Anotācija (ex-ante)

Saulkrastu novada pašvaldība paredz zemesgabalā izbūvēt Katrīnbādes ielu kā promenādi ar cieto segumu (ar ielas paplašinājumiem, atpūtas un tirdzniecības laukumiem, autostāvvietām gar Lašu un Katrīnbādes ielu un betonētu nobrauktuvi uz jūru, ar tualeti un skatu laukumu virs tā ielas galā, kā arī zem ielas – kanalizācijas, ūdensapgādes un elektroapgādes inženierkomunikācijām) (turpmāk – paredzētā darbība), lai nodrošinātu labiekārtotu piekļuvi pludmalei un jūrai gan novada iedzīvotājiem un citiem Saulkrastu apmeklētājiem, gan piekrastes zvejniekiem, kā arī operatīvajam un komunālajam transportam. Katrīnbādes ielas izbūve paredzēta 2 būvniecības kārtās.
Katrīnbādes ielas izbūve nepieciešama arī, lai nodrošinātu piekļuvi jūras piekrastes sauszemes daļai – pludmalei (nekustamā īpašuma "Jūras piekrastes josla” ar kadastra Nr. 8013 002 0003 sastāvā esošajai zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8013 003 0098), kas ir publiskie ūdeņi atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 1102. pantam. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. panta otro daļu, Saulkrastu novada pašvaldība ir valdītājs šai zemes vienībai (pludmalei). Atbilstoši iepriekš minētā panta piektajai daļai, vietējā pašvaldība gādā par tās valdījumā esošo jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un nodrošina to sanitāro tīrību, veic teritorijas plānošanu, kā arī nodrošina glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās peldvietās, kur tas ir nepieciešams.
Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – ministrija) 2021. gada 19. jūlija vēstuli Nr. 1-132/6754 lūgts jaunā Saulkrastu novada domes viedoklis par paredzētās darbības virzību. Ar Saulkrastu novada pašvaldības 2021. gada 2. augusta vēstuli Nr. 7.1/2021/IZ163 apstiprināta paredzētās darbības aktualitāte.
Paredzētās darbības īstenošanai (1. kārtas būvniecībai) Saulkrastu novada pašvaldībai sadarbībā ar biedrību “Jūras zeme” ir piešķirts publiskais finansējums (Vietējo rīcības grupu projektu iesniegumu vērtēšanas rezultāti pieejami Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē (https://www.lad.gov.lv/?module=content&do=edit_object&object_id=5293)) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” (Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr. 598 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā” un Ministru kabineta 2015. gada 20. oktobrī noteikumi Nr. 605 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākumam “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana””) ietvaros (Lauku atbalsta dienesta 2021. gada 19. marta lēmums Nr. 04.6-11/21/171-e). Saskaņā ar minēto lēmumu, Katrīnbādes ielas 1. kārtas būvniecība jāveic 2 gadu laikā no lēmuma saņemšanas (tas ir, līdz 2023. gada 19. martam).

Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla (kas ietver arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla)) izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.
Tāpat Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā prim daļa noteic, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.

1. Teritorijas plānošanas dokumenti un būvatļauja:
Saskaņā ar Saulkrastu novada 2017. gada 31. maija saistošajiem noteikumiem Nr. SN11/2017 “Saulkrastu novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024. gadam grozījumi” (turpmāk – teritorijas plānojums) zemesgabalam noteikta plānotā (atļautā) izmantošana – Transporta infrastruktūras teritorija (TR). Pludmales posmā pretim zemesgabalam teritorijas plānojumā atzīmēta ūdenstransporta piestātne. Atbilstoši teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem teritorijas galvenie izmantošanas veidi: Inženiertehniskā, Transporta lineārā un Transporta apkalpojošā infrastruktūra, kā arī vairākas papildizmantošanas, tai skaitā Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 5.4. apakšpunktu, ja pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā, vai normatīvajos aktos dabas un vides aizsardzības jomā nav noteikts citādi, tad, lai nodrošinātu esošo un plānoto objektu funkcijas, visās teritorijās atļauta šāda izmantošana: inženiertīklu un objektu izbūve.
Atbilstoši teritorijas plānojumam daļa zemesgabala (tai skaitā, paredzētās darbības teritorijas) atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča jūras aizsargjoslā (pludmale), lielākā daļa (tai skaitā, paredzētās darbības īstenošanai atmežojamā meža platība) – krasta kāpu aizsargjoslā.
Atbilstoši teritorijas plānojumam Saulkrastu novada būvvalde 2020. gada 15. jūnijā izsniegusi būvatļauju Nr. BIS-BV-4.2-2020-308 Katrīnbādes ielas Saulkrastos jaunbūvei.

