Anotācija

Regula Nr. 2022/2554 paredz digitālās darbības noturības prasību piemērošanu finanšu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to lielumu, vispārējo riska profilu, kā arī pakalpojumu, darbību un operāciju veidu, apmēru un sarežģītību. Digitalizācijas procesi un paļaušanās uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām, platformām un infrastruktūru finanšu pakalpojumu sniegšanā, rada būtiskus ar IKT saistītus riskus. Savukārt Regula Nr. 2024/1689 paredz noteikumus attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu (turpmāk – MI sistēmu) izstrādi, laišanu tirgū, nodošanu ekspluatācijā un lietošanu, tādejādi mazinot MI sistēmu iespējamos riskus finanšu pakalpojumu jomā. Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2022/2554 un Regulas Nr. 2024/1689 prasību tiešu piemērošanu, likumprojekts paredz prasības attiecībā uz digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas prasību piemērošanu, uzraudzību digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā un atbildību par Regulas Nr. 2022/2554 un Regulas Nr. 2024/1689 izvirzīto prasību pārkāpumiem.

I nodaļa.
Likumprojekta 1. pants ietver likumā lietoto terminu uzskaitījumu, proti, šāds uzskaitījums nepieciešams, jo virkne Regulā Nr. 2022/2554 lietoto terminu atsaucas uz ES direktīvām, kas nozīmē, ka termini nacionālajos normatīvajos aktos ir transponēti. Piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 52. punkts paredz terminu “arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ar atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/2341) 6. panta 1. punktu, taču minētā direktīva ir transponēta Privāto pensiju fondu likumā un nacionālajos normatīvajos aktos tiek lietots termins “privātais pensiju fonds”. Tāpat, piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 32. punkts paredz terminu “iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES”, kurš nacionālajos normatīvajos aktos atbilst terminam – krājaizdevu sabiedrība. Pēc identiska principa likumprojekta 1. pantā ir ieviesti virkne Regulā Nr. 2022/2554 3. pantā lietotie termini – termini, kuri tiek lietoti likumprojektā. Tāpat, plašais terminu uzskaitījums ir cieši saistīts ar likumprojekta II nodaļas 4., 5. un 6. pantu, kuri ievieš secīgi Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punktu, 16. panta 1. un 2. punktu, kā arī 2. panta 3. un 4. punktu. Piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punkta ieviešana likumprojekta 4. pantā. Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punkta “b” un “c” apakšpunkts pats par sevi sniedz atsauci uz atbrīvojumiem, kuri noteikti Direktīvā Nr. 2015/2366 un Direktīvā Nr. 2009/110/EK. Savukārt, Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punkta “c”, “e”, “i”, “k”, “l”, “n”, “o” un “p” apakšpunkts secīgi atbilst Regulas Nr. 2022/2554 3. panta 37., 33., 43., 44., 45., 47., 48., 49., 50., 51. un 52. apakšpunktā definētajiem terminiem, proti, minētie Regulas Nr. 2022/2554 3. panta termini definēti atsaucoties uz virkni ES direktīvām, kuras ir transponētas nacionālajos normatīvajos aktos. ES regulu ieviešana neaprobežojas tikai ar regulas normu ieviešanu, kuras paredz dalībvalstij rīcības brīvības (piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 4. punkts), kā arī paredz dalībvalstij pienākumu noteikt prasības kādā jomā atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. un 6. punkts ar formulējumiem “dalībvalstis piešķir”, “dalībvalstis nodrošina”), bet būtiska uzmanība jāpievērš ES regulas normām, kurās ir atsauces uz ES direktīvām, proti, minēto normu “atšifrēšana” jeb ieviešana spēlē nozīmīgu lomu regulas tiešas piemērošanas nodrošināšanai. Tāpat likumprojekta 1. pantā ieviesti arī Regulas Nr. 2024/1689 3. pantā minētie termini “importētājs”, “izplatītājs”, “MI sistēma”, “nodrošinātājs”, “paziņotā struktūra”, “pilnvarotais pārstāvis” un “uzturētājs”, lai nodrošinātu to lietojumu turpmāk likumprojektā. Jāuzsver, ka likumprojekta 1. pantā iekļautie termini ar atsaucēm uz Regulu Nr. 2022/2554 un Regulu Nr. 2024/1689 ir nepieciešami, lai finanšu tirgus dalībniekiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, kā to secīgi paredz likumprojekta 4., 5., 6. un 7. pants.
Likumprojekta 2. pantā tiek noteikts likuma mērķis, kas pēc būtības ir saistīts ar Regulas Nr. 2022/2554 un Regulas Nr. 2024/1689 prasību ieviešanu, proti, nodrošināt minētās regulas tiešu piemērošanu.
Likumprojekta 3. pants nosaka likuma darbības jomu, proti, tiek noteikts likuma tvērums – digitālās darbības noturība un mākslīgā intelekta izmantošana finanšu tirgū.
II nodaļa.
Likumprojekta 4. pants ievieš Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punktu, proti, tiek uzskaitīti finanšu tirgus dalībnieki uz kuriem pilnībā tiek attiecinātas digitālās darbības noturības prasības. Minētās regulas 2. panta 1. punkts ir ieviešams, jo regula nodala, piemēram, maksājuma iestādes, elektroniskās naudas iestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, proti, likumprojekta 4. panta finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījums ir sistēmiski saistīts ar likumprojekta 5. un 6. pantu.
Likumprojekta 5. pants ievieš Regulas Nr. 2022/2554 16. pantu, kurš paredz finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījumu, kuriem piemēro vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības. Minētās regulas 16. pants paredz formulējumu “maksājumu iestādēm, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu (ES) 2015/2366” un “elektroniskās naudas iestādēm, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2009/110/EK”, kas pēc būtības nozīmē - reģistrētas maksājumu iestādes un reģistrētas elektroniskās naudas iestādes, attiecīgi likumprojekta 5. panta 1. un 3. punkts. Minētās regulas 16. pants paredz arī formulējumu “iestādēm, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES”, kas atbilst likumprojekta 5. panta 2. punkta uzskaitījumam, proti, finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība. Tāpat Regula Nr. 2022/2554 paredz vienkāršotu digitālās darbības noturības prasību piemērošanu nelielai un savstarpēji nesaistītai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un nelielam privātajam pensiju fondam, attiecīgi likumprojekta 5. panta 4. un 5. punkts.
Likumprojekta 6. panta pirmā daļa ievieš Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. un 4. punktu, kurš paredz finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījumu, kuriem nepiemēro digitālās darbības noturības prasības.
Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “a” apakšpunkts ar formulējumu, ka minēto regulu nepiemēro “alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kā minēts Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punktā”. Tāpēc likumprojekta 6. panta pirmās daļas 1. punkta “a” un “b” apakšpunktos tiek transponēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvas (ES) 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 3. panta 2. punkta nosacījumi. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punkts paredz to, ka digitālās darbības noturības prasības nav piemērojamas apdrošināšanas sabiedrībai un pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura ievēro attiecīgus nosacījumus, tādejādi ieviešot Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “b” apakšpunktu. Vienlaikus likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punkta “a”, “b”, “c’, “d”, “e” un “f” apakšpunktos tiek transponēti nosacījumi, kuri izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas Nr. 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk – Direktīva Nr. 2009/138/EK) 4. panta 1. punkta. Papildus Direktīvas Nr. 2009/138/EK 4. panta 1. punktā noteiktās summas tiek precizētas atbilstoši Paziņojuma par to summu pielāgošanu inflācijai, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) “a” apakšpunktam. Tāpat likumprojekta 6. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro apdrošināšanas starpniekam, pārapdrošināšanas starpniekam un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, kurš ir mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “e” apakšpunkts. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro fiziskajām un juridiskajām personām Finanšu instrumentu tirgus likuma 101. panta septītās daļas 2., 3., 4., 6., 7., 9., 12., 13., 15. un 16. punkta izpratnē, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “d” apakšpunkts ar formulējumu, ka minēto regulu nepiemēro “fiziskām vai juridiskām personām, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 2. un 3. pantu”. Savukārt likumprojekta 6. panta pirmās daļas 5. punkts ievieš Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 4. punktu, kurš paredz dalībvalstij izvēles brīvību, proti, nepiemērot digitālās darbības noturības prasības krājaizdevu sabiedrībām. Izvēlē nepiemērot digitālās darbības noturības prasības krājaizdevu sabiedrībām saistīta ar to, ka Latvijā krājaizdevu sabiedrības ir salīdzinoši mazas, kas nozīmē to, ka Regulas Nr. 2022/2554 prasības praktiski nebūtu izpildāmas un apgrūtinātu to konkurētspēju. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas 6. punkts paredz nepiemērot digitālās darbības noturības prasības nelielam privātajam pensiju fondam, kura reģistrētajos pensiju plānos, kopā nav vairāk par 15 pensiju plāna dalībniekiem, attiecīgi ieviešot Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “c” apakšpunktu. Visbeidzot likumprojekta 6. panta pirmās daļas 7. punkts nosaka, ka digitālās darbības noturības prasības nepiemēro žiro norēķinu iestādei, kā to paredz Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 3. punkta “f” apakšpunkts.
Likumprojekta 6. panta otrā daļa ir sistēmiski saistīta ar likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punkta “a”, “b”, “c’, “d” un “e” apakšpunktiem, tādejādi transponējot Direktīvas Nr. 2009/138/EK 4. panta 2. punktu.
Likumprojekta 6. panta trešajā daļa ietver deleģējumu Latvijas Bankai noteikt digitālās noturības prasības tiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas atrodas ārpus Regulas Nr. 2022/2554 tvēruma. No sistēmiskā viedokļa šie finanšu tirgus dalībnieki nevar tikt pakļauti tāda paša līmeņa IKT risku uzraudzībai kā, piemēram, kredītiestādes, vienlaikus šo subjektu digitālās darbības noturības prasības būtu jāregulē, lai tie iekļautos kopējā nozares risku pārvaldības sistēmā. Ņemot vērā, ka digitālās darbības noturības kopējo tiesisko sistēmu veido Regula Nr. 2022/2554, kuras vienkāršotās prasības jau ir nošķirtas atsevišķā – 16. pantā (ietverts likumprojekta 5. pantā), Latvijas Bankas regulējums būtu harmonizējams ar šīm vienkāršotajām prasībām, bet attiecīgi ne identisks, izslēdzot prasības, kas mazākām finanšu vienībām radītu nesamērīgu slogu. Regula Nr. 2022/2554 4. panta 2. punktā tieši noteic, ka izvirzītajām prasībām jāatbilst subjektu lielumam un vispārējam riska profilam, kā arī to pakalpojumu, darbību un operāciju veidam, apmēram un sarežģītībai. Regulas Nr. 2022/2554 2.panta 3. un 4. punkts izslēdz atsevišķas finanšu vienību kategorijas, kurām regulas prasības piemērojot proporcionalitātes principu nebūtu samērīgas, bet nacionālajā līmenī ir nepieciešams harmonizēts normatīvais regulējums.
Likumprojekta 7. pants paredz finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījumu, kuriem piemērojamas mākslīgā intelekta izmantošanas prasības, ja sniedzot finanšu pakalpojumus, finanšu tirgus dalībnieki pielieto mākslīgo intelektu. Šāda likumprojekta 7. panta redakcija nepieciešama, lai likumprojektā ieviestu kopējo Regulas Nr. 2024/1689 jēgu un būtību, vienlaikus nodrošinot to, ka finanšu tirgus dalībnieki saņem tiem adresētu, saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu mākslīgā intelekta izmantošanas jomā. Lai arī neviena Regulas Nr. 2024/1689 vienība tieši neparedz detalizētu finanšu tirgus dalībnieku uzskaitījumu (kā to paredz, piemēram, Regula Nr. 2022/2554 attiecībā uz digitālās darbības noturību), kuriem piemērojamas mākslīgā intelekta izmantošanas prasības, tomēr lasot Regulas Nr. 2024/1689 158. apsvērumu, 74. panta 6. punktu un 99. panta 1., 3., 4., 5. un 6. punktu sistēmiski ir secināms, ka būtu lietderīgi uzskaitīt visus finanšu tirgus dalībniekus, sasaistot šādu uzskaitījumu ar Regulas Nr. 2024/1689 2. pantu.
III nodaļa.
Likumprojekta 8. panta pirmā daļa ievieš Regulas Nr. 2022/2554 46. pantu, kurš paredz ES normatīvo aktu uzskaitījumu, nosakot, ka digitālās darbības noturības prasību uzraudzību veic kompetentās iestādes atbilstoši uzskaitītajiem ES normatīvajiem aktiem. Regulas Nr. 46. panta uzskaitījums no "a" - "q" apakšpunktam ir veidots apzināti, jo ES ir dalībvalstis, kurās ir vairākas kompetentās iestādes ar nodalītām kompetencēm. Latvijā Regulas Nr. 2022/2554 46. pantā uzskaitītos finanšu tirgus dalībniekus, kuri izriet no minētajām direktīvām, uzrauga Latvijas Banka. Tāpat Regulas Nr. 2022/2554 32. panta 5. punkts paredz Latvijas Bankai deleģēt augsta līmeņa pārstāvi, kurš piedalās Apvienotās komitejas izveidotajā pārraudzības forumā.
Likumprojekta 8. panta otrā daļa paredz Latvijas Bankai tiesības uzraudzības procesā saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 1. un 2. punkta “a” un “b” apakšpunktu, proti:
a) piekļūt jebkuram dokumentam vai datiem jebkādā formātā, kurus kompetentās iestādes uzskata par nozīmīgiem savu pienākumu veikšanā, un saņemt vai noņemt to kopiju;
b) veikt pārbaudes vai izmeklēšanu uz vietas, tostarp, bet ne tikai:
i) uzaicināt finanšu vienību pārstāvjus sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;
ii) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.
Likumprojekta 8. panta trešā daļa deleģē Latvijas Banku, balstoties uz Regulas Nr. 2022/2554 pamatnostādnēm, izstrādāt detalizētas prasības zaudējumu aprēķina metodiku zaudējumiem, ko radījuši būtiski ar IKT saistīti incidenti.. Regulas 2022/2554 11. panta 10. punkts noteic, ka finanšu vienības pēc kompetento iestāžu pieprasījuma ziņo tām par aplēsēm par kopējām gada izmaksām un zaudējumiem, ko radījuši būtiski ar IKT saistīti incidenti. Šīs aplēses un zaudējumus atrunās Eiropas Uzraudzības iestāžu pamatnostādnes, kuras Latvijas Bankai būs pienākums ieviest. Pašreiz pamatnostādnes vēl ir izstrādes stadijā (JC 2024 34; https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/2024-07/JC_2024-34_-_Final_report_GL_on_costs_and_losses.pdf). Minētās pamatnostādnes Latvijas Banka var piemērot bez izmaiņām, vai arī precizēt pielāgojot finanšu tirgus dalībniekiem iesniedzamo informācijas pārskatu periodiem un struktūrai.
Likumprojekta 8. panta ceturtā daļa deleģē Latvijas Banku, balstoties uz Regulas Nr. 2022/2554 regulatīvi tehniskajiem noteikumiem, noteikt kārtību, kādā finanšu tirgus dalībnieki iesniedz incidentu ziņojumus Latvijas Bankai, Eiropas Centrālajai Bankai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvā (ES) 2022/2555 ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (kura ir transponēta Nacionālajā Kiberdrošības likumā) noteiktajām kompetentajām iestādēm. Šāds pilnvarojums nepieciešams, jo uz Regulas Nr. 2022/2554 19. un 20. panta pamata Eiropas Uzraudzības iestādes izdos regulatīvo tehnisko standartu, kura ieviešana Latvijā būs saistīta ar Latvijas Bankas tiesību īstenošanu informācijas par IKT incidentiem apmaiņas jomā. Regulas Nr. 2022/2554 preambulas 7. un 99. apsvērums atrunā, ka Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde (EBI)), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (kopā zināmas kā "Eiropas uzraudzības iestādes" jeb "EUI") izstrādās regulatīvos tehniskos standartus, kuri nodrošina Regulā Nr. 2022/2554 noteikto prasību konsekventu saskaņošanu. Tā kā EUI ir struktūras, kurām ir ļoti specializētas zināšanas, tad tās pilnvaro izstrādāt un iesniegt Eiropas Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu tehnisko standartu projektus. Minētie regulatīvie tehniskie standarti tiks izstrādāti tādās jomās kā IKT riska pārvaldība, ziņošana par būtiskiem ar IKT saistītiem incidentiem, testēšana, kā arī saistībā ar galvenajām prasībām ar trešo personu saistīta IKT riska stabilai uzraudzībai. Eiropas Komisijai un EUI jānodrošina, lai visas finanšu vienības varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana būtu samērīga ar minēto vienību lielumu un vispārējo riska profilu un pakalpojumu, darbību un operāciju veidu, apmēru un sarežģītību. Eiropas Komisija pieņem šādus regulatīvos tehniskos standartus, pieņemot deleģēšanas aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010. Līdz ar to konkrētā norma izstrādāta, lai vienkāršotu šo EUI Regulu (ES) 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 16. panta piemērošanu. Tāpat minētais informācijas reģistra saturs ir noteikts Komisijas 2024. gada 29. novembra īstenošanas regulā (ES) 2024/2956, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus [..] Regulas (ES) 2022/2554 piemērošanai attiecībā uz standarta veidnēm informācijas reģistram. Latvijas Bankai ir pienākums reizi gadā atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 28. panta 3. punktam pieprasīt šos reģistrus un iesniegt tos Eiropas Uzraudzības iestādēm. Līdz ar to Latvijas Banka izstrādās tehniskos noteikumus reģistru iesniegšanai, termiņiem un datu kvalitātes pārbaudei.
Likumprojekta 8. panta piektā daļa ievieš Regulas Nr. 2024/1689 74. panta 6. punktu, kurš pēc būtības nosaka to, ka mākslīgā intelekta izmantošanas (ciktāl MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana ir tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu) uzraudzību veic attiecīgās valsts tirgus uzraudzības iestāde, proti, Latvijas gadījumā tirgus uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka.
Likumprojekta 8. panta sestā daļa ievieš Regulas Nr. 2024/1689 74. panta 7. punktu, nosakot pienākumu Latvijas Bankai informēt Eiropas Centrālo banku par mākslīgā intelekta uzraudzībā identificēto informāciju, kas varētu būt noderīga kredītiestādes prudenciālajai uzraudzībai. Šāds informēšanas pienākums ir nepieciešams, jo sistēmiski lielo kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.
Likumprojekta 8. panta septītā daļa paredz tiesības Latvijas Bankai izdot Latvijas Bankas noteikumus gadījumā, ja normatīvais regulējums nepieciešams kādā digitālās darbības noturības vai mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, kura netiek regulēta ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī gadījumos, kad ir jānosaka prasības, ievērojot Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtos lēmums, pamatnostādnes un ieteikumus vai kārtību šo prasību izpildei. Šāds pilnvarojums ir cieši saistīts ar jau minēto Regulas Nr. 2022/2554 preambulas 7. un 99. apsvērumu.
Likumprojekta 9. pants paredz pienākumu finanšu tirgus dalībniekiem informēt Latvijas Banku par visām būtiskām izmaiņām, kuras var negatīvi ietekmēt finanšu tirgus dalībnieku turpmāko darbību vai izmaiņām informācijā, ko tā sniegusi Latvijas Bankai, lai nodrošinātu digitālās darbības noturības prasību izpildi. Detalizētas ziņošanas prasības paredz Regula Nr. 2022/2554 un uz tās pamata izdotie normatīvie akti, piemēram, plašāku aprakstu par ziņošanas pienākumu ietver Regulas Nr. 2022/2554 preambulas 51. – 55. apsvērums, ziņošanu vispārīgi atrunā, piemēram, Regulas Nr. 2022/2554 13. panta 2. punkts, tāpat ziņošanas pienākums ir cieši saistīts ar Regulas Nr. 2022/2554 preambulas 7. un 99. apsvērumu, proti, Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemto lēmumu, pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu. Informēšanas pienākums ir svarīga uzraudzības procesa sastāvdaļa, jo īpaši digitālās darbības noturības jomas kontekstā, proti, Regula Nr. 2022/2554 prasības aptver praktiski visus finanšu tirgus dalībniekus un šāds informēšanas pienākums palīdzētu Latvijas Bankai ātrāk novērtēt IKT risku un digitālās darbības noturības izmaiņas, un veikt atbilstošus pasākumus finanšu tirgus stabilizācijai.
IV nodaļa.
Likumprojekta 10. panta pirmā daļa paredz sankciju uzskaitījumu, kuras Latvijas Banka ir tiesīga piemērot, atbilstoši Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. un 5. punktā noteiktajam. Likumprojekta 10. panta pirmās daļas 1. punkts paredz brīdinājuma piemērošanu, norādot ziņas par pārkāpuma atbildīgo fizisko vai juridisko personu un tās izdarīto pārkāpumu. Minētā brīdinājuma piemērošana izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “e” apakšpunkta, kurā tas ir noformulēts kā "publisks paziņojums". ES normatīvajos aktos lietotais apzīmējums "publisks paziņojums" Latvijas tiesību sistēmā pēc būtības atbilst brīdinājumam. Likumprojekta 10. panta pirmās daļas 2. un 3. punkts paredz soda naudas piemērošanu gan par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai, gan par pārkāpumu atbildīgajai juridiskajai personai. Terminu “fiziskā persona” un “juridiskā persona” lietojums nodaļā “Atbildība” izvēlēts apzināti, ņemot vērā plašo subjektu loku, kuriem piemēro Regulas Nr. 2022/2554 prasības, tad fiziskā persona var būt padomes loceklis, valdes loceklis, kā arī augsta līmeņa vadītājs (piemēram, divīzijas līderis, departamenta direktors, nodaļas vadītājs u.c.). Juridiskā persona attiecīgi var būt kāda no likumprojekta 4. vai 5. pantā minētajām finanšu vienībām. Tiesības Latvijas Bankai piemērot soda naudu izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “c” apakšpunkta, taču minētais regulas apakšpunkts nenosaka soda naudas maksimālo apmēru, tāpēc likumprojekta 10. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzētie soda naudas maksimālie apmēri ir salāgoti ar Nacionālās kiberdrošības likumā noteiktajiem maksimālajiem soda naudas apmēriem, lai nodrošinātu vienotu pieeju soda naudas piemērošanai par Regulas Nr. 2022/2554 un Nacionālās kiberdrošības likuma prasību pārkāpumiem.
Likumprojekta 10. panta otrā daļa paredz Latvijas Bankai tiesības uzraudzības procesā saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 1. un 2. punkta “c” apakšpunktu, proti:
c) pieprasīt koriģējošus un korektīvus pasākumus šīs regulas prasību pārkāpšanas gadījumos.
Likumprojekta 10. panta trešā daļā paredz sankciju uzskaitījumu, kuras Latvijas Banka ir tiesīga piemērot, atbilstoši Regulas Nr. 2024/1689 99. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktajam. Likumprojekta 10. panta otrās daļas 1. punkts papildus paredz brīdinājumu, lai arī Regulas Nr. 2024/1689 99. pants neparedz “publisku paziņojumu” kā sankciju, proti, šāda pieeja dod iespēju Latvijas Banka sākotnēji uzlikt brīdinājumu, izvairoties no tūlītējas soda naudas piemērošanas. Regula Nr. 2024/1689 par mākslīgā intelekta izmantošanu ir attiecināma ļoti plaši, proti, tā neattiecas tikai uz finanšu tirgu, tāpēc tās regulējumā iztrūkst, piemēram, publiska paziņojuma jeb brīdinājuma, administratīvo pasākumu un informēšanas par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Regulas Nr. 2024/1689 168. apsvērums noteic, ka dalībvalstīm būtu jāveic visi šīs regulas noteikumu īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi, tostarp, nosakot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus par noteikumu pārkāpumiem, un ievērojot ne bis in idem principu. Lai stiprinātu un saskaņotu administratīvos sodus par šīs regulas pārkāpumiem, būtu jāparedz maksimālais administratīvais naudas sods par konkrētiem specifiskiem pārkāpumiem. Novērtējot naudas sodu apmēru, dalībvalstīm katrā atsevišķā gadījumā būtu jāņem vērā visi attiecīgie konkrētās situācijas apstākļi, jo īpaši pienācīgi ņemot vērā pārkāpuma un tā seku raksturu, smagumu un ilgumu, kā arī nodrošinātāja lielumu.
Likumprojekta 10. panta pirmajā un trešajā daļā attiecīgi ir paredzēta naudas soda amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu un lietderīgu sankciju veidu, kā arī nodrošinot, ka soda naudas apmērs ir noteikts pietiekami liels, lai atturētu personu no pārkāpuma izdarīšanas, lai pēc iespējas izslēgtu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomas tiesību aktu prasību izpildi.
Likumprojekta 10. panta ceturtās daļas 1. punkts paredz administratīvo pasākumu – Latvijas Bankai tiesības pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo darbību. Minētais administratīvais pasākums izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “a” apakšpunkta. Minētais administratīvais pasākums ir vērsts uz tūlītēju pārkāpuma novēršanu. Tāpat likumprojekta 10. panta ceturtās daļas 2. punkts paredz administratīvo pasākumu, proti, Latvijas Bankai tiesības noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai, veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim vai galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus. Administratīvais pasākums izriet no Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 4. punkta “b” apakšpunkta un tiek papildināts ar piebildi “bet ne ilgāk kā divus gadus” nolūkā noteikt pagaidu aizlieguma maksimālo termiņu, tādejādi nodrošinot tiesisko noteiktību finanšu tirgus dalībniekiem. Administratīvā pasākuma piemērošanas mērķis ir, lai uz personas pagaidu atstatīšanas no pienākumu veikšanas laiku finanšu vienībā tiktu pienācīgā kārtībā nodrošināti iekšējie procesi, uzlabots pārvaldības modelis un persona atturēta no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas vai iekšējo procesu sakārtošanas traucēšanas, kā arī veiktas citas darbības administratīvā pasākuma mērķa nodrošināšanai. Tāpat jāuzsver, ka administratīvos pasākumus piemēro par personas jau izdarītu pārkāpumu par kuru nav samērīgi piemērot sodoša rakstura sankciju (brīdinājums, soda nauda), ja uz to nepieciešams reaģēt, lai ierobežotu vai novērstu iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm. Administratīvajiem pasākumiem nav sodoša rakstura, jo tie būtiski neietekmē personas reputāciju un nerada būtiskas nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, kā tas būtu gadījumos, ja personai tiktu piemērotas likumprojektā paredzētās sankcijas (brīdinājums, soda nauda). Tāpat jāuzsver, ka Latvijas Bankai, piemērojot sankcijas ir jāņem vērā Regulas Nr. 2022/2554 50. panta 2. punktā noteiktie kritēriji, kuri pēc būtības jau atbilst Latvijas Bankas likuma 62. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem par sankciju piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgus jomu regulējošos normatīvos aktus.
Tāpat jāuzsver, ka likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā noteiktie administratīvie pasākumi ir piemērojami par mākslīgā intelekta izmantošanas pārkāpumiem, lai arī Regulas Nr. 2024/1689 99. pants neparedz administratīvos pasākumus, proti, šāda pieeja dod iespēju Latvijas Banka sākotnēji piemērot administratīvo pasākumu, izvairoties no tūlītējas sankcijas piemērošanas. Likumprojekta 10. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās sankcijas un administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, lai finanšu vienībām, kas pielieto mākslīgo intelektu, izdevīgāk būtu ieguldīt mākslīgā intelekta atbilstības un drošuma uzturēšanā, nekā maksāt sodus par pārkāpumiem.
Likumprojekta 10. panta piektajā daļā noregulēta piemērojamā sankcija mātes sabiedrības meitas sabiedrībai, un kas tiesību sistēmā saistīta ar grāmatvedības (pārskatu) jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ir saistoši personām, kuras darbību veic Eiropas Savienībā. Tai skaitā minētās prasības izriet no: a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK transponēšanas nacionālajos normatīvajos aktos; b) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.
Likumprojekta 10. panta sestā daļa veidota, lai ieviestu Regulas Nr. 2024/1689 99. panta 6. punktu, paredzot, ka mazajam uzņēmumam, vidējam uzņēmumam vai jaunuzņēmumam likumprojekta 10. panta trešās daļas 5., 6. un 7. punktā noteikto soda naudu piemēro atkarībā no tā, kurš no dotajiem lielumiem ir mazāks.
Likumprojekta 10. panta septītā daļa veidota, ņemot vērā, ka administratīvie pasākumi ir vērsti uz personas darbības uzlabošanu piespiedu veidā, turklāt, kad pārkāpumi jau ir konstatēti. Savukārt sankcijas mērķis ir sodīt pārkāpēju par jau izdarītu tiesību normu pārkāpumu. Tādēļ praksē var pastāvēt apstākļi, kad ir pamats gan piemērot sankciju par notikušo pārkāpumu, gan piemērot administratīvo pasākumu, lai persona nekavējoties izmanītu rīcību, neturpinot tiesību aktos noteiktajam pretēju praksi.
Likumprojekta 10. panta astotā daļa nodrošina augstāku tiesiskās skaidrības pakāpi, likuma tekstā identificējot budžetu, kuram piekrīt soda naudas maksājums. Konkrētās sankcijas tiek piemērotas, īstenojot finanšu tirgus uzraudzību, kas ir publiski tiesisks pienākums. Līdz ar to arī šādu līdzekļu saņēmējs ir valsts pamatbudžets, nevis konkrēta iestāde.
Likumprojekta 11. panta pirmā daļa paredz iespējamo Regulas Nr. 2022/2554 pārkāpumu uzskaitījumu, kurš būtībā izriet no Regulas Nr. 2022/2554 1. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunktā paredzēto prasību uzskaitījuma, kuras piemērojamas finanšu vienībām. Fiziskām un juridiskām personām ir jānodrošina pilnīga atbilstība visām Regulas Nr. 2022/2554 prasībām.
Likumprojekta 11. panta otrā daļa paredz iespējamo Regulas Nr. 2024/1689 pārkāpumu uzskaitījumu. Tomēr uzsverams, ka fiziskām un juridiskām personām ir jānodrošina pilnīga atbilstība Regulai 2024/1689. Ja netiek izpildīta kaut viena no Regulā 2024/1689 ietvertajām prasībām – proti, atbilstoši Regulas Nr. 2024/1689 99. panta 3., 4. un 5. punktam kāda no Regulas 2024/1689 5., 16., 22.–24., 26., 31. pantā, 33. panta 1., 3. un 4. punktā, 34. un 50. pantā vai 99. panta 5. punktā ietvertajām prasībām – Latvijas Banka ir tiesīga fiziskām un juridiskām personām piemērot likumprojekta 10. pantā uzskaitītās sankcijas un administratīvos pasākumus. Atbilstības nodrošināšana visām Regulā 2024/1689 iekļautajām prasībām ir būtiska, lai sasniegtu regulā noteiktos mērķus.
Likumprojekta 11. panta otrās daļas 1. punktā norādīts, ka Latvijas Banka šā likuma 10. panta trešajā daļā noteiktās sankcijas un ceturtajā daļā noteiktos administratīvos pasākumus ir tiesīga piemērot, ja fiziskā vai juridiskā persona neievēro Regulas Nr. 2024/1689 5. pantā noteiktās prasības par aizliegtu mākslīgā intelekta praksi. Saskaņā ar Regulas Nr. 2024/1689 5. panta 1. punktu ir aizliegta šāda MI prakse:
a) tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kas izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas vai personu grupas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, kas ievērojami pasliktina viņu spēju pieņemt informētu lēmumu, tādējādi liekot tām pieņemt lēmumu, ko tās citādi nebūtu pieņēmušas, tādā veidā, kas šai personai, citai personai vai personu grupai rada vai pamatoti ticami radīs būtisku kaitējumu;
b) tādas MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana, kura izmanto kādu no kādas fiziskas personas vai konkrētas personu grupas neaizsargātības iezīmēm viņu vecuma, invaliditātes vai konkrētas sociālās vai ekonomiskās situācijas dēļ un kuras mērķis vai sekas ir minētās personas vai minētajai grupai piederīgas personas uzvedības būtiska iespaidošana tādā veidā, kas attiecīgajai personai vai citai personai rada vai ir saprātīgi iespējams, ka radīs būtisku kaitējumu;
c) MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā vai lietošana nolūkā izvērtēt vai klasificēt fiziskas personas vai personu grupas noteiktā laikposmā, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai zināmām, izsecinātām vai prognozētām personas vai personības īpašībām, ja sociālais novērtējums ved pie viena vai abiem šādiem iznākumiem:
i) kaitējoša vai nelabvēlīga attieksme pret dažām fiziskām personām vai personu grupām sociālos kontekstos, kas nav saistīti ar kontekstiem, kuros dati tika sākotnēji ģenerēti vai savākti;
ii) kaitējoša vai nelabvēlīga attieksme pret dažām fiziskām personām vai personu grupām, kas nav pamatota vai nav samērīga ar viņu sociālo uzvedību vai tās smagumu;
d) MI sistēmas laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā šim konkrētajam mērķim vai lietošana fizisku personu radītā riska novērtējuma veikšanai, lai novērtētu vai prognozētu risku, ka fiziska persona varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kura balstās vienīgi uz fiziskas personas profilēšanu vai uz tās personisko īpašību un rakstura iezīmju novērtēšanu; šo aizliegumu nepiemēro MI sistēmām, kuras izmanto, lai atbalstītu cilvēka veiktu novērtējumu par personas iesaistīšanos noziedzīgā darbībā, kurš jau ir balstīts uz objektīviem un pārbaudāmiem faktiem, kas ir tieši saistīti ar noziedzīgu darbību;
e) tādu MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā šim konkrētajam mērķim vai lietošana, kuras izveido vai paplašina sejas atpazīšanas datubāzes, nemērķorientēti rasmojot sejas attēlus no interneta vai videonovērošanas sistēmu video;
f) MI sistēmu laišana tirgū, nodošana ekspluatācijā šim konkrētajam mērķim vai lietošana fiziskas personas emociju izsecināšanai darbavietā vai izglītības iestādēs, izņemot tad, ja MI sistēmas izmantošanu paredzēts ieviest vai laist tirgū medicīnisku vai drošības iemeslu dēļ;
g) tādu biometriskās kategorizācijas sistēmu laišana tirgū vai nodošana ekspluatācijā, vai lietošana, kuras individuāli kategorizē fiziskas personas, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem, lai atvedinātu vai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju; šis aizliegums neattiecas uz likumīgi iegūtu biometrisko datu kopu, piemēram, attēlu, marķēšanu vai filtrēšanu, pamatojoties uz biometriskajiem datiem, vai biometrisko datu kategorizēšanu tiesībaizsardzības jomā;
h) reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos, izņemot tad, ja – un tiktāl, cik – tāda izmantošana ir absolūti nepieciešama kādam no šiem mērķiem:
i) konkrētu nolaupīšanas, cilvēku tirdzniecības vai cilvēku seksuālas izmantošanas upuru mērķtiecīga meklēšana, kā arī bezvēsts pazudušu personu meklēšana;
ii) konkrēta, būtiska un nenovēršama apdraudējuma fizisku personu dzīvībai vai fiziskai drošībai vai reālu un pašreizēju vai reālu un paredzamu teroristu uzbrukuma draudu novēršana;
iii) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētas personas atrašanās vietas noteikšana vai personas identificēšana nolūkā veikt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu vai kriminālsoda izpildi par II pielikumā minētajiem nodarījumiem, par kuriem attiecīgajā dalībvalstī var piemērot brīvības atņemšanas sodu vai ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, kura maksimālais ilgums ir vismaz četri gadi.
Likumprojekta 12. pants paredz informēšanu par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Lai arī Regulas Nr. 2022/2554 54. pants šādu pienākumu Latvijas Bankai paredz, tomēr likumprojektā šāds regulējums ir nepieciešams, jo Regulas Nr. 2024/1689 teksts tiešā veidā to neparedz. Tas gan nenozīmē to, ka mākslīgā intelekta izmantošanas prasību piemērošanai būtu jāparedz izņēmums no finanšu tirgus normatīvo aktu piemērošanas vispārējās kārtības, proti, lasot Regulas Nr. 2024/1689 158. apsvērumu, 74. panta 6. punktu un 99. panta 1., 3., 4., 5. un 6. punktu sistēmiski ir secināms, ka mākslīgā intelekta izmantošanas prasības ieviešamas, nodrošinot konsekvenci un vienlīdzīgu attieksmi finanšu tirgū, tai skaitā attiecībā uz informēšanu par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Likumprojekta 12. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa ir vērsta uz informēšanu par Regulas Nr. 2024/1689 prasību pārkāpumiem, savukārt piektā ir vērsta uz informēšanu par Regulas Nr. 2022/2554 prasību pārkāpumiem saskaņā ar Regulas Nr. 2022/2554 54. pantu, papildus ieviešot minētās regulas 54. panta 3. punkta nosacījumu , proti, informēšanu, neidentificējot personu. Šāds regulējums nodrošina to, ka informēšana par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem tiek attiecināta gan uz Regulas Nr. 2022/2554 prasību pārkāpumiem, gan uz Regulas Nr. 2024/1689 prasību pārkāpumiem, tādejādi radot finanšu tirgus dalībniekiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu. Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi jāuzsver, ka Regulas Nr. 2022/2554 56. pants jau paredz Latvijas Bankai tiesības veikt fizisko personu datu apstrādi, tai skaitā publicēšanai. Regulas Nr. 2024/1689 kontekstā jāuzsver tās 180. apsvērums, kurš norāda, ka ir bijis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju izvērtējums jau minētās regulas pieņemšanas procesā. Savukārt piecu gadu termiņš publikācijā ietverto personas datu glabāšanai tīmekļvietnē noteikts saskaņā ar vispārējo kārtību informēšanā par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, proti, Regulas Nr. 2022/2554 54. panta 6. punkts un virkne citi ES finanšu tirgus normatīvie akti minētajai publikācijai paredz piecu gadu termiņu.
Attiecībā uz samērīgumu jāuzsver, ka Regulas Nr. 2022/2554 54. pants jau uzliek pienākumu "bez nepamatotas kavēšanās publicēt jebkuru lēmumu, ar kuru piemērots administratīvais sods, kas nav pārsūdzams, pēc tam, kad par minēto lēmumu ir paziņots soda adresātam.". Piemēram, Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 25. maija regula (ES) 2023/1092, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (ECB/2023/13) [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32023R1092] izvērsti atspoguļo to pieeju, kura pamato informācijas par piemēroto sodu un administratīvo pasākumu publicēšanu. Tajā skaitā runa ir gan par tirgus dalībnieku skaidru izpratni, kāda ir piemēroto sodu prakse par līdzvērtīgiem nodarījumiem, gan par kompetentās iestādes vienveidīgas pieejas sodīšanā ieturēšanu, gan šīs iestādes atbildību par saviem lēmumiem. Vienlaikus arī pieminētās ECB regulas apsvērumos norādīts:
"Ņemot vērā finanšu tirgu īpatnības, sankciju informācijas publicēšanai būtu jāpiemēro rūpīgi noteikti izņēmumi, lai ņemtu vērā pamatotas tirgus, drošības un uzņēmējdarbības intereses. Jo īpaši, ja publicēšana apdraudētu finanšu tirgu vai finanšu sistēmas stabilitāti vai notiekošu kriminālizmeklēšanu vai radītu nesamērīgu kaitējumu attiecīgajam uzņēmumam, informācijas par sankciju publicēšana būtu jāanonimizē vai jāatliek, ja šādi apstākļi varētu beigt pastāvēt pieņemamā laikposmā. Tas atspoguļo vispārēji piemērojamo proporcionalitātes principu. Visbeidzot, izņēmums būtu jānosaka arī tad, ja publicēšanas dēļ tiktu atklāta konfidenciāla informācija un ECB uzskata, ka risku leģitīmām sabiedrības interesēm drošības jomā nav iespējams mazināt.". Šāda pieeja pilnībā atbilst arī ECB praksei un ES tiesību principiem – izsvērt individuāli šādas pieejas samērīgumu. Samērīguma princips konkrēti būtu katrā gadījumā jāvērtē atbilstoši rīcības: 1) leģitīmajam mērķim, 2) pieejamajiem līdzekļiem konkrētā mērķa (finanšu vienību un visa finanšu tirgus digitālās darbības noturības nodrošināšana) sasniegšanā, 3) labākajai atbilstībai un iedarbīgākajam risinājumam, 4) izsverot privātpersonai radītos ierobežojumus pret sabiedrības kopējām interesēm un sasniegto labumu.
Likumprojekta 13. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa paredz noilguma termiņu lietu ierosināšanai par šā likumprojekta pārkāpumiem, paredzot Latvijas Bankai terminētu laika posmu, lai reaģētu uz finanšu tirgus dalībnieku pārkāpumiem digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā. Piecu gadu termiņš lietas ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas un divu gadu termiņš sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanai paredzēts, lai noteiktu samērīgus termiņus Latvijas Bankai īstenot tai deleģētās funkcijas finanšu sektora uzraudzībā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību finanšu tirgus dalībniekiem, proti, noteikta laika robežu esamība stimulē reaģēšanu uz pārkāpumiem (lietas ierosināšanu) un lēmuma pieņemšanu, kas pārkāpumu gadījumā finanšu tirgus dalībniekiem ļauj rēķināties ar sekām paredzamā nākotnē. Tāpat likumprojekta 13. panta piektā daļa paredz iespēju Latvijas Bankai pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, proti, administratīvā akta izdošanas termiņu, kas ir divi gadi, ir iespējams pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz vēl vienu papildu gadu, tajās administratīvajās lietās, kurās nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija. Paredzams, ka digitālās darbības noturības jomā būs nozīmīgs pārrobežu faktors. Līdz ar to arī administratīvajās lietās būs nepieciešams iegūt informāciju starptautiskās sadarbības ietvaros. Šāda informācijas apmaiņa mēdz būt laikietilpīga. Paredzētais procesuālā termiņa pagarināšanas princips atbilst citu finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošajos nozaru normatīvajos aktos noteiktajam. (skat., piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 82. panta piekto daļu: https://likumi.lv/ta/id/178987#p82 vai Vērtspapīrošanas likuma 29. panta ceturto daļu: https://likumi.lv/ta/id/342836#p29).
Likumprojekta 14. pants nosaka Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti ir apstrīdami vispārējā kārtībā, tāpēc projektā par to nav paredzēts īpašs regulējums. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo administratīvo aktu var apstrīdēt. Ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets, administratīvo aktu var apstrīdēt tajā iestādē, kura izdevusi šo aktu, vai uzreiz pārsūdzēt tiesā. Ja administratīvo aktu apstrīd iestādē, kura to izdevusi, uz apstrīdēšanas procesu attiecas noteikumi, kas šajā likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Latvijas Bankas likuma 50. panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Bankas padome izveido komiteju, kuru pilnvaro pieņemt finanšu tirgus un Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošos likumos noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par sankciju piemērošanu un lēmumus par Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku tiesību, saistību izpildes un darbības ierobežojumiem. Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 50. panta piekto daļu minētās komitejas lēmumu var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja par pārkāpumiem digitālās darbības noturības jomā Latvijas Bankā atbildību piemēros Latvijas Bankas likuma 50. panta pirmajā daļā minētā komiteja, tās lēmumi būs apstrīdami Latvijas Bankas padomē saskaņā ar minētā likuma 50. panta piekto daļu. Savukārt, ja attiecīgo atbildību piemēros Latvijas Bankas padome, tad tās lēmumi būs apstrīdami Latvijas Bankas padomē vai uzreiz pārsūdzami tiesā, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta otrās daļas noteikumiem.
Attiecībā uz pārsūdzēšanu ir paredzēts, ka pieteikums jāiesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Šāds risinājums attiecībā uz Latvijas Bankas lēmumu pārsūdzēšanu uzreiz Administratīvajā apgabaltiesā izriet no administratīvā procesa efektivizēšanas koncepcijas, proti, risinājuma variants attiecas uz tādiem institūciju orgāniem, kas sastāv no īpašā kārtībā ieceltiem kvalificētiem attiecīgās jomas ekspertiem, pieņem lēmumu koleģiāli, ir funkcionāli neatkarīgi un spēj nodrošināt atklātu un objektīvu procesa norisi. Koncepcija šādas institūcijas, to skaitā Latvijas Banku, dēvē par quasi tiesām, kuru lēmumi jau paši par sevi ir pielīdzināmi pirmās instances tiesas nolēmumiem, tādēļ pārsūdzami uzreiz apgabaltiesā. Attiecībā uz likumprojekta 14. panta otro daļu, kura paredz, ka Latvijas Bankas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību jāuzsver, ka šāds izņēmums no noteiktās Administratīva procesa likuma vispārējās kārtības ir noteikts, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un aizsargātu būtiskas sabiedrības intereses, jo iestādes pienākums sabiedrības interesēs ir nodrošināt tiesību normu tiesisku un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Proti, finanšu tirgus uzraudzībā ir noteiktas situācijas, kur ir nepieciešams tūlītējs risinājums, lai tā sekas neietekmētu ekonomiskās, finanšu vai citas norises valstī, kā rezultātā nav iespējams radīt tādu situāciju, kad administratīvā akta darbība tiek apturēta, kā rezultātā visiem finanšu tirgus dalībniekiem var tikt apdraudētā ne tikai finanšu stabilitāte, bet arī tiesiskā noteiktība. Kaut arī likumprojektā ir noteikts izņēmums, tomēr tas personai neliedz iespēju aizsargāt savas tiesības saskaņā ar šā likumprojekta 12. panta pirmo daļu.