24-TA-162: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” (turpmāk – Rīcības plāns) 27.4. apakšpunkts paredz rīcības plānu pilnveidot teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesu digitālajā telpā un uzlabot normatīvo regulējumu, saīsinot kopējo lēmumu pieņemšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs, tādējādi mazinot birokrātisko slogu. Viens no paredzamajiem darbības rezultātiem ir pilnveidots normatīvais regulējums teritorijas attīstības plānošanas jomā, ar mērķi mazināt administratīvo slogu pašvaldībām dokumentu izstrādes procesā, kā arī samazināti termiņi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (turpmāk – plānošanas dokumenti) izstrādei (kā viens no faktoriem ieguldījumiem jaunu objektu attīstībā un būvniecībā). Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir noteikta par atbildīgo minētā plāna izpildei līdz 2026.gada 30. oktobrim.
Papildus minētajam, Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”” projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ietver precizētas normas un ir papildināts arī ar jaunām normām atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvju priekšlikumiem ar Ministru kabineta 2023. gada 9. novembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-286 izveidotajā Stratēģiskās vadības tematiskā komitejā (turpmāk – Komiteja), izskatot jautājumu “Priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, IVN, atmežošanā)”.
Papildus minētajam, Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”” projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ietver precizētas normas un ir papildināts arī ar jaunām normām atbilstoši Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL), Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvju priekšlikumiem ar Ministru kabineta 2023. gada 9. novembra rīkojumu Nr. 2023/1.2.1.-286 izveidotajā Stratēģiskās vadības tematiskā komitejā (turpmāk – Komiteja), izskatot jautājumu “Priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, IVN, atmežošanā)”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir pilnveidot Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumus Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (turpmāk – noteikumi Nr. 628), ietverot normas, kas izriet no Rīcības plāna, Komitejā atbalstītajiem priekšlikumiem un teritorijas attīstības plānošanas sistēmas pilnveides darba grupā (turpmāk – Plānotāju darba grupa), kas apvieno plānošanas reģionu, pašvaldību, plānošanas dokumentu izstrādātāju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, izdiskutētajiem jautājumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā (24-TA-385, https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/5b9161db-61e7-44a4-bc75-961773e11844) (turpmāk – Informatīvais ziņojums), valdība apstiprināja gandrīz 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu Latvija, neraugoties uz tās plašo potenciālu, šobrīd saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, lai spētu konkurēt Eiropas mērogā, turklāt pēdējos gados Latvija ievērojami atpaliek no savām kaimiņvalstīm ekonomikas attīstības tempu ziņā. Nekustamo īpašumu attīstītāji, kas pārstāv gan vietējo, gan starptautisko investoru kopienu, uzrunāti par šīs atpalicības iemesliem, jau ilgstoši norāda uz tieši Latvijai raksturīgajām īpaši smagnējām un daudzskaitlīgām birokrātiskām procedūrām, kas attur starptautiskos investorus izvēlēties Latviju par vietu ieguldījumiem nekustamo īpašumu jomā. Šajā vidē ir izveidojies pieredzē balstīts priekšstats, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir nepieciešams vismaz divas reizes ilgāks laiks no zemes iegādes brīža līdz būvniecības uzsākšanai.
Līdzšinējās prakses problēmas: sabiedrības novēlota iesaiste plānošanas dokumentu izstrādes procesā, iedzīvotājiem trūkst izpratnes par plānošanas dokumentu saturu, nozīmi un to publiskās apspriešanas mērķi; atšķirīga izpratne par regulējumā ietverto termiņu piemērošanas interpretāciju; institūciju sadarbība plānošanas dokumentu izstrādē nereti ir apgrūtināta, jo institūcijas mēdz izvirzīt nosacījumus, kas: neatbilst plānošanas dokumenta mērogam; pārsniedz tās kompetenci; ir vispārīgi un nepamato sasniedzamo mērķi, savukārt pašvaldības mēdz neņemt vērā institūciju atzinumus, rezultātā aizskarot plašākas sabiedrības intereses.
Līdzšinējās prakses problēmas: sabiedrības novēlota iesaiste plānošanas dokumentu izstrādes procesā, iedzīvotājiem trūkst izpratnes par plānošanas dokumentu saturu, nozīmi un to publiskās apspriešanas mērķi; atšķirīga izpratne par regulējumā ietverto termiņu piemērošanas interpretāciju; institūciju sadarbība plānošanas dokumentu izstrādē nereti ir apgrūtināta, jo institūcijas mēdz izvirzīt nosacījumus, kas: neatbilst plānošanas dokumenta mērogam; pārsniedz tās kompetenci; ir vispārīgi un nepamato sasniedzamo mērķi, savukārt pašvaldības mēdz neņemt vērā institūciju atzinumus, rezultātā aizskarot plašākas sabiedrības intereses.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc VARAM pasūtījuma 2011. gadā tika izstrādāts metodiskais materiāls “Pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošana – sabiedriskā apspriešana kā instruments” (pieejams tiešsaistē: https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2018/11/1346317259_InteresuSaskanosanaSabAps-3.pdf). Jau tā laika praksē bija novērotas situācijas, kad plānošanas dokumentu publiskajās apspriešanās nereti notika haotiska domu apmaiņa par pastarpinātām tēmām, tā arī neizpildot sanāksmes galveno uzdevumu – viedokļu noskaidrošanu par konkrētiem attīstības priekšlikumiem. No vienas puses tas esot bijis indikators tam, ka iedzīvotājiem ir bijis pārāk maz iespēju publiski paust savu viedokli, bet no otras puses tas liecinājis par sanāksmes organizatoru nesagatavotību un neprasmi strādāt ar auditoriju, kas pārstāv dažādas intereses.
Savukārt biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” 2020. gada pētījumā “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums” (pieejams tiešsaistē: https://providus.lv/wp-content/uploads/2020/11/Providus_Sabiedribas_lidzdaliba_pasvaldibu_planosana_2020.pdf) secināts, ka darbs ar iedzīvotājiem ir sarežģīts, jo iedzīvotājiem trūkst izpratnes par plānošanas dokumentu saturu un nozīmi.
Raugoties uz šī brīža situāciju, konstatējams, ka problemātika, kad iedzīvotāji neizprot plānošanas dokumentu nozīmi un to publiskās apspriešanas mērķi, joprojām ir aktuāla. Komitejā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību plānošanas dokumentu izstrādes vadītājiem skaidrot sabiedrībai plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas mērķus pēc būtības. Savukārt Plānotāju darba grupas sanāksmēs vairākkārt tika norādīts uz praksi, kad nereti katras plānošanas dokumenta redakcijas publiskajā apspriešanā iedzīvotāji norāda faktiski uz vieniem un tiem pašiem priekšlikumiem vai iebildumiem. Tā rezultātā publiskajām apspriešanām tiek patērēts ilgāks laiks, nekā tas būtu nepieciešams, un minētās apspriešanas nav konstruktīvas, turklāt tiek atlikta vēl neizdiskutēto priekšlikumu un iebildumu izvērtēšana. Pašvaldību speciālistu ieskatā nepieciešams konkrētāk noteikt plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas tvērumu, t.i., ja personu priekšlikumi un iebildumi jau iepriekš ir vērtēti un apspriesti (noraidījuma gadījumā tiem sniegts argumentēts pamatojums), tad plānošanas dokumenta turpmāko redakciju apspriešanās tie atkārtoti nebūtu jāvērtē un jāapspriež.
Vienlaikus no Informatīvā ziņojuma izriet, ka sabiedrības līdzdalība jānodrošina pēc iespējas agrīnākā plānošanas procesā, lai sabiedrības intereses tiktu saskaņotas plānošanas dokumentu izstrādes laikā, tās vēlāk nevērtējot būvniecības procesa ietvaros. Kaut Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL) 4. pants jau šobrīd nosaka pienākumu teritorijas plānošanā iesaistīt sabiedrību, nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju, konstatēts, ka līdz šim sabiedrības iesaiste plānošanas dokumenta izstrādē nereti ir formāla vai notiek novēloti (par iespēju izteikt viedokli personas uzzina nejauši vai no paziņām, vai, kad sacelta ažiotāža). Arī nevalstiskās organizācijas norādījušas uz pastāvošo problemātiku, kādā veidā šobrīd tiek organizēta sabiedrības viedokļa noskaidrošana un uzsvērušas, ja uz sabiedrisko apspriešanu neviens nav atnācis, tad tā ir komunikācijas kļūda.
Kā labās prakses piemēru var minēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieeju sabiedrības iesaistīšanai teritorijas attīstībā, t.i., Rīgā tiek organizētas ne vien informatīvās sanāksmes par plānotajām iecerēm, bet arī attīstības plānošanas teritorijās izvietoti informatīvie stendi plašākas sabiedrības informēšanai par plānotajām attīstības iecerēm, neskatoties, ka līdz šim regulējumā šādas prasības netika izvirzītas.
Satversmes tiesa atzinusi, ka no vienas puses, indivīdiem ir tikai tiesības, bet nevis pienākums piedalīties sabiedrībai kopumā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tomēr, no otras puses, šo tiesību īstenošana ir lielā mērā atkarīga no publiskās varas subjektu vēlmes patiesi ieinteresēt sabiedrību šādās aktivitātēs. Publiskās varas subjektiem nekādā gadījumā nav tiesību prezumēt sabiedrības kūtrumu un tādējādi attaisnot savu bezdarbību gadījumos, kad jādara viss iespējamais (saprātīgi jācenšas), lai informētu sabiedrību par paredzamo darbību (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr.2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 3. punktu un 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.6. apakšpunktu). Ja kāds viedoklis sabiedriskajā apspriešanā nav izteikts vai nav plaši pārstāvēts, tas vēl nenozīmē, ka pašvaldības domei kā vēlētai institūcijai šāds viedoklis nebūtu jāizvērtē (sal. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punkts). Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, nepieciešamība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 5.punktu).
Savukārt biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” 2020. gada pētījumā “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas pašvaldību prakses izvērtējums” (pieejams tiešsaistē: https://providus.lv/wp-content/uploads/2020/11/Providus_Sabiedribas_lidzdaliba_pasvaldibu_planosana_2020.pdf) secināts, ka darbs ar iedzīvotājiem ir sarežģīts, jo iedzīvotājiem trūkst izpratnes par plānošanas dokumentu saturu un nozīmi.
Raugoties uz šī brīža situāciju, konstatējams, ka problemātika, kad iedzīvotāji neizprot plānošanas dokumentu nozīmi un to publiskās apspriešanas mērķi, joprojām ir aktuāla. Komitejā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību plānošanas dokumentu izstrādes vadītājiem skaidrot sabiedrībai plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas mērķus pēc būtības. Savukārt Plānotāju darba grupas sanāksmēs vairākkārt tika norādīts uz praksi, kad nereti katras plānošanas dokumenta redakcijas publiskajā apspriešanā iedzīvotāji norāda faktiski uz vieniem un tiem pašiem priekšlikumiem vai iebildumiem. Tā rezultātā publiskajām apspriešanām tiek patērēts ilgāks laiks, nekā tas būtu nepieciešams, un minētās apspriešanas nav konstruktīvas, turklāt tiek atlikta vēl neizdiskutēto priekšlikumu un iebildumu izvērtēšana. Pašvaldību speciālistu ieskatā nepieciešams konkrētāk noteikt plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas tvērumu, t.i., ja personu priekšlikumi un iebildumi jau iepriekš ir vērtēti un apspriesti (noraidījuma gadījumā tiem sniegts argumentēts pamatojums), tad plānošanas dokumenta turpmāko redakciju apspriešanās tie atkārtoti nebūtu jāvērtē un jāapspriež.
Vienlaikus no Informatīvā ziņojuma izriet, ka sabiedrības līdzdalība jānodrošina pēc iespējas agrīnākā plānošanas procesā, lai sabiedrības intereses tiktu saskaņotas plānošanas dokumentu izstrādes laikā, tās vēlāk nevērtējot būvniecības procesa ietvaros. Kaut Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL) 4. pants jau šobrīd nosaka pienākumu teritorijas plānošanā iesaistīt sabiedrību, nodrošināt informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu, kā arī noskaidrot sabiedrības viedokli un organizēt sabiedrības līdzdalību attiecīgās teritorijas attīstības plānošanā, sniedzot pēc iespējas plašu un saprotamu informāciju, konstatēts, ka līdz šim sabiedrības iesaiste plānošanas dokumenta izstrādē nereti ir formāla vai notiek novēloti (par iespēju izteikt viedokli personas uzzina nejauši vai no paziņām, vai, kad sacelta ažiotāža). Arī nevalstiskās organizācijas norādījušas uz pastāvošo problemātiku, kādā veidā šobrīd tiek organizēta sabiedrības viedokļa noskaidrošana un uzsvērušas, ja uz sabiedrisko apspriešanu neviens nav atnācis, tad tā ir komunikācijas kļūda.
Kā labās prakses piemēru var minēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieeju sabiedrības iesaistīšanai teritorijas attīstībā, t.i., Rīgā tiek organizētas ne vien informatīvās sanāksmes par plānotajām iecerēm, bet arī attīstības plānošanas teritorijās izvietoti informatīvie stendi plašākas sabiedrības informēšanai par plānotajām attīstības iecerēm, neskatoties, ka līdz šim regulējumā šādas prasības netika izvirzītas.
Satversmes tiesa atzinusi, ka no vienas puses, indivīdiem ir tikai tiesības, bet nevis pienākums piedalīties sabiedrībai kopumā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Tomēr, no otras puses, šo tiesību īstenošana ir lielā mērā atkarīga no publiskās varas subjektu vēlmes patiesi ieinteresēt sabiedrību šādās aktivitātēs. Publiskās varas subjektiem nekādā gadījumā nav tiesību prezumēt sabiedrības kūtrumu un tādējādi attaisnot savu bezdarbību gadījumos, kad jādara viss iespējamais (saprātīgi jācenšas), lai informētu sabiedrību par paredzamo darbību (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr.2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt to, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu, otrkārt, pārliecināt sabiedrību par to, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 3. punktu un 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.6. apakšpunktu). Ja kāds viedoklis sabiedriskajā apspriešanā nav izteikts vai nav plaši pārstāvēts, tas vēl nenozīmē, ka pašvaldības domei kā vēlētai institūcijai šāds viedoklis nebūtu jāizvērtē (sal. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 20. punkts). Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Ir jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, nepieciešamība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums (sk. Satversmes tiesas 2004.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.2003-16-05 5.punktu).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā papildināts noteikumu Nr. 628 2.2. apakšpunkts, nosakot, ka sabiedrības informēšana un līdzdalība plānošanas dokumentu izstrādē ir jānodrošina savlaicīgi, kā arī plānošanas dokumentu izstrādes vadītāja pienākumos ietilpst arī skaidrot sabiedrībai konkrētā plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas mērķi. Minētais saprotams tādējādi, ka sākotnējā plānošanas dokumenta publiskajā apspriešanā izstrādes vadītājs izskaidro sabiedrībai saprotamā un viegli uztveramā veidā plānotās ieceres būtību, t.sk. pamatojot iecerētos risinājumus, savukārt nākamajās publiskajās apspriešanās, ja tādas seko, darba kārtībā prioritāri paredz izskatīt saņemtos priekšlikumus un iebildumus. Atbilstoši precizējumam 2.2. apakšpunktā noteikumi Nr. 628 papildināti ar jaunu 5.3 punktu, kas paredz, ka publiskās apspriešanas ietvaros atkārtoti neizskata tos priekšlikumus un iebildumus, par kuriem ir sniegts argumentēts skaidrojums, kāpēc tie nav ņemti vērā. Minētais saprotams tādējādi, ja pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas nav mainījušies tiesiskie vai juridiskie apstākļi, dokumenta pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas ietvaros netiek atbalstīts citādāks viedoklis, kā tas, kas tika atbalstīts iepriekšējā apspriešanas posmā.
Vienlaikus, ja uzsākot plānošanas dokumenta izstrādi pašvaldībā saņemts ievērojams skaits nosacījumu, priekšlikumu vai iebildumu, kā rezultātā nepieciešams precizēt plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu, pašvaldība var organizēt informatīvo sanāksmi sabiedrības informēšanai par plānotajām izmaiņām.
Publiskās apspriešanas organizēšanai pašvaldība var izmantot ieteikumus, kas izriet no metodiskā materiāla “Pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošana – sabiedriskā apspriešana kā instruments” (pieejams tiešsaistē: https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2018/11/1346317259_InteresuSaskanosanaSabAps-3.pdf).
Vienlaikus, ja uzsākot plānošanas dokumenta izstrādi pašvaldībā saņemts ievērojams skaits nosacījumu, priekšlikumu vai iebildumu, kā rezultātā nepieciešams precizēt plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumu, pašvaldība var organizēt informatīvo sanāksmi sabiedrības informēšanai par plānotajām izmaiņām.
Publiskās apspriešanas organizēšanai pašvaldība var izmantot ieteikumus, kas izriet no metodiskā materiāla “Pašvaldības, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu saskaņošana – sabiedriskā apspriešana kā instruments” (pieejams tiešsaistē: https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2018/11/1346317259_InteresuSaskanosanaSabAps-3.pdf).
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 628 satur dažādas laika mērvienības (dienas un nedēļas), kas praksē mēdz tikt dažādi interpretētas, jo īpaši gadījumos, kad rīcības vai lēmuma pieņemšanas atskaites punkts sakrīt ar brīvdienām vai svētku dienām.
Risinājuma apraksts
Visā noteikumu Nr. 628 projektā precizēti termiņi, tos izsakot darbdienās.
Problēmas apraksts
Lai veicinātu apkaimes iedzīvotāju iesaisti un uzlabotu sabiedrības informētību par teritorijas plānoto attīstību, Informatīvā ziņojuma 3.1.1.2. apakšpunkts uzliek pienākumu izvērtēt nepieciešamību lokālplānojuma (ja tas tiek izstrādāts konkrētā nekustamā īpašuma attīstītāja vajadzībām) un detālplānojuma teritorijā izvietot informāciju par uzsāktajiem teritorijas attīstības plānošanas procesiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 628 papildināti ar 5.2 punktu, precizējot arī 110. punktu, nosakot, ka līdz ar publiskās apspriešanas uzsākšanas dienu jānodrošina informatīvā stenda izvietošana publiskajā ārtelpā pēc iespējas tuvāk lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijai. Informatīvais stends nevar būt mazāks par A1 formātu, tam jābūt izturīgam pret apkārtējo vidi, kurā norāda kvadrātkodu (Quick Response Code) ar saiti uz lokālplānojumu vai detālplānojumu sistēmā, lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrādes pamatojumu, mērķi un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānoto attīstības ieceri.
Pašvaldībai ir rīcības brīvība izlemt, vai informatīvā stenda izgatavošanas un izvietošanas izmaksas sedz pati pašvaldība, vai to sedz lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātājs. Izvērtējot lietderības apsvērumus, pašvaldība var izvietot informatīvo stendu citā publiskā vietā, piemēram, pašvaldības sludinājumu stenda tuvumā (pagastos), citā potenciāli ietekmētajā apdzīvotajā vietā, vai vietās ar lielāko cilvēku plūsmu. Informatīvā stenda virsmērķis ir būt pamanāmam un saprotamam pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai. Lai nodrošinātu personu tiesību ievērošanu attiecībā uz iespēju piedalīties detālplānojuma publiskajā apspriešanā un publiskās apspriešanas sanāksmē, noteikumu Nr. 628 105. punktā minētajā paziņojumā adresātu var lūgt norādīt elektroniskā pasta adresi informācijas par publisko apspriešanu saņemšanai. Tas būtu īpaši aktuāli, piemēram gadījumos, kad iecere plānota neapbūvētā vietā (klajā laukā, mežā u.tml.) un tāpēc detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju, var nebūt informēti par detālplānojuma plānoto publisko apspriešanu.
Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašnieku informēšanu norādāms, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 panta pirmajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Ņemot vērā, ka detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā (TAPL 30. panta pirmā daļa) un Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 pants paredz kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvniecība tiek nodrošināta tiesā, izrietoši arī informācijas nodošana par detālplānojuma izstrādi vai tā publisko apspriešanu ir iespējama ar dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvju starpniecību. Tādējādi noteikumu Nr. 628 105. un 110. punktā minēto paziņojumu nosūtīšana / nodošana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašniekiem jau šobrīd ir iespējama ar dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja/-u starpniecību, proti, pašvaldībai nav jāsagatavo vai jāorganizē minētie paziņojumi katram dzīvokļa īpašniekam, bet gan jānodrošina, ka ar šo paziņojumu saturu ir informēts/-ti attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis/-ji.
Noteikumu Nr. 628 114. punkts noteic, ka papildus publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanai, izstrādes vadītājam jānodrošina informācija par šo noteikumu 105. un 110. punktā minēto paziņojumu nosūtīšanu. Attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem šo prasību iespējams izpildīt, nosūtot attiecīgo paziņojumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvim/-jiem, vai uz paziņojuma kopijas saņemot minētā pārstāvja/-u apliecinājumu par paziņojuma saņemšanu.
Pašvaldībai ir rīcības brīvība izlemt, vai informatīvā stenda izgatavošanas un izvietošanas izmaksas sedz pati pašvaldība, vai to sedz lokālplānojuma vai detālplānojuma ierosinātājs. Izvērtējot lietderības apsvērumus, pašvaldība var izvietot informatīvo stendu citā publiskā vietā, piemēram, pašvaldības sludinājumu stenda tuvumā (pagastos), citā potenciāli ietekmētajā apdzīvotajā vietā, vai vietās ar lielāko cilvēku plūsmu. Informatīvā stenda virsmērķis ir būt pamanāmam un saprotamam pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai. Lai nodrošinātu personu tiesību ievērošanu attiecībā uz iespēju piedalīties detālplānojuma publiskajā apspriešanā un publiskās apspriešanas sanāksmē, noteikumu Nr. 628 105. punktā minētajā paziņojumā adresātu var lūgt norādīt elektroniskā pasta adresi informācijas par publisko apspriešanu saņemšanai. Tas būtu īpaši aktuāli, piemēram gadījumos, kad iecere plānota neapbūvētā vietā (klajā laukā, mežā u.tml.) un tāpēc detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašnieki (tiesiskie valdītāji), kuru īpašumā (valdījumā) esošie nekustamie īpašumi robežojas ar detālplānojuma teritoriju, var nebūt informēti par detālplānojuma plānoto publisko apspriešanu.
Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašnieku informēšanu norādāms, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 panta pirmajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Ņemot vērā, ka detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā (TAPL 30. panta pirmā daļa) un Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 pants paredz kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvniecība tiek nodrošināta tiesā, izrietoši arī informācijas nodošana par detālplānojuma izstrādi vai tā publisko apspriešanu ir iespējama ar dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvju starpniecību. Tādējādi noteikumu Nr. 628 105. un 110. punktā minēto paziņojumu nosūtīšana / nodošana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašniekiem jau šobrīd ir iespējama ar dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvja/-u starpniecību, proti, pašvaldībai nav jāsagatavo vai jāorganizē minētie paziņojumi katram dzīvokļa īpašniekam, bet gan jānodrošina, ka ar šo paziņojumu saturu ir informēts/-ti attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis/-ji.
Noteikumu Nr. 628 114. punkts noteic, ka papildus publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanai, izstrādes vadītājam jānodrošina informācija par šo noteikumu 105. un 110. punktā minēto paziņojumu nosūtīšanu. Attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem šo prasību iespējams izpildīt, nosūtot attiecīgo paziņojumu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvim/-jiem, vai uz paziņojuma kopijas saņemot minētā pārstāvja/-u apliecinājumu par paziņojuma saņemšanu.
Problēmas apraksts
Komitejā tika panākta vienošanās par nepieciešamību precizēt noteikumu Nr. 628 16. punktu, nosakot, ka plānošanas dokumenta publiskajai apspriešanai ir jāsākas nākamajā darbdienā pēc attiecīgā plānošanas dokumenta publicēšanas sistēmā. Līdz ar to ir svītrojams noteikumu Nr. 628 112. punkts (rada pretrunu), ņemot vērā, ka noteikumu Nr. 628 16. punktā ietvertā norma ir vispārīga un ir attiecināma arī uz detālplānojuma projekta nodošanu publiskajai apspriešanai.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu Nr. 628 16. un secīgi svītrots 112. punkts.
Problēmas apraksts
TAPL 31. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp pašvaldību un detālplānojuma izstrādes īstenotāju; līgumā, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus, iekļauj dažādus nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību. Savukārt atbilstoši TAPL 29. un 30. pantam pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas; detālplānojumu var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā pēc tam, kad ir publicēts paziņojums par detālplānojuma apstiprināšanu.
Tajā pašā laikā noteikumi Nr. 628 nosaka, ka detālplānojumā ietilpst administratīvais līgums par tā īstenošanu (44.5. apakšpunkts) un, ka izstrādes vadītājam ir jāsniedz pašvaldībā dokumenti, tai skaitā saskaņotā administratīvā līguma projekts par detālplānojuma īstenošanu (118.4. apakšpunkts), ko tālāk virza pašvaldības domei lēmuma pieņemšanai par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un vispārīgā administratīvā akta izdošanu, pievienojot administratīvo līgumu (119.1. apakšpunkts).
Minētās noteikumu Nr. 628 normas par administratīvā līguma lomu detālplānojuma īstenošanā ir pretrunā detālplānojuma būtībai, ko regulē TAPL, un veicina nekorektu praksi. Proti, administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu nevajadzētu būt detālplānojuma sastāvā, pretējā gadījumā administratīvais līgums, tāpat kā detālplānojums, būtu saistošs visiem detālplānojuma teritorijas zemes īpašniekiem, neskatoties, ka tie nav līguma dalībnieki (kā jebkurš līgums, arī administratīvais līgums ir saistošs tikai līgumslēdzēju pusēm – tas ir līgumslēdzēju pušu saskaņots gribas izteikums); līguma grozījumu gadījumi tiktu vērtēti kā grozījumi detālplānojumā. Arī praksē konstatēts, ka ir bijuši gadījumi, kad līguma grozījumi tikuši virzīti uz domes sēdi to apstiprināšanai, kaut tie neietekmē detālplānojuma kā vispārīgā administratīvā akta saturu (šāda kārtība turklāt palielina administratīvo slogu, ņemot vērā, ka visbiežāk pašvaldības domes kārtējās sēdes ir reizi mēnesī (gaidīšanas laiks, kas var ietekmēt detālplānojuma īstenošanu)); pušu parakstīta administratīvā līguma publicēšana sistēmā, neaizsedzot personu datus, neatbilst personu datu aizsardzības prasībām; atsevišķos gadījumos grozījumi administratīvajā līgumā tikuši nodoti publiskajai apspriešanai.
Tajā pašā laikā noteikumi Nr. 628 nosaka, ka detālplānojumā ietilpst administratīvais līgums par tā īstenošanu (44.5. apakšpunkts) un, ka izstrādes vadītājam ir jāsniedz pašvaldībā dokumenti, tai skaitā saskaņotā administratīvā līguma projekts par detālplānojuma īstenošanu (118.4. apakšpunkts), ko tālāk virza pašvaldības domei lēmuma pieņemšanai par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un vispārīgā administratīvā akta izdošanu, pievienojot administratīvo līgumu (119.1. apakšpunkts).
Minētās noteikumu Nr. 628 normas par administratīvā līguma lomu detālplānojuma īstenošanā ir pretrunā detālplānojuma būtībai, ko regulē TAPL, un veicina nekorektu praksi. Proti, administratīvajam līgumam par detālplānojuma īstenošanu nevajadzētu būt detālplānojuma sastāvā, pretējā gadījumā administratīvais līgums, tāpat kā detālplānojums, būtu saistošs visiem detālplānojuma teritorijas zemes īpašniekiem, neskatoties, ka tie nav līguma dalībnieki (kā jebkurš līgums, arī administratīvais līgums ir saistošs tikai līgumslēdzēju pusēm – tas ir līgumslēdzēju pušu saskaņots gribas izteikums); līguma grozījumu gadījumi tiktu vērtēti kā grozījumi detālplānojumā. Arī praksē konstatēts, ka ir bijuši gadījumi, kad līguma grozījumi tikuši virzīti uz domes sēdi to apstiprināšanai, kaut tie neietekmē detālplānojuma kā vispārīgā administratīvā akta saturu (šāda kārtība turklāt palielina administratīvo slogu, ņemot vērā, ka visbiežāk pašvaldības domes kārtējās sēdes ir reizi mēnesī (gaidīšanas laiks, kas var ietekmēt detālplānojuma īstenošanu)); pušu parakstīta administratīvā līguma publicēšana sistēmā, neaizsedzot personu datus, neatbilst personu datu aizsardzības prasībām; atsevišķos gadījumos grozījumi administratīvajā līgumā tikuši nodoti publiskajai apspriešanai.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 628 44.5. apakšpunkts, 119.1. apakšpunktā svītroti vārdi “kuram pievienots administratīvais līgums”.
Pašvaldības var izmantot ieteikumus, kas izriet no metodiskajiem materiāliem / vadlīnijām, piemēram:
Vadlīnijas un ieteikumi detālplānojumu izstrādei: https://www.varam.gov.lv/lv/media/39993/download?attachment;
Vadlīnijas un kritēriji detālplānojumu izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos: https://www.varam.gov.lv/lv/media/36786/download?attachment;
Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas “Administratīvo līgumu slēgšana”: https://www.tm.gov.lv/lv/media/7199/download.
Pašvaldības var izmantot ieteikumus, kas izriet no metodiskajiem materiāliem / vadlīnijām, piemēram:
Vadlīnijas un ieteikumi detālplānojumu izstrādei: https://www.varam.gov.lv/lv/media/39993/download?attachment;
Vadlīnijas un kritēriji detālplānojumu izvērtēšanai un integrēšanai teritorijas plānojumos: https://www.varam.gov.lv/lv/media/36786/download?attachment;
Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas “Administratīvo līgumu slēgšana”: https://www.tm.gov.lv/lv/media/7199/download.
Problēmas apraksts
Plānotāju darba grupā uzsvērta prakse, kad institūcijas nosacījumos izvirza tādas prasības, kas neattiecas uz konkrētās institūcijas kompetenci, ir formālas vai neatbilst plānošanas dokumenta līmenim (izvirzītās prasības neatbilst plānošanas dokumenta mērogam). Nereti institūcijas nespēj paskaidrot prasību nepieciešamību un būtību vai, ko šo prasību izpilde atrisinās un kādā veidā palīdzēs sasniegt plānošanas dokumenta mērķi. Tādējādi ar regulējumu nepieciešams noteikt, ka izvirzītajiem nosacījumiem ir jābūt izpildāmiem, proti, tiem ne tikai jābūt izvirzītiem atbilstoši katras institūcijas kompetencei un mērķiem, bet arī, ka tiem jābūt atbilstīgiem izstrādes procesā esošā plānošanas dokumenta mērogam.
Savukārt institūcijas norāda, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības neņem vērā izvirzītos nosacījumus un negatīvu atzinumu noraida kā vērā neņemtu, atsaucoties uz to, ka pašvaldībām ir šādas tiesības, ja tiek sniegts noraidījuma pamatojums. Kā norādījušas institūcijas, nereti šie iemesli, kuru dēļ netiek ņemti vērā to nosacījumi, ir vispārīgi, vērsti uz lokālas teritorijas attīstītāju interešu apmierināšanu, ignorējot plašākas sabiedrības intereses, kuras konkrētajai institūcijai ir deleģēts aizstāvēt. Praksē ir bijuši gadījumi, kad institūcija ir izvirzījusi prasības attiecībā uz esošo objektu vai infrastruktūru, vai faktiskajiem apstākļiem, kas jāņem vērā, izstrādājot un piemērojot plānošanas dokumentu, tomēr pašvaldība to nav ņēmusi vērā un rezultātā ar plānošanas dokumentu ļāvusi aizskart plašākas sabiedrības intereses.
Jau šobrīd noteikumu Nr. 628 56.2. apakšpunkts noteic, ka institūcija, izmantojot sistēmu, sniedz nosacījumus plānošanas dokumenta izstrādei, izvirzot konkrētas prasības teritorijai, kurai tiek izstrādāts attiecīgais plānošanas dokuments, un informējot par tās darbības plāniem un interesēm, kas skar šo teritoriju. Nav atbalstāma prakse, ja iepriekš noteikti valstiski nozīmīgi projekti un attīstības plāni netiek ņemti vērā, izstrādājot pašvaldības nozīmes attīstības plānošanas dokumentu.
Savukārt noteikumu Nr. 628 59.2. apakšpunkts noteic, ka atzinumā institūcijas izvērtē risinājumu atbilstību attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantam Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Normatīvo aktu piemērošanā ievēro normatīvo aktu hierarhiju, kur pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir zemāks juridiskais spēks par Ministru kabineta noteikumiem vai likumiem. Šāda paša hierarhija ievērojama attiecībā uz politikas plānošanas dokumentiem. Tādējādi nav atbalstāma prakse, kad pašvaldības pieņemtie lēmumi ir pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem vai neatbilst augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem.
Savukārt institūcijas norāda, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības neņem vērā izvirzītos nosacījumus un negatīvu atzinumu noraida kā vērā neņemtu, atsaucoties uz to, ka pašvaldībām ir šādas tiesības, ja tiek sniegts noraidījuma pamatojums. Kā norādījušas institūcijas, nereti šie iemesli, kuru dēļ netiek ņemti vērā to nosacījumi, ir vispārīgi, vērsti uz lokālas teritorijas attīstītāju interešu apmierināšanu, ignorējot plašākas sabiedrības intereses, kuras konkrētajai institūcijai ir deleģēts aizstāvēt. Praksē ir bijuši gadījumi, kad institūcija ir izvirzījusi prasības attiecībā uz esošo objektu vai infrastruktūru, vai faktiskajiem apstākļiem, kas jāņem vērā, izstrādājot un piemērojot plānošanas dokumentu, tomēr pašvaldība to nav ņēmusi vērā un rezultātā ar plānošanas dokumentu ļāvusi aizskart plašākas sabiedrības intereses.
Jau šobrīd noteikumu Nr. 628 56.2. apakšpunkts noteic, ka institūcija, izmantojot sistēmu, sniedz nosacījumus plānošanas dokumenta izstrādei, izvirzot konkrētas prasības teritorijai, kurai tiek izstrādāts attiecīgais plānošanas dokuments, un informējot par tās darbības plāniem un interesēm, kas skar šo teritoriju. Nav atbalstāma prakse, ja iepriekš noteikti valstiski nozīmīgi projekti un attīstības plāni netiek ņemti vērā, izstrādājot pašvaldības nozīmes attīstības plānošanas dokumentu.
Savukārt noteikumu Nr. 628 59.2. apakšpunkts noteic, ka atzinumā institūcijas izvērtē risinājumu atbilstību attiecīgo nozari reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantam Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Normatīvo aktu piemērošanā ievēro normatīvo aktu hierarhiju, kur pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir zemāks juridiskais spēks par Ministru kabineta noteikumiem vai likumiem. Šāda paša hierarhija ievērojama attiecībā uz politikas plānošanas dokumentiem. Tādējādi nav atbalstāma prakse, kad pašvaldības pieņemtie lēmumi ir pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem vai neatbilst augstāka līmeņa plānošanas dokumentiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 628 51. punkts precizēts, paredzot, ka institūciju dalībai teritorijas attīstības plānošanā jāatbilst plānošanas dokumenta līmenim. Izvērtējot nosacījumus, uzmanība pievēršama to pamatojumam, ietvertajām prasībām atbilstoši plānošanas dokumenta vēlamā mērķa sasniegšanai un sabiedrības interesēm. Respektīvi, bez pamatojuma ir apgrūtinoši saprast, kāpēc šie nosacījumi ir izvirzīti un kāpēc tieši konkrētais teritorijas plānošanas dokuments ir tas mērogs, kur šie noteikumi vai prasības būtu risināmas vai attēlojamas grafiski. Vienlaikus svītrots 54. punkts, pilnveidojot 52. punkta redakciju, kas citustarp paredz, ka, piesakoties sniegt nosacījumus un atzinumus, institūcijām pieteikšanās iemesls ir jāpamato.
Šo prasību tvērums pēc būtības ir uzskatāms tā plašākajā nozīmē, tas ir, institūcijām sniedzot pēc iespējas detalizētāku, ne vispārīgāku nosacījumu skaidrojumu. Ar argumentēšanu tādējādi tiek saprasts pamatojums, kurā sniegti fakti, aprakstīti potenciālie riski un sniegti loģiski secinājumi vai vadlīnijas, lai pamatotu noteiktu pozīciju vai prasību.
Teritorijas plānošanas procesā kompetence tiek sadalīta starp dažādiem līmeņiem – pašvaldībām, valsts iestādēm un institūcijām. Institūcijas drīkst izvirzīt nosacījumus tikai savas kompetences ietvaros. Institūcijas kompetences tvērums skatāms vispirms atbilstoši tās nolikumam un normatīvajos aktos noteiktajam, t.sk., ņemot vērā, ka atbilstoši TAPL teritorijas plānošana pēc būtības ir pašvaldību ekskluzīvā kompetence. Vienlaikus ievērtējama ir ne tikai attiecīgā plānošanas dokumenta būtība un jēga kā tāda, kas primāri definēta TAPL 1. panta astotajā, devītajā un desmitajā punktā, bet arī plānošanas dokumenta izstrādes mēroga noteiktība un detalizācijas pakāpe. Tieši savlaicīga kompetences nošķiršana un tās tvēruma apzināšanās plānošanas dokumenta izstrādes procesu padara kvalitatīvu un samazina administratīvo slogu tā apstiprināšanai un piemērošanai.
Attiecībā uz institūciju atzinumiem – pašvaldībai nevar būt leģitīms iemesls vai attaisnojums noraidīt institūcijas izvirzītos nosacījumus vai negatīvo atzinumu, ja institūcija izvirzītās prasības pamatojusi ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Šo prasību tvērums pēc būtības ir uzskatāms tā plašākajā nozīmē, tas ir, institūcijām sniedzot pēc iespējas detalizētāku, ne vispārīgāku nosacījumu skaidrojumu. Ar argumentēšanu tādējādi tiek saprasts pamatojums, kurā sniegti fakti, aprakstīti potenciālie riski un sniegti loģiski secinājumi vai vadlīnijas, lai pamatotu noteiktu pozīciju vai prasību.
Teritorijas plānošanas procesā kompetence tiek sadalīta starp dažādiem līmeņiem – pašvaldībām, valsts iestādēm un institūcijām. Institūcijas drīkst izvirzīt nosacījumus tikai savas kompetences ietvaros. Institūcijas kompetences tvērums skatāms vispirms atbilstoši tās nolikumam un normatīvajos aktos noteiktajam, t.sk., ņemot vērā, ka atbilstoši TAPL teritorijas plānošana pēc būtības ir pašvaldību ekskluzīvā kompetence. Vienlaikus ievērtējama ir ne tikai attiecīgā plānošanas dokumenta būtība un jēga kā tāda, kas primāri definēta TAPL 1. panta astotajā, devītajā un desmitajā punktā, bet arī plānošanas dokumenta izstrādes mēroga noteiktība un detalizācijas pakāpe. Tieši savlaicīga kompetences nošķiršana un tās tvēruma apzināšanās plānošanas dokumenta izstrādes procesu padara kvalitatīvu un samazina administratīvo slogu tā apstiprināšanai un piemērošanai.
Attiecībā uz institūciju atzinumiem – pašvaldībai nevar būt leģitīms iemesls vai attaisnojums noraidīt institūcijas izvirzītos nosacījumus vai negatīvo atzinumu, ja institūcija izvirzītās prasības pamatojusi ar augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 628 satur normas, kas ir novecojušas un praksē netiek piemērotas (tukšas normas) vai ir nelietderīgas. Piemēram, noteikumu Nr. 628 57. un 59.1. apakšpunkts nosaka nepieciešamību nodrošināt datu nemainību vai izmaiņu gadījumā to saskaņošanu ar institūciju, kura šos datus sniegusi, neskatoties, ka sistēma ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots, kur karšu slāņos informāciju nav iespējams izmainīt ar saskaņojuma saņemšanu no institūcijas (piemēram, nomainīt ezera nosaukumu vai dzēst ierakstu par ceļa novietojumu u.tml.). Savukārt noteikumu Nr. 628 76. punkts paredz, ka, izstrādājot lokālplānojumu ar mērķi grozīt teritorijas plānojumu, lokālplānojuma nepieciešamība jāpamato pašvaldības domes lēmumā par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu un tas jāatspoguļo arī nosaukumā, kaut līdzšinējā prakse liecina, ka visos gadījumos lokālplānojumi tiek izstrādāti ar mērķi grozīt teritorijas plānojumu. Turklāt līdz šim domes lēmumā tika ietverts pamatojums lokālplānojuma nepieciešamībai, neatklājot, kādai konkrēti iecerei lokālplānojums tiek izstrādāts. Tādējādi nepieciešams noteikt, ka minētajā domes lēmumā ir jāietver arī skaidrojums par plānoto būvniecības ieceri vai darbību un secīgi, atbilstoši norādītajai informācijai par lokālplānojuma nepieciešamību komunikāciju turētājiem būs vieglāk identificēt nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā. Noteikumu Nr. 628 135. punkts šobrīd noteic pienākumu pašvaldībai apstiprināt maksas pakalpojumu cenrādi, kaut izmaksu un finansējuma nosacījumi ir līgumsaistību jautājums.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 628 57. un 135. punkts, savukārt 76. punkts precizēts, citustarp paredzot pašvaldības pienākumu domes lēmumā par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu pamatot izstrādes nepieciešamību un norādīt informāciju par plānoto attīstības ieceri.
Problēmas apraksts
Plānotāju darba grupā tika aktualizēts jautājums par izveidojušos praksi, kad institūcijas uzreiz informē pašvaldību par atzinumu sniegšanas termiņa pagarināšanu līdz četrām nedēļām. Šāda prakse ir pretēja regulējuma sākotnējam mērķim, kur termiņu pagarinājums atzinumu sniegšanai bija attiecināms tikai uz tiem gadījumiem, kad institūcija objektīvu iemeslu dēļ nevarēja to sniegt laikā, kas sakrīt ar publiskās apspriešanas laiku. Turklāt šāda prakse rada nevienlīdzīgus nosacījumus pret institūcijām, kuras atzinumus sniedz laikus.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu Nr. 628 59. punkts, to salāgojot arī ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 57. punktu, nosakot, ka atzinumus par plānošanas dokumentu redakciju institūcijas sniedz termiņā (ar iespēju to pagarināt līdz trim darbdienām), kas sakrīt ar publiskās apspriešanas norises laiku. Pārejas noteikumu prasība to ieviest sešu mēnešu laikā no noteikumu projekta spēkā stāšanās ir saistīta ar sistēmas salāgošanu ar konkrēto normu.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam būvatļaujas izdošanas priekšnoteikums ir būvniecības ieceres atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Ekonomikas ministrijas, kuras kompetencē ir izstrādāt, organizēt un koordinēt būvniecības politiku, loma pašvaldības teritorijas plānojuma vai to grozījumu izstrādes procesā pēc būtības ir vērsta uz to, lai pārbaudītu, kādā veidā pašvaldības ievēro būvniecības reglamentējošos normatīvos aktus, nosakot teritorijas apbūves noteikumus. Tādējādi atšķirībā no citām teritorijas plānošanas procesā iesaistītajām institūcijām, Ekonomikas ministrija neizdod nosacījumus konkrēta teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei, bet savas kompetences ietvaros sniedz viedokli par attiecīgā plānošanas dokumenta redakciju pirms tā tiek virzīta uz apstiprināšanu pašvaldības domei.
Praksē konstatēts, ka noteikumu Nr. 628 62.1 punkts tiek atšķirīgi interpretēts un rada neskaidrības, proti, vai Ekonomikas ministrijas viedoklis ir juridiski saistošs, vai visos gadījumos tas jāņem vērā, kādai ir jābūt pašvaldības rīcībai, ja tā šim viedoklim nepiekrīt. Turklāt, ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija līdz šim sniedza viedokli ārpus sistēmas, tika rosināti jautājumi, kādā veidā nodrošināt šī viedokļa izvērtēšanas un vērā ņemšanas uzskatāmību.
Praksē konstatēts, ka noteikumu Nr. 628 62.1 punkts tiek atšķirīgi interpretēts un rada neskaidrības, proti, vai Ekonomikas ministrijas viedoklis ir juridiski saistošs, vai visos gadījumos tas jāņem vērā, kādai ir jābūt pašvaldības rīcībai, ja tā šim viedoklim nepiekrīt. Turklāt, ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija līdz šim sniedza viedokli ārpus sistēmas, tika rosināti jautājumi, kādā veidā nodrošināt šī viedokļa izvērtēšanas un vērā ņemšanas uzskatāmību.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu Nr. 628 62.1 punkts, nosakot, ka līdz pašvaldības domes sēdei sniegtais Ekonomikas ministrijas viedoklis ir jāizvērtē un gadījumos, kad pašvaldība tam nepiekrīt, atbilstīgs pamatojums jāietver ziņojumā par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija ir institūcija, kas piedalās attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, atbilstoši noteikumu Nr. 628 9.1. apakšpunktam tai ir jābūt sistēmas lietotājam, turklāt šo noteikumu 14. punkts uzliek arī pienākumu plānošanas dokumentu izstrādē un savstarpējā sadarbībā izmantot sistēmu, proti, turpmāk Ekonomikas ministrija viedokli sniegs, izmantojot sistēmu. Vienlaikus uzsverams, ka 62.1 punktā norādītais, ka viedoklis par teritorijas plānojuma vai tā grozījumiem (nav attiecināms uz lokālplānojumiem, ar kuriem tiek grozīts teritorijas plānojums) sniedzams 10 darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz pašvaldības domes sēdei, nozīmē viedokļa sniegšanu saprātīgā laikā, t.i., lai pašvaldībai ir pietiekams laiks šī viedokļa izvērtēšanai un sagatavoties domes sēdei.
Problēmas apraksts
Šobrīd praksē pašvaldības joprojām mēdz plānošanas dokumenta izstrādes darba uzdevumā izvirzīt prasību izstrādātājiem iesniegt pašvaldībā plānošanas dokumentu papīra formātā, kaut sistēmā ievietotie dokumenti ir publiski pieejami bez maksas (izņemot datus, kuru pieejamība ir ierobežota saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Covid-19 infekcijas izplatības laikā ievērojami pieauga sabiedrības, tai skaitā valsts iestāžu un pašvaldību, digitālo prasmju līmenis – informācijas iegūšana un izplatīšana elektroniskā veidā. Arī pašvaldību speciālisti norādījuši, ka publisko apspriešanu ietvaros plānošanas dokumentu redakcijas materiāli izdrukas veidā tiek izmantoti arvien retāk. Ņemot vērā, ka informācija tiek uzturēta valsts informācijas sistēmā, no kuras nepieciešamības gadījumā to iespējams arī izdrukāt, lai veicinātu resursu lietderīgu izmantošanu, nepieciešams atcelt obligāto prasību, ka plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas laikā pašvaldībai ir jānodrošina sabiedrībai teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas materiālus izdrukas veidā. Turklāt, ja pašvaldība spēj normas mērķi sasniegt efektīvāk, piemēram, iepazīstināt sabiedrību ar teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakcijas materiāliem, izmantojot elektroniskos rīkus, arī no šāda aspekta prasība par materiālu izgatavošanu arī izdrukas veidā kļūst nelietderīga. Pašvaldība var vienoties ar personu par atbilstošāko risinājumu dokumenta apskatei.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu svītroti noteikumu Nr. 628 84. punktā vārdi “izdrukas veidā”.
Problēmas apraksts
Plānotāju darba grupā tika aktualizēta problemātika, kad institūcijas sniedz nosacījumus ārpus sistēmas, piemēram, elektroniskajā pastā vai papīra formātā. Šī iemesla dēļ ir pašvaldības, kas savu plānošanas dokumentu izstrādei pilnīgi visus nosacījumus pieprasa ārpus sistēmas. Rezultātā ir apgrūtināta informācijas aprite, kas nepieciešama plānošanas dokumentu izstrādei, turklāt šāda rīcība veicina nevienlīdzīgus nosacījumus pret plānošanas dokumentu izstrādē iesaistītajām pusēm. Šāda prakse neatbilst TAPL 6. panta pirmā daļā minētajam mērķim – nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar teritorijas plānošanu saistītās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un publisku pieejamību tieši sistēmā. Arī Noteikumu Nr. 628 65. punkts uzliek institūcijām pienākumu atzinumu un nosacījumu sniegšanai izmantot sistēmu. Reģistrējot jebkura plānošanas dokumenta publisko apspriešanu, sistēma automātiski nosūta pieprasījumu pēc atzinumiem visām institūcijām, kuras ir norādītas kā atzinumu sniedzējas, tādējādi nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 628 85. punktu un precizēt 79. un 106. punktu, kas izvirza prasību paziņot institūcijām par sagatavoto teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma redakciju un nepieciešamību sniegt par to atzinumu.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 628 85. punkts un precizēts 79. un 106. punkts.
Problēmas apraksts
Atbilstoši TAPL 29. pantam pašvaldība detālplānojumu apstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu, attiecinot to uz zemes vienību, un tas stājas spēkā pēc paziņošanas. Noteikumu Nr. 628 96. punkts noteic, ka detālplānojuma izstrādi var ierosināt zemes vienības īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, iesniedzot pašvaldībā konkrētus dokumentus, tai skaitā detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieku notariāli apliecinātu pilnvaru, ja detālplānojums aptver vairākus nekustamos īpašumus, kuru īpašnieki nav valsts vai pašvaldība (96.2. apakšpunkts), kā arī visu īpašnieku piekrišanu, ja zemes vienībai, kurai plānots izstrādāt detālplānojumu, ir vairāki īpašnieki (96.3. apakšpunkts). Proti, jau tagad regulējums paredz tiesības izstrādāt detālplānojumu plašākām, vairāku zemes īpašnieku teritorijām, ja šo zemju īpašnieki dod notariālu pilnvaru atsevišķam zemes īpašniekam ierosināt detālplānojuma izstrādi.
Gadījumos, kad zemes īpašnieki nespēj vienoties par detālplānojuma izstrādes nepieciešamību vai pilnvarojumu kādam no zemes īpašniekiem, ievērojot arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātos valsts pārvaldes principus, pašvaldībai nevar rasties tiesisks pamatojums lemt patstāvīgi vai apmierināt zemes īpašnieka lūgumu noteikt lielāku teritoriju, kurai izstrādājams detālplānojums. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad pašvaldība ir noteikusi prasību izstrādāt detālplānojumus vairākām līdzās esošām zemes vienībām, kas pieder vairākiem īpašniekiem, neidentificējot subjektu, kuram ir pienākums šo detālplānojumu izstrādi ierosināt un finansēt. Šādu prasību izpilde ne vien kļūst neiespējama, ja zemes īpašnieki nespēj savstarpēji vienoties, bet arī nav pamatota, jo aizskar personu tiesības uz īpašumu (pašvaldība nevar piešķirt personai tiesības rīkoties ar citai personai piederošu īpašumu). Savukārt gadījumos, ja zemes īpašnieks ierosina detālplānojuma izstrādi, bet pašvaldība nosaka lielāku teritoriju, tajā ietverot pašvaldībai piederošas zemes vienības, pašvaldībai būtu no tiesību normām izrietošs pienākums piedalīties detālplānojuma izstrādes līdzfinansēšanā, ja vien puses nevienojas citādāk.
Gadījumos, kad zemes īpašnieki nespēj vienoties par detālplānojuma izstrādes nepieciešamību vai pilnvarojumu kādam no zemes īpašniekiem, ievērojot arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātos valsts pārvaldes principus, pašvaldībai nevar rasties tiesisks pamatojums lemt patstāvīgi vai apmierināt zemes īpašnieka lūgumu noteikt lielāku teritoriju, kurai izstrādājams detālplānojums. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad pašvaldība ir noteikusi prasību izstrādāt detālplānojumus vairākām līdzās esošām zemes vienībām, kas pieder vairākiem īpašniekiem, neidentificējot subjektu, kuram ir pienākums šo detālplānojumu izstrādi ierosināt un finansēt. Šādu prasību izpilde ne vien kļūst neiespējama, ja zemes īpašnieki nespēj savstarpēji vienoties, bet arī nav pamatota, jo aizskar personu tiesības uz īpašumu (pašvaldība nevar piešķirt personai tiesības rīkoties ar citai personai piederošu īpašumu). Savukārt gadījumos, ja zemes īpašnieks ierosina detālplānojuma izstrādi, bet pašvaldība nosaka lielāku teritoriju, tajā ietverot pašvaldībai piederošas zemes vienības, pašvaldībai būtu no tiesību normām izrietošs pienākums piedalīties detālplānojuma izstrādes līdzfinansēšanā, ja vien puses nevienojas citādāk.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu svītrots noteikumu Nr. 628 101. punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs attiecīgās pašvaldības iedzīvotājus, ja to plānotā rīcība skar pašvaldības teritoriālās plānošanas procesu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ietekmēs attiecīgās pašvaldības teritorijā esošās juridiskās personas, ja to plānotā rīcība skar pašvaldības teritoriālās plānošanas procesu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
Ārvalstu investoru padome Latvijā, Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, Latvijas Teritorijas plānotāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/a8bfaa68-ab00-43f8-8fd0-53a9f571a57f/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Valsts vides dienests
- Valstspilsētu pašvaldības, novadu pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumu projekts kopumā labvēlīgi ietekmēs teritoriju attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi