Anotācija

Noteikumu projekts sagatavots, lai aktualizētu šobrīd spēkā esošo VARAM darbību reglamentējošo nolikumu, tostarp:
1.  VARAM kompetencē esošās politikas jomas un uzdevumi.
Noteikumu projekts precizē VARAM kā vadošās iestādes jomas, papildinot tās ar  valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldību, informācijas sabiedrības pārvaldība, valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldības jomu (Noteikumu projekta 4.1.6., 4.1.7. un 4.1.8. apakšpunkts). Tādējādi, attiecīgi tiek redakcionāli precizēti arī VARAM veicamie uzdevumi tās pārziņā esošajās jomās. Vides aizsardzības jomā Noteikumu projekts paredz - nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Savienības siltumnīcefekta Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un starptautiskajā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecībā, kā arī  nodrošināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas un prognožu sagatavošanu un iesniegšanu; (Noteikumu projekta 5.1.8. - 5.1.10. apakšpunkts).

Noteikumu projekts paredz, ka tā 4.1.1. apakšpunktā noteiktajā jomā, izstrādājot politiku, un 5.1. apakšpunktā norādītajos veicamajos uzdevumos vides aizsardzībā, ir iekļauta, gan vides aizsardzība, gan dabas aizsardzība, gan klimata pārmaiņas. Veicot uzdevumus vides aizsardzībā, tie  ietver arī klimata pārmaiņas.
Eiropas Savienības vides politika ir izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu un 191. – 193. pantu. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības 191. pantu, kurā formulēts Eiropas Savienības vides politikas mērķis. Ilgtspējīga attīstība ir Eiropas Savienības vispārējais mērķis attiecībā uz “augstu vides kvalitātes aizsardzības un uzlabošanas pakāpi” (Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pants).

Noteikumu projekta 1.6. apakšpunktā norādīto, skaidrojam, ka Eiropas Savienības līmenī sniegts skaidrojums, ka digitālā transformācija ir digitālo tehnoloģiju integrācijas process Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem un tehnoloģiju ietekme ekonomikā un sabiedrībā (Niombo Lomba, Lenka Jančová and Meenakshi Fernandes European Parlament. Digital transformation. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/699475/EPRS_STU(2022)699475_EN.pdf, 2.lp.). Digitālā transformācija aptver gan digitālo tehnoloģiju integrāciju Eiropas uzņēmumiem un jauno tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību, piemēram, lietiskā interneta (IoT), mākoņdatošanas, inovatīvu digitālo platformu un blokķēdes tehnoloģiju ietekme uz sabiedrību (Digital transformation. European Parliamentary Research Service. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2019/633171/EPRS_BRI(2019)633171_EN.pdf 2.lp.).
Attiecībā uz nacionālajā līmenī ietverto, digitālā transformācija ir viens no virzieniem ceļā uz konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku. Inovatīvu un drošu produktu, pakalpojumu un pārvaldes procesu radīšana, izmantojot modernās digitālās tehnoloģijas, tai skaitā mākslīgo intelektu, mākoņskaitļošanu, virtuālo un papildināto realitāti, blokķēdes risinājumus un citas piedāvātās iespējas, veicina ne tikai ekonomikas attīstību, bet arī rada labvēlīgu vidi zaļajām investīcijām, kas stiprina ilgtspējīgu sabiedrības attīstību.1  Papildus tam  Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93) ir noteikts, ka Latvijas digitālā transformācija ir stratēģija virzībai uz tādu sabiedrību, kas balsta savu labklājību digitālo tehnoloģiju iespēju efektīvā izmantošanā un radošā attīstībā. 
Paskaidrojam, ka detalizētāki virzieni digitālajai transformācijai ir nostiprināti Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr.490). Digitālās transformācijas mērķi ietverti arī EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULĀ (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 3.panta 2.punkta, nosakot, 5 digitālās transformācijas mērķus:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32021R0694&qid=1649320914007
1. Augstas veiktspējas datošana;
2. Mākslīgais intelekts;
3. Kiberdrošība un uzticamība;
4. Padziļinātas digitālās prasmes;
5. Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja.

Tā pat aktualizēti VARAM uzdevumi reģionālās attīstības jomā (Noteikumu projekta 5.2. apakšpunkts), nosakot, ka VARAM nodrošina reģionālās attīstības pasākumu izstrādi, ieviešanu, vadību un koordināciju, tajā skaitā nodrošinot ārvalstu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli, kā arī pārrauga plānošanas reģionu darbību.
Noteikumu projekts precizē teritorijas attīstības plānošanas jomā (Noteikumu projekta 5.3. apakšpunkts) VARAM kompetenci, papildinot, ka VARAM nodrošina ar jūras telpisko plānojumu un piekrastes tematisko plānojumu saistītu pasākumu ierosināšanu, vadību un koordināciju, un izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu.
Noteikumu projekts zemes pārvaldības jomā (Noteikumu projekta 5.4. apakšpunkts) noteic, ka VARAM  izstrādā normatīvus par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību un  veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz racionālu un ilgtspējīgu zemes izmantošanu.
Pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības (Noteikumu projekta 5.5. apakšpunkts) jomā ar Noteikumu projektu tiek precizēti veicamie uzdevumi un noteic, ka VARAM  nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu, kā arī nodrošina pašvaldību finansiālās un ekonomiskās darbības analīzi, pilnveidojot pašvaldību finanšu sistēmu, vienlaikus uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.
Noteikumu projektā valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jomā (Noteikumu projekta 5.6. apakšpunkts) precizēti veicamie uzdevumi, nosakot, ka VARAM veido politiku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas un pilnveides jautājumos, koordinē tās īstenošanu un nodrošina metodisko vadību, apkopo un analizē valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas darbības rezultātus, kā arī sniedz priekšlikumus par valsts pārvaldes pakalpojumu nozares vai starpnozaru (pārresoru) sniegšanas procesu pilnveidošanu.
Noteikumu projekts precizē VARAM kompetenci  informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanas, koordinācijas un pārvaldības jomā, tai skaitā tehnoloģiju pārvaldības jomā (Noteikumu projekta 5.7. apakšpunkts).
Ar Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 653) 3. punktu, VARAM kā atbildīgā institūcija noteikta minētās koncepcijas īstenošanā, tādējādi, atbilstoši MK noteikumos Nr. 653 noteiktajam, VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde īsteno valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju, noregulējot tās politikas veidošanu un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldību. Ņemot vērā minēto, aktualizēts un papildināts Noteikumu projekts, atbilstoši VARAM faktisko funkciju un uzdevumu veikšanai, kā arī tiek virzīta pieeja atteikties no formulējumiem “elektroniskā pārvalde” un “informācijas un komunikācijas”, jo tie vairs nav aktuāli (Noteikumu projekta 5.7. apakšpunkts).

2. Ar likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas stājās spēkā 2018. gada 15. janvārī, Civilprocesa likums papildināts ar 82.^₁ pantu, kura ceturtajā daļā noteikts, ka juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī tās tiek vestas ar advokāta starpniecību. Tādējādi minētā norma liedz valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām, kuras nav iestādes vadītājs, veikt jebkādu iestādes pārstāvību kasācijas instancē, tai skaitā, pārstāvēt valsti ministrijas personā tiesas sēdēs.
Ņemot vērā minēto un to, ka valsts ministrijas personā var būt lietas dalībnieks civillietās, savukārt ministrijas valsts sekretāram pārstāvēt valsti ministrijas personā kasācijas instances tiesas sēdēs vai piesaistīt zvērinātu advokātu prasītu nesamērīgus resursus, nepieciešams noteikt regulējumu, kas ļautu citām noteiktām VARAM Juridiskā departamenta amatpersonām pārstāvēt valsti VARAM personā kasācijas instancē civillietās.
Attiecīgi Noteikumu projekts papildināts ar 11. punktu, paredzot, ka valsti ministrijas personā kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv VARAM Juridiskā departamenta amatpersonas.

3. Ņemot vērā veiktās strukturālās reformas, Noteikumu projekts aktualizē VARAM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību uzskaitījumu, attiecīgi iekļauts Noteikumu projekta 13. un 14. punktā.

3.1. Precizēts nosaukums VARAM padotības iestādei Latvijas Nacionālais dabas muzejs (Noteikumu projekta 13.5. apakšpunkts).

3.2. Noteikumu projekts precizē sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds”, kurā VARAM ir valsts kapitāla daļu turētāja, juridisko statusu, svītrojot vārdu “valsts” (Noteikumu projekta 14.1. apakšpunkts).

3.3. Likvidētas VARAM padotības iestādes - Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Latvijas Hidroekoloģijas institūts, līdz ar to svītrots Noteikumu Nr. 233 23.4. un 23.8. apakšpunkts.

3.3.1. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija:
Ar 2019. gada 1. maiju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018,gada 17.oktobra rīkojumu Nr. 530 “Par Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas pievienošanu Valsts reģionālās attīstības aģentūrai“ 3. punktu, ir likvidēta valsts tiešās pārvaldes iestāde Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija (reģistrācijas Nr. 90001672886, juridiskā adrese Rīga, Eksporta iela 5, LV-1050), pievienojot to Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (Nr. 90001733697, juridiskā adrese: Alberta iela 10, Rīga, LV-1010), un Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas funkciju, tiesību, saistību un prasību pārņēmēja.
Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija ir iekļauta Valsts reģionālās attīstības aģentūrā kā atsevišķa struktūrvienība.

3.3.2. Latvijas Hidroekoloģijas institūts:
Tiek svītrots Noteikumu Nr. 233 23.8. apakšpunkts, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 405 “Par atvasinātas publiskas personas - valsts zinātniskā institūta "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" - reorganizāciju” 1. punktu tika apstiprināta atvasinātas publiskas personas - valsts zinātniskā institūta "Latvijas Hidroekoloģijas institūts"- reorganizācija ar 2017. gada 1. novembri, nododot to atvasinātai publiskai personai - Daugavpils Universitātei - un uz reorganizējamā institūta bāzes izveidojot Daugavpils Universitātes aģentūru "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" .

3.4. Tiek svītrots Noteikumu Nr. 233 24.1. apakšpunkts, jo sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Vides projekti” ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012. gada 4. jūlija nolēmumu pasludināta maksātnespēja (maksātnespējas lietā Nr. C30648312 2014. gada 14. novembrī pieņemts tiesas lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu).

Noteikumu projekts aktualizē šobrīd spēkā esošo VARAM darbību reglamentējošo nolikumu šādi:
1. Precizētas VARAM kompetencē esošās politikas jomas un uzdevumi.
2. Noteikumu projekts paredz, ka valsti ministrijas personā kasācijas instances tiesā civillietā pārstāv VARAM Juridiskā departamenta amatpersonas.
3. Noteikumu projekts aktualizē VARAM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību uzskaitījumu.