2. Atmežošana:
Atmežošana 0,1851 ha kopplatībā ierosināta zemesgabala 3. kvartāla 1. nogabala daļā 0.1766 ha platībā un 2. nogabala daļā 0.0085 ha platībā. Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības īstenošanai: 1. nogabala daļā – Katrīnbādes ielas (promenādes) izbūvei, 2. nogabala daļā – saistīto autostāvvietu ierīkošanai.
Atmežojamā platībā paredzēta 8 koku ciršana (septiņas priedes ar diametru 10-40 cm, viena apse ar diametru 30 cm).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (turpmāk - atmežošanas kompensācijas noteikumi) 3. punktu kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: Z = S x A x K_CO2 x K₁ x K₂ x X, kur k₂ ir koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa (atmežošanas kompensācijas noteikumu pielikums). Attiecīgi atmežošanas kompensācijas noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunkts noteic, ka koeficients "k_2" investīciju projektiem, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru līdzfinansējums ir vismaz 20 % no kopējā investīciju apmēra, ir 0. Tā kā paredzētajai darbībai koeficients "k₂" ir 0, līdz ar to kopējais kompensācijas apmērs ir 0.

3. Dabas vērtības zemesgabalos un nosacījumi to saglabāšanai:
Saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Ievas Mārdegas (sertifikāta Nr. 131) 2020. gada 22. jūlija atzinumu Nr. IM131-2020/2 “Katrīnbādes iela, Saulkrasti” (turpmāk – atzinums) paredzētās darbības teritorijā konstatēti Eiropas Savienības īpaši aizsargājamie biotopi – mežainās piejūras kāpas (biotopa kods 2180, vidēji labas kvalitātes), aiz meža jūras virzienā –priekškāpas (biotopa kods 2120, zemas kvalitātes). Eksperta atzinumā norādīts, ka paredzētās darbības īstenošanas laikā tiks iznīcināta daļa minēto biotopu (mežainās piejūras kāpas – 0.27 ha platībā, kas ir 0,0005 % no biotopa platības Latvijā; priekškāpas – 0.03 platībā, kas ir 0.005 % no biotopa platības Latvijā). Attiecīgi eksperta atzinumā norādīts, ka lai arī īstenojot paredzēto darbību, tiks ietekmēti minētie biotopi, tomēr iznīcinātā biotopu platība ir neliela, turklāt piemērotas infrastruktūras izbūve var uzlabot kāpu biotopu stāvokli blakus, koncentrējot atpūtnieku plūsmu labiekārtotajās vietās. Eksperts plānotās infrastruktūras atrašanās vietu pilsētas teritorijā vērtē pozitīvi, jo tuvumā nav labiekārtotas piekļuves vietu pludmalei. Tāpat atzinumā norādīti ieteikumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai (piemēram, pēc iespējas izvairīties no kāpu norakšanas, būvniecības laikā saudzēt tuvumā augošās priedes, nav pieļaujama zemes uzlabošana ar melnzemi u.c.) un blakus kāpu biotopu teritoriju kvalitātes uzlabošanai (piemēram, invazīvo sugu krūmu izciršana un izvākšana, paredzētās darbības īstenošanas laikā izcirstā lapu koku pameža un paaugas izvākšana u.c.).

4. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, tehniskie noteikumi:
Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2020. gada 27. oktobrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VI20SI0080 (turpmāk – izvērtējums), kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Atbilstoši izvērtējumam pārvalde ir pieņēmusi lēmumu paredzētajai darbībai nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos minētās atbilstošās vides aizsardzības prasības;
pārvalde 2020. gada 27. oktobrī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VI20TN0324 (spēkā līdz 2025. gada 26. oktobrim) (turpmāk – tehniskie noteikumi) Katrīnbādes ielas būvniecībai (garums 190 metri). Tehniskie noteikumi izdoti, nosakot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai, kā arī ņemot vērā eksperta ieteikumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokola Nr. 34 24. § “Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 Vispārīgie būvnoteikumi”” 2. punktu kā atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, noteikta Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona. Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu un 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) mežā ir aizliegts veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota, bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.

Rīkojuma projekts paredz atļaut Saulkrastu novada pašvaldībai atmežot meža zemi 0,1851 ha platībā Katrīnbādes ielas kā promenādes ar cieto segumu izbūvei, lai nodrošinātu iedzīvotāju, apmeklētāju, piekrastes zvejnieku, operatīvā un komunālā transporta ērtu piekļuvi pludmalei.