24-TA-902: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Jūras transporta nododamo kvotu apjoma noteikšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība jūras transporta nododamo kvotu apjoma noteikšanai" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.22 panta piekto daļu, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – Direktīva 2023/959) kvotu nodošanas nosacījumus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt jaunu tiesisko regulējumu, ar kuru nosaka emisijas kvotu nodošanas nosacījumus kuģošanas sabiedrībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlaments un Padome 2023. gada 10. maijā pieņēma Direktīvu 2023/959, kas nosaka jaunus pienākumus gan Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan kuģošanas sabiedrībām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk – ES ETS). Jūras transports sākot ar 2024. gada 1. janvāri tika iekļauts ES ETS. Kuģošanas sabiedrībām jau kopš 2018. gada saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulu (ES) Nr. 2015/757 par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – regula Nr. 2015/757) par pienākumu ir uzlikts monitorēt un ziņot par to emitētajām siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijām, bet saistībā ar 2023. gada 10. maija grozījumiem, kuģošanas sabiedrībām būs jāpilda jauns pienākums - emisijas kvotu nodošana par kuģu emitēto emisiju apjomu uzņēmuma līmenī.
ES ETS, tai skaitā, iekārtu, gaisa kuģu un jūras transporta regulējums līdz 2023. gada 31. decembrim bija jātransponē Latvijas tiesību aktos. Par laicīgu ES ETS (iekārtu un jūras transporta) normu netransponēšanu Eiropas Komisija pret Latviju ir uzsākusi pārkāpuma procedūru (INFR(2024)0096).
Lai nodrošinātu Direktīvas 2023/959 pilnīgu transponēšanu nacionālajā līmenī, ES ETS kuģošanas sabiedrībām ir vajadzīgs noteikt tiesisko regulējumu, kas definē jaunos pienākumus.
Līdz šim Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 430 "Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 430) noteica jūras transporta monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, tā nosakot kompetento iestādi un nodrošinot regulas Nr. 2015/757 prasību kontroli un uzraudzību Latvijā. Tā kā no likuma "Par piesārņojumu" ir izslēgtas normas, kuras noteica noteikumu Nr. 430 deleģējumu un likuma "Par piesārņojumu" 32.23 pantā ir noteikti monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības saskaņā ar regulu Nr. 2015/757, šīs normas ir nepieciešams svītrot no noteikumiem Nr. 430 un nodrošināt noteikumu Nr. 430 pārizdošanu.
ES ETS, tai skaitā, iekārtu, gaisa kuģu un jūras transporta regulējums līdz 2023. gada 31. decembrim bija jātransponē Latvijas tiesību aktos. Par laicīgu ES ETS (iekārtu un jūras transporta) normu netransponēšanu Eiropas Komisija pret Latviju ir uzsākusi pārkāpuma procedūru (INFR(2024)0096).
Lai nodrošinātu Direktīvas 2023/959 pilnīgu transponēšanu nacionālajā līmenī, ES ETS kuģošanas sabiedrībām ir vajadzīgs noteikt tiesisko regulējumu, kas definē jaunos pienākumus.
Līdz šim Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumi Nr. 430 "Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 430) noteica jūras transporta monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības, tā nosakot kompetento iestādi un nodrošinot regulas Nr. 2015/757 prasību kontroli un uzraudzību Latvijā. Tā kā no likuma "Par piesārņojumu" ir izslēgtas normas, kuras noteica noteikumu Nr. 430 deleģējumu un likuma "Par piesārņojumu" 32.23 pantā ir noteikti monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības saskaņā ar regulu Nr. 2015/757, šīs normas ir nepieciešams svītrot no noteikumiem Nr. 430 un nodrošināt noteikumu Nr. 430 pārizdošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Katrai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstij ir jāpārņem Direktīvas 2023/959 prasības, lai nodrošinātu vienotu pieeju ES ETS ieviešanā un uzraudzībā. Direktīvas 2023/959 pamata normas tiek pārņemtas ar likumu "Par piesārņojumu", taču ir jānosaka detalizētāki noteikumi, kas nosaka kuģošanas sabiedrību emisijas kvotu nodošanas laika grafiku un piemērojamos atvieglojumus emisijas kvotu nodošanai.
Novēlota Direktīvas 2023/959 normu pārņemšana rada nenoteiktību kuģošanas sabiedrībām par pienākumu izpildes nosacījumiem, tā ietekmējot ES ETS ieviešanu un uzraudzību Latvijā un ES.
Direktīvas 2023/959 jūras transporta regulējuma transponēšana kavēta jau 836 dienas (uz 2026. gada 14. aprīli).
Novēlota Direktīvas 2023/959 normu pārņemšana rada nenoteiktību kuģošanas sabiedrībām par pienākumu izpildes nosacījumiem, tā ietekmējot ES ETS ieviešanu un uzraudzību Latvijā un ES.
Direktīvas 2023/959 jūras transporta regulējuma transponēšana kavēta jau 836 dienas (uz 2026. gada 14. aprīli).
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiek transponētas Direktīvas 2023/959 normas, kuras ir izteiktas ar 1. pantā esošo 3. panta aa) apkšpunktu, 3.gb pantu, 12. panta 3.-e, 3.-d, 3.-c un 3.-b punktiem.
Noteikumu projekta 2. punkts nosaka grafiku kādā kuģošanas sabiedrībām ir jānodod emisijas kvotu apjoms par 2024., 2025., 2026. un katru turpmāko gadu. Noteikumu projekta 2. - 4. punkts nosaka kādām kuģošanas sabiedrību darbībām piemēro samazinātu emisijas kvotu nododamo apjomu vai nav jānodod emisijas kvotas līdz 2030. gada 31. decembrim.
Termins "tālākais reģions" noteikumu projektā attiecīgi tiek skaidrots, kā "piestāšanas osta", kā noteikts likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 34. punktā, nosakot tās valstis un reģionus, kas definēti Līguma par Eiropas Savienību 349. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantā.
Noteikumu projekta 1. pielikums pārņem Helsinku (HELCOM) rekomendācijas 25/7 pielikumu, lai papildinātu noteikumu projekta 3. punktu.
Noteikumu projekta 2. punkts nosaka grafiku kādā kuģošanas sabiedrībām ir jānodod emisijas kvotu apjoms par 2024., 2025., 2026. un katru turpmāko gadu. Noteikumu projekta 2. - 4. punkts nosaka kādām kuģošanas sabiedrību darbībām piemēro samazinātu emisijas kvotu nododamo apjomu vai nav jānodod emisijas kvotas līdz 2030. gada 31. decembrim.
Termins "tālākais reģions" noteikumu projektā attiecīgi tiek skaidrots, kā "piestāšanas osta", kā noteikts likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 34. punktā, nosakot tās valstis un reģionus, kas definēti Līguma par Eiropas Savienību 349. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. pantā.
Noteikumu projekta 1. pielikums pārņem Helsinku (HELCOM) rekomendācijas 25/7 pielikumu, lai papildinātu noteikumu projekta 3. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Kuģošanas sabiedrības
Ietekmes apraksts
Sākot ar 2025. gadu līdz 30. septembrim kuģošanas sabiedrībām uz kurām attiecas likuma “Par piesārņojumu” 32.22 panta pirmā daļa, būs jānodod tāds emisijas kvotu apjoms, kas aptver noteiktās kuģošanas sabiedrības emitētās emisijas. ES ETS kuģošanas sabiedrībām nav paredzēta bezmaksas kvotu piešķiršana, tas nozīmē, ka kuģošanas sabiedrībām, lai kompensētu par emitētajām emisijām būs jāiegādājas kvotas. Tām kuģošanas sabiedrībām, uz kurām attiecas ES ETS papildus būs jārēķinās ar izmaksām, kuras būs saistītas ar emisijas kvotu iegādi. Tas var ietekmēt kuģošanas sabiedrību konkurētspēju. Kuģošanas sabiedrībām ir jāveic apzinātas darbības, lai veicinātu SEG emisijas samazinājumu; atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošana fosilo degvielu vietā, izmantot tīrāku tehnoloģiju uz kuģiem, u.c., tā veicinot nododamo emisijas kvotu apjoma samazināšanos.
Sākot ar 2026. gadu ES ETS sevī arī ietvers ne tikai monitoringu par emitēto oglekļa dioksīda (CO2), bet arī par metāna (CH4) un slāpekļa oksīda (N2O) apjomu.
Paplašinot ES ETS uz jūras transportu Latvija kā administrējošā iestāde tiek noteikta 20 kuģošanas sabiedrībām (informācija uz 19.02.2026.), kurām kopumā ir vairāk nekā 100 kuģi. Valsts vides dienestam katram kuģim, kas ietilpst ES ETS, līdz 2025. gada 6. jūnijam bija jāapstiprina monitoringa plāns.
Ietekme uz sabiedrības grupām, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu ir noteikta likumā “Par piesārņojumu” anotācijas 2. sadaļā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka grafiku kādā kuģošanas sabiedrībai ir jānodod emisijas kvotu apjoms par 2024., 2025., 2026. gada un turpmāk, kas ietekmēs nozares konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka regulējumu, kas ietekmēs kuģošanas sabiedrības finansiālo stāvokli un radīs papildus administratīvo slogu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Kuģošanas sabiedrības uz kurām ir attiecināms ES ETS būs jānodod emisijas kvotas par katru emitēto CO2. Papildus šīs kuģošanas sabiedrības būs spiestas pārkārotites uz atjaunīgo vai mazoglekļa degvielu izmantošanu, vai veicināt ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošanu, lai samazinātu emisijas kvotu apjomu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir noteikta likumā “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, kas stājies spēkā 18.10.2025, anotācijas 3. sadaļā norādītā informācija ir attiecināma uz noteikumu projektu. Noteikumu projekta normu ieviešana tiks nodrošināta iesaistīto institūciju esošo budžeta līdzekļu ietvaros, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrija priekšlikumam likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” sagatavošanas procesā attiecīgās programmas finansējums pilnā apmērā pārdalīts no budžeta programmas 01.00.00 “Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā” uz budžeta programmu 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L0959
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva (ES) Nr. 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814
Apraksts
Ar šo direktīvu groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos
ES tiesību akta CELEX numurs
02016ME/TXT-20240901
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību
Apraksts
Nosaka Eiropas Savienības pamatprincipus un mērķus
ES tiesību akta CELEX numurs
02023D2895-20250101
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas 2023. gada 19. decembra lēmums (ES) Nr. 2023/2895, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d punktā minēto salu un ostu sarakstu un minētās direktīvas 12. panta 3.-c punktā minēto starptautisku publisko pakalpojumu līgumu vai starptautisku sabiedrisko pakalpojumu saistību sarakstu
Apraksts
Ar šo Īstenošanas lēmumu precizē, uz kuriem maršrutiem un pakalpojumiem attiecas vai var neattiekties noteikti ES ETS pienākumi kuģniecībā
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
HELCOM rekomendācija 25/7 (pielikums)
Apraksts
Rekomendācijas ir paredzētas, lai sniegtu norādījumus Helsinku konvencijas Līgumslēdzēju pusēm par ledus klases noteikšanas noteikumu līdzvērtības nodrošināšanu, drošības prasību noteikšanu kuģiem, kas kuģo ledus apstākļos, utt.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva (ES) Nr. 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 3. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 3. panta ”aa” punkts
4.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 7. punktā izteiktā 3.gb pants
2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-e punkts
3. punkts un 1. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-d punkts
4.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-c punkts
4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-b punkts
4.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
1) Direktīvas 2023/959 prasības 3.ga panta 1. punkts ir pārņemts ar likuma "Par piesārņojumu" 32.22 panta otro daļu. Direktīvas 2023/959 3.ga panta 2. un 3. punkts saskaņā ar Eiropas Komisijas transponēšanas tabulām nav dalībvalstīm jātransponē, jo ar šiem punktiem nosaka pienākumus, kurus pilda Eiropas Komisija;
2) Noteikumu projekta 4. punktu transponē Direktīvas 2023/959 3.gb panta otro daļu;
3) Direktīvas 2023/959 3.gd pants ir transponēts ar likuma "Par piesārņojumu" 32.23 panta pirmo un otro daļu. Direktīvas 2023/959 3.ge pants transponēts ar likuma 32.23 panta otro daļu.
4) Direktīvas 2023/959 12. panta 3.-e punkta pirmā rindkopa ir transponēta ar noteikumu projekta 3. punktu. 12. panta 3.-e punkta otrā rindkopa saskaņā ar Eiropas Komisijas transponēšanas tabulām nav dalībvalstīm jātransponē. Direktīvas 2023/959 12. panta:
- 2. punkta prasības ir transponētas likuma "Par piesārņojumu" 32.27 panta trešajā daļā;
- 3. punkta prasības ir transponētas likuma "Par piesārņojumu" 32.27 panta ceturtajā daļā;
5) 12. panta 3.-a punkts saskaņā ar Eiropas Komisijas transponēšanas tabulām nav dalībvalstīm jātransponē, jo Eiropas Komisija to ievieš caur Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.
2) Noteikumu projekta 4. punktu transponē Direktīvas 2023/959 3.gb panta otro daļu;
3) Direktīvas 2023/959 3.gd pants ir transponēts ar likuma "Par piesārņojumu" 32.23 panta pirmo un otro daļu. Direktīvas 2023/959 3.ge pants transponēts ar likuma 32.23 panta otro daļu.
4) Direktīvas 2023/959 12. panta 3.-e punkta pirmā rindkopa ir transponēta ar noteikumu projekta 3. punktu. 12. panta 3.-e punkta otrā rindkopa saskaņā ar Eiropas Komisijas transponēšanas tabulām nav dalībvalstīm jātransponē. Direktīvas 2023/959 12. panta:
- 2. punkta prasības ir transponētas likuma "Par piesārņojumu" 32.27 panta trešajā daļā;
- 3. punkta prasības ir transponētas likuma "Par piesārņojumu" 32.27 panta ceturtajā daļā;
5) 12. panta 3.-a punkts saskaņā ar Eiropas Komisijas transponēšanas tabulām nav dalībvalstīm jātransponē, jo Eiropas Komisija to ievieš caur Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122 (2019. gada 12. marts), ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
349. un 355. pants
4.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas 2023. gada 19. decembra lēmums (ES) Nr. 2023/2895, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.-d punktā minēto salu un ostu sarakstu un minētās direktīvas 12. panta 3.-c punktā minēto starptautisku publisko pakalpojumu līgumu vai starptautisku sabiedrisko pakalpojumu saistību sarakstu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I un II pielikums
2. un 3. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
HELCOM rekomendācija 25/7 (pielikums)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Pielikums
1. pielikums
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nē.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/0d43107c-28c6-4399-93d4-5f694cd238df
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības ietvaros viedokļi un komentāri netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jūras transporta darbības emitētās emisijas ievērojami ietekmē vidi, galvenokārt izraisot gaisa un ūdens piesārņojumu, trokšņu piesārņojumu, kā arī veicina klimata pārmaiņas. Jūras transporta darbības emitē ievērojamu CO₂, CH4 un N2O apjomu, kas veicina klimata pārmaiņas.
Lai ierobežotu ietekmi uz vidi un nodrošinātu kontrolētu darbību gan jūras transportam, kas ir ietverts ES ETS, gan jūras transportam, kas pilda tikai monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumus, ir vajadzīga vienota kārtība kādā ES tiek veikts monitorings, ziņošana un verifikācija minētās darbības. Ministru kabineta noteikumu projekts veicinās piesārņojošu darbību samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību.
Lai ierobežotu ietekmi uz vidi un nodrošinātu kontrolētu darbību gan jūras transportam, kas ir ietverts ES ETS, gan jūras transportam, kas pilda tikai monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumus, ir vajadzīga vienota kārtība kādā ES tiek veikts monitorings, ziņošana un verifikācija minētās darbības. Ministru kabineta noteikumu projekts veicinās piesārņojošu darbību samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam, kas papildinās jau esošo Latvijas regulējumu. Papildus, noteikumu projektā noteiktās normas palīdzēs samazināt SEG emisijas kuģniecības nozarē.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi