Anotācija

23-TA-792: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas pārstāvju apstiprināšanu Pastāvīgās arbitrāžas tiesas šķīrējtiesnešu amatā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Atbilstoši 1907.gada 18.oktobrī parakstītās Konvencijas par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu 44.pantam, ikviena Līgumslēdzēja Valsts izvēlas kā maksimums četras personas, kas ir gatavas uzņemties šķīrējtiesnešu pienākumus, amatā ieceļot uz sešiem gadiem - termiņu, kas netiek automātiski pagarināts pēc tā iztecēšanas.

Likums "'Par valsts Republikas starptautiskajiem līgumiem" 12.panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pastāvīgās arbitrāžas šķīrējtiesas mērķis ir nodrošināt civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Valsts sekretāra vietnieces ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos 2023.gada 5.janvāra uzziņa.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar 2017.gada 28.marta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 140 "Par Latvijas Republikas pārstāvjiem Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā" par Latvijas Republikas pārstāvjiem Pastāvīgās arbitrāžas šķīrējtiesas sarakstā tika iekļauti: Eva Kalniņa, Egils Levits, Mārtiņš Paparinskis un Ineta Ziemele.
Egils Levits no saraksta tika izņemts 2019.gada jūlijā līdz ar kļūšanu par Latvijas valsts prezidentu.

Pašreizējo pārstāvju Pastāvīgās arbitrāžas tiesā pilnvaru termiņš ir beidzies šī gada martā un Latvija (Tieslietu ministrija) ir lēmusi pārskatīt Latvijas pilnvaroto šķīrējtiesnešu sarakstu, tādējādi automātiski nepagarināt esošo šķīrējtiesnešu pilnvaras.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Beidzoties Latvijas Republikas pārstāvju Pastāvīgajā arbitrāžas šķīrējtiesā pilnvarām ir nepieciešams nominēt jaunus Latvijas Republikas pārstāvjus uz nākamo sešu gadu periodu. 
Risinājuma apraksts
Lai izvirzītu Latvijas Republikas pārstāvjus Pastāvīgajā arbitrāžas šķīrējtiesā 2023.gada 1.februārī Tieslietu ministrija uzrunāja Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, tieslietu ministru, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju un Valsts prezidenta kanceleju pretendentu nominēšanai.

Izvirzīto nominantu izvērtēšanu veica Tieslietu ministrijas darba grupa pārstāvju starptautiskajās institūcijās izvirzīšanas procesa koordinēšanai. Darba grupā piedalījās pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu ministrijas, Augstākās tiesas, Saeimas Ārlietu komisijas.

Uz četrām vakantajām vietām nominēti septiņi pretendenti. Pretendentu izvērtēšana veikta intervijās ar katru no Latvijas Republikas pārstāvju Pastāvīgās arbitrāžas tiesas šķīrējtiesnešu amatu nominantiem.

Pēc pretendentu izvērtēšanas Tieslietu ministrijas darba grupa pārstāvju starptautiskajās institūcijās izvirzīšanas procesa koordinēšanai pieņēma lēmumu Latvijas Republikas pārstāvju Pastāvīgās arbitrāžas šķīrējtiesā amatam izvirzīt Mārtiņu Paparinski, Aiju Lejnieci, Gaļinu Žukovu un Jāni Neimani.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi