22-TA-3769: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par meža zemes Talsu šosejā 1, Jūrmalā privatizāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunkts, likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmā daļa, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunkts un Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumi Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atļaut ēku (būvju) īpašuma īpašniekam, privatizējot zemesgabalu Talsu šosejā 1, Jūrmalā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.13000204314, zemes vienības kadastra apzīmējums 13000204314), 0,8917 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), privatizēt arī Zemesgabalā ietilpstošo valsts meža zemi 0,4200 ha platībā, atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu (atbilstoši grozījumiem Meža likumā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā) zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju pilsētās var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot ēku (būvju) īpašniekiem zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteiktie platības ierobežojumi meža zemes privatizācijai tika noteikti ar grozījumiem, kas stājās spēkā 21.03.2006. un bija spēkā līdz grozījumiem (stājās spēkā 2021.gada 19.maijā), līdz ar to minētajā laika periodā rīkojuma projektā norādītā meža zeme 0,4200 ha nebija privatizējama.
Zemesgabals Talsu šosejā 1, Jūrmalā, kadastra Nr.13000204314, zemes vienības kadastra apzīmējums 13000204314, 8917 m2 platībā (turpmāk – Zemesgabals), nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.2.apakšpunkts).
Uz Zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums Talsu šosejā 1, Jūrmalā, kadastra Nr.13005204303, kas sastāv no četrām nedzīvojamām ēkām (turpmāk – Būves) – DUS operatora ēkas ar veikalu (būves kadastra apzīmējums 13000204314001), degvielas uzpildes stacijas (būves kadastra apzīmējums 13000204314002) un divām degvielas un smērvielas noliktavām (būves kadastra apzīmējums 13000204314003 un 13000204314004).
Sākotnēji minētās būves bija privatizētā valsts uzņēmuma “Latvijas nafta” mantas sastāvā.
2001.gada 8.jūnijā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000005281 īpašuma tiesības uz Būvēm nostiprinātas akciju sabiedrībai “Latvijas nafta”, vienotais reģistrācijas Nr.40003003174 (turpmāk – Persona).
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.2.2399 reģistrēts Zemesgabala privatizācijas ierosinājums.
2007.gada 27.aprīlī Zemesgabals ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000351000 uz Latvijas valsts vārda.
2007.gada 24.jūlijā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nodeva Zemesgabalu Possessor valdījumā.
2007.gada 1.augustā Possessor ar Personu noslēdza Zemesgabala nomas līgumu (grozījumi izdarīti 2008.gada 3.aprīlī, 2010.gada 29.jūlijā, 2011.gada 20.maijā un 2014.gada 6.novembrī). Līguma izbeigšanas nosacījumi minēti Zemesgabala nomas līguma 7.punktā.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmajā daļā noteiktām Personām ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.
Saskaņā 2008.gada 12.augusta meža inventarizācijas datiem Zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,4200 ha platībā, ko veido četri atsevišķi meža nogabali 2300 m2, 900 m2, 900 m2 un 100 m2 platībā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 0,4200 ha un pārējās zemes platība - 0,4717 ha.
Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteiktie platības ierobežojumi meža zemes privatizācijai tika noteikti ar grozījumiem, kas stājās spēkā 21.03.2006. un bija spēkā līdz grozījumiem (stājās spēkā 2021.gada 19.maijā), līdz ar to minētajā laika periodā rīkojuma projektā norādītā meža zeme 0,4200 ha nebija privatizējama.
Zemesgabals Talsu šosejā 1, Jūrmalā, kadastra Nr.13000204314, zemes vienības kadastra apzīmējums 13000204314, 8917 m2 platībā (turpmāk – Zemesgabals), nodots privatizācijai ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.2.apakšpunkts).
Uz Zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums Talsu šosejā 1, Jūrmalā, kadastra Nr.13005204303, kas sastāv no četrām nedzīvojamām ēkām (turpmāk – Būves) – DUS operatora ēkas ar veikalu (būves kadastra apzīmējums 13000204314001), degvielas uzpildes stacijas (būves kadastra apzīmējums 13000204314002) un divām degvielas un smērvielas noliktavām (būves kadastra apzīmējums 13000204314003 un 13000204314004).
Sākotnēji minētās būves bija privatizētā valsts uzņēmuma “Latvijas nafta” mantas sastāvā.
2001.gada 8.jūnijā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000005281 īpašuma tiesības uz Būvēm nostiprinātas akciju sabiedrībai “Latvijas nafta”, vienotais reģistrācijas Nr.40003003174 (turpmāk – Persona).
SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.2.2399 reģistrēts Zemesgabala privatizācijas ierosinājums.
2007.gada 27.aprīlī Zemesgabals ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000351000 uz Latvijas valsts vārda.
2007.gada 24.jūlijā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nodeva Zemesgabalu Possessor valdījumā.
2007.gada 1.augustā Possessor ar Personu noslēdza Zemesgabala nomas līgumu (grozījumi izdarīti 2008.gada 3.aprīlī, 2010.gada 29.jūlijā, 2011.gada 20.maijā un 2014.gada 6.novembrī). Līguma izbeigšanas nosacījumi minēti Zemesgabala nomas līguma 7.punktā.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 64.panta pirmajā daļā noteiktām Personām ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.
Saskaņā 2008.gada 12.augusta meža inventarizācijas datiem Zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 0,4200 ha platībā, ko veido četri atsevišķi meža nogabali 2300 m2, 900 m2, 900 m2 un 100 m2 platībā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem: mežu platība – 0,4200 ha un pārējās zemes platība - 0,4717 ha.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem Zemesgabalam (kadastra numurs: 13000204314) reģistrētas šādas atzīmes par apgrūtinājumiem:
- uz zemes gabala atrodas ēkas, kas ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0000 5281;
- zemesgabala daļa ir ūdens ņemšanas urbuma 10 m rādiusā aizsargjosla - 311202. Pamats: 2001. gada 11. maija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 355;
- atbildēt par visu zemesgabala teritorijā atrodošos pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu un netraucēt to ekspluatāciju. Pamats: 2001. gada 11. maija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 355;
- zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Pamats: 2007. gada 30. marta Uzziņa par nekustamu īpašumu Nr. 38-02-4/6113.
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2021.gada 5.jūlija izziņai Nr.14-1/1152 Zemesgabals saskaņā ar Teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk – Apbūves noteikumi) atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P17). Apbūves noteikumu 4.4.17.4.apakšpunktā noteikts, ka jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība šajā teritorijā ir 3600 m2. Saskaņā ar Apbūves noteikumu 14.punktu, kas pieļauj zemes vienības minimālās platības samazināšanu 5 % robežās, zemes vienības minimālā jaunveidojamā platība ir 3420 m2.
Jūrmalas pilsētas dome konstatējusi, ka, ņemot vērā minēto atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, meža zemes nogabali ar platībām 2300 m2, 900 m2, 900 m2 un 100 m2 nav atdalāmi.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14.panta pirmo daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija (Possessor) var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu, ja: 1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju; 2) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju; 3) apstiprinātais valsts īpašuma objekta pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu. Attiecībā uz Objektu neviens no iepriekš minētajiem apstākļiem nav iestājies, tas nav ticis piedāvāts privatizācijai, līdz ar to nekad nav iestājies tiesiskais pamats izbeigt Objekta privatizācijas procesu un tas joprojām turpinās.
- uz zemes gabala atrodas ēkas, kas ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0000 5281;
- zemesgabala daļa ir ūdens ņemšanas urbuma 10 m rādiusā aizsargjosla - 311202. Pamats: 2001. gada 11. maija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 355;
- atbildēt par visu zemesgabala teritorijā atrodošos pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu un netraucēt to ekspluatāciju. Pamats: 2001. gada 11. maija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmums Nr. 355;
- zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Pamats: 2007. gada 30. marta Uzziņa par nekustamu īpašumu Nr. 38-02-4/6113.
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2021.gada 5.jūlija izziņai Nr.14-1/1152 Zemesgabals saskaņā ar Teritorijas plānojuma, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk – Apbūves noteikumi) atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P17). Apbūves noteikumu 4.4.17.4.apakšpunktā noteikts, ka jaunveidojamo zemesgabalu minimālā platība šajā teritorijā ir 3600 m2. Saskaņā ar Apbūves noteikumu 14.punktu, kas pieļauj zemes vienības minimālās platības samazināšanu 5 % robežās, zemes vienības minimālā jaunveidojamā platība ir 3420 m2.
Jūrmalas pilsētas dome konstatējusi, ka, ņemot vērā minēto atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, meža zemes nogabali ar platībām 2300 m2, 900 m2, 900 m2 un 100 m2 nav atdalāmi.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14.panta pirmo daļu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija (Possessor) var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu, ja: 1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi ir apstiprināti un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt šo objektu vai nav apstiprināts par pircēju; 2) valsts neapbūvēta zemesgabala izsole ir izsludināta un neviens pretendents nav pieteicies pirkt šo zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju; 3) apstiprinātais valsts īpašuma objekta pircējs divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmis uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēdzis pirkuma līgumu. Attiecībā uz Objektu neviens no iepriekš minētajiem apstākļiem nav iestājies, tas nav ticis piedāvāts privatizācijai, līdz ar to nekad nav iestājies tiesiskais pamats izbeigt Objekta privatizācijas procesu un tas joprojām turpinās.
Risinājuma apraksts
Persona atbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.panta pirmās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturtajā daļā noteikts, ja uz zemes, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Ievērojot minēto, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam saņemtu Ministru kabineta atļauju, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 85.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.
Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta ceturtajā daļā noteikts, ja uz zemes, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Ievērojot minēto, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, lai atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam saņemtu Ministru kabineta atļauju, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jautājuma būtība skar Ministru kabineta tiesības atļaut ēku (būvju) īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tajā ietilpstošo valsts meža zemi 0,4200 ha platībā atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “b” apakšpunktā noteiktajam, jo atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama.
Rīkojuma projekts attiecināms uz ēku (būvju) īpašniekiem, kam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu. Līdz ar to šis jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
Rīkojuma projekts attiecināms uz ēku (būvju) īpašniekiem, kam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu. Līdz ar to šis jautājums neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta izpildi nodrošinās Possessor. Possessor veiks savas funkcijas, kas noteiktas normatīvajos aktos. Saistībā ar Rīkojuma projekta izpildi nav plānots radīt jaunas valsts pārvaldes institūcijas vai likvidēt esošās valsts pārvaldes institūcijas, vai reorganizēt esošās valsts pārvaldes institūcijas.
Rīkojuma projekta izpilde neietekmēs iesaistīto institūciju pieejamos cilvēkresursus.
Rīkojuma projekta izpilde neietekmēs iesaistīto institūciju pieejamos cilvēkresursus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi