiropas digitālās inovācijas centra kā inovācijas kopas darbību atbalsta programmas ietvaros, ievērojot Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 651/2014), 27.panta nosacījumus.

Noteikumu projekts paredz:

1. Noteikt, ka 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros tiks īstenoti stratēģiski svarīgi projekti
 
Ar Noteikumu projektu tiek papildināti MK noteikumi Nr. 577 ar 12.¹ punktu, kas nosaka, ka 2.2.1.1.i.  investīcijas ietvaros par stratēģiski svarīgiem projektiem ir uzskatāmi MK noteikumu Nr. 577 16. punktā apstiprinātie projekti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu ES Nr.2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241).

Attiecīgi ar Noteikumu projektu papildināti MK noteikumi Nr. 577, 36.18. apakšpunktā nosakot, ka divu nedēļu laikā pēc līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgšanas Eiropas digitālās inovācijas centram elektroniski nepieciešams iesniegt Ekonomikas ministrijai stratēģiski svarīgā projekta komunikācijas plānu, un 36.19. apakšpunktā nosakot, ka obligāti jānodrošina ne mazāk kā viena  konference, ņemot vērā, ka investīcija uzskatāma par stratēģiski svarīgu projektu, pamatojoties uz Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu.

2. Skaidri noteikt Eiropas digitālās inovācijas centra pienākumus attiecībā uz projekta iesniegumam pievienojamo dokumentu precizēšanu

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 577  25. punktu  nosakot, ja pēc 23. punktā, izņemot 23.1. un 23.2. apakšpunktā noteiktās dokumentācijas iesniegšanas Eiropas digitālās inovācijas centrs pēc savas iniciatīvas, Ekonomikas ministrija vai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra konstatē, ka tos 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanai nepieciešams precizēt, tad Eiropas digitālās inovācijas centrs precizē tos un atkārtoti iesniedz Ekonomikas ministrijai izvērtēšanai un apstiprināšanai.

Nepieciešamie dokumenti saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 23. punktu ir:
          1. Eiropas Komisijas apstiprinājuma dokuments par dalību Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā un programmas "Digitālā Eiropa" finansējuma saņemšanu saskaņā ar regulu Nr. 2021/694;
          2. pieteikums programmas "Digitālā Eiropa" finansējuma saņemšanai;
          3. Eiropas digitālās inovācijas centra izstrādātu metodoloģiju atbalstāmo darbību īstenošanai;
          4. iekšējās kontroles sistēmas aprakstu;
          5. kārtību, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts gala labuma guvējiem, kurā nosaka procesu, kādā Eiropas digitālās inovācijas centrs piešķir komercdarbības atbalstu gala labuma guvējiem un veic piešķirtā atbalsta uzskaiti;
          6. detalizētu izmaksu tāmi;
          7. MK noteikumos Nr. 577 noteikto mērķu izpildes sadalījumu sešu mēnešu griezumā atbilstoši plānotajam maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikam.

3. Proaktīvi nodrošināt Eiropas digitālās inovācijas centru kontaktpunktu pieejamību visos Latvijas reģionos, atbilstoši pieprasījumam 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanas laikā

Šobrīd Eiropas digitālās inovācijas centru kontaktpunkti ir izvietoti astoņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Rēzeknē un Daugavpilī. Vienlaikus ir vērojams, ka atsevišķos reģionos veidojas iztrūkums šo kontaktpunktu izvietojumā, piemēram, Kuldīgas, Madonas apkārtnē u.c. Vienlaikus šobrīd uzsākot 2.2.1.1.i. investīciju nav prognozējams, kurās vietās būs vēl nepieciešams klātienes pakalpojumu klāsts. Lai proaktīvi risinātu situāciju, kad pieprasījums veidojas arī citās Latvijas vietās, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 577 ar 29.¹ punktu, kas nosaka, ka minēto reģionālo kontaktpunktu izvietojums īstenošanas laikā var tikt mainīts, tostarp paplašinot kontaktpunktu skaitu Latvijas reģionos, ja veidojas pieprasījums un tiek identificēts, ka līdzšinējais kontaktpunktu izkārtojums nenodrošina pakalpojumu piekļūstamību klātienē visā Latvijā.

4. Precizēt, ka digitālā brieduma testu var veikt klātienē un elektroniski

Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 577  29.10. un 36.13. apakšpunktu, kas nosaka, ka gala labuma guvējiem ir iespējams klātienē vai elektroniski piekļūt sākotnējam un otrreizējam digitālā brieduma testam, nepieciešamības gadījumā nodrošināt tā aizpildīšanu, piesaistot Eiropas digitālās inovācijas centra pārstāvju atbalstu, kā arī izstrādāt digitālās attīstības ceļa karti.

Ar Noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 577 36.13. apakšpunktā precizēts, ka Eiropas digitālās inovācijas centram ir jāizstrādā digitālās attīstības ceļa karte gala labuma guvējam 30 dienu laikā no sākotnējā digitālā brieduma testa veikšanas, kā arī saistībā ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 577 36.14. apakšpunktā tiek skaidrāk noteikta kārtība atzinuma saņemšanai – Eiropas digitālās inovācijas centrs atzinumu gala labuma guvējam sagatavo 30 dienu laikā pēc otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanas. Papildu MK noteikumos Nr. 577 iekļauts 36.22. apakšpunkts, kas nosaka pienākumu Eiropas digitālās inovācijas centram pēc pieprasījuma iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par uzņēmumu investīciju projekta īstenošanas laikā galvenajiem sasniegtajiem rādītājiem saskaņā ar atzinumos iekļauto informāciju, identificējot un uzkrājot datus par ceļa kartē noteikto galveno snieguma rādītāju sasniegšanu.

Saskaņā ar Noteikumu projekta 36.13.¹ apakšpunktā noteikto Ministru kabineta 2023. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 10 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 10) 27. punktā noteiktajos gadījumos gala labuma guvējam ir iespējams saņemt automātisku digitālās attīstības ceļa karti. Automātiska digitālā brieduma testa un automātiskas digitālās attīstības ceļa kartes izstrāde paredzēta tikai MK noteikumu Nr. 10 27. punktā noteiktajā gadījumā, lai novērstu investīcijas īstenošanas kvalitātes riskus, nenodrošinot pilnīgu kvalitātes pārbaudi lielo investīciju programmās.

Automātiskais digitālā brieduma tests uz Noteikumu projekta apstiprināšanas brīdi ir pieejams tikai klātienē, jo Eiropas Komisijas izstrādātais tests nenodrošina iespēju gala labuma guvējam to veikt patstāvīgi. Vienlaikus ar Noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 577 precizēts 32.1. apakšpunkts, nosakot, ka gala labuma guvējam attiecināmas ir sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa, ko gala labuma guvējs veic sadarbībā ar Eiropas digitālās inovācijas centru, veikšanas izmaksas. Tādējādi pastāv iespēja Eiropas digitālās inovācijas centram 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros nepieciešamības gadījumā izveidot automātisko digitālā brieduma testa rīku un manuāli integrēt gala labuma guvēja digitālā brieduma testā iegūtos rezultātus Eiropas Komisijas digitālā brieduma testu platformā. Valsts atbalsts, ko Eiropas digitālās inovācijas centram neaizliedz attiecināt MK noteikumu Nr. 577 31.3.1. apakšpunkta ietvaros, tas ir, digitālā brieduma testa rīka pilnveides, pielāgošanas un uzturēšanas izmaksas, lai nodrošinātu sākotnējā un otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanu. Vienlaikus skaidrojam, ka, ievērojot kārtību, kad sākotnējo un otrreizējo digitālā brieduma testu gala labuma guvējam veicot patstāvīgi un ceļa karti saņemot automātiski Eiropas Komisijas publiski pieejamā platformā, tas nav uzskatāms komercdarbības atbalstu ne Eiropas digitālās inovācijas centram, ne gala labuma guvējam. Vienlaikus šos gala labuma guvējus uzskaitot MK noteikumu Nr. 577 10. punktā noteiktajos rādītājos. Savukārt, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 iekļauto 36.20. apakšpunktu - ja sākotnējo un otrreizējo digitālā brieduma testu un ceļa karti gala labuma guvējs ir izpildījis kopā ar Eiropas digitālās inovācijas centra ekspertu, tad sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu gala labuma guvējam.

Sakarā ar Eiropas digitālās inovācijas centru sniegto informāciju par dažādu komersantu lielo interesi par Atveseļošanas fonda investīcijām paplašināts MK noteikumu Nr. 577 2.4. apakšpunktā un 5. punktā minēto gala labuma guvēju saraksts. Atbalstu 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros būs iespējams saņemt arī juridiskas personas ārvalstu filiālei, publiskai personai vai tās institūcijai, zemnieku saimniecībai, kooperatīvai sabiedrībai un sociālajam uzņēmumam, kas veic saimniecisko darbību.

5. Skaidrot, ka digitālās attīstības ceļa karti ir iespējams precizēt

Noteikumu projekts paredz tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 577  29.10. apakšpunktu, nosakot, ka Eiropas digitālās inovācijas centram ir iespējams papildināt MK noteikumu Nr. 577 2. pielikumā digitālās attīstības ceļa karti, iekļaujot papildu rādītājus vai nosacījumus atbilstoši plānotajām aktivitātēm.

Noteikumu projekta 2. pielikums papildināts ar informāciju, kas iekļaujama digitālās attīstības ceļa kartē, proti, par gala labuma guvēja investīciju projektā galvenajiem sasniedzamajiem darbības rādītājiem jeb key performance indicators (KPI). Ceļa kartē norādāmi tādi rezultatīvie rādītāji, kuri ir mērāmi, nozīmīgi, jēgpilni, ticami, reālistiski, objektīvi, ar metodoloģisku pamatojumu, viegli saprotami, salīdzināmi laikā, laikus pieejami. Izpildītie rādītāji kalpo kā pierādījums efektivitātes kāpumam gala labuma guvēja uzņēmumā pēc investīciju projekta īstenošanas.

Iespējami šādi galvenie darbības rādītāji, kurus var piemērot saskaņā ar veicamajām darbībām:
   - attiecināmo izmaksu samazinājums (dati par izmaksām, kas radušās ražošanas procesa laikā, informācija no operatīvajiem pieejamiem datiem);
   - kļūdu līmenis izsūtītajos rēķinos (rēķinu skaits, kļūdu skaits, dati no grāmatvedības, ERP vai CRM sistēmām);
   - pakalpojumu un atbalsta izmaksu samazinājums (pakalpojumu un atbalsta izmaksu atspoguļojums, dati no ERP, CRM, citām uzskaites sistēmām, operatīvo finanšu pārskatu dati);
   - transporta izmaksu samazinājums (dati no loģistikas, maršrutu plānošanas sistēmām, ERP  sistēmām, citiem uzskaites rīkiem, kur atspoguļoti maršruti, nobrauktie kilometri, to izmaksas)
   - ražošanas izmaksu samazinājums (visas ar ražošanu saistītās izmaksas - darba spēka, iekārtu uzturēšanas izmaksas, izejmateriālu izmaksas, izmantoto resursu izmaksas u. c. ar ražošanas procesu saistītas izmaksas, kas iegūtas no ERP sistēmas, citām uzskaites sistēmām, operatīvajiem finanšu datiem);
   - kopējā aprīkojuma izmantošanas efektivitāte (izmantotais aprīkojums, aprīkojuma noslodze, dati, kas iegūti no sistēmām, kas uzskaita inventāra nolietojumu);
- ražošanas cikla laiks (dienās vai stundās, kas pamatoti ar datiem no ERP sistēmām vai citām uzskaites sistēmām);
  - kopējās personāla izmaksas (uz vienu darbinieku, kas izvilktas no operatīvajiem finanšu datiem, no ERP sistēmām, vai citām personāla uzskaites sistēmām);
   - darbības peļņas pieaugums (EUR, dati no ERP sistēmām vai citām uzskaites sistēmām);
   - garantijas izmaksu samazinājums (EUR, dati no ERP sistēmām vai citām uzskaites sistēmām);
   - jaudas izmantošanas līmenis (izmantotie iekārtu mērījumi, izmantotās enerģijas mērījumi, dīkstāvju uzskaitījums, kas apkopoti no ražošanas un inventāra uzskaites sistēmām);
   - brāķu skaita samazinājums (saražoto brāķu vienības gab., kas apkopots no ražošanas un inventāra uzskaites sistēmām);
   - ražošanas cikla laiks un optimizācija (cikla laiks (stundas, minūtes, sekundes), izmantotie iekārtu mērījumi, izmantotās enerģijas mērījumi, dīkstāvju uzskaitījums, kas apkopoti no ražošanas un inventāra uzskaites sistēmām);
   - aktīvu uzturēšanas izmaksas (EUR, dati no aktīvu uzskaites reģistriem, ERP sistēmām, operatīvo finanšu datu pārskatiem);
   - samazināts reklamāciju skaits (atgrieztie produkti vai kvalitātes iebildumi no pircējiem gab., dati no CRM vai ERP sistēmām, vai citām uzskaites sistēmām);
   - izejmateriāla patēriņa samazinājums vai lietderīgā iznākuma palielinājums (EUR, informācija no operatīvajiem finanšu datiem, ERP sistēmām, citām uzskaites sistēmām, ko izmanto uzņēmums);
   - samazināts dīkstāvju skaits (dīkstāvju skaits vai laika mērvienība diennaktī, dati no inventāra un dīkstāvju uzskaites sistēmām);
   - procesu efektivizācija (datu vienību skaits, kas ir pieejami par procesu, kas iegūti no operatīvās finanšu informācijas).

6. Precīzi skaidrot līgumsaistību nosacījumus starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Eiropas digitālās inovācijas centru

Eiropas digitālās inovācijas centrs šīs investīcijas kontekstā savu attiecināmo izmaksu segšanai var saņemt finansējumu Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 50% apmērā un gala labuma guvējs var saņemt 100% de minimis atbalstu noteikumu 32. punktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai, ko pakalpojumu formā sniedz Eiropas digitālās inovācijas centrs. Atbalsta intensitāti inovācijas kopām šīs investīcijas ietvaros nav iespējams paaugstināt.

Vienlaikus spēkā esošā MK noteikumu Nr. 577 redakcija rada interpretācijas risku attiecībā uz de minimis finansējuma daļas piešķiršanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Eiropas digitālās inovācijas centram, ar kuru tālāk finansēt gala labuma guvējam sniegto pakalpojumu izmaksas.

Līdz ar Noteikumu projektu tiks novērsti ierobežojumi Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma ietvaros piešķirt finansējumu Eiropas digitālās inovācijas centram kā inovācijas kopai de minimis gala labuma guvēja izmaksu segšanai saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu ES Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013)vai Eiropas Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu ES Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014), vai Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu ES Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013), ar kuru tālāk plānots finansēt gala labuma guvējam sniegtos pakalpojumus. Savu attiecināmo izmaksu segšanai kā līdz šim Eiropas digitālās inovācijas centrs var saņemt finansējumu 50% apmērā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 651/2014).

Lai gūtu pārliecību par Komisijas Regulas Nr. 651/2014 27. panta nosacījumu interpretāciju, 2023. gada 29. martā notika saruna ar Eiropas Komisiju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, lai pārrunātu Komisijas Regulas Nr. 651/2014 grozījumus, kas tika pieņemti ar Eiropas Komisijas 2023. gada 23. jūnija Regulu (ES) Nr. 2023/1315, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, un Regulu (ES) 2022/2473, ar kuru, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 2023/1315), kas paredz arī Komisijas Regulas Nr. 651/2014 27. panta 2. punkta grozījumus par finansējuma piešķiršanu inovācijas kopām. Saskaņā ar Komisijas Regulu Nr. 2023/1315, Komisijas Regulas Nr. 651/2014 grozījumi detalizētāk skaidro to, ka inovācijas kopas pārvaldnieks var būt vai nu juridiska persona, vai uzņēmumu konsorcijs bez atsevišķas juridiskas personas statusa.

Atbilstoši Komisijas Regulas Nr. 2023/1315 56. punktam Komisijas Regulas Nr. 651/2014 58. panta 3a) apakšpunkts nosaka, ka iepriekš minētos Komisijas Regulas Nr. 651/2014 27. panta grozījumus drīkst attiecināt uz individuālo komercdarbības atbalstu, kas piešķirts laika posmā no 2014. gada 1. jūlija līdz iepriekš norādīto grozījumu spēkā stāšanās datumam, tas ir, 2023. gada 1. jūlijam, kas ir kā juridisks pamatojums Centrālās finanšu un līguma aģentūras līguma slēgšanai un valsts atbalsta piešķiršanai Eiropas digitālās inovācijas centriem kā inovāciju kopai, tai skaitā finansējuma piešķiršanai arī inovācijas kopas dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai gala labuma guvējiem. 

Tāpat Eiropas Komisija 2023. gada 29. marta sanāksmē apstiprināja Ekonomikas ministrijas nostāju – atbalstu uzskata par stimulējošu, ja saņēmējs ir iesniedzis rakstisku pieteikumu par atbalstu attiecīgajai dalībvalstij pirms projekta vai darbības uzsākšanas. T.i., izmaksu attiecināšana nekādi nav saistīta ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līguma ar Eiropas digitālās inovācijas centra esamību vai līguma ar Eiropas Komisiju noslēgšanu, bet tās var attiecināt ar Eiropas digitālās inovācijas centra projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi. Attiecīgi ar Noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 577 tiek izveidots 33.1 punkts, precizējot normas, kas nosaka, ka izmaksām ir stimulējoša ietekme kopš Eiropas digitālās inovācijas centra pieteikuma iesniegšanas Eiropas Komisijas programmā “Digitālā Eiropa” (2022. gada 22. februārī).

Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 577 52. punktu, nosakot, ka Eiropas digitālās inovācijas centra līgumā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru norāda pilnu Atveseļošanas fonda investīcijas finansējumu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pieņem divus lēmumus par Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanu Eiropas digitālās inovācijas centriem:
- šo noteikumu 31. punktā noteiktajām Eiropas digitālās inovācijas centram inovācijas kopas darbību īstenošanai attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta nosacījumiem;
- šo noteikumu 32. punktā noteiktajām gala labuma guvējam attiecināmajām izmaksām, ko var piešķirt saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013.

Noteikumu projekta ietvaros veikti tehniski precizējumi, ņemot vērā Eiropas digitālās inovācijas centru un Centrālās finanšu un līguma aģentūras priekšlikumus, lai novērstu interpretācijas iespēju par izmaksu attiecināšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka Centrālā finanšu un līguma aģentūra piešķir visu Atveseļošanas fonda finansējumu Eiropas digitālās inovācijas centriem kā inovācijas kopām, lai tās varētu sniegt atbalstu pakalpojuma formā gala labuma guvējiem. Grozījumi nerada papildu administratīvo slogu vai izmaksas Eiropas digitālās inovācijas centra vai gala labuma guvēja līmenī, vienlaikus grozījumi būtiski neietekmē atbalsta programmas mērķi, darbības vai ieviešanu. Lai precizētu MK noteikumu Nr. 577 10. punktā minētos Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības plānā noteiktos mērķus un rādītājus, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi grozījumus Eiropas Komisijai, rosinot mainīt darbības plānā vārdu “uzņēmumi” uz “vienības”, tādējādi investīcijas rādītājos iekļaujot ne tikai komersantus, bet arī citus MK noteikumu Nr. 577 5. punktā noteiktos gala labuma guvējus. MK noteikumu Nr. 577 10. punktā noteiktie mērķi un rādītāji tiks grozīti pēc Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma darbības plāna grozījumu apstiprināšanas. Ja Eiropas Komisija neapstiprinās iesniegtos grozījumus, tiks meklēti citi risinājumi atskaites punktu un mērķu sasniegšanai.

Eiropas digitālās inovācijas centra pakalpojumu nodrošināšanai gala labuma guvējam MK noteikumu Nr. 577 31.3. apakšpunktā minētās attiecināmās ieguldījuma un modernizācijas izmaksas Eiropas digitālās inovācijas centram noteiktas saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 27. panta 5. punktu, savukārt MK noteikumu Nr. 577 31.1. un 31.2. apakšpunktā noteiktās attiecināmās Eiropas digitālās inovācijas centra darbības izmaksas  noteiktas saskaņā Komisijas Regulas Nr. 651/2014 27. panta 8. punktu.

Minēto normu precizējums neietekmē līgumu starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Eiropas digitālās inovācijas centru, jo līgums ir noslēgts atbilstoši MK noteikumu Nr. 577 nosacījumiem pēc būtības un ir saskaņā ar Noteikumu projekta tehniskajiem precizējumiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Ekonomikas ministrija neatbild par programmas “Digitālā Eiropa” noteikto rādītāju un finansējuma izlietojuma uzraudzību.

Vienlaikus Noteikumu projektā iekļauts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 577 45.2. apakšpunktā, precizējot sasaisti ar Eiropas digitālās inovācijas centra projekta iesnieguma pielikumā iesniegto plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku, ko Eiropas digitālās inovācijas centrs ievietojis Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Saskaņā ar minēto grafiku plānots sagatavot un iesniegt progresa pārskatus avansa un starpposma maksājumu saņemšanai, tādējādi nodrošinot naudas plūsmu un nepārtrauktu mērķu un uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

Tāpat Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 577 redakciju, 2.5.¹ apakšpunkta ietvaros definējot termina “inovācijas kopas koordinators” un tehniski precizējot MK noteikumu Nr. 577 15. punktu, lai neradītu interpretācijas iespējas par projekta iesniedzēju 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros, vienlaikus neietekmējot veikto projektu atlasi pēc būtības.

7. Precizēt Eiropas digitālās inovācijas centra sniegtā atbalsta gala labuma guvējam nosacījumus

Lai novērstu interpretācijas iespēju attiecībā uz Eiropas digitālās inovācijas centra pienākumiem sniegt atbalstu gala labuma guvējam, izvērtējot atbalsta pieteikumu atbilstību MK noteikumu Nr. 577 36.³, 49., 57., 61., 71. un 72. punktam, Noteikumu projektā iekļauti precizējumi MK noteikumu Nr. 577 36.5. apakšpunktā un izveidots 63.3. apakšpunkts, nosakot, ka Eiropas digitālās inovācijas centrs var sniegt ne tikai komercdarbības atbalstu gala labuma guvējam, kas veic saimniecisko darbību, bet sniedz atbalstu publiskai personai vai tās institūcijai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai, ja tā neveic saimniecisko darbību saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 61.6. apakšpunktu. Kārtībā, kuru Eiropas digitālās inovācijas centri iesniedz saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 23.5. apakšpunktu, nosakāms, ka atbalsts gala labuma guvējam piešķirams saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 56. punktu un 61.6. apakšpunktu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija skaidro, ka kārtība, kādā tiek piešķirts atbalsts gala labuma guvējiem saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 23.5. apakšpunktā minēto, ir Eiropas digitālās inovācijas centra projekta iesnieguma sastāvdaļa. Minētajā kārtībā saskaņā ar MK noteikumos Nr. 577 noteikto tiek definēti kritēriji, kuriem gala labuma guvējam jāatbilst, ja tas vēlas saņemt atbalstu 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros, atbalstāmās un neatbalstāmās nozares, darbības un kārtība, kādā iespējams pieteikties atbalsta saņemšanai, de minimis atbalsta piešķiršanas un uzraudzības kārtība, atbalsta atgūšana un kumulācija. Vienlaikus kārtības ietvaros ir definēts pārbaudes mehānisms un atbilstības kritēriju vērtēšanas procedūra.

Tiesiskās skaidrības nolūkos ar Noteikumu projektu precizēts neatbalstāmo darbību uzskaitījums MK noteikumu Nr. 577 57. punktā, tehniski pārceļot MK noteikumu ietvaros nosacījumu uz darbībām, kas saistītas ar fosilo kurināmo (57.13. apakšpunkts) un darbībām saskaņā ar kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sasniegtu prognozētās CO² emisijas (57.14. apakšpunkts).

Saskaņā ar Noteikumu projekta 29.5. apakšpunktā noteikto Eiropas digitālās inovācijas centra sniegtie pakalpojumi ietver eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas iespēju, lai gala labuma guvējs inovācijas kopas vai Eiropas digitālo inovācijas centru starptautiskā sadarbības tīkla ietvaros varētu pārbaudīt savai darbībai piemērotāko esošo un inovatīvo tehnoloģisko risinājumu pirms finansējuma ieguldīšanas tā iegādei vai nomai. Eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas ietvaros nav iespējams veikt pētniecības aktivitātes.

8. Skaidrot terminu “inovācijas kopas dalībnieki”

Eiropas digitālās inovācijas centrs pēc apstiprinājuma saņemšanas no Eiropas Komisijas par iesniegtā pieteikuma Eiropas Komisijas uzsaukumam par Eiropas digitālā inovācijas centra izveidi programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros ir uzskatāms par apstiprinātu. Lai novērstu interpretācijas iespēju attiecībā uz Eiropas digitālās inovācijas centriem, attiecībā uz izmaksu attiecināšanu Eiropas digitālās inovācijas centriem kā inovācijas kopai, kā arī lai ieviestu vienota termina lietojumu, Noteikumu projektā precizēts 2.5. apakšpunkts, kas skaidro terminu “inovācijas kopa”. To veido inovāciju kopas dalībnieki, kas ir sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, biedrības un nodibinājumi, kas apvieno vairākus komersantus, publiskas personas vai tās institūcijas, publiskas personas kapitālsabiedrības, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas saņem finansējumu saskaņā ar šo noteikumu 38. punktu, lai sniegtu pakalpojumus gala labuma guvējiem. Gadījumā, ja Eiropas digitālās inovācijas centrs kā inovāciju kopa nevarētu saņemt un izmantot MK noteikumu Nr. 577 27. punktā noteikto finansējumu inovācijas kopas un gala labuma guvēja attiecināmajām darbībām un izmaksām, pastāvētu risks nesasniegt 2.2.1.1.i. investīcijai noteiktos mērķus un rādītājus, kā arī īstenot citas Ekonomikas ministrijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros paredzētās investīcijas. Vienlaikus ar Noteikumu projektu precizēts termina “inovācijas kopas dalībnieki” lietojums MK noteikumu Nr. 577 ietvaros (64. punkts).
(papildus informāciju par inovācijas kopu un Eiropas Komisijas skaidrojumu skatīt pie anotācijas 6.apakšpunkta)

MK noteikumu Nr. 577 ietvaros precizēts termina “investīciju projekts” un “atbalsta pieteikums” lietojums (2.7 un 36.5. apakšpunkts, 36.2, 63. un 68. punkts):
projekta iesniegums – Eiropas digitālās inovācijas centra iesniegtais projekta iesniegums,
atbalsta pieteikums – gala labuma guvēja iesniegtais pieteikums Eiropas digitālās inovācijas centra pakalpojumu saņemšanai,
investīciju projekts – gala labuma guvēja projekts, kas tiek īstenots citu Atveseļošanas fonda digitālās transformācijas investīciju ietvaros.

9. Precizēt principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” pārbaudes mehānismu

MK noteikumu Nr. 577 36.² punktā iekļauts principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” neatbalstāmo darbību saraksts. Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), atbalstu MK noteikumos Nr. 577 minētajos gadījumos nepiešķir šādām nozarēm un darbībām:
     
     1. darbībām, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
     2. darbībām, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
     3. darbībām, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
     4. darbībām, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
     5. darbībām, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, tai skaitā darbībām, kas saskaņā ar Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. redakcijā noteikto reģistrēti E sadaļas “Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde” 38.21 un 38.22 grupā;
     6. darbībām, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
     7. darbībaām, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai.
     
Noteikumu projektā noteiktās darbības nodrošināšanai saskaņā ar Noteikumu projektā iekļauto MK noteikumu Nr. 577 36.3 punktu Eiropas digitālās inovācijas centram pirms līguma parakstīšanas un atbalsta piešķiršanas gala labuma guvējam atbalsta pieteikumā jāpārbauda darbības veids, tādējādi atbalstu investīciju projekta īstenošanai var piešķirt tikai par tādiem projektiem, kuros iekļautās darbības atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā. Minētā prasība ir tieši saistīta ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu, kurā iekļautas prasības par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu visā 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanas laikā, to nostiprinot MK noteikumos Nr. 577, precizējot 36.17. apakšpunktu.

10. Veikt citus tehniskus precizējumus:

     1. papildināt MK noteikumus Nr. 577 ar 36.21. apakšpunktu, lai nostiprinātu MK noteikumu Nr. 577 36.5. apakšpunktā noteikto pienākumu izstrādāt kārtību, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts gala labuma guvējiem.

     2. precizēt MK noteikumu Nr. 577 33.5. apakšpunktu, tādējādi 33. punktā kopumā skaidri definējot nosacījumus, kādos gadījumos izmaksas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros – par pabeigtām darbībām 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros uzskatāmas darbības, ja MK noteikumu Nr. 577 10.1.2. apakšpunktā noteiktais mērķis – 7000 atbalstīto uzņēmumu skaits - ir sasniegts pirms līguma noslēgšanas starp Eiropas digitālās inovācijas centru un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES). 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 193. panta 2. daļā noteikto, ka finansējumu var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms līguma parakstīšanas par finansējuma piešķiršanu. Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 193. panta 2. daļas a) apakšpunktā noteikto, izmaksas, kas radušās pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas digitālās inovācijas centrs ir uzskatāms par izveidotu brīdī, kad tas ir iesniedzis projekta pieteikumu Eiropas Komisijas programmai “Digitālā Eiropa”, kā arī ņemot vērā, ka abi Eiropas digitālās inovācijas centri ir parakstījuši līgumu ar Eiropas Komisiju, Eiropas digitālās inovācijas centra darbības nodrošināšanai izmaksas ir iespējams attiecināt pirms līguma parakstīšanas starp Eiropas digitālās inovācijas centru un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru;

     3. precizētā redakcijā izteikt MK noteikumu Nr. 577 49. punktu, tā apakšpunktos pārbaudot atbilstību šādiem nosacījumiem:
     3.1. tā atbilstību vienam no šādiem gadījumiem:
     3.1.1. tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tam ir juridiskas personas statuss;
     3.1.2. tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā;
     3.1.3. tas ir reģistrēts publisko personu un iestāžu sarakstā;
     3.2. atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam saskaņā ar šo noteikumu 2.11. apakšpunktā vai lielā komersanta statusam saskaņā ar šo noteikumu 2.6. apakšpunktā noteikto;
     3.3. tam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskajā datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos;
     3.4. uz gala labuma guvēju, izņemot MK noteikumu Nr. 577 49.1.3. apakšpunktā noteikto, nav attiecināmi Regulas Nr. 2018/1046 136. pantā noteiktie izslēgšanas kritēriji:
     3.4.1. gala labuma guvējs vai persona, kura ir gala labuma guvēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt gala labuma guvēju ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
     3.4.1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
     3.4.1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labumu pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;
     3.4.1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
     3.4.1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
     3.4.1.5. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam;
     3.4.1.6. cilvēku tirdzniecība;
     3.4.1.7. preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai;
     3.4.1.8. neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;
     3.4.2. uz to attiecas tāds attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmums par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, tas ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī vai kā personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma;
      3.4.3. tas ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros gala labuma guvēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
     3.4.4. ir pasludināts tā maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība vai tas tiek likvidēts;
     3.4.5. tas ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegta informatīvā deklarācija par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka, attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
    1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
    2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.

Vienlaikus ar Noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 577 tiek papildināti ar 49.¹ punktu, lai izveidotu skaidru sasaisti ar 49.4. apakšpunktā noteikto izslēgšanas kritēriju piemērošanu arī Eiropas digitālās inovācijas centru projektu iesniegumu atlases procedūrā, kā tas ir paredzēts saskaņā ar MK noteikumu Nr. 577 15.10. apakšpunktā noteikto.

Vēršam uzmanību, ka izslēgšanas noteikumi netiek attiecināti uz publiskām iestādēm, jo izslēgšanas noteikumu piemērošanas prakse tiek pārņemta no pieejas struktūrfondos – Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma – un, ņemot vērā objektīvi pamatotu risku neesamību šajā jomā, nepieciešams mērķtiecīgi īstenot izslēgšanas noteikumu pārbaudes tikai attiecībā uz tiem subjektiem, kur šie riski ir padziļināti pārbaudāmi, tas ir, privāto sektoru.

Atbalstu nepiešķir gala labuma guvējam, kuram lēmuma par atbalsta piešķiršanu brīdī par atbalsta piešķiršanu ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ja komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, uz kuriem pamatojoties kreditors var pieprasīt maksātnespējas procedūru, un lielajam komersantam.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību saskaņā ar zemāk norādītajām normām:
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3  pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana
		177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
		178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants. Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)
		323. pants. Kukuļdošana
		326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142. panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Lai arī saskaņā ar likumu “Grozījumi Krimināllikumā” Krimināllikuma 322. pants ir svītrots, Krimināllikuma pārejas noteikumu 28. punktā noteiktais paredz piecu gadu noilguma perioda ievērošanu 322. panta piemērošanai, t.i., - ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā - 2022. gada 4. maijam, tad 322. pants ir piemērojams.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”, un informāciju par to, ka attiecīgajai personai uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav aktuālu datu par tiesiskās aizsardzības procesiem, maksātnespējas (t.sk. bankrota, sanācija vai izlīguma) procesiem, likvidācijas procesu, apturētu vai pārtrauktu saimniecisko darbību, tiesvedību par bankrotu, piemērotu sanāciju vai izlīgumu, pārbauda Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Vienlaikus informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.

Izslēgšanas kritēriji tiek vērtēti atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 31. punkta nosacījumiem, kas izriet no Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2021/241), Komisijas regulas Nr. 2018/1046 un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām. Normas ietveršana ir būtiska, lai novērstu tiesiskā regulējuma interpretācijas risku par Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. panta piemērošanu.

     4. tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 577 35.3.¹ apakšpunktu, nodrošinot, ka tā redakcija atbilst MK noteikumu Nr. 577 35. punkta ievaddaļai, pēc līdzīga principa precizējot arī MK noteikumu Nr. 577 57. punkta apakšpunktus.

     5. precizēt MK noteikumu Nr. 577 61. punkta redakciju, nosakot, ka gala labuma guvējam šī punkta apakšpunktos noteiktos nosacījumus pārbauda uz atbalsta piešķiršanas dienu.

     6. precizēt MK noteikumu Nr. 577 67. un 68. punkta redakciju, nosakot, ka finansiālās saistības pārkāpumu gadījumā saistībā ar Eiropas digitālās inovācijas centram un gala labuma guvējam attiecīgi piešķirto komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 un de minimis atbalstu par saistībām ir atbildīgs inovācijas kopas koordinators, atmaksājot Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, un izmaksāto de minimis atbalstu kopā ar procentiem gala labuma guvējam un pēc tam atgūt to no gala labuma guvēja kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.

     7. precizēt MK noteikumus Nr. 577 ar Noteikumu projektu izveidojot 59.1 punktu, atrunājot pārsūdzības kārtību Eiropas digitālās inovācijas centra pieņemtā lēmuma par gala labuma guvēja neatbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem gadījumā, tādējādi paredzot tiesības gala labuma guvējam neapmierinošu lēmumu pārsūdzēt Ekonomikas ministrijā.

     8. precizēt MK noteikumu Nr. 577 36.9. apakšpunktu, lai skaidrāk noteiktu Eiropas digitālās inovācijas centram noteiktā pienākuma par datu ievadi Vadības informācijas sistēmā apjomu, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par Eiropas digitālās inovācijas centra sniegto pakalpojumu saņēmušajiem gala labuma guvējiem.

     9. precizēt MK noteikumu Nr. 577 38. punkta redakciju, novēršot dublējošo regulējumu attiecībā uz līguma slēgšanu starp Eiropas digitālās inovācijas centru un Centrālās finanšu un līgumu aģentūru, atsaucoties uz MK noteikumu Nr. 577 36.2. apakšpunktu, kas nosaka Eiropas digitālās inovācijas centra pienākumu.

Noteikumu projektā iekļautie grozījumi ir attiecināmi uz visu 2.2.1.1.i. investīciju un ir uzskatāmi par Eiropas digitālās inovācijas centriem un gala labuma guvējiem neitrāliem vai labvēlīgiem, proti, Noteikumu projekts precīzāk izskaidro valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumus. Grozījumi neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Eiropas digitālās inovācijas centriem vai gala labuma guvēju, tostarp arī uz projektu iesniegumu atlasi.

Pēc Noteikumu projekta stāšanās spēkā plānots informēt Eiropas digitālās inovācijas centrus par veiktajiem grozījumiem.