24-TA-929: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Pūķi" Codes pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma "Pūķi" Codes pagastā, Bauskas novadā, (kadastra Nr. 40520070049) daļu - zemes vienību (kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā un zemes vienību (kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma "Pūķi" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 40520070049), (turpmāk – Nekustamais īpašums) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu -
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā), kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā), kas nepieciešama ar pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem saistītas infrastruktūras izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" veiktās izpētes "Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums" tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu -
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā), kas nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
- zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā), kas nepieciešama ar pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem saistītas infrastruktūras izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Codes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 535, īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamais īpašums pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070049) sadales sastāv no piecām jaunizveidotām zemes vienībām un trijām būvēm:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070156) 11,41 ha platībā;
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā;
3) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā;
4) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā;
5) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160) 8,56 ha platībā;
6) individuālās dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 40520070049001), kūts (būves kadastra apzīmējums 40520070049002) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 40520070049003).
Nekustamajam īpašumam reģistrēta hipotēka un aizlieguma atzīme bez hipotekārā kreditora rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu. Ir saņemta hipotekārā kreditora 2023. gada 28. aprīļa piekrišana Nr. A08.04-03/2023/SWBL-5108 Nekustamā īpašuma zemes ierīcības projekta izstrādei un apstiprināšanai, ar mērķi – no Nekustamā īpašuma atdalīt Nekustamā īpašuma daļu, kurai tiks reģistrētas īpašumtiesības par labu Satiksmes ministrijai, nesaglabājot par labu hipotekārajam kreditoram nostiprināto hipotēku un ar to saistīto aizlieguma atzīmi.
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības.
Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā: ceļa servitūts 1/2 3m 0,27km. 0,04 ha, ceļa servitūts 3m 0,22km. 0,07 ha, ceļa servitūts 1/2 8m 0,25 km. 0,1 ha un ceļa servitūts 8m 0,08 km. 0,06 ha.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem. Savukārt Zemes pārvaldības likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai autoceļš reģistrēts kā pašvaldības vai valsts ceļš un iekļauts pašvaldības vai valsts bilancē, bet zeme zem ceļa zemesgrāmatā ierakstīta uz privātpersonas vārda, šī persona nedrīkst liegt pārvietošanos pa pašvaldības vai valsts ceļu, un otrā daļa nosaka, ja šā panta pirmajā daļā minētais autoceļš reģistrēts pašvaldības ceļu un ielu reģistrā un ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš vai iela. Koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) datiem būves: individuālā māja (būves kadastra apzīmējums 40520070049001), kūts (būves kadastra apzīmējums 40520070049002) un šķūnis (būves kadastra apzīmējums 40520070049003) atrodas uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160).
Kadastra sistēmā atsavināmajai Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,01 ha, būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 0,01 ha, kā arī ceļa servitūta teritorija 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,17 ha, būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 2,42 ha, kā arī ceļa servitūta teritorija 0,02 ha;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,1 ha, būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 0,38 ha, kā arī ceļa servitūta teritorija 0,01 ha;
2) noteikti šādi lietošanas mērķi un lietošanas veidi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) - mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101) 0,01 ha; veids - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) - mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101) 2,42 ha, veidi - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība –2,41 ha, zemes zem ceļiem platība – 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) - mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101) 0,81 ha, veidi - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība –0,8 ha, zemes zem ceļiem platība – 0,01 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamās zemes vienības, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070156) 11,41 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160) 8,56 ha platībā, kas saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības 2023. gada 16. marta vēstulē Nr. BNP/2023/4.7/500/N atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām (ir lielāka par 2 ha) un turpmāk izmantojamas pastāvīgi. Vienlaikus Bauskas novada pašvaldība informēja, ka ēkas neatrodas uz Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās Nekustamajā īpašuma daļas un pašvaldības zemes nomas līgumu reģistrā zemes nomas līgums nav reģistrēts.
Nekustamā īpašuma atlikušajām (neatsavināmajām) daļām tiks nodrošināta piekļuve atbilstoši saskaņotiem būvprojekta risinājumiem un Bauskas novada pašvaldības izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem no valsts reģionālajiem autoceļiem P87 (Bauska – Aizkraukle) un P88 (Bauska – Linde).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks pieteica prasījumus:
1) neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā nodrošināt meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un iepazīstināt ar meliorācijas risinājumiem;
2) ņemt vērā pašreizējo agrotehnisko zemes kvalitāti – meliorācijas sistēmas, augsnes sistemātisku ielabošanu un uzturēšanu atbilstoši teicamas lauksaimniecības prakses standartiem;
3) pirms Rail Baltica projekta būvniecības darbu uzsākšanas Nekustamajā īpašumā nodrošināt piekļuvi "Eriņu" un "Pūķu" dzīvojamām mājām, izbūvējot kvalitatīvu pievadceļu;
4) veikt trokšņu sienas izbūvi, turpmākajā atsavināšanas procesā (sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" izveidotās Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk – Komisija) 2024. gada 29. februāra sēdes atklātajā daļā) mutiski ierosinot pārskatīt trokšņu sienas izbūves nepieciešamību, jo tā ierobežo apkārtnes skatu.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 16. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1490 :
1. apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Pūķi" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 007 0049), daļas kopējā platībā 3,24 ha atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai vērtībai 52 415,00 EUR (piecdesmit divi tūkstoši četri simti piecpadsmit euro), ko veido
1.1. atsavināmo zemes vienību kopējā tirgus vērtība 44 712, 00 EUR (četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divpadsmit euro), tostarp:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā tirgus vērtība 138,00 EUR (viens simts trīsdesmit astoņi euro);
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā tirgus vērtība 33 396,00 EUR (trīsdesmit trīs tūkstoši trīs simti deviņdesmit seši euro);
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā tirgus vērtība 11 178,00 EUR (vienpadsmit tūkstoši viens simts septiņdesmit astoņi euro);
1.2. kompensējamie zaudējumi kopējā vērtībā 7703, 00 EUR (septiņi tūkstoši septiņi simti trīs euro), tostarp:
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070156) 11,41 ha platībā vērtības samazinājums 3 423,00 EUR (trīs tūkstoši četri simti divdesmit trīs euro);
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160) 8,56 ha platībā vērtības samazinājums 4 280,00 EUR (četri tūkstoši divi simti astoņdesmit euro).
2. Par Īpašnieka prasījumiem:
- nodrošināt meliorācijas sistēmas funkcionēšanu neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā un iepazīstināt ar meliorācijas risinājumiem – atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Īpašnieks ir informēts par plānotajiem meliorācijas risinājumiem – pēc akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtās informācijas Nekustamā īpašuma atlikušajā daļā esošie drenu zari ar noteci virzienā prom no trases tiek tamponēti ceļa nodalījuma joslā, drenu zari ar noteci virzienā uz trasi tiek pārtverti ar Rail Baltica trasei paralēlu kolektoru un novadīti līdz saglabājamajam/pārbūvējamajam kolektoram zem Rail Baltica trases un pievienojot meliorācijas tīklā esošam saglabājamam kolektoram;
- nodrošināt atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas augsnes auglības novērtēšanu – veicot Nekustamā īpašuma daļas novērtējumu, Vērtētājs ir ņēmis vērā zemes agrotehnisko kvalitāti (meliorācijas sistēmas, augsnes sistemātisku ielabošanu un uzturēšanu atbilstoši teicamas lauksaimniecības prakses standartiem, nosūtīt meliorācijas projektu), LIZ kvalitātes novērtējumu ballēs – 60, un ievērtējis atlīdzības apmērā;
- pirms Rail Baltica projekta būvniecības darbu uzsākšanas Nekustamajā īpašumā nodrošināt piekļuvi "Eriņu" un "Pūķu" dzīvojamām mājām, izbūvējot kvalitatīvu pievadceļu - pirkuma līgumā tiks iekļauts nosacījums, ka, uzsākot Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamo būvju būvdarbus, tiks nodrošināta piekļuve "Eriņu" un "Pūķu" dzīvojamām mājām no valsts reģionālajiem autoceļiem P87 (Bauska – Aizkraukle) un P88 (Bauska – Linde) atbilstoši saskaņotiem būvprojekta risinājumiem un Bauskas novada pašvaldības izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, iepriekš informējot īpašnieku par plānoto darbu veikšanas secību atbilstoši darbu veikšanas projektā apstiprinātajiem risinājumiem;
- pārskatīt trokšņu sienas izbūves nepieciešamību - akciju sabiedrības "RB Rail" projekta ietvaros izskatīs tehnisko risinājumu izmaiņu iespējas attiecībā uz trokšņu sienas izbūvi, informējot par tām Īpašnieku, vienlaikus iesniedzot Īpašniekam precīzāku informāciju par trokšņu sienas izbūves materiāliem, novietojumu un tamlīdzīgi. Tā kā minētais jautājums nav saistīts ar atlīdzības apmēru, nebūtu lietderīgi kavēt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa turpmāko virzību attiecīgo lēmumu pieņemšanai.
Komisijas 2024. gada 29. februāra sēdes atklātajā daļā, piedaloties Īpašnieka pārstāvei, tika izvērtēta noteiktā atlīdzība, kurā tā mutiski apliecināja, ka piekrīt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamais īpašums pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070049) sadales sastāv no piecām jaunizveidotām zemes vienībām un trijām būvēm:
1) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070156) 11,41 ha platībā;
2) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā;
3) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā;
4) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā;
5) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160) 8,56 ha platībā;
6) individuālās dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 40520070049001), kūts (būves kadastra apzīmējums 40520070049002) un šķūņa (būves kadastra apzīmējums 40520070049003).
Nekustamajam īpašumam reģistrēta hipotēka un aizlieguma atzīme bez hipotekārā kreditora rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu. Ir saņemta hipotekārā kreditora 2023. gada 28. aprīļa piekrišana Nr. A08.04-03/2023/SWBL-5108 Nekustamā īpašuma zemes ierīcības projekta izstrādei un apstiprināšanai, ar mērķi – no Nekustamā īpašuma atdalīt Nekustamā īpašuma daļu, kurai tiks reģistrētas īpašumtiesības par labu Satiksmes ministrijai, nesaglabājot par labu hipotekārajam kreditoram nostiprināto hipotēku un ar to saistīto aizlieguma atzīmi.
Nekustamajam īpašumam nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības.
Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā: ceļa servitūts 1/2 3m 0,27km. 0,04 ha, ceļa servitūts 3m 0,22km. 0,07 ha, ceļa servitūts 1/2 8m 0,25 km. 0,1 ha un ceļa servitūts 8m 0,08 km. 0,06 ha.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem. Savukārt Zemes pārvaldības likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai autoceļš reģistrēts kā pašvaldības vai valsts ceļš un iekļauts pašvaldības vai valsts bilancē, bet zeme zem ceļa zemesgrāmatā ierakstīta uz privātpersonas vārda, šī persona nedrīkst liegt pārvietošanos pa pašvaldības vai valsts ceļu, un otrā daļa nosaka, ja šā panta pirmajā daļā minētais autoceļš reģistrēts pašvaldības ceļu un ielu reģistrā un ir vienota pašvaldības ceļu tīkla sastāvdaļa, tas ir koplietošanas ceļš vai iela. Koplietošanas ceļš vai iela ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, kas pieder pašvaldībai un rada īpašuma apgrūtinājumu zemes vienībai, uz kuras tas atrodas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) datiem būves: individuālā māja (būves kadastra apzīmējums 40520070049001), kūts (būves kadastra apzīmējums 40520070049002) un šķūnis (būves kadastra apzīmējums 40520070049003) atrodas uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160).
Kadastra sistēmā atsavināmajai Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,01 ha, būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 0,01 ha, kā arī ceļa servitūta teritorija 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,17 ha, būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 2,42 ha, kā arī ceļa servitūta teritorija 0,02 ha;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,1 ha, būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 0,38 ha, kā arī ceļa servitūta teritorija 0,01 ha;
2) noteikti šādi lietošanas mērķi un lietošanas veidi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) - mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101) 0,01 ha; veids - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) - mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101) 2,42 ha, veidi - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība –2,41 ha, zemes zem ceļiem platība – 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) - mērķis "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101) 0,81 ha, veidi - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība –0,8 ha, zemes zem ceļiem platība – 0,01 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam ievērojami noteiktie aprobežojumi attiecīgajā aizsargjoslā. Rail Baltica projekta projektēšanas un būvdarbu ietvaros tiek nodrošināta gan normatīvo aktu, gan attiecīgo komersantu izsniegto tehnisko noteikumu, gan būvvaldes izdoto nosacījumu ievērošana un izpilde.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamās zemes vienības, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070156) 11,41 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160) 8,56 ha platībā, kas saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības 2023. gada 16. marta vēstulē Nr. BNP/2023/4.7/500/N atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām par minimālo platību jaunveidojamām zemes vienībām (ir lielāka par 2 ha) un turpmāk izmantojamas pastāvīgi. Vienlaikus Bauskas novada pašvaldība informēja, ka ēkas neatrodas uz Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās Nekustamajā īpašuma daļas un pašvaldības zemes nomas līgumu reģistrā zemes nomas līgums nav reģistrēts.
Nekustamā īpašuma atlikušajām (neatsavināmajām) daļām tiks nodrošināta piekļuve atbilstoši saskaņotiem būvprojekta risinājumiem un Bauskas novada pašvaldības izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem no valsts reģionālajiem autoceļiem P87 (Bauska – Aizkraukle) un P88 (Bauska – Linde).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks pieteica prasījumus:
1) neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā nodrošināt meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un iepazīstināt ar meliorācijas risinājumiem;
2) ņemt vērā pašreizējo agrotehnisko zemes kvalitāti – meliorācijas sistēmas, augsnes sistemātisku ielabošanu un uzturēšanu atbilstoši teicamas lauksaimniecības prakses standartiem;
3) pirms Rail Baltica projekta būvniecības darbu uzsākšanas Nekustamajā īpašumā nodrošināt piekļuvi "Eriņu" un "Pūķu" dzīvojamām mājām, izbūvējot kvalitatīvu pievadceļu;
4) veikt trokšņu sienas izbūvi, turpmākajā atsavināšanas procesā (sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" izveidotās Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk – Komisija) 2024. gada 29. februāra sēdes atklātajā daļā) mutiski ierosinot pārskatīt trokšņu sienas izbūves nepieciešamību, jo tā ierobežo apkārtnes skatu.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 16. aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/1490 :
1. apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Pūķi" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 007 0049), daļas kopējā platībā 3,24 ha atsavināšanu atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai vērtībai 52 415,00 EUR (piecdesmit divi tūkstoši četri simti piecpadsmit euro), ko veido
1.1. atsavināmo zemes vienību kopējā tirgus vērtība 44 712, 00 EUR (četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divpadsmit euro), tostarp:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā tirgus vērtība 138,00 EUR (viens simts trīsdesmit astoņi euro);
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā tirgus vērtība 33 396,00 EUR (trīsdesmit trīs tūkstoši trīs simti deviņdesmit seši euro);
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha platībā tirgus vērtība 11 178,00 EUR (vienpadsmit tūkstoši viens simts septiņdesmit astoņi euro);
1.2. kompensējamie zaudējumi kopējā vērtībā 7703, 00 EUR (septiņi tūkstoši septiņi simti trīs euro), tostarp:
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070156) 11,41 ha platībā vērtības samazinājums 3 423,00 EUR (trīs tūkstoši četri simti divdesmit trīs euro);
- atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070160) 8,56 ha platībā vērtības samazinājums 4 280,00 EUR (četri tūkstoši divi simti astoņdesmit euro).
2. Par Īpašnieka prasījumiem:
- nodrošināt meliorācijas sistēmas funkcionēšanu neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā un iepazīstināt ar meliorācijas risinājumiem – atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma neatsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Īpašnieks ir informēts par plānotajiem meliorācijas risinājumiem – pēc akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtās informācijas Nekustamā īpašuma atlikušajā daļā esošie drenu zari ar noteci virzienā prom no trases tiek tamponēti ceļa nodalījuma joslā, drenu zari ar noteci virzienā uz trasi tiek pārtverti ar Rail Baltica trasei paralēlu kolektoru un novadīti līdz saglabājamajam/pārbūvējamajam kolektoram zem Rail Baltica trases un pievienojot meliorācijas tīklā esošam saglabājamam kolektoram;
- nodrošināt atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas augsnes auglības novērtēšanu – veicot Nekustamā īpašuma daļas novērtējumu, Vērtētājs ir ņēmis vērā zemes agrotehnisko kvalitāti (meliorācijas sistēmas, augsnes sistemātisku ielabošanu un uzturēšanu atbilstoši teicamas lauksaimniecības prakses standartiem, nosūtīt meliorācijas projektu), LIZ kvalitātes novērtējumu ballēs – 60, un ievērtējis atlīdzības apmērā;
- pirms Rail Baltica projekta būvniecības darbu uzsākšanas Nekustamajā īpašumā nodrošināt piekļuvi "Eriņu" un "Pūķu" dzīvojamām mājām, izbūvējot kvalitatīvu pievadceļu - pirkuma līgumā tiks iekļauts nosacījums, ka, uzsākot Rail Baltica projekta ietvaros izbūvējamo būvju būvdarbus, tiks nodrošināta piekļuve "Eriņu" un "Pūķu" dzīvojamām mājām no valsts reģionālajiem autoceļiem P87 (Bauska – Aizkraukle) un P88 (Bauska – Linde) atbilstoši saskaņotiem būvprojekta risinājumiem un Bauskas novada pašvaldības izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, iepriekš informējot īpašnieku par plānoto darbu veikšanas secību atbilstoši darbu veikšanas projektā apstiprinātajiem risinājumiem;
- pārskatīt trokšņu sienas izbūves nepieciešamību - akciju sabiedrības "RB Rail" projekta ietvaros izskatīs tehnisko risinājumu izmaiņu iespējas attiecībā uz trokšņu sienas izbūvi, informējot par tām Īpašnieku, vienlaikus iesniedzot Īpašniekam precīzāku informāciju par trokšņu sienas izbūves materiāliem, novietojumu un tamlīdzīgi. Tā kā minētais jautājums nav saistīts ar atlīdzības apmēru, nebūtu lietderīgi kavēt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa turpmāko virzību attiecīgo lēmumu pieņemšanai.
Komisijas 2024. gada 29. februāra sēdes atklātajā daļā, piedaloties Īpašnieka pārstāvei, tika izvērtēta noteiktā atlīdzība, kurā tā mutiski apliecināja, ka piekrīt Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Pūķi" Codes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4052 007 0049), daļu - zemes vienību (kadastra apzīmējums 40520070157) 0,01 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 40520070158) 2,42 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40520070159) 0,81 ha.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu - zemes vienības un uz tām izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem - nodot pašvaldības īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas noteikumiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp akciju sabiedrību "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi