25-TA-2554: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumos Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumos Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumos Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā"" (turpmāk – noteikumi Nr. 303), kā arī papildināt atbalsta saņemšanas nosacījumus, lai pilnveidotu atbalsta intervenču administrēšanu un īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Analizējot informācija par jau līdz šim izsludinātajām kārtām projektu konkursiem, kas paredzēts lauksaimniecības nozares attīstībai, kā arī investīciju veicināšanai materiālajos aktīvos, secināts, ka nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 303, lai veicinātu pieejamā finansējuma raitāku apguvi. Ir ļoti būtiski nodrošināt, lai no normatīvās puses būtu darīts pietiekami, lai novērstu situāciju, ka līdz plānošanas perioda beigām finansējums netieks apgūts pilnā apjomā.
Lauksaimnieki šobrīd saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Pēdējo gadu laikā laikapstākļi kļuvuši arvien neprognozējamāki – ilgstošas lietavas, sausums un salnas būtiski ietekmējušas ražas kvalitāti un apjomu. Lielākā daļa saimniecību ir spiestas koncentrēties uz esošo zaudējumu seku novēršanu, nevis jaunu investīciju projektu īstenošanu.
Nozari būtiski ietekmē arī sarežģītā ekonomiskā situācija – augošas ražošanas izmaksas, kredītresursu sadārdzināšanās un tirgus nenoteiktība samazina lauksaimnieku spēju nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu. Rezultātā daudzi investīciju projekti tiek atlikti vai pilnībā atcelti, jo saimniecības nespēj uzņemties papildu saistības.
Papildus tam ir novērojama arī jauno lauksaimnieku aktivitātes samazināšanās. Augstās sākotnējās investīciju izmaksas un nozīmīgais risku līmenis attur jauniešus no jaunu projektu uzsākšanas. Daudzi no viņiem izvēlas neieguldīt jaunos attīstības pasākumos, bet gan saglabāt esošo saimniecību darbību esošajā līmenī, kas ilgtermiņā kavē nozares attīstību un jauno lauksaimnieku potenciālu.
Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un citi atbalsta saņēmēji var pilnvērtīgi izmantot pieejamos finanšu resursus, tiktu mērķtiecīgi izlietoti finanšu resursi un veicināta līdzsvarota konkurence starp mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami grozījumi esošajos noteikumos Nr. 303.
Lauksaimnieki šobrīd saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. Pēdējo gadu laikā laikapstākļi kļuvuši arvien neprognozējamāki – ilgstošas lietavas, sausums un salnas būtiski ietekmējušas ražas kvalitāti un apjomu. Lielākā daļa saimniecību ir spiestas koncentrēties uz esošo zaudējumu seku novēršanu, nevis jaunu investīciju projektu īstenošanu.
Nozari būtiski ietekmē arī sarežģītā ekonomiskā situācija – augošas ražošanas izmaksas, kredītresursu sadārdzināšanās un tirgus nenoteiktība samazina lauksaimnieku spēju nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu. Rezultātā daudzi investīciju projekti tiek atlikti vai pilnībā atcelti, jo saimniecības nespēj uzņemties papildu saistības.
Papildus tam ir novērojama arī jauno lauksaimnieku aktivitātes samazināšanās. Augstās sākotnējās investīciju izmaksas un nozīmīgais risku līmenis attur jauniešus no jaunu projektu uzsākšanas. Daudzi no viņiem izvēlas neieguldīt jaunos attīstības pasākumos, bet gan saglabāt esošo saimniecību darbību esošajā līmenī, kas ilgtermiņā kavē nozares attīstību un jauno lauksaimnieku potenciālu.
Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un citi atbalsta saņēmēji var pilnvērtīgi izmantot pieejamos finanšu resursus, tiktu mērķtiecīgi izlietoti finanšu resursi un veicināta līdzsvarota konkurence starp mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami grozījumi esošajos noteikumos Nr. 303.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Investīciju projektu ietvaros lauksaimniecības un meliorācijas infrastruktūras attīstība prasa mērķtiecīgu tehnikas iegādi un modernizāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš nelabvēlīgo laikapstākļu, īpaši intensīvu lietavu, radīto seku mazināšanai, jo nepareizi uzturēti grāvji un joslas palielina applūšanas un augsnes erozijas risku.
Risinājuma apraksts
Lai atbalstītu lauksaimniekus un mazinātu lietavu radītās sekas, noteikumi tika papildināti ar 26.16. apakšpunktu, kas nosaka atbalstāmās tehnikas vienības efektīvai un ilgtspējīgākai grāvju un joslu uzturēšanai. Tas ļauj ieguldījumus plānot mērķtiecīgi, vienlaikus nodrošinot gan ekonomisku, gan vides ilgtspējīgu ieguvumu.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu plašāku atbalstu lauksaimniekiem un veicinātu efektīvāku investīciju projektu īstenošanu, noteikumos 27. un 37. punktā ir palielināts attiecināmo izmaksu īpatsvars no 10 līdz 30 procentiem. Šī izmaiņa attiecas uz dzīvnieku novietņu būvniecības vai pārbūves izmaksām, kas nav tieši minētas citos noteikumu punktos, kā arī uz izmaksām, kas nav tieši saistītas ar dzīvnieku labturības uzlabošanu, bet ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai.
Risinājuma apraksts
Palielinot šo izmaksu robežu, tiek radītas plašākas iespējas projektu īstenotājiem elastīgāk plānot ieguldījumus, nodrošināt efektīvāku un ilgtspējīgāku saimniecību infrastruktūras attīstību, kā arī veicināt lauksaimniecības konkurētspēju un dzīvnieku labturības uzlabošanu ilgtermiņā.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar līdzšinējo noteikumu redakciju, 107., 108., 108.1, 109. un 110. punktu, maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs tika noteikts, ņemot vērā ierobežojumus, kas bija saistīti ar citiem punktiem, tostarp 109. punktu, kurā tika vērtēts saimniecību apgrozījums un ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas. Šāda pieeja nodrošināja detalizētu, bet salīdzinoši sarežģītu atbalsta aprēķināšanas kārtību. Lauksaimniekiem bija pieejami noteikti finansējuma griesti atbilstoši saimniecības lielumam, taču projektu plānošanā bija mazāk elastības, jo dažādi ierobežojumi un savstarpējās atsauces noteikumos ierobežoja iespējas pielāgot ieguldījumus saimniecības individuālajām vajadzībām un attīstības plāniem.
Risinājuma apraksts
Jaunā punktu redakcija sniedz lauksaimniekiem skaidrākas un plašākas iespējas investīciju projektu īstenošanā. Ir precizēts maksimālo attiecināmo izmaksu apmērs katrai saimniecību grupai, vienlaikus svītrojot iepriekšējos ierobežojumus, kas saistīti ar citiem noteikumu punktiem. Tas ļauj lauksaimniekiem vieglāk plānot projektus, izvērtēt finansējuma iespējas un īstenot ieguldījumus atbilstoši savas saimniecības attīstības vajadzībām.
Turklāt precizētais 110. punkts paredz, ka saimniecības, kuras ir sagatavojušas ilgtermiņa attīstības plānu, var īstenot projektus ar attiecināmajām izmaksām līdz 750 000 eiro. Tas veicina mērķtiecīgāku saimniecību attīstību, atbalsta uzņēmējdarbības paplašināšanu un konkurētspējas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku atbalsta mehānismu lauksaimniekiem.
Turklāt precizētais 110. punkts paredz, ka saimniecības, kuras ir sagatavojušas ilgtermiņa attīstības plānu, var īstenot projektus ar attiecināmajām izmaksām līdz 750 000 eiro. Tas veicina mērķtiecīgāku saimniecību attīstību, atbalsta uzņēmējdarbības paplašināšanu un konkurētspējas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku atbalsta mehānismu lauksaimniekiem.
Problēmas apraksts
2. pielikuma redakcija paredzēja atšķirīgus atbalsta intensitātes līmeņus starp saimniecībām ar dažādu apgrozījumu, un vairākās intervencēs (īpaši LA 4.1.1., LA 4.1.2., LA 4.1.3. un LA 4.1.4.) atbalsta intensitāte lielākām saimniecībām bija būtiski zemāka. Šāda pieeja nodrošināja diferencētu atbalstu, tomēr praksē tika konstatēts, ka būvniecības un pārbūves izmaksas, kā arī investīcijas modernizācijā un biodrošībā būtiski pieaug neatkarīgi no saimniecības apgrozījuma.
Turklāt jaunākie Lauku atbalsta dienesta un nozares ekspertu vērtējumi liecina, ka augošas būvniecības izmaksas, tehnoloģiju sadārdzinājums un klimata pārmaiņu radītās vajadzības pēc papildu investīcijām (piemēram, SEG emisiju samazināšanā un energoefektivitātē) ietekmē gan mazas, gan lielas saimniecības līdzīgi. Iepriekšējais regulējums šajos gadījumos ierobežoja lielāku saimniecību iespējas pilnvērtīgi attīstīt infrastruktūru, ieviest inovatīvus risinājumus un uzlabot dzīvnieku labturību, jo faktiskais atbalsta apmērs nebija pietiekams, lai segtu nepieciešamās investīcijas.
Turklāt jaunākie Lauku atbalsta dienesta un nozares ekspertu vērtējumi liecina, ka augošas būvniecības izmaksas, tehnoloģiju sadārdzinājums un klimata pārmaiņu radītās vajadzības pēc papildu investīcijām (piemēram, SEG emisiju samazināšanā un energoefektivitātē) ietekmē gan mazas, gan lielas saimniecības līdzīgi. Iepriekšējais regulējums šajos gadījumos ierobežoja lielāku saimniecību iespējas pilnvērtīgi attīstīt infrastruktūru, ieviest inovatīvus risinājumus un uzlabot dzīvnieku labturību, jo faktiskais atbalsta apmērs nebija pietiekams, lai segtu nepieciešamās investīcijas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 303 2. pielikuma redakcijā ir veikti būtiski precizējumi un uzlabojumi, lai nodrošinātu plašāku un līdzsvarotāku atbalstu visām saimniecībām neatkarīgi no to apgrozījuma.
Galvenās izmaiņas paredz atbalsta intensitātes palielinājumu vairākās intervencēs un vienkāršotāku pieeju papildu intensitātes piemērošanā. Piemēram, intervencē LA 4.1.1. un LA 4.1.2. paaugstināta pamatintensitāte būvniecībai, pārbūvei un stacionāro iekārtu iegādei (no 30–35 procentiem līdz 40 procentiem), kā arī palielināta papildu atbalsta intensitāte gados jaunajiem lauksaimniekiem (no 10 procentiem līdz 20 procentiem), tādējādi sniedzot lielāku ieguldījumu paaudžu maiņas veicināšanā.
Tāpat paplašināta pieeja papildu intensitātei bioloģiskajām saimniecībām un noteiktām nozarēm (piemēram, augļkopībai, dārzeņkopībai, biškopībai un lopkopībai). Šīs izmaiņas ļauj mērķtiecīgāk atbalstīt videi draudzīgu un ilgtspējīgu ražošanu.
Jaunā redakcija arī izlīdzina atbalsta intensitātes dažādās intervencēs, radot skaidrāku un saprotamāku struktūru, kā arī atvieglojot projektu plānošanu un pieteikšanu. Kopumā tas veicina plašāku lauksaimnieku piekļuvi investīcijām, sekmē nozares modernizāciju un palielina kopējo konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienlīdzīgas iespējas visiem atbalsta pretendentiem.
Galvenās izmaiņas paredz atbalsta intensitātes palielinājumu vairākās intervencēs un vienkāršotāku pieeju papildu intensitātes piemērošanā. Piemēram, intervencē LA 4.1.1. un LA 4.1.2. paaugstināta pamatintensitāte būvniecībai, pārbūvei un stacionāro iekārtu iegādei (no 30–35 procentiem līdz 40 procentiem), kā arī palielināta papildu atbalsta intensitāte gados jaunajiem lauksaimniekiem (no 10 procentiem līdz 20 procentiem), tādējādi sniedzot lielāku ieguldījumu paaudžu maiņas veicināšanā.
Tāpat paplašināta pieeja papildu intensitātei bioloģiskajām saimniecībām un noteiktām nozarēm (piemēram, augļkopībai, dārzeņkopībai, biškopībai un lopkopībai). Šīs izmaiņas ļauj mērķtiecīgāk atbalstīt videi draudzīgu un ilgtspējīgu ražošanu.
Jaunā redakcija arī izlīdzina atbalsta intensitātes dažādās intervencēs, radot skaidrāku un saprotamāku struktūru, kā arī atvieglojot projektu plānošanu un pieteikšanu. Kopumā tas veicina plašāku lauksaimnieku piekļuvi investīcijām, sekmē nozares modernizāciju un palielina kopējo konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienlīdzīgas iespējas visiem atbalsta pretendentiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektā ietvertie precizējumi attiecībā uz atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp atbalsta tvēruma paplašināšanu un atbalsta intensitātes palielināšanu, tiks ieviesti no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot kopējo pieejamo finansējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Atbalsta pretendents
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme, jo tas paredz vienotu un konsekventu pieeju nosacījumu piemērošanā, piešķirot un administrējot atbalstu. Atbalsta piešķiršana notiks atklāta projektu konkursa kārtībā no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot ieguldījumus materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā saskaņā ar noteikto valsts un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas kārtību.
Juridiskās personas
- Atbalsta pretendents
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme, jo tas paredz vienotu un konsekventu pieeju nosacījumu piemērošanā, piešķirot un administrējot atbalstu. Atbalsta piešķiršana notiks atklāta projektu konkursa kārtībā no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot ieguldījumus materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā saskaņā ar noteikto valsts un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas kārtību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projekts neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Papildu izdevumi vai ieņēmumu samazinājums nav paredzēts.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Tiesību akta projekts nemaina spēkā esošo tiesību normu sistēmu un nerada pretrunas ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Savienības tiesību normas tiek saglabātas nemainīgas.
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulsa (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, 79. pantā noteiktais tiek izpildīts un piemērots ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktu, t. i., projektu atlases kritērijiem, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā.
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulsa (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, 79. pantā noteiktais tiek izpildīts un piemērots ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktu, t. i., projektu atlases kritērijiem, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Tiesību akta projektam nav identificējamas horizontālās ietekmes. Tas neietekmē vides, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, digitalizācijas vai citas šajā sadaļā minētās jomas.
Pielikumi