Anotācija (ex-ante)

Transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un transportlīdzekļu sistēmu un mezglu atbilstošai darbībai ir liela ietekme uz ceļu satiksmes drošību un apkārtējās vides ekoloģiju. Atbilstoši 2020.gada 16.aprīļa Ministru Kabineta rīkojumā Nr.197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam” noteiktajiem mērķiem samazināt iespējamību, ka ceļu satiksmē piedalās transportlīdzekļi ar manipulētām emisijas pēcapstrādes sistēmām, nepieciešams paplašināt transportlīdzekļu kontroles uz ceļa tvērumu, t.sk. paredzot, ka pēc Valsts policijas amatpersonas lēmuma var tikt veikta kvalificēta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtēšana, ko veic tehniskās apskates stacijā speciāli apmācīts, profesionāls un kompetents tehniskās kontroles inspektors.

Ar šo noteikumu projekta 1.punktu un 4.punktu tiek precizēta kārtība, kādā tiek veikta pārbaude pēc Valsts policijas amatpersonas lēmuma. Ņemot vērā, ka tehniskā kontrole tiek veikta tehniskās apskates stacijā, amatpersona, pieņemot lēmumu, to saskaņo ar CSDD. Tas nepieciešams lai nodrošinātu, ka tehniskās apskates stacijas parametri, uz kuru plānots norīkot transportlīdzekli pārbaudei, ļauj pārbaudīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli, kā arī to, ka pārbaudi  veic tehniskās apskates stacijas darba laikā.

Eiropas Komisijas Regulas (ES) 2021/392 10.pantā noteikts, ka Direktīvas 2014/45/ES 4.panta 2.punktā minētās struktūras vai uzņēmumi reālos apstākļos iegūtus datus un VIN vāc par tādiem jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti no 2021.gada 1.janvāra un ir aprīkoti ar iebūvētām degvielas un/vai enerģijas patēriņa pārraudzības ierīcēm saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 4a. pantu. Šobrīd normatīvo aktu regulējums neparedz šādas darbības veikšanu, tādēļ nepieciešams papildināt normatīvos aktus, lai nepārprotami un mērķēti piemērotu Regulas nosacījumus.

Ar Noteikumu projekta 3.punktu, noteikumi tiek papildināti ar prasību, ka inspektors veic Regulā noteikto datu nolasīšanu un saglabāšanu.

Transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim ir liela ietekme uz ceļu satiksmes drošību un apkārtējās vides ekoloģiju. Transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļa uzdevums ir atklāt transportlīdzekļus, kuri piedalās ceļu satiksmē ar būtiskiem vai bīstamiem trūkumiem un bojājumiem. Spēkā esošā noteikumu redakcija nosaka, ka transportlīdzeklim, kam kontrolē uz ceļa konstatē būtiskus trūkumus vai bojājumus, jādod pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē, kas ļauj transportlīdzekli nogādāt uz remonta vietu vai vietām, tehniskās apskates staciju u.tml.. Pagaidu atļaujas derīguma termiņš ir 30 dienas. Gadījumā, ja transportlīdzeklim jau ir beidzies tehniskās apskates termiņš vai tas beigsies ātrāk kā 30 dienu laikā, ar pagaidu atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim faktiski pagarinās termiņš iepriekš izdotajai pielaidei ceļu satiksmē. Līdz ar to, nepieciešams precizēt regulējumu.

Ar Noteikumu projekta 5.punktu noteikts, ka gadījumos, ja transportlīdzeklim tiek konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, pagaidu atļaujas derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt iepriekš izsniegtās atļaujas termiņu. Ja transportlīdzeklim nav spēkā esošas tehniskās apskates, tad pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē netiek dota. Ar noteikumu 2.punktu noteikts, ka šajos gadījumos pagaidu atļaujas derīguma termiņu var noteikt īsāku par 30 dienām.

Normatīvie akti par transportlīdzekļu tehnisko apskati un kontroli uz ceļa un normatīvie akti par vēsturiskajiem spēkratiem nosaka atšķirīgus nosacījumus par ieraksta “Vēsturiskais spēkrats” veikšanu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.

Ar Noteikumu projekta 6.punktu precizēta vēsturiskā spēkrata definīcija atbilstoši spēkā esošiem tiesību aktiem.

Ņemot vērā 2020.gada 11.augusta Ministru kabineta sēdē (protokols nr.47 89.§) apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par tehniskās apskates pakalpojuma  attīstību 2021. – 2030.gadam” un CSDD izsludināto publiskā iepirkuma procedūru “Transportlīdzekļu tehniskās kontroles pakalpojums tehniskās apskates ietvaros”, normatīvajiem aktiem jāparedz samērīgas prasības tehniskās apskates stacijas parametriem un tajā uzstādāmajām iekārtām un aprīkojumam. Noteikumu prasību izpildei būs nepieciešams veikt TAS izbūvi, rekonstrukciju vai remontdarbus, kuriem būs dažādi izpildes termiņi.

Ar Noteikumu projekta 7.punktu prasību stāšanās spēkā laiks noteikts tā, lai prasības par TAS uzstādāmo iekārtu un aprīkojuma minimumu attiektos uz katru konkrēto TAS brīdī, kad tā tiks akreditēta tehniskās kontroles veikšanai tehniskās apskates ietvaros.

Transportlīdzekļu ar pneimatisku bremžu iekārtu bremžu pārbaudei ar noteikumu projektu tiek noteikta jauna bremžu pārbaudes procedūra ar spiediena mērījumiem. Viens no nosacījumiem atbilstošas pārbaudes procedūras ievērošanai ir pārbaudes spiediena minimuma sasniegšana. Ņemot vērā, ka prasība attiecas uz transportlīdzekļa vadītāju/īpašnieku, nepieciešams tās paredzams piemērošanas laiks, nosakot normatīvajos aktos prasības stāšanās spēkā laiku.

Ar Noteikumu projekta 8.punktu noteikts pārbaudes spiediena minimuma vērtēšanas kritērija piemērošanas laiks.

Dīzeļmotoru cieto daļiņu mērierīce ir jaunas tehnoloģijas iekārta un tās pieejamība tirgū šobrīd ir ierobežota, tādēļ normatīvajos aktos nepieciešams paredzēt objektīvu laiku tās iegādei un ieviešanai visās tehniskās apskates stacijās. Papildus tam, nepieciešams laiks arī mērījuma procedūras izstrādei, robežvērtību noteikšanai un prasības izvirzīšanai un apstiprināšanai normatīvajos aktos.

Ar Noteikumu projekta 9.punktu noteikts laiks līdz kuram tehniskās apskates stacijas jāaprīko ar dīzeļmotoru cieto daļiņu mērierīci.

Ņemot vērā transportlīdzekļu konstruktīvās īpatnības un atšķirīgus tehniskos izpildījumus, normatīvo aktu prasībām un vērtēšanas kritēriju redakcijai pēc iespējas skaidri un nepārprotami jānosaka tās būtība, lai inspektors piemērotu to korekti un transportlīdzekļa vadītājam/īpašniekam būtu skaidra tiesību normas izpratne.

Ar Noteikumu projekta 10.punktu precizētas prasības valsts reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanai, ar 11.punktu precizēta bremžu šļūteņu bojājumu prasības redakcija, ar 12., 13. un 14.punktu precizēta prasība un vērtēšanas kritērijs par bremžu sistēmas pārbaudes spiedienu, ar 15. punktu precizēti aizmugurējā miglas luktura marķējumi, ar 16.punktu precizēta prasība par galveno lukturu manuālās korekcijas ierīci, ar 17.punktu precizētas sānu gabarītlukturu uzstādīšanas prasības, ar 18.punktu precizētas aizmugurējo miglas lukturu uzstādīšanas prasības, ar 19.punktu precizētas atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanas prasības, ar 20.punktu precizētas valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturu uzstādīšanas prasības, ar 21.punktu precizētas sānu atstarotāju uzstādīšanas prasības, ar 23.punktu precizēti transportlīdzekļu drošības konstrukcijas vērtēšanas kritēriji, ar 24. un 25.punktu precizēta prasība un vērtēšanas kritēriji par neatļautiem kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļu remontdarbiem, ar 26. un 27. punktu precizēta prasība un vērtēšanas kritēriji par bagāžas nodalījuma pārsega atvēršanas veidu un prasība un vērtēšanas kritēriji par durvju un pārsegu neatļautiem remontdarbiem.

Noteikumu 5.2.3.kodā pieļauta kļūda attiecība uz atsauci iekavās uz riepu protektora dziļuma mērīšanas zonas attēlu.

Ar Noteikumu projekta 22.punktu noteikta pareiza atsauce uz riepu protektora dziļuma mērīšanas zonas attēlu laikposmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu.

Transportlīdzekļu tehniskās kontroles kvalitāte  lielā mērā ir atkarīga no tehniskās apskates stacijas konfigurācijas, piemērotības noteiktu kategoriju transportlīdzekļu kontrolei, kā arī izmantojamā aprīkojuma. Lai tehniskās kontroles kvalitāte visās tehniskās apskates stacijās būtu pēc iespējas objektīvāka un precīza, noteikumiem jānosaka vienoti nosacījumi stacijas konfigurācijai un aprīkojuma minimuma prasības tehniskās apskates stacijā. Papildus tam, transportlīdzekļu attīstība prasa arī kontroles aprīkojuma attīstību, lai jaunas transportlīdzekļu sistēmas varētu korekti pārbaudīt.

Ar Noteikumu projekta 28. - 33.punktiem precizētas minimālās prasības tehniskās apskates staciju tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam.

Likumā par interešu konfliktu nav ietverts regulējums inspektoru veicamajām darbībām, kas dotu pamatu inspektorus atzīt par valsts amatpersonām.

Ar Noteikumu projekta 34.punktu svītrots, ka inspektors ir amatpersona likuma izpratnē.

Lai īstenotu “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam” noteiktos mērķus par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājumu, kā arī, ņemot vērā 2022.gada 2.decembra Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā nolemto, normatīvajos aktos nepieciešams veikt izmaiņas, papildinot ar prasībām par jaunu ziemas riepu marķējuma lietošanu, nosakot pārejas periodu.

Noteikumu projektā noteikts, ka, sākot ar 2024.gada 1.oktobri, Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā ziemas periodā, automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un kas marķētas ar apzīmējumu "kalns un sniegpārsliņa". 
Līdz minētās prasības spēkā stāšanās datumam spēkā joprojām ir prasība par automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, aprīkošanu ar ziemas riepām - ar attiecīgā lietojuma apzīmējumu M+S, M&S, M.S, "kalns un sniegpārsliņa"  laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.