Anotācija

Noteikumu Nr. 889 21. punkts nosaka, ka specifiskā atbalsta projekta iesniedzējs ir: 
1) biedrība, nodibinājums un cita privāto tiesību juridiska persona, valsts iestāde, atvasināta publiska persona, pašvaldības iestāde vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē; 
2) pašvaldība, kas projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē; 
3) pašvaldība, kas projekta iesniegumu iesniedz pašvaldības kultūras iestādes, kas ir reģistrētas ar vienoto pašvaldības reģistrācijas numuru un kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, vārdā. 

Tāpat Noteikumu Nr. 889 22. punkts nosaka, ka projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – biedrību, nodibinājumu vai citu privāto tiesību juridisku personu, valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, pašvaldības iestādi vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē. 

Nepieciešams tehniski precizēt Noteikumu Nr. 889 21. punktā noteikto projekta iesniedzēju juridisko statusu:
1) atsevišķi neizdalot pašvaldības iestādi kā projekta iesniedzēju, jo atbilstoši Pašvaldību likuma 2. panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā noteiktajam pašvaldība ir atvasināta publiska persona, savukārt pašvaldības iestāde ir pastarpinātā pārvalde, kuru dome izveido pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, attiecīgi atvasinātas publiskas personas statuss ietver pašvaldību, kuras funkcijas īsteno pašvaldības iestādes;
2) nošķirot Noteikumu Nr. 889 21.1. apakšpunktā terminus “valsts kapitālsabiedrība” un “pašvaldības kapitālsabiedrība” atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nošķir šos terminus;
3) precizējot, ka pašvaldība kā atvasināta publiska persona projekta iesniegumu var iesniegt tikai ar sadarbības partneri, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, ja pašvaldība pati nav izveidojusi attiecīgās nozares iestādi, tai skaitā kultūras funkciju neīsteno pašvaldības iestādes struktūrvienība. Attiecīgi nepieciešams papildināt 21.2. apakšpunktu;
4) svītrojot 21.3. apakšpunktu, jo gadījumos, ja pašvaldība ir izveidojusi kultūras iestādi, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, pašvaldība projekta iesniegumu iesniedz atbilstoši Noteikumu Nr. 889 21.1. apakšpunktam.

Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 889 22. punkts, kas nosaka sadarbības partneru loku, neparedz situāciju, ka projektu varētu īstenot projekta iesniedzējs, kura pamatdarbība ir kultūras un radošajā nozarē, sadarbībā ar sadarbības partneri, kura īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas objekts, kurā plānotas investīcijas, nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.  889, paplašinot sadarbības partneru loku. 

Tāpat nepieciešams tehniski precizēt Noteikumu Nr. 889 24. punktā noteikto prasību attiecībā uz nomas tiesībām. Tā kā noma ir viens no īpašuma lietošanas veidiem, Noteikumu Nr. 889 24. punktā nomas tiesības nav nepieciešams atsevišķi izdalīt.

Vienlaikus, atsaucoties uz Labklājības ministrijas kā atbildīgās institūcijas par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” koordināciju sagatavotajiem grozījumiem vadlīnijās “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (aktualizēts 26.02.2025.), kas tai skaitā paredz precizēt horizontālā principa rādītāju definīcijas atbilstoši juridiskajai tehnikai, nemainot tās pēc būtības, Projekts paredz atbilstoši precizēt Noteikumos Nr. 889 iekļautā horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāja nosaukumu. 

Ar Projektu Noteikumos Nr. 889 tiek veikti šādi grozījumi: 

Precizēts Noteikumu Nr. 889 21. punkts, nosakot, ka specifiskā atbalsta projekta iesniedzējs ir:
1) biedrība, nodibinājums un cita privāto tiesību juridiska persona, valsts iestāde, atvasināta publiska persona, valsts kapitālsabiedrība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;
2) pašvaldība, kas projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, ja pašvaldība nav izveidojusi iestādi, kas darbojas kultūras vai radošajā nozarē.
 
Papildināts Noteikumu Nr. 889 22. punkts, nosakot, ka projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri:
1) biedrību, nodibinājumu vai citu privāto tiesību juridisku personu, valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;
2) valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas objekts, kurā plānotas investīcijas. 

Noteikumu Nr. 889 20. punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma  atvasinātai publiskai personai, pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskai personai nepārsniedz 90 procentus un biedrībai vai nodibinājumam 95 procentus no projektam piešķirtā Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējuma. 
 
Ņemot vērā to, ka avansa un starpposma maksājuma kopsummas apmērs neattiecas uz valsts iestādi, tehniski precizēts Noteikumu Nr. 889 20. punkts, svītrojot atsauci uz valsts iestādi.   

Precizēts Noteikumu Nr. 889 24. punkts, dzēšot vārdu “noma”, ņemot vērā, ka noma ir viens no īpašuma lietošanas veidiem.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris, kura īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas objekts, nodrošina, ka infrastruktūra, kurā veiktas investīcijas, visā projekta pārskata periodā tiek izmantota kultūras mērķim. Projekta pārskata periods jeb projekta dzīves cikls ir projekta ietvaros iegādātās vai radītās infrastruktūras vai aprīkojuma amortizācijas periods jeb lietderīgās lietošanas laiks.
Projektiem, kuriem sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, projekta pārskata periods ir vismaz pieci gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas, savukārt projektiem, kuriem sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, projekta pārskata periods ir vismaz desmit gadi, ko nosaka, sākot no projekta ietvaros radītās vai uzlabotās infrastruktūras lietderīgās lietošanas uzsākšanas brīža.

Atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem vadlīnijās “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, precizēts Noteikumu Nr. 889 33.3. apakšpunktā noteiktais rādītājs no redakcijas “objektu skaitu, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība” uz šādu redakciju “objektu skaitu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība”. 

Papildus Kultūras ministrija 2025. gada 3. martā uzsāka specifiskā atbalsta projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju grozījumu izskatīšanu ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā rakstiskās procedūras ietvaros un specifiskā atbalsta projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju grozījumi apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas rakstiskajā procedūrā ar 10.04.2025. lēmumu Nr. 2025/5.2-6/16/27. Dokumenti pieejami Uzraudzības komitejas e-portfelī (datums: 03.03.2025.).

Specifiskā atbalsta kritēriju grozījumi definē specifiskā atbalsta ietvaros īstenojamās organizācijas darbības stratēģijas sociālekonomiskos ieguvumus, kā arī papildina kvalitātes vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku
 
Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izvērtēs, vai nepieciešams veikt grozījumus specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases nolikumā, ja specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases nolikums uz Projekta spēkā stāšanās brīdi būs apstiprināts.