23-TA-949: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Meža likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ievērojot Ministru kabineta 28.03.2023. sēdes protokola Nr. 16 44. § 7. punktā doto uzdevumu, līdz 2023. gada 30. maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos, lai likumprojekts stātos spēkā pēc izsludinātās ārkārtējās situācijas egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās ierobežošanai beigām 2023. gada 30. jūnijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir izslēgt no Meža likuma regulējumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatības ierobežošanai. Likumprojekts sagatavots, lai uzlabotu normatīvo regulējumu un noteiktu, ka lēmumu par pasākumu īstenošanu, lai likvidētu iespējamās apdraudējuma sekas mežam saistībā ar augiem kaitīgu organismu izplatīšanos, pamatojoties uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk – LVMI "Silava") monitoringa rezultātiem, var pieņemt Valsts meža dienests (turpmāk – VMD).
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Līdz 2023. gada 30. jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojums Nr. 180 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Pēc ārkārtējās situācijas beigām jāstājas spēkā grozījumiem Meža likumā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar augiem kaitīga organisma – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) – savairošanos, kā arī izvērtējot turpmākos egļu mežaudžu bojājumus, ar Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 180 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ir izsludināta ārkārtējā situācija no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam 32 novados Latvijā. Rīkojumā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās ārkārtējās situācijas teritorijā, kas noteikta rīkojuma pielikumā.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Klimata pārmaiņu ietekme mežos ir prognozēta kā biežākas un intensīvākas kaitēkļu invāzijas, meža ugunsgrēki, vētras un spēcīgi vēji. Klimata pārmaiņu ietekmes biežāka atkārtošanās nav uzskatāma par katastrofas draudiem, un tās meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās noteikšana ļauj novērst būtisku apdraudējumu mežsaimniecībai un videi, kā arī pielāgoties klimata nenoteiktībai ar operatīvu rīcību un pasākumu plānošanu meža kaitēkļu vai slimību ierobežošanai. Rīcība meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai jāīsteno par meža veselības stāvokļa uzraudzību atbildīgajai institūcijai, pamatojoties uz LVMI "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātiem, izplatības prognozēm un informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku, kā arī izvērtējot entomologu, fitopatologu un meža nozares ekspertu ieteikumus. Lai iespējami ātri reaģētu uz meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās risku un VMD varētu administrēt Meža likumā noteikto pienākumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, uzdodot pārtraukt vai atlikt koku jebkāda veida ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, vai iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu, nepieciešams precizēt normatīvos aktus, lai VMD varētu pieņemt lēmumu par pasākumiem meža aizsardzībai bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta pirmo daļu ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lai pēc ārkārtējās situācijas beigām 2023. gada 30. jūnijā Ministru kabinetam saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu nebūtu jāpagarina izsludinātā ārkārtējā situācija uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, un, ievērojot Ministru kabineta 28.03.2023. sēdes protokola Nr. 16 44. § 7. punktā doto uzdevumu, līdz 2023. gada 30. maijam Zemkopības ministrijai jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos, lai pēc izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām stātos spēkā normatīvais regulējums pasākumu noteikšanai meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, kā arī lai šādos gadījumos piemērotu vispārējo regulējumu un nebūtu jāizsludina ārkārtējā situācija.
Patlaban Meža likuma 27. pants noteic, ka VMD var ierosināt meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas cērt mežu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, pārtraukt vai atlikt koku jebkāda veida ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos un iznīcinātu slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu, ārkārtējā situācijā meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatības dēļ.
Atbilstoši Meža likuma 27. pantā noteiktajam VMD meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās gadījumā var ierosināt noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pasākumus tikai tad, ja šī iemesla dēļ ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Klimata pārmaiņu ietekme mežos ir prognozēta kā biežākas un intensīvākas kaitēkļu invāzijas, meža ugunsgrēki, vētras un spēcīgi vēji. Klimata pārmaiņu ietekmes biežāka atkārtošanās nav uzskatāma par katastrofas draudiem, un tās meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās noteikšana ļauj novērst būtisku apdraudējumu mežsaimniecībai un videi, kā arī pielāgoties klimata nenoteiktībai ar operatīvu rīcību un pasākumu plānošanu meža kaitēkļu vai slimību ierobežošanai. Rīcība meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai jāīsteno par meža veselības stāvokļa uzraudzību atbildīgajai institūcijai, pamatojoties uz LVMI "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātiem, izplatības prognozēm un informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku, kā arī izvērtējot entomologu, fitopatologu un meža nozares ekspertu ieteikumus. Lai iespējami ātri reaģētu uz meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās risku un VMD varētu administrēt Meža likumā noteikto pienākumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību, uzdodot pārtraukt vai atlikt koku jebkāda veida ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, vai iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu, nepieciešams precizēt normatīvos aktus, lai VMD varētu pieņemt lēmumu par pasākumiem meža aizsardzībai bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta pirmo daļu ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lai pēc ārkārtējās situācijas beigām 2023. gada 30. jūnijā Ministru kabinetam saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu nebūtu jāpagarina izsludinātā ārkārtējā situācija uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, un, ievērojot Ministru kabineta 28.03.2023. sēdes protokola Nr. 16 44. § 7. punktā doto uzdevumu, līdz 2023. gada 30. maijam Zemkopības ministrijai jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos, lai pēc izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām stātos spēkā normatīvais regulējums pasākumu noteikšanai meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, kā arī lai šādos gadījumos piemērotu vispārējo regulējumu un nebūtu jāizsludina ārkārtējā situācija.
Patlaban Meža likuma 27. pants noteic, ka VMD var ierosināt meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas cērt mežu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, pārtraukt vai atlikt koku jebkāda veida ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos un iznīcinātu slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu, ārkārtējā situācijā meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatības dēļ.
Atbilstoši Meža likuma 27. pantā noteiktajam VMD meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās gadījumā var ierosināt noteikt saimnieciskās darbības ierobežojumus vai pasākumus tikai tad, ja šī iemesla dēļ ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vērtējot klimata pārmaiņu tendences, nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laikapstākļiem. Latvijā identificētie nozīmīgākie riska faktori ir sezonu, tostarp veģetācijas perioda, pārmaiņas, kaitēkļu un patogēnu savairošanās, koku slimības u.c. Šī iemesla dēļ, masveidā savairojoties meža kaitēkļiem vai izplatoties slimībām, lēmums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un īstenojamajiem pasākumiem kaitēkļu un slimību ierobežošanai būtu jāpieņem nozares ekspertiem un institūcijām, nevis Ministru kabinetam, izsludinot ārkārtējo situāciju būtiska vides apdraudējuma dēļ.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās gadījumos ir būtiski laikus īstenot meža kaitēkļu masveida savairošanās apkarošanas un slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus konkrētajās kaitēkļu vai slimību skartajās teritorijās un ierobežot to savairošanos vai tālāku izplatību.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos var ietekmēt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Lai pasākumi meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai negatīvi neietekmētu īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamās sugas un būtu saskaņā ar konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai tās funkcionālās zonas, vai mikrolieguma izveidošanas mērķi, nosakot pienākumus un pasākumus kaitēkļu un slimību ierobežošanai, jāņem vērā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu regulējums un apdraudējums mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās gadījumos ir būtiski laikus īstenot meža kaitēkļu masveida savairošanās apkarošanas un slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus konkrētajās kaitēkļu vai slimību skartajās teritorijās un ierobežot to savairošanos vai tālāku izplatību.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos var ietekmēt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Lai pasākumi meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai negatīvi neietekmētu īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamās sugas un būtu saskaņā ar konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai tās funkcionālās zonas, vai mikrolieguma izveidošanas mērķi, nosakot pienākumus un pasākumus kaitēkļu un slimību ierobežošanai, jāņem vērā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu regulējums un apdraudējums mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
Risinājuma apraksts
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā lēmums par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un īstenojamajiem pasākumiem, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, būtu jāpieņem nozares institūcijai, kuras darbības mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju, – VMD. No Meža likuma tiek izslēgts regulējums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai. Šāds risinājums nepieciešams, lai transformētu vēsturisko normatīvo regulējumu no ārkārtējās situācijas kā bāzes risinājuma katastrofas pārvaldības vadībai uz patstāvīgi institucionāli koordinētu katastrofas vadību Zemkopības ministrijas resorā.
Likumprojektā paredzēts ārkārtējo situāciju aizstāt ar meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju.
Apstākļu izvērtēšanai, lai pieņemtu lēmumu, VMD ģenerāldirektors veidos ekspertu darba grupu, kas izvērtēs nepieciešamību noteikt kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, pamatojoties uz informāciju par VMD izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un LVMI "Silava" iesniegto mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību.
Ekspertu darba grupu pārstāvēs entomologi, fitopatologi un meža nozares eksperti no LVMI "Silava", Latvijas Universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Pēc nepieciešamības VMD pieaicinās arī citus attiecīgās jomas ekspertus.
VMD ģenerāldirektors ar lēmumu noteiks meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās teritoriju, pasākumus meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai un periodu, uz kuru nepieciešams noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju. Šo lēmumu pieņems VMD ģenerāldirektors Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nevis ikreiz Ministru kabinets.
Tādēļ likumprojektā paredzēts, ka VMD ar lēmumu, pamatojoties uz Meža likuma 29.1 pantā minētā monitoringa rezultātiem, Meža likuma 28. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju un tās ierobežošanai var noteikt pienākumu Meža likuma 26. pantā minētajām personām pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu. Identificētās meža kaitēkļu un slimību sugas, kuru masveida savairošanās novērota Latvijā, var mainīties klimata pārmaiņu ietekmē, un pasākumi šo sugu izplatības ierobežošanai ir komplicēti un atšķiras atkarībā no kaitēkļu vai slimību sugas.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā koku ciršanas pārtraukšana ir apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšana uz VMD lēmuma darbības termiņu un līdz ar to arī jau iesāktas koku ciršanas pārtraukšana. Ja meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā koku ciršanu atliek, tad apliecinājumu koku ciršanai neizsniedz un koku ciršanu atliek uz VMD lēmuma darbības termiņu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7. pantā ietverto tiesiskuma principu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu VMD, pieņemot lēmumu, ir pienākums ievērot normatīvos aktus, tāpēc lēmumā nevar ietvert pienākumus vai pasākumus, kas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju un nosakot pienākumus Meža likuma 26. pantā minētajām personām, VMD jāņem vērā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības regulējums un apdraudējums mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
VMD pieņems lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu, izdodot administratīvo aktu, kas būs vispārīgais administratīvais akts, ar kuru arī uzliks Meža likuma 26. pantā minētajām personām attiecīgus pienākumus atbilstoši Meža likuma 27. pantam. Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi saskaņā ar Meža likuma 27. panta pirmās daļas 2. punktu katrai kaitēkļu vai slimību sugai ir atšķirīgi.
VMD lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet tas neaptur šā lēmuma darbību, jo, ievērojot Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajā daļā un 185. panta ceturtās daļas 9. punktā noteikto vispārīgo principu, vispārīgā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Likumprojektā paredzēts ārkārtējo situāciju aizstāt ar meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju.
Apstākļu izvērtēšanai, lai pieņemtu lēmumu, VMD ģenerāldirektors veidos ekspertu darba grupu, kas izvērtēs nepieciešamību noteikt kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, pamatojoties uz informāciju par VMD izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un LVMI "Silava" iesniegto mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību.
Ekspertu darba grupu pārstāvēs entomologi, fitopatologi un meža nozares eksperti no LVMI "Silava", Latvijas Universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. Pēc nepieciešamības VMD pieaicinās arī citus attiecīgās jomas ekspertus.
VMD ģenerāldirektors ar lēmumu noteiks meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās teritoriju, pasākumus meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanai un periodu, uz kuru nepieciešams noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju. Šo lēmumu pieņems VMD ģenerāldirektors Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nevis ikreiz Ministru kabinets.
Tādēļ likumprojektā paredzēts, ka VMD ar lēmumu, pamatojoties uz Meža likuma 29.1 pantā minētā monitoringa rezultātiem, Meža likuma 28. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā, nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju un tās ierobežošanai var noteikt pienākumu Meža likuma 26. pantā minētajām personām pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu. Identificētās meža kaitēkļu un slimību sugas, kuru masveida savairošanās novērota Latvijā, var mainīties klimata pārmaiņu ietekmē, un pasākumi šo sugu izplatības ierobežošanai ir komplicēti un atšķiras atkarībā no kaitēkļu vai slimību sugas.
Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā koku ciršanas pārtraukšana ir apliecinājuma koku ciršanai darbības apturēšana uz VMD lēmuma darbības termiņu un līdz ar to arī jau iesāktas koku ciršanas pārtraukšana. Ja meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijā koku ciršanu atliek, tad apliecinājumu koku ciršanai neizsniedz un koku ciršanu atliek uz VMD lēmuma darbības termiņu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7. pantā ietverto tiesiskuma principu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu VMD, pieņemot lēmumu, ir pienākums ievērot normatīvos aktus, tāpēc lēmumā nevar ietvert pienākumus vai pasākumus, kas ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju un nosakot pienākumus Meža likuma 26. pantā minētajām personām, VMD jāņem vērā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības regulējums un apdraudējums mežam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.
VMD pieņems lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu, izdodot administratīvo aktu, kas būs vispārīgais administratīvais akts, ar kuru arī uzliks Meža likuma 26. pantā minētajām personām attiecīgus pienākumus atbilstoši Meža likuma 27. pantam. Meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi saskaņā ar Meža likuma 27. panta pirmās daļas 2. punktu katrai kaitēkļu vai slimību sugai ir atšķirīgi.
VMD lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet tas neaptur šā lēmuma darbību, jo, ievērojot Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmajā daļā un 185. panta ceturtās daļas 9. punktā noteikto vispārīgo principu, vispārīgā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Problēmas apraksts
Situācijās, kad mežā tiek konstatēti kaitīgie organismi, kas ir noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulu (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK, un kas ir minēti Komisijas Īstenošanas regulā 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019, ir jārīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.
Risinājuma apraksts
Paredzēts papildināt Meža likuma 27. pantu, nosakot, ka, konstatējot karantīnas organismu, rīkojas saskaņā ar normatīviem aktiem augu karantīnas jomā.
Problēmas apraksts
Valsts apdraudējuma novēršanai, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36. pantu, ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" ir noteikts un apstiprināts Valsts civilās aizsardzības plāns, kas ietver valsts civilās aizsardzības sistēmas nodrošināšanas pasākumus, kā arī ārkārtējās situācijās paredzētus preventīvus, gatavības un reaģēšanas pasākumus un šādu situāciju seku likvidēšanas pasākumus. Civilās aizsardzības plānā viens no apdraudējuma veidiem ir mežu un purvu ugunsgrēki. Civilās aizsardzības plāna 7. pielikumā "Meža un kūdras purvu ugunsgrēki" norādīti tādi preventīvie pasākumi kā meža ugunsnedrošā laikposma noteikšana katru gadu un meža novērošana no ugunsnovērošanas torņiem. Gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi ir ugunsgrēku dzēšana un ierobežošanas darbi, kas ir VMD darbinieku ikdienas pienākumi ugunsnedrošajā laikposmā.
Spēkā esošā Meža likuma 28. panta 2. punkts un spēkā esošo Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" (turpmāk – noteikumi Nr. 947) III nodaļa paredz kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ. Minētās normas stājās spēkā 2013. gada 3. janvārī pirms likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas stājās spēkā 2013. gada 10. aprīlī un integrēti regulē kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija neatkarīgi no katastrofas veida. Tādējādi nav pamata saglabāt regulējumu, kas nosaka ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar meža ugunsgrēku Meža likumā un noteikumos Nr. 947, jo ārkārtējā situācija, ja ir nepieciešamie priekšnoteikumi tās izsludināšanai, ierosināma un izsludināma likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteiktajā kārtībā. Spēkā esošajam Meža likuma 28. panta 2. punktam attiecībā uz meža ugunsgrēkiem un saistītajiem noteikumu Nr. 947 12., 13. un 14. punktiem nav izteikti ekskluzīvs speciāls raksturs. Tie regulē procesuālo kārtību un dokumentu apriti institūcijā, un turklāt tā neatbilst likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteiktajai kārtībai par ārkārtējās situācijas ierosināšanu un izsludināšanu un nav saskaņota ar to.
Spēkā esošā Meža likuma 28. panta 2. punkts un spēkā esošo Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" (turpmāk – noteikumi Nr. 947) III nodaļa paredz kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ. Minētās normas stājās spēkā 2013. gada 3. janvārī pirms likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas stājās spēkā 2013. gada 10. aprīlī un integrēti regulē kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija neatkarīgi no katastrofas veida. Tādējādi nav pamata saglabāt regulējumu, kas nosaka ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar meža ugunsgrēku Meža likumā un noteikumos Nr. 947, jo ārkārtējā situācija, ja ir nepieciešamie priekšnoteikumi tās izsludināšanai, ierosināma un izsludināma likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteiktajā kārtībā. Spēkā esošajam Meža likuma 28. panta 2. punktam attiecībā uz meža ugunsgrēkiem un saistītajiem noteikumu Nr. 947 12., 13. un 14. punktiem nav izteikti ekskluzīvs speciāls raksturs. Tie regulē procesuālo kārtību un dokumentu apriti institūcijā, un turklāt tā neatbilst likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteiktajai kārtībai par ārkārtējās situācijas ierosināšanu un izsludināšanu un nav saskaņota ar to.
Risinājuma apraksts
No Meža likuma 28. panta paredzēts izslēgt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ. No Meža likuma izslēgts regulējums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā saistībā ar meža ugunsgrēkiem, jo meža un kūdras purvu ugunsgrēki ir viens no Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā noteiktajiem katastrofu veidiem, kā arī ārkārtējās situācijas izsludināšana ir galējs līdzeklis situācijā, kad katastrofas pārvaldīšanai nepieciešams ieviest īpašu tiesisko režīmu, kas vispārīgi noteikts likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".
Problēmas apraksts
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteiktu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzēts Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdus "likumā "Par pašvaldībām"" aizstāt ar vārdiem "Pašvaldību likumā".
Problēmas apraksts
Tā kā likumprojektā paredzēts, ka tad, ja mežā būs notikusi meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās, vairs netiks izsludināta ārkārtējā situācijā, bet turpmāk VMD pieņems lēmumu par kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, no Meža likuma izslēdzama 51. panta trīspadsmitā daļa.
Tā kā paredzēts, ka VMD lēmums, ar kuru nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, nosakot arī meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās teritoriju (visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā), periodu, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija un meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi, kas var ietvert pienākumu Meža likuma 26. pantā minētajām personām pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu, būs vispārīgais administratīvais akts, tad VMD lēmuma izpildes nodrošināšanai ievērojams administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips un nav paredzams administratīvais sods par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. VMD pieņemtā lēmuma izpildi nodrošinās Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts 2023. gada 27. aprīlī izskatīts Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.
Tā kā paredzēts, ka VMD lēmums, ar kuru nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, nosakot arī meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās teritoriju (visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā), periodu, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija un meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumi, kas var ietvert pienākumu Meža likuma 26. pantā minētajām personām pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu, būs vispārīgais administratīvais akts, tad VMD lēmuma izpildes nodrošināšanai ievērojams administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips un nav paredzams administratīvais sods par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. VMD pieņemtā lēmuma izpildi nodrošinās Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts 2023. gada 27. aprīlī izskatīts Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt Meža likuma 51. panta trīspadsmito daļu. Likumprojektā precizēta arī Meža likuma 52. panta otrā daļa, no tās izslēdzot atsauci uz 51. panta trīspadsmito daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja Meža likuma 27. pantā tiek saglabāta iespēja noteikt ārkārtējo situāciju meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, nākotnē netiks nodrošināta efektīva meža aizsardzības pasākumu īstenošana meža kaitēkļu un slimību apkarošanai un ierobežošanai, kā arī par meža nozares kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumi būs jāpieņem Ministru kabinetam, nevis nozares atbildīgajām institūcijām un ekspertiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasību ieviešana nerada papildu izmaksas, jo VMD pārziņā ir meža veselības stāvokļa uzraudzība un atbilstoši noteikumu Nr. 947 19. punktam VMD apkopo informāciju par mežaudžu apsekošanu un VMD izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un to katru gadu līdz 1. martam iesniedz Zemkopības ministrijā, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 51 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" 11.3. apakšpunktam LVMI "Silava" sagatavo un katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz VMD informāciju par meža kaitēkļu un slimību izplatību attiecīgā gada pirmajā pusgadā un to izplatības prognozēm, kā arī nekavējoties – informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmē meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus tikai meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās gadījumos, lai nodrošinātu savlaicīgu reaģēšanu un pasākumu īstenošanu meža kaitēkļu un slimību ierobežošanai un apkarošanai. Likumprojektā paredzētais regulējums, ka VMD var noteikt pienākumu meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem īstenot pasākumus meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, ietekmēs tos meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru mežaudzes atradīsies teritorijā, ko skāruši meža kaitēkļi vai slimības.
Juridiskās personas
- Meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētais regulējums ietekmē meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus tikai meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās gadījumos, lai nodrošinātu savlaicīgu reaģēšanu un pasākumu īstenošanu meža kaitēkļu un slimību ierobežošanai un apkarošanai. Likumprojektā paredzētais regulējums, ka VMD var noteikt pienākumu meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem veikt pasākumus meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, ietekmēs tos meža īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru mežaudzes atradīsies teritorijā, ko skāruši meža kaitēkļi vai slimības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgtermiņā tiks novērsta negatīva ietekme uz tautsaimniecību – koksnes kvalitātes pazemināšanās, ekonomiskie zaudējumi un neatgriezeniskas pārmaiņas mežaudžu struktūrā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Īstermiņā meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai skartajās teritorijās, kurās būs noteikts koku ciršanas ierobežojums, var tikt izraisīts īslaicīgs kokmateriālu piegādes samazinājums.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Īstermiņā meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai skartajās teritorijās, kurās būs noteikts koku ciršanas ierobežojums, var tikt izraisīts īslaicīgs kokmateriālu piegādes samazinājums.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Valsts meža dienests pienākumus meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, kas izriet no likumprojektā paredzētā, nodrošinās no esošo budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Meža aizsardzības noteikumi (TA lieta Nr. 23-TA-1017)
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojektu tiek grozīts Meža likuma 28. pants, kas pilnvaroja Ministru kabinetu izdot Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā". Ja likumā tiek izdarīti grozījumi un tiek izslēgta vai grozīta norma, kas pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus, tad spēku zaudē arī Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar izslēgto (spēku zaudējušo) normu, tādēļ jāsagatavo jauns Ministru kabineta noteikumu projekts – meža aizsardzības noteikumi (TA lieta Nr. 23-TA-1017).
Pēc grozījumiem Meža likuma 27. pantā Valsts meža dienests, pamatojoties uz LVMI "Silava" monitoringa datiem, var noteikt pienākumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.
Noteikumu projektā jānosaka kārtība, kādā Valsts meža dienests, pamatojoties uz izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un LVMI "Silava" monitoringa rezultātiem, izvērtē un nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, kā arī meža kaitēkļu masveida savairošanās apkarošanas un slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus.
Pēc grozījumiem Meža likuma 27. pantā Valsts meža dienests, pamatojoties uz LVMI "Silava" monitoringa datiem, var noteikt pienākumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, kā arī iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.
Noteikumu projektā jānosaka kārtība, kādā Valsts meža dienests, pamatojoties uz izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un LVMI "Silava" monitoringa rezultātiem, izvērtē un nosaka meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, kā arī meža kaitēkļu masveida savairošanās apkarošanas un slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumus.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo likumprojektā tiek noteikts Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumā Nr. 180 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" esošs regulējums, likumprojektā ārkārtējo situāciju aizstājot ar meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanu. Jānodrošina arī Ministru kabineta gada 28. marta sēdes protokola Nr. 16 44. § 7. punktā dotā uzdevuma izpilde un līdz 2023. gada 30. maijam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos (grozījumi Meža likumā un jauns Ministru kabineta noteikumu projekts – meža aizsardzības noteikumi), lai likumprojekts stātos spēkā pēc izsludinātās ārkārtējās situācijas egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās ierobežošanai beigām 2023. gada 30. jūnijā.
Lai gan likumprojekta izstrādē netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, likumprojekta deleģēto Ministru kabineta noteikumu projekta – meža aizsardzības noteikumu – izstrādē tiks iesaistītas visas meža ilgtspējīgā apsaimniekošanā ieinteresētās puses (gan valsts institūcijas, gan meža īpašnieki, kā arī meža un vides nevalstisko organizāciju pārstāvji).
Lai gan likumprojekta izstrādē netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, likumprojekta deleģēto Ministru kabineta noteikumu projekta – meža aizsardzības noteikumu – izstrādē tiks iesaistītas visas meža ilgtspējīgā apsaimniekošanā ieinteresētās puses (gan valsts institūcijas, gan meža īpašnieki, kā arī meža un vides nevalstisko organizāciju pārstāvji).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
- Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumu Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums" 4.5. apakšpunktam VMD ir atbildīgs par meža veselības stāvokļa uzraudzību. Ar šo likumprojektu tiek paplašināti VMD pienākumi meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai, nosakot, ka VMD izvērtē izsniegtos sanitāros atzinumus un LVMI "Silava" mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju un var noteikt pienākumu meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem īstenot pasākumus kaitēkļu un slimību apkarošanai un ierobežošanai.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektā noteiktais deleģējums, ka VMD meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās situācijās var noteikt pienākumu meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem īstenot pasākumus meža kaitēkļu un slimību ierobežošanai un apkarošanai, nodrošina meža veselības stāvokļa uzraudzību un savlaicīgu rīcību, lai saglabātu un aizsargātu dzīvotspējīgas un noturīgas mežaudzes ar daudzveidīgām meža funkcijām, gādājot par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ekosistēmu pakalpojumiem.
VMD meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās gadījumos varēs rīkoties savlaicīgāk un lokāli novērst meža kaitēkļu savairošanos vai slimību izplatīšanos.
Lai novērstu vai mazinātu meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību ierobežošanas pasākumu negatīvo ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību, tostarp īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm, kā arī nodrošinātu pasākumu atbilstību īpaši aizsargājamo teritoriju vai to funkcionālo zonu izveidošanas mērķiem, tiks ņemts vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu jomā esošais tiesiskais regulējums, kā arī tiks izvērtēta īstenojamo pasākumu nepieciešamība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
VMD meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās gadījumos varēs rīkoties savlaicīgāk un lokāli novērst meža kaitēkļu savairošanos vai slimību izplatīšanos.
Lai novērstu vai mazinātu meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību ierobežošanas pasākumu negatīvo ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību, tostarp īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm, kā arī nodrošinātu pasākumu atbilstību īpaši aizsargājamo teritoriju vai to funkcionālo zonu izveidošanas mērķiem, tiks ņemts vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu jomā esošais tiesiskais regulējums, kā arī tiks izvērtēta īstenojamo pasākumu nepieciešamība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai nodrošinātu mežaudžu dzīvotspējas un produktivitātes saglabāšanos, kas ietekmē kopējo ikgadējo koksnes biomasas pieaugumu un CO2 piesaisti, likumprojektā noteikts, ka VMD meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās ierobežošanai var noteikt pienākumu meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem īstenot pasākumus, lai ierobežotu kaitēkļu un slimību izplatību un samazinātu potenciālo bojāto mežaudžu platību palielināšanos.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi