25-TA-709: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024.gada 11.jūnija sēdes protokola Nr.24, 45. § "Likumprojekts "Nodokļu un muitas policijas likums"" 5.2.apakšpunktā dotais uzdevums Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram līdz 2025.gada 1.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumus “Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi”.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 15.panta piekto daļu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka Integrētajā riska informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus, iestādes, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā un saņem datus no Integrētās riska informācijas sistēmas, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Noteikumu projekts ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
Ministru kabineta 2025. gada 13. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā", kas kā sastāvdaļa iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā" (Nr: 1117/Lp14) paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, kā arī pārejas periodu, līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests sniedz Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus u.c. pakalpojumus, kā arī, lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību, līdz attiecīgās starpresoru vienošanās noslēgšanai Valsts ieņēmumu dienestam nodrošina Nodokļu un muitas policijai piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajiem datiem. Tā kā likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā" (Nr: 1117/Lp14) paredz pārejas periodu, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, tad tas neietekmē projektā ietvertās informācijas apmaiņu starp iestādēm ar 01.01.2026.
Ministru kabineta noteikumu projekts “Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 15.panta piekto daļu, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka Integrētajā riska informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus, iestādes, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā un saņem datus no Integrētās riska informācijas sistēmas, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
Noteikumu projekts ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta atbalstīto Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) reorganizāciju un Nodokļu un muitas policijas izveidi.
Ministru kabineta 2025. gada 13. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā", kas kā sastāvdaļa iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā" (Nr: 1117/Lp14) paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno iekšlietu ministrs, kā arī pārejas periodu, līdz brīdim, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests sniedz Nodokļu un muitas policijai informācijas tehnoloģiju pakalpojumus u.c. pakalpojumus, kā arī, lai nodrošinātu Nodokļu un muitas policijas darbības nepārtrauktību, līdz attiecīgās starpresoru vienošanās noslēgšanai Valsts ieņēmumu dienestam nodrošina Nodokļu un muitas policijai piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās esošajiem datiem. Tā kā likumprojekts "Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā" (Nr: 1117/Lp14) paredz pārejas periodu, kad Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs pārņem Nodokļu un muitas policijas informācijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošināšanu, tad tas neietekmē projektā ietvertās informācijas apmaiņu starp iestādēm ar 01.01.2026.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi nostiprināt ārējos normatīvajos aktos Nodokļu un muitas policijas Integrēto riska informācijas sistēmu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Nodokļu un muitas policijas likuma spēkā stāšanas termiņš - 2026.gada 1.janvāris.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Integrētā riska informācijas sistēma šobrīd ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām, kura paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kontroles un riska analīzes funkciju atbalstam. Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2025.gada 7.janvāra noteikumi Nr.3 “Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi”, kuri ir izdoti pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.3 panta piekto daļu . Ņemot vērā, ka 2026.gada 1.janvārī spēkā stāsies jaunais Valsts ieņēmumu dienesta likums, spēku zaudēs 2025.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.3 "Integrētās riska informācijas sistēmas noteikumi".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd nodokļu un muitas policija ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta patstāvīgajām struktūrvienībām un spēkā ir likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kura 4.nodaļā ir noteikti Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Ar 2026.gada 1.janvāri, pēc Valsts ieņēmumu dienesta reformas realizācijas, stāsies spēkā Nodokļu un muitas policijas likums un Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt ārējā normatīvā regulējuma izmaiņas, lai nekavētu jaunizveidotās iestādes darbspēju un funkciju un uzdevumu īstenošanu, tajā skaitā informācijas sistēmas, tajā apstrādājamā datu apjoma, uzglabāšanas termiņu, pieejas nosacījumu un izmantošanas leģitīmo pamatu.
Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, 15.panta piektā daļā noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Integrētajā riska informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus, iestādes, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā un saņem datus no Integrētās riska informācijas sistēmas, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Savukārt Nodokļu un muitas policijas likuma 15.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka Integrētās riska informācijas sistēmu, kā instrumentu profilakses un kontroles pasākumu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto riska pārvaldības un muitas kontroles atbalstam.
Ar 2026.gada 1.janvāri, pēc Valsts ieņēmumu dienesta reformas realizācijas, stāsies spēkā Nodokļu un muitas policijas likums un Nodokļu un muitas policija būs iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt ārējā normatīvā regulējuma izmaiņas, lai nekavētu jaunizveidotās iestādes darbspēju un funkciju un uzdevumu īstenošanu, tajā skaitā informācijas sistēmas, tajā apstrādājamā datu apjoma, uzglabāšanas termiņu, pieejas nosacījumu un izmantošanas leģitīmo pamatu.
Nodokļu un muitas policijas likuma, kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī, 15.panta piektā daļā noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Integrētajā riska informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus, iestādes, kuras sniedz datus Integrētajā riska informācijas sistēmā un saņem datus no Integrētās riska informācijas sistēmas, piekļuves noteikumus, kā arī auditācijas pierakstu uzglabāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Savukārt Nodokļu un muitas policijas likuma 15.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka Integrētās riska informācijas sistēmu, kā instrumentu profilakses un kontroles pasākumu, kā arī Eiropas Savienības muitas kodeksā noteikto riska pārvaldības un muitas kontroles atbalstam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteiks sistēmas darbības tiesisko ietvaru atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām un Nodokļu un muitas policijas likuma 15.panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam. Tādējādi ir izstrādāts Noteikumu projekts, kas paredz Integrētās riska informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmu auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību. Papildus jāņem vērā, ka Noteikumu projekts apraksta jau esošu Integrētās riska informācijas sistēmu, papildus paredzot arī tuvākajā nākotnē paredzamos uzlabojumus. Noteikumu projektā iekļauta informācija par informācijas apjomu, kas tiek apstrādāts Integrētās riska informācijas sistēmā saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas likuma 2.pantu, 3.pantu, 4.pantu, 8.panta otrās daļas 1.punktu, 16.pantu, Operatīvās darbības likuma 27.panta 1.punktu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta redakcija) 3. un 46.pantā noteikto. Noteikumu projektā atrunāta šā brīža datu apmaiņas ar Kriminālprocesa informācijas sistēmu pāreja uz jauno risinājumu, proti, jau šobrīd sistēma saņem datus no Kriminālprocesa informācijas sistēmas par kriminālprocesiem, kuru procesa virzītājs attiecīgajā brīdī ir Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersona (kriminālprocesa pamatdatus, lēmumus, epizodes, saistītās personas), tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu informācijas pieejamību Integrētās riska informācijas sistēmas ietvaros par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē notiekošajiem procesiem un to saistību ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes rīcībā esošo informāciju kopumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta reformas Nodokļu un muitas policija arī turpmāk saņems Kriminālprocesa informācijas sistēmas datus līdzšinējā apjomā. Nākotnē paredzēts sasaisti nodrošināt arī ar E-lietas Kriminālprocesu informācijas sistēmu, kas nomainīs esošo risinājumu, ne mazākā apjomā kā līdz šim. Piekļuve no Kriminālprocesa informācijas sistēmas saņemtajiem datiem Integrētās riska informācijas sistēmā tiek nodrošināta procesa virzītājam, procesa virzītāja tiešajam vadītājam un ar procesa virzītāja atļauju citiem autentificētiem un autorizētiem Nodokļu un muitas policijas nodarbinātajiem.
Integrētās riska informācijas sistēmā tiek apstrādāta informācija, tajā skaitā fizisko personu dati, kas ir nonākusi Nodokļu un muitas policijas rīcībā un saistīta ar konstatētiem un iespējamiem pārkāpumiem un/vai noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, kas nepieciešama riska analīzei un operatīvās darbības veikšanai atbilstoši Operatīvās darbības likuma 23.panta pirmajai daļai vai ir būtiska muitas kontroles veikšanai. Integrētās riska informācijas sistēmā apstrādātā informācija – saņemta no dažādiem informācijas avotiem, tajā skaitā citām informācijas sistēmām, personīgajiem novērojumiem, saņemtās riska informācijas, operatīvās darbības vai pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā, kā arī no citām valstīm saņemtā informācija – ir daudzveidīga, kā piemēram adreses veids – deklarētā/faktiskā/juridiskā adrese, notikuma vietas adreses, ienākumu gūšanas avoti - alga, pabalsts, ienākumi no saimnieciskās darbības, kā arī ienākumi, kas gūti noziedzīgu darbību rezultātā, piemēram, kontrabanda, narkotikas u.c.
Iestādes, no kurām tiek saņemta informācija un kurām tiek sniegta informācija, Noteikumu projektā identificējama pie datu apmaiņām, kā arī sistēmas lietotāju loka.
Ziņas par faktiskiem un iespējamiem aizdomīgiem ar nodokļiem apliekamiem darījumiem – preču/pakalpojumu iegādes/piegādes, piemēram, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodokļu krāpšana, kontrabanda, kā arī preču ievešana, kura apdraud patērētājus un sabiedrību – dubulta pielietojuma un stratēģiskas nozīmes preces, narkotikas, intelektuālais īpašums u.c.
Personas datus, t.sk. sensitīvos datus sistēmā paredzēts iekļaut tikai operatīvās uzskaites lietas vai kriminālprocesa ietvaros, kas ļauj novērtēt lietā iesaistītās personas pieredzi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas regularitāti, ļauj piemērot objektīvu drošības līdzekli, ļauj identificēt pārrobežu noziedzību un organizētās noziedzības grupējumus pēc nacionālās piederības.
Sistēmas uzbūve nodrošina iespēju saņemto informāciju virzīt dažādiem adresātiem, tādā veidā nodrošinot informācijas plūsmu, kā arī sistēmā esošās informācijas savstarpējo saišu veidošanu, tādējādi ļaujot par sistēmā esošo informāciju gūt pilnvērtīgu priekšstatu, uzskatāmi redzot ar kādiem sistēmā reģistrētiem datu vienumiem ( piemēram, riska informāciju, kriminālprocesu, pārbaudes ziņojumu, deklarāciju - sistēmā uzskatāmu kā dokumentu) un kādiem citiem sistēmā reģistrētiem objektiem (piemēram, kontu, transportlīdzekli, adresi, citu personu - sistēmā uzskatāmu kā riskantu vai riska objektu) konkrētais objekts ir saistīts un kāds ir šīs saites veids. Tāpat arī sistēmā tiek reģistrēta un uzkrāta informācija, piemēram, par operatīvās uzskaites lietām un kriminālprocesiem, kā arī ar tiem saistītajiem lietvedības dokumentiem un lēmumiem un ar lietu/procesu saistītajiem objektiem, kas uzskaitīti noteikumu projektā.
Nodokļu un muitas policijas kompetence skar smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, skaidras naudas nedeklarēšanas vai nepatiesas deklarēšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kontrabandas akcīzes preču un narkotisko vielu aprites jomas. Saskaņā ar statistikas datiem līdz 73 procenti kriminālvajāšanai nodotie kriminālprocesi ir smagi un sevišķi smagi noziegumi ar kriminālatbildības noilgumu 10 un 15 gadi. Atlikušie - mazāk smagi noziegumi ar kriminālatbildības noilgumu 5 gadi. Informācijas glabāšanas termiņi ir noteikti Nodokļu un muitas policijas likumā.
Tā informācija, kas ir attiecināma uz noziedzīgiem nodarījumiem, tiek glabāta ilglaicīgi, nepārsniedzot noziedzīga nodarījuma noilguma termiņus, kas noteikti citos ārējos normatīvajos aktos.
Savukārt, izvērtējot auditācijas datu izmantošanu nodrošinot sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām, lietotāju veikto darbību un sistēmas kļūdu identificēšanu, informācijas sniegšanu, izmeklējot incidentus, informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja saņemts oficiāls pieprasījums, secināts, ka pietiekams periods datu glabāšanai ir līdz 72 mēnešiem.
Integrētās riska informācijas sistēmā tiek apstrādāta informācija, tajā skaitā fizisko personu dati, kas ir nonākusi Nodokļu un muitas policijas rīcībā un saistīta ar konstatētiem un iespējamiem pārkāpumiem un/vai noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, kas nepieciešama riska analīzei un operatīvās darbības veikšanai atbilstoši Operatīvās darbības likuma 23.panta pirmajai daļai vai ir būtiska muitas kontroles veikšanai. Integrētās riska informācijas sistēmā apstrādātā informācija – saņemta no dažādiem informācijas avotiem, tajā skaitā citām informācijas sistēmām, personīgajiem novērojumiem, saņemtās riska informācijas, operatīvās darbības vai pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā, kā arī no citām valstīm saņemtā informācija – ir daudzveidīga, kā piemēram adreses veids – deklarētā/faktiskā/juridiskā adrese, notikuma vietas adreses, ienākumu gūšanas avoti - alga, pabalsts, ienākumi no saimnieciskās darbības, kā arī ienākumi, kas gūti noziedzīgu darbību rezultātā, piemēram, kontrabanda, narkotikas u.c.
Iestādes, no kurām tiek saņemta informācija un kurām tiek sniegta informācija, Noteikumu projektā identificējama pie datu apmaiņām, kā arī sistēmas lietotāju loka.
Ziņas par faktiskiem un iespējamiem aizdomīgiem ar nodokļiem apliekamiem darījumiem – preču/pakalpojumu iegādes/piegādes, piemēram, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodokļu krāpšana, kontrabanda, kā arī preču ievešana, kura apdraud patērētājus un sabiedrību – dubulta pielietojuma un stratēģiskas nozīmes preces, narkotikas, intelektuālais īpašums u.c.
Personas datus, t.sk. sensitīvos datus sistēmā paredzēts iekļaut tikai operatīvās uzskaites lietas vai kriminālprocesa ietvaros, kas ļauj novērtēt lietā iesaistītās personas pieredzi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas regularitāti, ļauj piemērot objektīvu drošības līdzekli, ļauj identificēt pārrobežu noziedzību un organizētās noziedzības grupējumus pēc nacionālās piederības.
Sistēmas uzbūve nodrošina iespēju saņemto informāciju virzīt dažādiem adresātiem, tādā veidā nodrošinot informācijas plūsmu, kā arī sistēmā esošās informācijas savstarpējo saišu veidošanu, tādējādi ļaujot par sistēmā esošo informāciju gūt pilnvērtīgu priekšstatu, uzskatāmi redzot ar kādiem sistēmā reģistrētiem datu vienumiem ( piemēram, riska informāciju, kriminālprocesu, pārbaudes ziņojumu, deklarāciju - sistēmā uzskatāmu kā dokumentu) un kādiem citiem sistēmā reģistrētiem objektiem (piemēram, kontu, transportlīdzekli, adresi, citu personu - sistēmā uzskatāmu kā riskantu vai riska objektu) konkrētais objekts ir saistīts un kāds ir šīs saites veids. Tāpat arī sistēmā tiek reģistrēta un uzkrāta informācija, piemēram, par operatīvās uzskaites lietām un kriminālprocesiem, kā arī ar tiem saistītajiem lietvedības dokumentiem un lēmumiem un ar lietu/procesu saistītajiem objektiem, kas uzskaitīti noteikumu projektā.
Nodokļu un muitas policijas kompetence skar smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, skaidras naudas nedeklarēšanas vai nepatiesas deklarēšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kontrabandas akcīzes preču un narkotisko vielu aprites jomas. Saskaņā ar statistikas datiem līdz 73 procenti kriminālvajāšanai nodotie kriminālprocesi ir smagi un sevišķi smagi noziegumi ar kriminālatbildības noilgumu 10 un 15 gadi. Atlikušie - mazāk smagi noziegumi ar kriminālatbildības noilgumu 5 gadi. Informācijas glabāšanas termiņi ir noteikti Nodokļu un muitas policijas likumā.
Tā informācija, kas ir attiecināma uz noziedzīgiem nodarījumiem, tiek glabāta ilglaicīgi, nepārsniedzot noziedzīga nodarījuma noilguma termiņus, kas noteikti citos ārējos normatīvajos aktos.
Savukārt, izvērtējot auditācijas datu izmantošanu nodrošinot sistēmas atbilstību minimālajām drošības prasībām, lietotāju veikto darbību un sistēmas kļūdu identificēšanu, informācijas sniegšanu, izmeklējot incidentus, informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm, ja saņemts oficiāls pieprasījums, secināts, ka pietiekams periods datu glabāšanai ir līdz 72 mēnešiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Šengenas informācijas sistēmas darbības likums
Pamatojums un apraksts
Tiesību deleģējums Nodokļu un muitas policijai, kā finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei piekļūt Šengenas informācijas sistēmai un tās informācijai.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2020.gada 4.februāra noteikumu Nr.76 "Ieroču reģistra noteikumi"
Pamatojums un apraksts
Tiesību deleģējums Nodokļu un muitas policijai, kā finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei piekļūt Šengenas informācijas sistēmai un tās informācijai.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumu Nr.41 “Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai”
Pamatojums un apraksts
Tiesību deleģējums Nodokļu un muitas policijai, kā finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei piekļūt Šengenas informācijas sistēmai un tās informācijai.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts nostiprina normatīvajos aktos tiesisko ietvaru pašlaik jau funkcionējošai sistēmai, nepalielinot un nesašaurinot apstrādājamās informācijas veidu un apjomu. Sistēmā apstrādājamo datu apjoms ir nemainīgs, sabiedriskā līdzdalība nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Nodokļu un muitas policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts attiecas uz Nodokļu un muitas policijas valsts informācijas sistēmu, kurā tiek apstrādāti fiziskas personas dati.
Personas datu apstrādes apjoms izriet no Nodokļu un muitas policijas likuma 16.panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr 952/2013 ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 46.panta. Datu apstrāde notiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktu un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5. un 8.pantu.
Personas datu apstrādes apjoms izriet no Nodokļu un muitas policijas likuma 16.panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr 952/2013 ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 46.panta. Datu apstrāde notiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktu un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5. un 8.pantu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
