22-TA-3106: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. novembra rīkojumā Nr. 661 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. novembra rīkojumā Nr. 661 “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Nodibinājuma Invalīdu un viņu draugu apvienības "APEIRONS" (turpmāk - APEIRONS) pārstāvja iekļaušanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejā (turpmāk – Uzraudzības komiteja) balsstiesīgā locekļa statusā un izslēgtu Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO” (turpmāk - SUSTENTO) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk- LIAA) no Uzraudzības komitejas balsstiesīgo locekļu sastāva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt APEIRONS pārstāvja iekļaušanu Uzraudzības komitejas balsstiesīgā locekļa statusā un izslēgt SUSTENTO un LIAA no Uzraudzības komitejas balsstiesīgā locekļu sastāva.
Spēkā stāšanās termiņš
11.11.2022.
Pamatojums
2022. gada novembrī ir plānota Uzraudzības komitejas sēde un ir nepieciešams nodrošināt kvorumu un darbības nepārtrauktību, t.sk. cilvēku ar īpašām vajadzībām interešu pastāvīgu pārstāvību Uzraudzības komitejā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Rīkojuma projekts izstrādāts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā, ka SUSTENTO deleģētais pārstāvis nav piedalījies četrās Uzraudzības komitejas sēdēs un SUSTENTO 2022. gada 20. aprīlī ir izteicis skaidru un nepārprotamu informāciju, ka turpmāku pārstāvību Uzraudzības komitejā kapacitātes dēļ nevarēs nodrošināt, kā rezultātā norādot, ka SUSTENTO kā balsstiesīgā institucionālā iestāde no Uzraudzības komitejas būtu izslēdzama. Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejas kvorumu un cilvēku ar īpašām vajadzībām turpmāku interešu pārstāvību Uzraudzības komitejā, Finanšu ministrija uzrunāja Labklājības ministriju, kā par šo jomu atbildīgo iestādi, kas sniedza viedokli par veiksmīgu līdzšinējo sadarbību cilvēku ar īpašām vajadzībām interešu pārstāvībā ar APEIRONS. Ņemot vērā Labklājības ministrijas viedokli Finanšu ministrija uzrunāja APEIRONS, kas 2022. gada 20. aprīlī izteikusi skaidru un nepārprotamu gribu būt Uzraudzības komitejas institucionālajā sastāvā un ir gatava izvirzīt savu deleģēto pārstāvi Uzraudzības komitejas balsstiesīgā locekļa statusā.
2022. gada 24. oktobrī LIAA ar vēstuli Nr. 1.1-15.9/2022/955 sniedza viedokli, ka cilvēkresursi šobrīd ir iesaistīti jaunā plānošanas perioda programmu projektu plānošanā un pēc iespējas ātrākā to uzsākšanā, lai nodrošinātu finansējuma pieejamības nepārtrauktību uzņēmējiem šajā izaicinošajā uzņēmējdarbībai laikā. Tāpat liela apjoma cilvēkresursi tiek veltīti esošā plānošanas perioda programmu īstenošanas veiksmīgā noslēgšanā un turpmāku pārstāvību Uzraudzības komitejā nevarēs nodrošināt un lūdza LIAA kā balsstiesīgo institucionālo iestādi no Uzraudzības komitejas izslēgt. Turklāt LIAA nav piedalījusies Uzraudzības komitejas sēdēs kopš 2017. gada. Ekonomikas ministrija, kuras pakļautībā ir LIAA, informēja Finanšu ministriju, ka neiebilst pret LIAA izslēgšanu no Uzraudzības komitejas. Ņemot vērā, ka 2014. – 2020. gada plānošanas periodā LIAA nepilda starpniekinstitūcijas funkciju, LIAA dalība Uzraudzības komitejā nav obligāta.
Rīkojuma projekts ir virzāms kā steidzama Ministru kabineta lieta, ņemot vērā, ka 2022. gada novembrī tiek plānota Uzraudzības komitejas sēde, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt sēdes kvorumu un Uzraudzības komitejas darbības nepārtrauktību.
2022. gada 24. oktobrī LIAA ar vēstuli Nr. 1.1-15.9/2022/955 sniedza viedokli, ka cilvēkresursi šobrīd ir iesaistīti jaunā plānošanas perioda programmu projektu plānošanā un pēc iespējas ātrākā to uzsākšanā, lai nodrošinātu finansējuma pieejamības nepārtrauktību uzņēmējiem šajā izaicinošajā uzņēmējdarbībai laikā. Tāpat liela apjoma cilvēkresursi tiek veltīti esošā plānošanas perioda programmu īstenošanas veiksmīgā noslēgšanā un turpmāku pārstāvību Uzraudzības komitejā nevarēs nodrošināt un lūdza LIAA kā balsstiesīgo institucionālo iestādi no Uzraudzības komitejas izslēgt. Turklāt LIAA nav piedalījusies Uzraudzības komitejas sēdēs kopš 2017. gada. Ekonomikas ministrija, kuras pakļautībā ir LIAA, informēja Finanšu ministriju, ka neiebilst pret LIAA izslēgšanu no Uzraudzības komitejas. Ņemot vērā, ka 2014. – 2020. gada plānošanas periodā LIAA nepilda starpniekinstitūcijas funkciju, LIAA dalība Uzraudzības komitejā nav obligāta.
Rīkojuma projekts ir virzāms kā steidzama Ministru kabineta lieta, ņemot vērā, ka 2022. gada novembrī tiek plānota Uzraudzības komitejas sēde, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt sēdes kvorumu un Uzraudzības komitejas darbības nepārtrauktību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 9. panta pirmās daļas 6. punktu un 15. pantu Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina Uzraudzības komiteja - Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīta institūcija, kuras pienākums ir pārraudzīt Eiropas Savienības fondu ieviešanas gaitu un veikt citus regulā Nr. 1303/2013[1]noteiktos pienākumus.
Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejai uzticēto uzdevumu izpildi, tās sastāvā iekļauti pārstāvji no vadošās iestādes, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādēm, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes, kā arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri. Institucionālo sastāvu saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu apstiprina Ministru kabinets. Ievērojot, ka APEIRONS ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir cilvēku ar invaliditāti integrācija sabiedrībā un tās mērķauditorija – sabiedrība kopumā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā arī jauniešiem, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 21. novembra rīkojumā Nr. 661 “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu” (turpmāk – Uzraudzības komitejas rīkojums), iekļaujot APEIRONS Uzraudzības komitejas sastāvā balsstiesīgā locekļa statusā. Savukārt, ņemot vērā SUSTENTO un LIAA gribu, no minētā rīkojuma tiek svītroti SUSTENTO un LIAA.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013).
Lai nodrošinātu Uzraudzības komitejai uzticēto uzdevumu izpildi, tās sastāvā iekļauti pārstāvji no vadošās iestādes, atbildīgajām iestādēm, sadarbības iestādēm, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes, kā arī sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri. Institucionālo sastāvu saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta otro daļu apstiprina Ministru kabinets. Ievērojot, ka APEIRONS ir sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir cilvēku ar invaliditāti integrācija sabiedrībā un tās mērķauditorija – sabiedrība kopumā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti, tai skaitā arī jauniešiem, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 21. novembra rīkojumā Nr. 661 “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sastāvu” (turpmāk – Uzraudzības komitejas rīkojums), iekļaujot APEIRONS Uzraudzības komitejas sastāvā balsstiesīgā locekļa statusā. Savukārt, ņemot vērā SUSTENTO un LIAA gribu, no minētā rīkojuma tiek svītroti SUSTENTO un LIAA.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013).
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Uzraudzības komitejas rīkojumā ir nepieciešams veikt grozījumus, kas būtu:
1) svītrots 1.33. apakšpunkts, ņemot vērā SUSTENTO 2022. gada 20. aprīlī pausto gribu, ka turpmāk SUSTENTO kā balsstiesīgā institucionālā iestāde Uzraudzības komitejā nepiedalīsies, līdz ar to no Uzraudzības komitejas izslēdzama;
2) svītrots 1.36. apakšpunkts, ņemot vērā LIAA 2022. gada 24. oktobrī pausto gribu, ka turpmāk LIAA kā balsstiesīgā institucionālā iestāde Uzraudzības komitejā nepiedalīsies, līdz ar to no Uzraudzības komitejas izslēdzama;
3) papildināts ar 1.46.1 apakšpunktu, ņemot vērā APEIRONS pausto gribas izteikumu un tā darbības mērķi, kas ir būtisks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanai, ievērojot regulā Nr. 1303/2013 noteiktos Horizontālos principus. Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta sesto daļu uzraudzības komitejas iekšējās kārtības un darbības jautājumus nosaka Uzraudzības komitejas reglamentā, līdz ar to rīkojuma projektā noteiktais institucionālais sastāvs var mainīties pamatojoties uz uzraudzības komitejas pieņemtajiem lēmumiem.
Uzraudzības komitejas reglamenta 14. punkts paredz iespēju, ka Uzraudzības komiteja var lemt no tās sastāva izslēgt institūciju vai tās deleģēto pārstāvi, kas Uzraudzības komitejas sēdē nav atbilstoši deleģējumam pārstāvēta vairāk par trīs reizēm secīgi. Pēc lēmuma pieņemšanas Uzraudzības komitejā tiek veikti atbilstoši precizējumi arī lēmumā par Uzraudzības komitejas personālsastāvu. Līdz ar to grozījumu nepieciešamība rīkojumā būtu ieteicams pārskatīt pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos gados.
1) svītrots 1.33. apakšpunkts, ņemot vērā SUSTENTO 2022. gada 20. aprīlī pausto gribu, ka turpmāk SUSTENTO kā balsstiesīgā institucionālā iestāde Uzraudzības komitejā nepiedalīsies, līdz ar to no Uzraudzības komitejas izslēdzama;
2) svītrots 1.36. apakšpunkts, ņemot vērā LIAA 2022. gada 24. oktobrī pausto gribu, ka turpmāk LIAA kā balsstiesīgā institucionālā iestāde Uzraudzības komitejā nepiedalīsies, līdz ar to no Uzraudzības komitejas izslēdzama;
3) papildināts ar 1.46.1 apakšpunktu, ņemot vērā APEIRONS pausto gribas izteikumu un tā darbības mērķi, kas ir būtisks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanai, ievērojot regulā Nr. 1303/2013 noteiktos Horizontālos principus. Saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 15. panta sesto daļu uzraudzības komitejas iekšējās kārtības un darbības jautājumus nosaka Uzraudzības komitejas reglamentā, līdz ar to rīkojuma projektā noteiktais institucionālais sastāvs var mainīties pamatojoties uz uzraudzības komitejas pieņemtajiem lēmumiem.
Uzraudzības komitejas reglamenta 14. punkts paredz iespēju, ka Uzraudzības komiteja var lemt no tās sastāva izslēgt institūciju vai tās deleģēto pārstāvi, kas Uzraudzības komitejas sēdē nav atbilstoši deleģējumam pārstāvēta vairāk par trīs reizēm secīgi. Pēc lēmuma pieņemšanas Uzraudzības komitejā tiek veikti atbilstoši precizējumi arī lēmumā par Uzraudzības komitejas personālsastāvu. Līdz ar to grozījumu nepieciešamība rīkojumā būtu ieteicams pārskatīt pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi trijos gados.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rīkojuma projekta izstrādē, tika apziņoti Uzraudzības komitejas locekļi un minēto locekļu ierosinājumi ir ietverti šī projekta izstrādes laikā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība ir noslēgusies un nav izteikti viedokļi, komentāri un iebildumi.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekta izstrādē, tika apziņoti Uzraudzības komitejas locekļi un minēto locekļu ierosinājumi ir ietverti šī projekta izstrādes laikā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- APEIRONS.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
APEIRONS deleģētais pārstāvis kļūs par valsts amatpersonu [2], savukārt SUSTENTO un LIAA deleģētais pārstāvis zaudēs amatpersonas statusu. Attiecīgi minētajiem deleģētajiem pārstāvjiem ir jāievēro likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas.
[2] Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta otrās pirm daļas 1. punkts
[2] Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta otrās pirm daļas 1. punkts
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi