24-TA-2243: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk - Likums) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1174 ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Direktīva 2024/1174).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt Likumā attiecībā uz likvidācijas vienībām piemērojamo režīmu saskaņā ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (turpmāk - MREL) regulējumu un iespēju noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL, tajā skaitā Likumā definējot jēdzienu "likvidācijas vienība".
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 22. aprīlī tika publicēta Direktīva 2024/1174, ar transponēšanas nosacījumu, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 13. novembrim (proti, 6 mēnešu laikā) pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2024/1174 1. panta prasības attiecībā uz likvidācijas vienībām. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva 2024/1174 netiek transponēta minētajā termiņā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024. gada 12. maijā spēkā stājās Direktīva 2024/1174, kuras 1. pants paredz veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Direktīva 2014/59/ES) 2. pantā, 45.c pantā, 45.f pantā, 45.i pantā un 45. j pantā.
Direktīvas 2024/1174 3. panta 1. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 13. novembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas 1. panta prasības.
Ņemot vērā minēto, no Direktīvas 2024/1174 1. panta izrietošās prasības (grozījumi Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punktā (pievienots 83.aa) apakšpunkts), 45.c pantā (grozīts 2. punkts un pievienots 2.a punkts), 45.f pantā (grozīts 1. punkts un pievienots 2.a un 2.b punkts), 45.i panta 4. punktā un 45.j panta 1. punktā) ir jāpārņem Likumā.
Līdz ar to Likuma 1. panta pirmā daļa jāpapildina ar 31.1 punktu, Likuma 60. pantā jāizslēdz trešā un ceturtā daļa un 60. pants jāpapildina ar 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 un 4.6 daļu, Likuma 61. pants jāpapildina ar 3.1, 3.2, 6.1 un 6.2 daļu, kā arī jāprecizē Likuma 64. panta sestā daļa un Likuma 66.1 pants.
Direktīvas 2024/1174 3. panta 1. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 13. novembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas 1. panta prasības.
Ņemot vērā minēto, no Direktīvas 2024/1174 1. panta izrietošās prasības (grozījumi Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punktā (pievienots 83.aa) apakšpunkts), 45.c pantā (grozīts 2. punkts un pievienots 2.a punkts), 45.f pantā (grozīts 1. punkts un pievienots 2.a un 2.b punkts), 45.i panta 4. punktā un 45.j panta 1. punktā) ir jāpārņem Likumā.
Līdz ar to Likuma 1. panta pirmā daļa jāpapildina ar 31.1 punktu, Likuma 60. pantā jāizslēdz trešā un ceturtā daļa un 60. pants jāpapildina ar 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 un 4.6 daļu, Likuma 61. pants jāpapildina ar 3.1, 3.2, 6.1 un 6.2 daļu, kā arī jāprecizē Likuma 64. panta sestā daļa un Likuma 66.1 pants.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Normatīvais regulējums attiecībā uz MREL noteikšanu un piemērošanu tika papildus grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra regulu (ES) 2022/2036, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 un direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz prudenciālo režīmu globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējamām iestādēm un metodēm attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (turpmāk – Regula 2022/2036), ar kuru ieviesa īpašus atskaitījumu noteikumus attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu iekšējo MREL. Ar Regulu 2022/2036 Direktīvā 2014/59/ES tika ieviesta prasība Eiropas Komisijai pārskatīt kā netieša parakstīšanās uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi MREL izpildei, ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu veidu banku grupas struktūrām, tai skaitā novērtējot, vai vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, vajadzētu ļaut konsolidēti izpildīt MREL, izvērtējot režīmu attiecībā uz vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka šīs vienības ir jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, kā arī izvērtējot, vai ir lietderīgi ierobežot atskaitījumu summas, kas vajadzīgas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula 575/2013) 72.e panta 5. punktu.
Eiropas Komisija secināja, ka jāatļauj noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL plašākam vienību lokam par to, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Regula 806/2014) piemērošanas, kas ietver arī iestādes un vienības, kuras pašas nav noregulējuma vienības, bet kuras ir noregulējuma vienību meitas sabiedrības un kuras kontrolē citas meitas sabiedrības (starpniekvienības) tajā pašā noregulējuma grupā. Meitas sabiedrībām būtu jāturpina pilnā apmērā atskaitīt savu līdzdalību iekšējās MREL atbilstīgajos instrumentos, ko emitējušas citas vienības, kuras nav likvidācijas vienības, tajā pašā noregulējuma grupā. Lai pareizi aprēķinātu MREL, būtiska nozīme ir izpratnei par to, kas ir likvidācijas vienība, galveno uzmanību pievēršot tās identificēšanai noregulējuma plānošanas posmā.
Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES un Regulas 806/2014 noteikumiem iestādēm un vienībām iekšējā MREL jāizpilda individuāli, izņemot šādus divus gadījumus: 1) Savienības mātes sabiedrībām, kas nav noregulējuma vienības un ir ārvalstu vienību meitas sabiedrības; 2) iestāžu vai vienību mātes sabiedrībām, kas ir atbrīvotas no iekšējās MREL izpildes. Ja meitas sabiedrība konsolidēti izpilda savu iekšējo MREL, tai nav jāatskaita līdzdalība citās vienībās, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas. Eiropas Komisija secināja, ka arī meitas sabiedrībām banku grupās, ko vada pārvaldītājsabiedrība, vajadzētu ļaut konsolidēti izpildīt iekšējo MREL. Konsolidēta MREL izpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus un atbilstību pašu kapitāla prasībām arī pēc finanšu resursu norakstīšanas un konvertēšanas. Meitas sabiedrībai jābūt tiešajam meitasuzņēmumam Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas ir tajā pašā dalībvalstī un noregulējuma grupā. Lai meitas sabiedrības varētu konsolidēti izpildīt iekšējo MREL, tām jāizmanto pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas aprēķinātas līdzīgi pašu kapitālam. Tas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES un Regulas 806/2014 noteikumiem, ievērojot arī Regulas 575/2013 prasības. Jānodrošina, ka šie aprēķini atbilst ārējā MREL noteikumiem. Atbilstīgās saistības, ko emitējušas meitas sabiedrības, jāieskaita tās vienības pašu kapitālā un saistībās, uz kurām attiecas konsolidētais iekšējais MREL.
Saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu, likvidācijas vienībām parasti MREL tiek noteikta zaudējumu absorbcijai nepieciešamās summas apmērā, kas atbilst pašu kapitāla prasībām. Tas nozīmē, ka likvidācijas vienība var izpildīt MREL, izpildot pašu kapitāla prasības, un noregulējuma iestādes lēmums par MREL būtiski neveicina vienības noregulējamību, tāpēc turpmāk noregulējuma iestādēm nevajadzētu noteikt MREL likvidācijas vienībām, ja vien MREL nav noteikta lielāka par zaudējumu absorbcijai nepieciešamo summu, tai skaitā minēto attiecinot arī uz pārrobežu grupām.
Ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 45.i pantu, iestādēm un vienībām ir jāsniedz pārskati savām kompetentajām un noregulējuma iestādēm par atbilstīgo saistību un iekšēji rekapitalizējamo saistību līmeņiem un regulāri jāpublisko minētā informācija. Savukārt Direktīvas 2024/1174 12. apsvērumā noteikts, ka likvidācijas vienībām šāda pārskatu sniegšana vai publiskošana nav nepieciešama, ja vien MREL nav noteikta lielāka par zaudējumu absorbcijai nepieciešamo summu.
No Direktīvas 2014/59/ES 45.c, 45.f, 45.i un 45.j panta izrietošās prasības ir pārņemtas attiecīgi Likuma 60., 61., 64. un 66.1 pantā. Ņemot vērā minētos no Direktīvas 2024/1174 1. panta izrietošos grozījumus Direktīvas 2014/59/ES attiecīgajās normās, tai skaitā tās 2. panta 1. punktā (jauns termins “likvidācijas vienība”), tiek grozītas attiecīgās Likuma normas.
Eiropas Komisija secināja, ka jāatļauj noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL plašākam vienību lokam par to, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Regula 806/2014) piemērošanas, kas ietver arī iestādes un vienības, kuras pašas nav noregulējuma vienības, bet kuras ir noregulējuma vienību meitas sabiedrības un kuras kontrolē citas meitas sabiedrības (starpniekvienības) tajā pašā noregulējuma grupā. Meitas sabiedrībām būtu jāturpina pilnā apmērā atskaitīt savu līdzdalību iekšējās MREL atbilstīgajos instrumentos, ko emitējušas citas vienības, kuras nav likvidācijas vienības, tajā pašā noregulējuma grupā. Lai pareizi aprēķinātu MREL, būtiska nozīme ir izpratnei par to, kas ir likvidācijas vienība, galveno uzmanību pievēršot tās identificēšanai noregulējuma plānošanas posmā.
Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES un Regulas 806/2014 noteikumiem iestādēm un vienībām iekšējā MREL jāizpilda individuāli, izņemot šādus divus gadījumus: 1) Savienības mātes sabiedrībām, kas nav noregulējuma vienības un ir ārvalstu vienību meitas sabiedrības; 2) iestāžu vai vienību mātes sabiedrībām, kas ir atbrīvotas no iekšējās MREL izpildes. Ja meitas sabiedrība konsolidēti izpilda savu iekšējo MREL, tai nav jāatskaita līdzdalība citās vienībās, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas. Eiropas Komisija secināja, ka arī meitas sabiedrībām banku grupās, ko vada pārvaldītājsabiedrība, vajadzētu ļaut konsolidēti izpildīt iekšējo MREL. Konsolidēta MREL izpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus un atbilstību pašu kapitāla prasībām arī pēc finanšu resursu norakstīšanas un konvertēšanas. Meitas sabiedrībai jābūt tiešajam meitasuzņēmumam Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas ir tajā pašā dalībvalstī un noregulējuma grupā. Lai meitas sabiedrības varētu konsolidēti izpildīt iekšējo MREL, tām jāizmanto pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, kas aprēķinātas līdzīgi pašu kapitālam. Tas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES un Regulas 806/2014 noteikumiem, ievērojot arī Regulas 575/2013 prasības. Jānodrošina, ka šie aprēķini atbilst ārējā MREL noteikumiem. Atbilstīgās saistības, ko emitējušas meitas sabiedrības, jāieskaita tās vienības pašu kapitālā un saistībās, uz kurām attiecas konsolidētais iekšējais MREL.
Saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu, likvidācijas vienībām parasti MREL tiek noteikta zaudējumu absorbcijai nepieciešamās summas apmērā, kas atbilst pašu kapitāla prasībām. Tas nozīmē, ka likvidācijas vienība var izpildīt MREL, izpildot pašu kapitāla prasības, un noregulējuma iestādes lēmums par MREL būtiski neveicina vienības noregulējamību, tāpēc turpmāk noregulējuma iestādēm nevajadzētu noteikt MREL likvidācijas vienībām, ja vien MREL nav noteikta lielāka par zaudējumu absorbcijai nepieciešamo summu, tai skaitā minēto attiecinot arī uz pārrobežu grupām.
Ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 45.i pantu, iestādēm un vienībām ir jāsniedz pārskati savām kompetentajām un noregulējuma iestādēm par atbilstīgo saistību un iekšēji rekapitalizējamo saistību līmeņiem un regulāri jāpublisko minētā informācija. Savukārt Direktīvas 2024/1174 12. apsvērumā noteikts, ka likvidācijas vienībām šāda pārskatu sniegšana vai publiskošana nav nepieciešama, ja vien MREL nav noteikta lielāka par zaudējumu absorbcijai nepieciešamo summu.
No Direktīvas 2014/59/ES 45.c, 45.f, 45.i un 45.j panta izrietošās prasības ir pārņemtas attiecīgi Likuma 60., 61., 64. un 66.1 pantā. Ņemot vērā minētos no Direktīvas 2024/1174 1. panta izrietošos grozījumus Direktīvas 2014/59/ES attiecīgajās normās, tai skaitā tās 2. panta 1. punktā (jauns termins “likvidācijas vienība”), tiek grozītas attiecīgās Likuma normas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pantā iekļauts grozījums Likuma 1. panta pirmajā daļā, papildinot to ar jaunu 31.1 punktu. Likumprojekta 2. pantā ir ietverti grozījumi Likuma 60. pantā, izslēdzot trešo un ceturto daļu un papildinot pantu ar 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 un 4.6 daļu. Likumprojekta 3. pantā ir ietverti grozījumi Likuma 61. pantā, papildinot pantu ar 3.1, 3.2, 6.1 un 6.2 daļu. Likumprojekta 4. pantā ir ietverti grozījumi, precizējot Likuma 64. panta sesto daļu, un Likumprojekta 5. pantā ir ietverti grozījumi, precizējot Likuma 66.1 pantu, kas izriet no Direktīvas 2024/1174 1.pantā paredzētajiem grozījumiem Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punktā, 45.c pantā (grozīts 2. punkts un pievienots 2.a punkts), 45.f pantā (grozīts 1. punkts un pievienots 2.a un 2.b punkts), 45.i panta 4. punktā un 45.j panta 1. punktā, ar mērķi attiecībā uz likvidācijas vienībām noteikt piemērojamo režīmu saskaņā MREL regulējumu un iespēju noregulējuma iestādei (Latvijas Bankai) konsolidēti noteikt iekšējo MREL, tajā skaitā definējot jēdzienu "likvidācijas vienība".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- likvidācijas vienības
Ietekmes apraksts
Likvidācijas vienība - juridiska persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā vai – attiecībā uz vienībām, kas neietilpst grupā, – noregulējuma plānā ir paredzēts, ka vienību likvidē saskaņā ar maksātnespējas procesu, vai noregulējamās grupas vienība, kas pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1174
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1174, ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014.
Apraksts
Skatīt 5.4.1. tabulu
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1174, ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2024/1174 1. panta 1. punkts (Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.aa) apakšpunkts)
Likumprojekta 1. pants (Likuma 1. panta pirmās daļas 31.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2024/1174 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts (izslēgta Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 2. punkta otrā un trešā daļa)
Likumprojekta 2. pants (izslēgta Likuma 60. panta trešā un ceturtā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2024/1174 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 2.a punkts)
Likumprojekta 2. pants (Likuma 60.panta 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5 un 4.6 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2024/1174 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts (Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 1. punkta jauna ceturtā daļa)
Likumprojekta 3. pants (Likuma 61.panta 3.1 un 3.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2024/1174 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts (Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2.a un 2.b punkts)
Likumprojekta 3. pants (Likuma 61.panta 6.1 un 6.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2024/1174 1. panta 4. punkts (Direktīvas 2014/59/ES 45.i panta 4. punkts)
Likumprojekta 4. pants (Likuma 64.panta sestā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2024/1174 1. panta 5. punkts (Direktīvas 2014/59/ES 45.j panta 1. punkts)
Likumprojekta 5. pants (Likuma 66.1 pants)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Likumprojekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
Latvijas Banka6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks pievienoti pēc sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi