Anotācija (ex-ante)

Zināšanu ekonomika balstās uz cilvēkkapitāla attīstību un tā produktivitāti, tādējādi aktuāla ir ikviena indivīda potenciāla, talantu un spēju pilnveide, ko vislabāk var nodrošināt individuāla pieeja nepieciešamo kompetenču apguvei. Lai varētu īstenot individualizētas mācības, ir nepieciešamas izmaiņas izglītības organizācijā, t.sk., ievērojot diferenciāciju mācību procesā un sekojot ikviena indivīda sniegumam un tā progresam, savukārt, no otras puses nevajadzētu pieļaut izglītības piedāvājuma fragmentāciju. IAP2027 paredz, ka tehnikumi (līdz 03.03.2022. grozījumiem PIL - profesionālās izglītības kompetences centri) tiks attīstīti kā nacionāla līmeņa metodiskie centri savai darbībai prioritārās nozarēs, lai veicinātu savstarpēji papildinošu vispārējās un profesionālās izglītības satura un darba vidē balstītu mācību īstenošanu, kā arī efektīvu un koordinētu tehnikumu un nozares sadarbību.
Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 24. novembra ieteikums Nr. 2020/C 417/01 par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai nosaka, ka  viens no profesionālās izglītības un apmācības mērķiem ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū. To nodrošinot formālā un neformālā vidē, visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos, tostarp attiecīgā gadījumā terciārajā līmenī, tai skaitā absolventu, kas strādā, īpatsvaram vajadzētu būt vismaz 82 % un vismaz 60 % absolventu, kuri nesen absolvējuši izglītības iestādi, profesionālās izglītības un apmācības laikā ir izmantojuši mācīšanos darbavietā. IAP2027 paredz arī līdz 2027.gadam palielināt to pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību ieguvušo īpatsvaru, kuri turpina mācības profesionālajā izglītībā attiecīgi no 34,5% 2018.gadā līdz 45% 2027.gadā pēc pamatizglītības iegūšanas un no 5,7% 2018.gadā līdz 7% 2027.gadā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas (IAP2027 rezultāta rādītāji 2.4.2. un 2.4.3.), pilnveidojot profesionālās izglītības piedāvājumu un kvalitāti, palielinot šī izglītības veida pievilcību un paaugstinot prestižu, kā arī izmaksu efektivitāti.  IAP2027 paredz izcilības attīstību profesionālajā izglītībā, palielinot to profesionālās izglītības audzēkņu īpatsvaru, kuri iegūst vērtējumu “teicami” un “izcili” profesionālās kvalifikācijas eksāmenos no 24,5% 2018.gadā līdz 27% 2027.gadā, kā arī vērtējumu “labi” un “ļoti labi” ieguvušo īpatsvaru no 49% 2018.gadā līdz 52% 2027.gadā. IAP2027 paredz arī rīcībpolitikas attīstību un īstenošanu, lai palielinātu profesionālās izglītības programmās uzņemto un absolvējušo skaita attiecību no 54% 2018.gadā līdz 70% 2027.gadā. 
Arī OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)) Latvijas Prasmju stratēģijas Novērtējumā un rekomendācijās (2020) secina, ka  Latvijā profesionālo izglītību var stiprināt, samazinot atbiruma procentu (2014./15. m.g. atbira 17 % no visiem profesionālās izglītības audzēkņiem) un uzlabojot līdzdalību un izglītības kvalitāti.
Saskaņā ar IAP2027 norādīto viens no izaicinājumiem profesionālajā izglītībā ir mūsdienu vajadzībām nepietiekami atbilstošs izglītības piedāvājums pieaugušajiem. Līdz ar to salīdzinoši zema darba produktivitāte Latvijā tiek minēta kā valsts ekonomisko attīstību kavējošs faktors gan Eiropas Komisijas, gan OECD, gan arī Latvijā veiktos pētījumos un izvērtējumos. Galvenie iemesli - nepietiekamas uzņēmēju un darbaspēka prasmes, it īpaši, digitālajās tehnoloģijās, zaļajās prasmēs un citās augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās.
Savukārt šādās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu deklarācijās: “Deklarācija par Eiropas Savienības zaļo un digitālo transformāciju” (The Declaration on a Green and Digital Transformation of the EU), “Deklarācija par Eiropas datu vārtejām kā galveno Eiropas Savienības digitālās desmitgades elementu” (Declaration on European Data Gateways as a key element of the EU’s Digital Decade) un “Deklarācija par Eiropas Savienības jaunuzņēmumu nāciju izcilības standartu” (Declaration on the EU Startup Nations Standard of Excellence), ir uzsvērts, ka digitālo tehnoloģiju pārdomāta izmantošana ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina rīcību klimata un vides ilgtspējas jomā, uzlabojot energoefektivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti un atvieglojot aprites ekonomiku, tādējādi labāk sadalot resursus, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojumu, novēršot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides degradāciju. Vienlaikus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozarei jānodrošina videi draudzīgu digitālo tīklu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešana. Eiropa var globāli konkurēt zaļo tehnoloģiju tirgū, jo īpaši veicinot inovatīvas tehnoloģijas, zemas jaudas (zema energopatēriņa) elektroniku un IKT risinājumu vides ilgtspējību. Līdz ar to, tiek atzinīgi vērtēta Eiropas Zaļās digitālās koalīcijas izveide, kas paātrinās IKT nozares pāreju uz ilgtspējīgu, aprites un nulles piesārņojuma ekonomiku, vienlaikus veicinot inovatīvu, ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību un ekonomiku. Tas nozīmē, ka ir nepieciešami darbinieki ar  jaunām, aktuālajām prasmēm.
Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gadam plānošanas periodā no 2016.gada 16.decembra līdz 2022.gada 31.decembrim  specifiskā atbalsta mērķa 8.5.2. “Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai” ietvaros Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – VISC) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, biedrību "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" un Izglītības kvalitātes valsts dienestu īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu (Nr. 8.5.2.0/16/I/001 "Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai") (turpmāk – SAM 8.5.2. projekts), kura ietvaros ir izveidots profesionālās izglītības saturs ar funkcionālās analīzes metodi aktualizētas 14 noteiktajās Nozaru kvalifikāciju struktūras un izveidota viena jauna “Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektors”, lai tās vēl vairāk atbilstu izglītības piedāvājumam darba tirgus prasībām, saskaņā ar Nozaru kvalifikāciju ietvarstruktūrām aktualizēti un izstrādāti profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī izstrādāts profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju un nodrošinot nepieciešamos mācību līdzekļus programmu kvalitatīvai īstenošanai, lai tādā veidā pilnveidotu nozaru kvalifikācijas sistēmu. Kopējais projekta attiecināmais finansējums šim projektam bija 12 572 584 euro (ESF finansējums – 10 686 696 euro).
Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gadam plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 8.5.1. “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim turpinās Eiropas Sociālā fonda projekta (Nr.8.5.1.0/16/I/001 “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”) (turpmāk – SAM 8.5.1. projekts) īstenošana, kura ietvaros plānots palielināt kvalificētu izglītības iestāžu izglītojamo skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai darba devēja vadītās praktiskās mācībās un mācību praksēs un sekmēt uzņēmumu iesaisti mācību prakšu un darba vidē balstītu mācību īstenošanā. Kopējais projekta attiecināmais finansējums 15 598 062 euro (ESF finansējums – 13 258 352 euro). Šī projekta ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim tiek sniegts atbalsts iesaistei darba vidē balstītās mācībās (turpmāk – DVB mācības) 4 150 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, bet atbalstu iesaistei mācību praksēs uzņēmumos saņems vismaz 15 125 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu, kā arī tiek stiprinātas uzņēmumu spējas īstenot mācību prakses un darba vidē balstītas mācības. Pamatojoties uz SAM 8.5.1. projekta pieredzi un izveidojušos sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un izglītojamiem, kā arī, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, turpmāk nepieciešams pilnveidot DVB mācību īstenošanas nosacījumus profesionālās izglītības sistēmas ietvaros, tai skaitā turpinot profesionālās izglītības satura īstenošanas pielāgošanu DVB formai.
2022.gada 1.aprīlī ir stājušies spēkā būtiski grozījumi Profesionālās izglītības likumā (turpmāk – PIL), kuros ir noteikts juridiskais ietvars IAP2027 mērķiem atbilstošai profesionālās izglītības rīcībpolitikas attīstībai, tai skaitā paredzot Profesionālo kvalifikāciju sistēmā (nozaru kvalifikāciju sistēmās) norādīt ne tikai nozares kvalifikāciju struktūras, profesiju standartus un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības un profesionālās izglītības saturu, bet arī profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas novērtēšanas, atzīšanas un piešķiršanas nosacījumus. Līdz ar to profesionālās izglītības satura regulārai aktualizēšanai un pilnveidei jānotiek, pārskatot nozaru kvalifikāciju struktūras, tas nozīmē - nosakot sistēmisko pieeju un metodiskos paņēmienus aktuālo prasmju, jaunu profesionālo kvalifikāciju iekļaušanai vai izslēgšanai /izkļaušanai struktūrā, profesionālo kvalifikāciju atpazīstamības Eiropas darba tirgū nodrošināšanai, profesionālajai kvalifikācijai darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļas noteikšanai.
Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) vidēja termiņa darba tirgus prognozēs skaidri iezīmējas tendence, ka pieaug pieprasījums pēc piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa nodarbinātajiem, kuri spēj formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas savā profesijā, atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu risināšanai, piedalīties attiecīgās profesionālās jomas attīstībā, parādīt, ka izprot attiecīgās profesijas vietu plašākā sociālā kontekstā, kā arī veicināt pieaugušo tālākizglītību. Risinot šo izaicinājumu, PIL grozījumos ir paredzēts, ka tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas.
PIL grozījumos kā viens no tehnikuma darbības mērķiem ir reģionāli vai nozaru griezumā īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību. Profesionālās izglītības programmu moduļi ir strukturēti “veicamajos darbos” un profesionālajā izglītībā šobrīd nav pieejamu atbilstošu metodisko materiālu, kas palīdzētu pedagogiem tehnikumos veidot metodiskos materiālus moduļu apguvei, kas balstīti uz sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem atlasītu/ atbilstošu saturu, ir nelieli apjomā un tai skaitā  veicina  moduļa satura praktisku apguvi.
Atbilstoši PIL 28.pantam, DVB mācības ir profesionālās izglītības programmas klātienes īstenošanas  forma, kas savu īstenošanas nosacījumu dēļ prasa papildu finansējumu. Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.484 “Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības”, izglītības iestāde ir tā, kas organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības izglītojamam, kas notiek pie komersanta, iestādē, pie atvasinātas publiskas personas, biedrībā, nodibinājumā, pie fiziskas personas, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, pašnodarbinātā vai individuālajā (ģimenes) uzņēmumā. Turklāt, lai profesionālās izglītības iestāde varētu pretendēt uz tehnikuma statusu, atbilstoši PIL 16.¹ pantā noteiktajam, DVB mācību īstenošana ir iekļauta kā viens no rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī DVB mācību īstenošana ir viens no tehnikumu darbības mērķiem. Savukārt, atbilstoši PIL 12.pantam, Nozaru ekspertu padomes veicina darba devēju sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm darba vidē balstītu mācību atbalstīšanā un arī profesionālās izglītības iestādes konventi, atbilstoši PIL 17.¹ pantā noteiktajam, veicina profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā. Lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības, nepieciešams izstrādāt sadarbības mehānismu, tai skaitā DVB mācību izmaksu struktūru un finansēšanas modeli.
PIL grozījumos, kuri stājās spēkā 2022.gada 1.aprīlī, noteikto rīcībpolitikas attīstības virzienu un normatīvā ietvara īstenošanai ir nepieciešama gan atbilstoša valsts pārvaldes iestāžu, izglītības iestāžu un sociālo un sadarbības partneru, kā arī visu nozaru saskaņota darbība un attiecīgs finansējums tās nodrošināšanai.

Rīcībpolitikas attīstība un būtiskākās izmaiņas profesionālās izglītības jomā līdz šim ir tikušas īstenotas ar Eiropas Savienības fondu investīcijām. 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekts nodrošinās pēctecību Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenoto SAM 8.5.1. un SAM 8.5.2.projektu darbībām, kurās tika  nodrošināta gan profesionālās izglītības satura un digitālo mācību līdzekļu un resursu attīstība, gan nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide, gan sniegts atbalsts profesionālas izglītības audzēkņiem mācību prakšu un darba vidē balstītu mācību īstenošanai uzņēmumos.  
Latvijas Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros plānotajā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajam 4.2.2.9. pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 19 749 589 euro (tai skaitā, ESF+ 16 787 150 euro) un tā ietvaros ir paredzētas investīcijas profesionālās izglītības satura attīstībai mūžizglītībā, tai skaitā, pielāgojot prasmes digitālās un zaļās pārkārtošanās procesam un aprites ekonomikai, profesionālās izglītības metodiskā darba attīstībai un vadībai, sadarbības attīstībai ar nozarēm profesionālās izglītības īstenošanai, tai skaitā darba vidē balstītu mācību pieejas attīstībai, inovāciju, izcilības un prasmju meistarības attīstībai profesionālajā izglītībā. 
  
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanas rezultātā tiks sniegts atbalsts profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem izglītības kvalitātes uzlabošanai un satura elastībai,  identificējot darba tirgū aktuālās prasmes  un ieviešot  tās profesionālās izglītības saturā, veicot esošo mācību līdzekļu kartējumu un jaunu mācību un metodisko līdzekļu izstrādi vai iegādi, kā arī pārbaudījumu programmu paraugu izstrādi un to satura aprobāciju, nodrošinot izstrādātā profesionālās izglītības satura un nozaru profesionālo kvalifikāciju kopuma vienotas pārvaldības digitālās platformas “Profesionālo kvalifikāciju sistēma” (turpmāk – e‑PKS)  izveidi un darbību, atbalstot nozaru ekspertu padomju, VISC un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma izveidi un īstenošanu attiecībā uz visiem profesionālās izglītības satura izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas procesiem, profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principu un sistēmas izveidei un īstenošanai, tai skaitā, metodisko jomu stiprināšanai, profesionālās izglītības iestāžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai. Plānotais un pieejamais finansējums 10 399 589 euro (tai skaitā ESF+ 8 839 650 euro). Atlases kārtu plānots organizēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.  Plānotais finansējuma saņēmējs: VISC.  
  
Attiecīgi otrās kārtas ietvaros atbalsts plānots prasmju meistarības konkursu organizēšanai nacionālajā (SkillsLatvia) un starptautiskajā (EuroSkills, WorldSkills) līmenī un talantu attīstības atbalstam. Indikatīvi plānotais un pieejamais finansējums 3 850 000 euro (tai skaitā ESF+ 3 272 500 euro). Atlases kārtu plānots organizēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Potenciālais finansējuma saņēmējs: Valsts izglītības attīstības aģentūra.  
Savukārt trešās kārtas ietvaros atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu partnerības projektiem inovāciju ieviešanai un labās prakses pārnesei, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālajā izglītībā. Indikatīvi plānotais finansējums 5 500 000 euro (tai skaitā ESF+ 4 675 000 euro), tai skaitā, 3 115 993 euro elastības finansējums. Atlases kārtu plānots organizēt atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, 2024.gadā. Potenciālie finansējuma saņēmēji: profesionālās izglītības iestādes.  
  
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.2.9. pasākuma pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.  
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas mērķis ir attīstīt sistemātisku profesionālās izglītības satura pilnveides koordinēšanas mehānismu un nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību profesionālās izglītības satura īstenošanā, identificējot darba tirgū aktuālas prasmes un ieviešot prasmes izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai un nodrošināt profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa izstrādi, kā arī pilnveidot profesionālās izglītības mācību procesa rezultātu novērtēšanu.  
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un tā īstenošanas pārraudzību, profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno modulārās profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, vai modulārās profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešā, ceturtā un  piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (turpmāk – profesionālās izglītības iestāde) un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie.  
  
4.2.2.9. pasākuma pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 399 589 euro, ko veido ESF+ finansējums – 8 839 650 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 559 939 euro. 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros nav plānots elastības finansējums. 4.2.2.9. pasākuma pirmā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.  
  
Projekta iesniedzējs 4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānots VISC, savukārt kā projekta sadarbības partneri ar finansiālu atbalstu plānoti - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Izglītības kvalitātes valsts dienests un profesionālās izglītības iestādes.   
VISC izvēlēts kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, ņemot vērā VISC noteiktās funkcijas [1], tai skaitā, nodrošināt profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības satura izstrādi atbilstoši valsts standartiem un koordinēt interešu izglītības sistēmas darbību un īstenot atbalsta pasākumus izglītojamo personības attīstībai, spēju un talantu pilnveidei, kā arī lielo pieredzi profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumu ieviešanā, sadarbībā ar Nozares ekspertu padomēm, profesionālās izglītības iestādēm un citām nozari pārstāvošām institūcijām un pieredzi līdzīga atbalsta sniegšanā iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā. Īstenojot projektu kopā ar sadarbības partneriem tiks samazināts administratīvais slogs iesaistītajām pusēm, attiecīgi arī administratīvās izmaksas, un atbalsta sniegšana notiks pēc vienotiem principiem. 
  
4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi paredz, ka:  
1. noteikumu projekta 18.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un ieviešana izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanai un nozaru transformācijai) ieviešanai:  
a) Latvijā šobrīd ir noteiktas 15 Nozaru kvalifikāciju struktūras, kas ir definēts darba tirgus pieprasījums izglītībai: būvniecības, drukas un mediju tehnoloģiju, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, enerģētikas, kokrūpniecības (mežsaimniecība, kokapstrāde), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru, lauksaimniecības, mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektora, metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, pārtikas rūpniecības, skaistumkopšanas, tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas, transporta un loģistikas, tūrisma, uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas, kā arī ir nozares vai jomas, kas nav veidojušas savas Nozaru kvalifikāciju struktūras. Darba tirgū aktuālo prasmju noteikšanas un ieviešanas izglītības saturā principu un mehānismu izstrādei padziļināta analītika, ņemot vērā 4.2.2.9.pasākuma pirmajā kārtā pieejamo finansējumu, notiks tikai fokusētā apjomā, tāpēc tiks atlasītas tikai trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozares vai nozares sektori, kas ir definēti Nozaru kvalifikāciju struktūrās, ņemot vērā EM jaunākās prognozes darbaspēka piedāvājumā un pieprasījumā, kur līdz 2040. gadam vislielākais darbaspēka iztrūkums būs šādās tautsaimniecības nozarēs - informācijas un komunikācijas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, veselība un sociālā aprūpe, būvniecība, ieguves un apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība (https://www.em.gov.lv/lv/media/15413/download?attachment). Tikai EM jaunākajās prognozēs nodefinētajām un 4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas projekta sagatavošanas periodā atlasītajās nozarēs tiks noteiktas darba tirgū aktuālās prasmes ko nepieciešams ieviest izglītības saturā, vienlaikus izveidojot skaidru mehānismu šādu izvērtējumu un izmaiņu veikšanai visā profesionālās izglītības sistēmā. Prioritāri nozaru iesaistei ir izvirzīti šādi nosacījumi – nozares cilvēkresursus būtiski skar digitālā vai zaļā transformācija, nozarē ir stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kas palielina STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju absolventu īpatsvaru, tai skaitā ņemot vērā izglītojamo skaitu - Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādēs profesionālās vidējās izglītības posmā uz 01.10.2022. pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem ir 23 289 izglītojamie, citu ministriju padotībā esošajās iestādēs - 2389 (Aizsardzības ministrijas - 75, Iekšlietu ministrijas - 26, Kultūras ministrijas - 1897, Labklājības ministrijas - 22, Veselības ministrijas - 183, Zemkopības ministrijas - 186), pašvaldību iestādēs - 1388, citu dibinātāju iestādēs – 706 izglītojamie. Nozarei ir nepieciešama profesionālās izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšana, lai salāgotu darbaspēka pieprasījumu un profesionālās izglītības piedāvājumu. Nosakot projektā iesaistītās nozares tiks vērtēta arī attiecīgo Nozaru ekspertu padomju un uzņēmumu kapacitāte un ieinteresētība  nozares profesionālās izglītības attīstībā un jauninājumu ieviešanā.  
Kritēriju izstrāde projekta ietvaros atbalstāmo nozaru izvēlei ir plānoto projekta sadarbības partneru – LDDK, LOSP un LBAS uzdevums, ievērojot noteikumu projekta 12. un 30.punktā noteiktos nosacījumus atbalstāmo nozaru atlasei. Vienlaikus ir paredzēts, ka projekta rezultāti būs izmantojami visā profesionālās izglītības sistēmā, tai skaitā, ja nepieciešams, adaptējot atbilstoši jomas specifikai. 
Atbilstoši darba devēju organizāciju sniegtajai informācijai potenciāli dalībai projektā varētu tikt izvirzītas šādas nozares vai sektori – mašīnzinības, poligrāfija, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, transporta nozares dzelzceļa sektors, būvniecība, ķīmijas nozares vides sektors. EM identificētās tautsaimniecības nozares caur Nozaru ekspertu padomēm, pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma 12.pantu, koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, savukārt darba ņēmēju pusi pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, tad noteikumu projekta 18.1. apakšpunktā noteiktā atbalstāmā darbība tiks īstenota kā sadarbības partnerus piesaistot iepriekš minētās organizācijas. Lai precīzi noteiktu noteikumu projektā lietotajam terminam – "Latvijas ekonomikai būtisko nozaru  uzņēmumi" atbilstošos uzņēmumus, uzsākot projekta  darbības īstenošanu kopā ar sadarbības partneriem (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome), ievērojot noteikumu projekta 30.1.apakšpunktā noteiktos principus, kā arī ņemot vērā EM novērtējumu “Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats” https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment tiks definēti kritēriji un atlasītas atbilstošas nozares, kas ne tikai rada lielāko pievienoto vērtību valsts ekonomikai, bet arī, piemēram, nozares uzņēmumos notiek nepārtraukts digitālo tehnoloģiju ieviešanas process, kā arī notiek zaļā transformācija, ieviešot aprites ekonomiku, tai skaitā, ņemot vērā uzņēmumu straujāku pieauguma tempu saglabāšanos nekā vidēji tautsaimniecības nozarē, uzņēmumu konkurētspēju, arī  ārējos tirgos, izaugsmes pamatā noteiks produktivitātes pieaugums un citi parametri. Attiecīgi izvēlētās nozares ietvaros tiks identificēti uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti piedalīties profesionālās izglītības satura veidošanas un īstenošanas pasākumos un nodrošināt nepieciešamo  nozares ekspertīzi un attīstības vajadzības darbaspēkam;  
b) attīstot un īstenojot savstarpējo sadarbības koordinācijas mehānismu un nodrošinot vienotu metodoloģisko pieeju, kā galvenais snieguma rādītājs ir spēja sešu mēnešu laikā iestrādāt jaunās aktuālās prasmes nozaru kvalifikāciju struktūrās, profesionālajās kvalifikācijas prasībās, tai skaitā, kvalifikāciju daļās;  
c) veidojot un īstenojot profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principus un sistēmu galvenais snieguma rādītājs ir spēja sešu mēnešu laikā nodrošināt nozaru noteikto aktuālo prasmju, kas nostiprinātas profesionālās kvalifikācijas prasībās, ieviešanu atbilstošajās profesionālās izglītības satura komponentēs. 
  
2. noteikumu projekta 18.3.apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības – profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartēšanas uzdevums ir noskaidrot, vai un kādi mācību līdzekļi Latvijā un Eiropas Savienībā ir pieejami profesionālās kvalifikācijas prasībās definēto kompetenču un sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguvei, kas tiek īstenotas Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāžu īstenotajās modulārajās profesionālās izglītības programmās.  Plānots, ka profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartēšanu veiks iepirkuma rezultātā  un  atlasīto mācību līdzekļu satura atbilstību izvērtēs nozares eksperti. Kartējuma rezultātā tiks noskaidrotas profesionālās kvalifikācijas vai sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kam iztrūkst mācību līdzekļu, tas būs pamats to izstrādei. Savukārt digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde vai iegāde, ņemot vērā SAM 4.2.2.9. pasākuma pirmās atlases kārtai pieejamo finansējumu un veikto kartējumu, tiks uzsākta par prioritāti liekot tās profesionālās kvalifikācijas vai sasniedzamos mācīšanās rezultātus, kam tie iztrūkst visvairāk. Digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde tiks uzticēta profesionālās izglītības iestādēm, apjomu sadalot atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas  uzticētajai metodiskajai virsatbildības jomai. 
  
3. noteikumu projekta 18.4. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (digitālās platformas e–PKS izveide un uzturēšana) ieviešanai paredz šādas prasības:  
a) izstrādāt e–PKS tehnisko sistēmas risinājumu gada un sešu mēnešu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas un pārnest nepieciešamo profesionālās izglītības saturu divu gadu un sešu mēnešu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas;  
b) aprobēt e–PKS sistēmu, ievietojot tajā vismaz trīs Latvijas ekonomikai būtiskajās nozarēs noteiktās aktuālās prasmes visās profesionālās izglītības satura komponentēs;  
c) uzraudzīt e–PKS sistēmas ārējo lietošanu.  
Profesionālās izglītības satura ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesi  saistās ar kvalitātes procesiem un   noslēdzas ar profesionālās izglītības programmu licencēšanu un izglītības iestādes akreditāciju. Tehnikumi ir atbildīgi par profesionālās izglītības programmu izstrādi un īstenošanu, profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas organizēšanu, savukārt Izglītības kvalitātes valsts  dienests ir  atbildīgs par profesionālās izglītības programmu  licencēšanu un akreditāciju. Gan Izglītības kvalitātes valsts  dienests, gan  tehnikumi  ir paredzēti kā vieni no galvenajiem e-PKS  lietotājiem, lai nodrošinātu tajā ievietotās informācijas aktualitāti un  sasaisti ar Valsts izglītības informācijas sistēmu un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu, tādēļ ir nepieciešam šo institūciju iesaiste jau e-PKS izstrādes procesā un plānoto nodevumu pieņemšanā.  
  
4. Ņemot vērā projekta SAM 8.5.1. sasniegtos rezultātus un līdzšinējo nozaru iesaisti darba vidē balstītu mācību īstenošanā, kā arī to, ka PIL 16.² panta ceturtās daļas 2.apakšpunktā ir noteikts, ka viens no tehnikuma darbības mērķiem, atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai attīstības stratēģijai, ir sadarbībā ar nozares uzņēmumiem īstenot darba vidē balstītas mācības, bet 16.³ panta  ceturtās daļas 3.apakšpunktā ir noteikts, ka viens no mākslu izglītības kompetences centra darbības mērķiem, atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai attīstības stratēģijai, ir sadarbībā ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem nodrošināt izglītības programmu īstenošanu un prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē, neuzsverot DVB mācību komponenti. Tehnikumi vairāk sadarbojas ar nozarēm, kuru NEP koordinētāji ir Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, tāpēc finansējuma saņēmējs sadarbībā ar iepriekš minētajām divām organizācijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Izglītības kvalitātes valsts dienestu, kā arī konsultējoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un līdz 2024. gada 30. septembrim Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeli, kurš paredz vismaz šādas prasības:    
a) definēt profesionālās izglītības iestādes, izglītojamā un uzņēmuma savstarpējās sadarbības modeli un pienākumus darba vidē balstītu mācību ieviešanai, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību, palielinot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju absolventu īpatsvaru, kā arī nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi, tai skaitā, izveidojot finansējuma sadales modeli;  
b) noteikt darba vidē balstītu mācību izmaksu struktūru un finansēšanas modeli profesionālās izglītības iestādēm, izstrādājot vienas vienības standarta likmes metodiku;  
c) izstrādāt priekšlikumus darba vidē balstītu mācību īstenošanas  datu uzkrāšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā; 
d) noteikt darba vidē balstītu mācību uzraudzības procesu un metodiskā atbalsta nodrošināšanas modeli;  
e) pielikumā pievienot trīspusējas sadarbības līguma projektu par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu.  
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā VISC SAM 8.3.1.1. projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Nr. 8.3.1.1/16/I/002) ir izstrādājis mācīšanās platformu skolo.lv, kura ir veidota uz atvērtā koda mācību vadības sistēmas Moodle bāzes un bez maksas ir pieejama skolēniem un skolotājiem, lai sekmīgāk mācītos un mācītu gan klātienē, gan attālināti, kura arī turpmāk tiks lietota, tai skaitā profesionālajā izglītībā. Tādējādi, nodrošinot pēctecību, 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projektā, finansējuma saņēmējs un profesionālās izglītības iestādes izstrādātos un iegādātos digitālos interaktīvos mācību līdzekļus ievietos mācīšanās platformā skolo.lv.  

4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:  
1) iznākuma rādītājs –  nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;  
2) rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.  
Vienlaikus noteikumu projektā plānots arī šāds nacionālais rādītājs, kas sasniedzams līdz 2029. gada 31. maijam, par kura izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju – profesionālās izglītības iestādes, kas saņēmušas metodisko atbalstu – vismaz 19.  
Nacionālā rādītāja vērtība – vismaz 19 profesionālās izglītības iestādes noteikta, ņemot vērā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2021. gada 6. aprīļa rīkojumu Nr.  1-2e/21/119 „Par profesionālās izglītības kompetences centru uzdevumiem” profesionālās izglītības iestādēm atbilstoši nozaru sadalījumam, sadarbojoties nozaru pārstāvjiem un iesaistot izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas attiecīgajā metodiskajā jomā, noteikto metodiskā darba virsvadības jomu sadalījumu. 
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).  
 
 Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par: 
- noteikumu projekta 5.punktā minētā nacionālā rādītāja izpildi; 
- kopā ar noteikumu projekta 11.5. apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem uzkrāj datus par metodiskā darba ietvaros izstrādāto materiālu skaitu pa nozarēm platformā skolo.lv; 
- šādu horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāju, ja attiecināms - mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros  sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti). 
Datus par noteikumu projekta 5.punktā noteikto nacionālo rādītāju finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. 
 
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas noteikumu projekta 18. punktā noteiktās atbalstāmās darbības:  
1. darba tirgū aktuālo prasmju noteikšana un ieviešana izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai vismaz trijās Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, izglītības piedāvājuma fragmentācijas mazināšanai un nozaru transformācijai: 
1.1. nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības satura centra un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma attīstība un īstenošana, tostarp izstrādājot un aprobējot vienotu metodoloģisku pieeju visos satura nodrošināšanas, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā nozaru kvalifikāciju struktūru pilnveide jaunu prasmju ieviešanai, profesionālo kvalifikāciju prasību pilnveide, kvalifikāciju daļu noteikšana Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;  
1.2. profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principu un sistēmas attīstība un īstenošana visos satura nodrošināšanas, ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā, iekļaujot kompetencēs balstīta satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura izstrādi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī, nodrošinot nozares ekspertīzi izstrādātajam saturam, īstenošanai arī profesionālajā tālākizglītībā, moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu programmu paraugu izstrādi, nodrošinot moduļu un/vai kvalifikācijas daļas pārbaudījumu satura aprobāciju;  
2. sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, tai skaitā, iepriekšējā izglītībā neapgūtā izglītības satura apguvi nodrošinošas pieejas izveidi un jaunu modulāro profesionālās izglītības programmu izstrādi licencēšanai un licencēto modulāro profesionālās izglītības programmu pilnveidei Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajā, ceturtajā un piektajā līmenī;  
3. profesionālās izglītības mācību līdzekļu kartējuma izveide un digitālu interaktīvu mācību līdzekļu izstrāde un iegāde, kā arī pārbaudījumu programmu paraugu izstrāde un to satura aprobācija, moduļu un/vai kvalifikācijas daļu apguves nodrošināšanai, tai skaitā, darba vidē balstītu mācību īstenošanai;  
4. digitālās platformas “Profesionālo kvalifikāciju sistēma”  (turpmāk – e-PKS) izveide un uzturēšana, kas nodrošina izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību, funkcionālu un elastīgu satura izstrādi un pilnveidi, izglītības piedāvājuma fragmentācijas novēršanu, nodrošinot digitālā pakalpojuma komplektu satura izstrādātājiem, profesionālās izglītības īstenotājiem, nozaru ekspertu padomēm, profesionālās izglītības uzsācējiem un citiem interesentiem, nodrošinot:  
4.1. digitālās platformas e-PKS tehnisko izstrādi, aprobāciju, pilnveidi un uzturēšanu;  
4.2. digitālās platformas e-PKS satura komponenšu identificēšanu, izstrādi, pilnveidi nepieciešamā satura pārnesi (ievietošanu  digitālajā platformā e-PKS);  
5. profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidošana, nodrošinot stabilas un ekonomiski efektīvas sadarbības sistēmas izveidi starp profesionālās izglītības iestādēm un darba devējiem, kā prioritāti nosakot profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbību darba vidē balstītu mācību īstenošanai, lai nodrošinātu apgūtās profesionālās kvalifikācijas prasmes atbilstību darba tirgus faktiskajai situācijai un vajadzībām un sekmētu nozaru līdzdalību profesionāli kvalificētu nākotnes darbinieku sagatavošanā un atvieglotu profesionālās izglītības iestāžu beidzējiem darba gaitu uzsākšanu;  
6. informatīvu, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana projekta sadarbības partneriem un projekta mērķa grupai;  
7. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;  
8. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.  
  
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekta rezultātus varēs pielietot visā profesionālajā izglītībā, bet projekta īstenošanas laikā profesionālās izglītības iestādes dalībai projektā tiks izvēlētas, balstoties Profesionālā izglītības likuma 16.² panta tvērumā, galveno akcentu liekot uz metodiskā darba īstenošanas attīstību reģiona vai nozares ietvaros. Ņemot vērā, ka 4.2.2.9. pirmās kārtas projekts ir saturisks turpinājums SAM 8.5.2. projektam, tad tiks turpināts darbs pie modulārās pieejas profesionālajā izglītībā attīstības un nostiprināšanas, lai veicinātu mācību procesa individualizāciju.  Atbilstoši tam, cik lielā mērā modulārā pieeja profesionālās izglītības programmu īstenošanā ir/būs saistoša citu ministriju padotības vai privātajām profesionālajām izglītības iestādēm, tās attiecīgi ir paredzētas kā projekta rezultātu labuma guvēji. Tai skaitā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas veic Kultūrizglītības padomes koordināciju un komunikāciju, varēs izmantot un pielāgot savām vajadzībām 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros izstrādātos sadarbības koordinācijas mehānismu risinājumus, metodiskos materiālus un izmantot platformu “Profesionālo kvalifikāciju sistēma” izglītības kvalitātes un satura elastības nodrošināšanai kultūras un radošo industriju profesionālās izglītības īstenošanai.
Atbilstoši noteikumu projekta 18.1.apakšpunktā noteiktajam, padziļinātu analītiku izglītības satura izvērtēšanā plānots veikt primāri trīs Latvijas ekonomikai būtiskās nozarēs, ko definēs atbilstoši noteikumu projekta 30.punktā noteiktajiem kritērijiem, tai skaitā, nozarēs, ko raksturo stabils un ilgtspējīgs profesionālās izglītības piedāvājums, kas palielina STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) profesionālo kvalifikāciju absolventu īpatsvaru. Tādējādi 4.2.2.9.pasākuma 1.kārtas projektā kā sadarbības partneri ir noteikti Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, kā attiecīgās nozares Nozaru ekspertu padomes darbību koordinējošas institūcijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kā darba ņēmēju pusi pārstāvoša institūcija.
Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektora nozaru kvalifikāciju struktūru koordinējoša institūcija un tā pilnībā neatbilst noteikumu projekta 30.punktā definētajiem kritērijiem, tādējādi Latvijas Nacionālais kultūras centrs nav noteikts kā viens no 4.2.2.9.pasākuma 1.kārtas projekta potenciālajiem sadarbības partneriem, bet kā labuma guvējs.
Īstenojot noteikumu projekta 18.punktā minētās atbalstāmās darbības, labuma guvēji būs visas profesionālās izglītības iestādes, arī citu ministriju dibinātās profesionālās izglītības iestādes un privātās profesionālās izglītības iestādes, visas Nozaru ekspertu padomes un nozares pārstāvošās institūcijas, tai skaitā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs kā Kultūrizglītības padomes koordinācijas institūcija, pēc nepieciešamības piemērojot izstrādātos sadarbības mehānismus un procedūras, piedaloties mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumos. Šajos pasākumos tiks sniegta informācija par projekta ietvaros izveidotajiem procesu aprakstiem, t.sk., kādi principi profesionālās izglītības satura dokumentu izmaiņās tiks lietoti, lai analogi varētu to darīt arī citās tieši projektā neiesaistītajās profesionālajās izglītības iestādēs un organizācijās. Mērķkomunikācijas pasākumu ietvaros tiks sniegta arī informācija par digitālo mācību līdzekļu izstrādes plāniem un izstrādātajiem mācību līdzekļiem, e – PKS izstrādes gaitu un rezultātiem, lai iesaistītu profesionālās izglītības iestādes konkrētās sistēmas funkcionalitātes aprobācijā un lietošanā.  
  
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. maijam.  
Plānotā atbalsta ietvaros, tai skaitā, ir paredzēts nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda SAM 8.5.2.projekta un SAM 8.5.1. projektā sasniegto mērķu, darbību un rezultātu papildinātību un uzsākto procesu nepārtrauktību un pilnveidi, ņemot vērā 2022. gadā veiktos grozījumos PIL.  
Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu, tai skaitā, ievērojot Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā” (šobrīd saskaņošanas stadijā) noteiktās prasības. 
  
Projekta īstenošanas uzraudzību veic Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk – Padome). Padomes sēdes projekta uzraudzības jautājumos tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Projekta īstenošanas uzraudzību veic Padomes nolikumā minētie pārstāvji, eksperta statusā bez balsstiesībām pieaicinot atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus. Atbilstoši Padomes nolikuma funkcijām finansējuma saņēmējs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā informē un iesniedz informāciju Padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem un atgriezenisko saiti no profesionālās izglītības iestādēm, kā arī problēmām un riskiem projekta īstenošanā un citiem jautājumiem. Padome  ir izveidota, lai sekmētu valdības, darba devēju un darbinieku (arodbiedrību) organizāciju sadarbību cilvēkresursu attīstības, izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā. Apakšpadome  darbojas atbilstoši nolikumam (https://www.mk.gov.lv/lv/nacionalas-trispusejas-sadarbibas-padomes-2021-gada-27-aprila-sedes-darba-kartiba), un ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (https://likumi.lv/ta/id/50778-nacionalas-trispusejas-sadarbibas-padomes-nolikums) institucionālās sistēmas sastāvdaļa.
Atbilstoši noteikumu projekta 34.punktā noteiktajam Padome projekta īstenošanas uzraudzībā veic šādus uzdevumus:
- izskata finansējuma saņēmēja iesniegtos pārskatus par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā sasniegto rezultātu progresu, saturisko kvalitāti un ilgtspēju, kā arī atbilstību projekta mērķim un sniedz ieteikumus finansējuma saņēmējam;
- analizē projekta īstenošanas problēmas, apdraudējumus un riskus un sniedz finansējuma saņēmējam priekšlikumus projekta īstenošanas pilnveidei, lai sekmētu projekta efektīvu un kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu atbilstoši projekta mērķim;
Padomei, veicot projekta īstenošanas uzraudzību, ir tiesības:
- uzaicināt piedalīties Padomes sēdēs ar padomdevēju tiesībām valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī noteikumu projekta 11. punktā minēto projekta sadarbības partneru pārstāvjus;
- projekta īstenošanas uzraudzības aktuālos jautājumos sadarboties ar ekspertiem, ministrijām, to padotībā esošajām iestādēm un citām valsts institūcijām;
- lūgt projekta īstenošanas uzraudzībai aktuālo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm;
- sniegt priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai un finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas pilnveidei.

Projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju pēc projekta noslēguma plānots nodrošināt no VISC valsts budžeta līdzekļiem (budžeta apakšprogramma 42.06.00 "Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana"), tai skaitā, sasniegto rezultātu turpmākai attīstībai iespēju robežās piesaistot ES fondu vai citu programmu finansējumu.  
  
Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.9. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.  
ESF+ projekta ievaros tiešās attiecināmās izmaksu pozīcijas definētas noteikumu projekta 20. punktā.  
  
Noteikumu projekta 18.punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai ir plānots piemērot šādas izmaksu metodes:  
18.1.1.apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkums savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma izstrādei; fiksētās summas maksājuma metode vismaz trīs nozaru caurskatīšanai, identificējot jaunās prasmes, aktualizējot nozaru kvalifikāciju struktūras (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija un/vai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome); vienas vienības izmaksu metode ieviešot jaunās prasmes profesionālo kvalifikāciju prasībās un nodefinējot sasniedzamos mācīšanās rezultātus (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome);  
18.1.2. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – vienas vienības izmaksu metode jauno prasmju ieviešanai modulāro profesionālās izglītības programmu paraugu, moduļu pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturā (īstenotāji tehnikumi); vienas vienības izmaksu metode modulārās izglītības programmas satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura ekspertīzei (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome); faktiskās izmaksas – iepirkums jaunu prasmju ieviešanai jaunā profesionālās izglītības saturā; faktiskās izmaksas – jaunu profesionālās izglītības programmu licencēšana;  
18.2. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – fiksētās summas maksājuma metode (īstenotājs Izglītības kvalitātes valsts dienests);  
18.3. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkums mācību līdzekļu kartējumam; vienas vienības izmaksu metode digitālu interaktīvu mācību līdzekļu (moduļu satura izklāstu) izstrādei un moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu paraugu izstrādei un to satura aprobācijai (īstenotāji tehnikumi), faktiskās izmaksas – iepirkums gatavu digitālu mācību līdzekļu iegādei;  
18.4.1. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkumi digitālas platformas “Profesionālo kvalifikācijas sistēmu” tehniskās specifikācijas izstrādei un platformas izstrādei;  
18.4.2. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkums satura komponenšu pārnesei digitālajā platformā “Profesionālo kvalifikāciju sistēma”;  
18.5. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkums profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību sadarbības un īstenošanas modeļa pilnveidošanai; vienas vienības izmaksu metode darba vidē balstītu mācību uzņēmumu kopu un klāsteru izveidei PKP īstenošanai (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome);  
18.6. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkums;  
18.7. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās attiecināmās izmaksas, kurām piemēro netiešo izmaksu likmi 15% apmērā;  
18.8. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai – faktiskās izmaksas – iepirkums.  
Noteikumu projekta 18.7.apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības - projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas atlīdzību izmaksas līdz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai tiek plānotas kā tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas, kurām piemēro netiešo izmaksu likmi 15%.
Projekta ieviesējs un sadarbības partneri tiek plānoti tiešās valsts pārvaldes iestādes, kurām personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
Ņemot vērā, ka ar 2022.gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas vadlīnijās “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām  un to piemērošana  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu (aprēķini ir iepriekš noteikti, taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi) piemērošanu 4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanā, MK sēdes protokollēmumā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2025. gada 30.jūnijam nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām.
20.2.2.apakšpunktā minētais darba vietu aprīkojums tiks iegādāts uz iepirkuma pamata un attiecināts kā faktiskās izmaksas.  
Projekta ieviešanai plānots nodrošināt astoņu vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi:
1. noteikumu projekta 18.1.1.apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai: 
a) fiksētās summas maksājuma metodika vismaz trīs nozaru caurskatīšanai, identificējot jaunās prasmes, aktualizējot nozaru kvalifikāciju struktūras (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija un/vai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome);  
b) vienas vienības izmaksu metodika ieviešot jaunās prasmes profesionālo kvalifikāciju prasībās un nodefinējot sasniedzamos mācīšanās rezultātus (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome);   
2. noteikumu projekta 18.1.2. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai:  
a) vienas vienības izmaksu metodika jauno prasmju ieviešanai modulāro profesionālās izglītības programmu paraugu, moduļu pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturā (īstenotāji tehnikumi);  
b) vienas vienības izmaksu metodika modulārās izglītības programmas satura un profesionālās kvalifikācijas eksāmena satura ekspertīzei (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome);  
3. noteikumu projekta 18.2. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai: 
a) fiksētās summas maksājuma metodika sistēmisku atbalsta risinājumu izstrādāšanas izglītības kvalitātes un satura elastības nodrošināšanai   (īstenotājs Izglītības kvalitātes valsts dienests);   
4. noteikumu projekta 18.3. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai:  
a) vienas vienības izmaksu metodika digitālu interaktīvu mācību līdzekļu (moduļu satura izklāstu) izstrādei un moduļu un/vai kvalifikācijas daļu pārbaudījumu paraugu izstrādei un to satura aprobācijai (īstenotāji tehnikumi); 
5. noteikumu projekta 18.5. apakšpunktā noteikto darbību ieviešanai: 
a) vienas vienības izmaksu metodika darba vidē balstītu mācību uzņēmumu kopu un klāsteru izveidei  profesionālās kvalifikācijas prasību īstenošanai (īstenotāji Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome);   
6. noteikumu projekta 18.7.apakšpunktā noteiktās darbības ieviešana projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas atlīdzību izmaksas līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai tiek plānotas kā tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas, kurām piemēro netiešo izmaksu likmi 15%. Projekta īstenošanas laikā paredzēts izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībām. 

Uzņēmuma un piegādes līgumus iepirkumu rezultātā projektā plānots slēgt par vismaz šādām pozīcijām:  
- nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības satura centra un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma projekta izveide;  
- jaunu profesionālo kvalifikāciju modulārās profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādei;  
- mācību līdzekļu kartēšanai;  
- digitālās platformas e-PKS tehniskās specifikācijas izstrādei,  izveidei un uzturēšanai;  
- digitālās platformas e-PKS satura pārnesei;  
- mācību pasākumu, semināru, darba grupu un konferenču organizēšanai un īstenošanai projekta sadarbības partneriem un projekta mērķa grupai;  
- transporta pakalpojumiem;  
- jaunradītu darba vietu aprīkojuma iegādei, un citiem pakalpojumiem.  
  
Pasākuma ietvaros ārvalstu komandējumi ir nepieciešami dalībai zināšanu apguves (mācību pasākumu)  un pieredzes apmaiņas pasākumu apmeklēšanai klātienē noteikumu projekta 18.1. un 18.2. apakšpunktā minēto darbību ietvaros, ņemot vērā, ka kvalitatīvas un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības attīstība ir ne tikai Latvijas, bet arī kopīga Eiropas Savienības prioritāte. Ārvalstu komandējumi plānoti, piemēram, uz Igauniju, Lietuvu, Somiju, un pēc nepieciešamības citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai projektā paredzēto mērķu sasniegšanai iegūtu nepieciešamās zināšanas un pieredzi. Ārvalstu komandējumos plānots doties finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam un projekta vadītājam.  
Ieviešot projektu, tiks vērtēts jaunradītu darba vietu aprīkojuma iegādes samērīgums attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļaika noslodzes princips. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. 
Tā kā nepieciešamo modulāro profesionālās izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura ekspertīžu kopējais skaits būs zināms pirms to veikšanas, kā arī tās būs jānodrošina vienlaicīgi, īsos termiņos un lielā apjomā, kas var izveidot nesamērīgu katra sadarbības partnera savu finanšu līdzekļu patēriņu, tad sadarbības partneriem (LBAS, LDDK un LOSP) var piešķirt avansa maksājumu 70% apmērā no kopējā attiecīgajam sadarbības partnerim satura ekspertīzei paredzētā finansējuma.
Sadarbības partneriem (LBAS, LDDK, LOSP, IKVD un profesionālās izglītības iestādēm) finansējums noteikumu projekta 18.punktā minētajām atbalstāmajām darbībām lielākoties tiks piešķirts ar vienkāršoto izmaksu metodēm – fiksēto maksājumu metodi vai vienas vienības metodi. Lai sadarbības partneri varētu kvalitatīvi īstenot noteikumu projekta 18.punktā noteiktās atbalstāmās darbības, tad veidojot visas augstāk pieminētās vienkāršoto izmaksu metodikas, tajās plānots iekļaut attiecināmās izmaksu pozīcijas, kas ir minētas noteikumu projekta 21. punktā, piemēram, īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, sociālās garantijas (veselības apdrošināšanas izmaksas, obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas), jaunradītas darba vietas aprīkojums, iekšzemes komandējumu un transporta apmaksas, mācību pasākumu, semināru un darba grupu organizēšanas un īstenošanas apmaksa tiks iekļauta fiksētās summas maksājuma metodikā sistēmisku atbalsta risinājumu izstrādāšanai izglītības kvalitātes un satura elastības nodrošināšanai (īstenotājs IKVD), minētā metodika ir saskaņošanā ar Finanšu ministriju. Pēc analoga principa tiks veidota fiksētās summas maksājuma metodika vismaz trīs nozaru caurskatīšanai, identificējot jaunās prasmes, aktualizējot nozaru kvalifikāciju struktūras (īstenotāji plānoti LDDK un/vai LOSP).
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja SAM 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nav iespējams attiecināt no ESF+. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir VISC, kuram ir iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VISC projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus speciālistus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu.
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka noteikumu projekts precīzi nosaka ESF+ projekta ietvaros attiecināmās izmaksas un finansējuma saņēmējs plānota tiešā valsts pārvaldes iestāde. Būtisku attiecināmo izmaksu daļu veido personāla atlīdzību izmaksas, kuras plānots attiecināt atbilstoši ārējam normatīvajam regulējumam un iestādes iekšējiem normatīviem aktiem. Riska mazināšanai projekta īstenošanai tiks piesaistīts kvalificēts projekta vadības un īstenošanas personāls, kā arī VISC konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.2.9. pasākuma pirmajā kārtā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ESF+, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.

4.2.2.9.pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēts īstenot projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Arī projekta sadarbības partneri (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Izglītības kvalitātes valsts dienests, profesionālās izglītības iestādes) iesaistīsies projekta īstenošanā ar saviem cilvēkresursiem, sadarbojoties noteikumu projekta 18.punktā minēto atbalstāmo darbību ieviešanā. 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome kā 4.2.2.9. sadarbības partneri izvēlēti atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas noteikts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumā. Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) sadarbību nacionālajā līmenī. Atbilstoši PIL 12.panta piektajā daļā noteiktajam, nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija. Latvijas Darba devēju konfederācija ir nacionālais nozaru ekspertu padomju koordinators. Savukārt PIL 12.panta devītajā daļā noteikts, ka Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinē  Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Līdz ar to šiem sadarbības partneriem ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. PIL 12. pantā minētie Nozaru ekspertu padomes uzdevumi, ir saistīti ar profesionālā satura attīstības nodrošināšanu, tostarp projektā  izstrādājot un aprobējot vienotu metodoloģisku pieeju visos satura  ieviešanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos, tai skaitā nozaru kvalifikāciju struktūru pilnveide jaunu prasmju ieviešanai, profesionālo kvalifikāciju prasību pilnveide, kvalifikāciju daļu noteikšana un  nozaru ekspertu padomju, Valsts izglītības satura centra un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma attīstībā. Lai nodrošinātu vispatverošu profesionālās izglītības satura attīstību tiks nodrošināta gan darba devēju iesaiste, gan darba ņēmēju puses iesaiste, ko pārstāv Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas ir lielākā arodbiedrību apvienība Latvijā un kas pārstāv 20 nozaru arodbiedrības un to apvienības. 
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda SAM 8.5.2. un SAM 8.5.1. SAM 8.5.2. projektu plānots īstenot līdz 2022. gada 31. decembrim, savukārt 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas ievaros projekta ieviešanu plānots uzsākt 2023. gada 2.ceturksnī, tādējādi nodrošinot profesionālās izglītības mācību satura attīstības darbību papildinātību.  
Savukārt ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros īstenoto sadarbības projektu profesionālās izglītības attīstības jomā tiks nodrošināts saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts profesionālās izglītības attīstības jomā, veicinot jauno pedagogu sagatavošanu profesionālajai izglītībai, darba vidē balstītu mācību modeļa tālāku attīstību, izveidojot metodisko sistēmu, digitālo mācību līdzekļu iegādi, pielāgošanu un piemērošanu nozares profesionālo kvalifikāciju ieguvei, mehānisma izveidi profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai sadarbībā ar nozares eksaminācijas centriem.  
Projektā plānotās atbalstāmās darbības sniegs netiešu ietekmi uz Eiropas Savienības stratēģijā Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) noteikto mērķu sasniegšanu.  
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projektam nav ietekmes.  
4.2.2.9. pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 149.intervences kods „Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam.  
  
[1] Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 682 „Valsts izglītības satura centra nolikums” https://likumi.lv/ta/id/194332-valsts-izglitibas-satura-centra-nolikums