23-TA-3304: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijai, kā Pasaules Pasta savienības dalībvalstij, ir jānodrošina saistošo dokumentu piemērošanu Latvijā un ir jāratificē Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta (turpmāk - Vispārīgais reglaments) Ceturtais papildprotokols.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai apstiprinātu Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvija ir Pasaules Pasta savienības dalībvalsts. Pasaules Pasta savienība apvieno 192 dalībvalstis. Tā veicina starptautiskas sadarbības attīstību, iespēju robežās sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvas, saskarsmes un starpniecības funkcijas, izdod noteikumus starptautiskā pasta apmaiņai, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.
Pasaules Pasta savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā savienības struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi Pasaules Pasta savienības aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā Pasaules Pasta savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti Pasaules Pasta savienības pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp Pasaules Pasta savienības Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments. Pasaules Pasta savienības pamatdokumentos iekļautais regulējums attiecas arī uz dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem to kompetences ietvaros.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22.panta 2.punktu Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Pasaules Pasta savienības darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka Pasaules Pasta savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka Pasaules Pasta savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu".
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu".
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu".
2021. gada 2. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu".
Latvijā starptautisko saistību izpildes prasības pasta jomā ir noteiktas Pasta likumā. Pasta likums nosaka institūciju, kas pārstāv Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību un izraudzītā pasta operatora noteikšanas kārtību un tā tiesības attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Pasta likuma 3.pantā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6.pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk — izraudzītais pasta operators).
Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr.408 “Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” noteica VAS "Latvijas Pasts" pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem. Ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" tika atzīts par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" VAS "Latvijas Pasts" tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, VAS "Latvijas Pasts" ir Latvijas izraudzītājs pasta operators, kuram noteikti pienākumi pildīt Pasaules Pasta savienības dokumentos noteiktās prasības.
Atbilstoši Pasta likuma 7.pantam Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību, īstenojot pasta nozares politiku, pārstāv Satiksmes ministrija.
Pasaules Pasta savienības struktūras ir Kongress, Administratīvā padome (CA), Pasta darbības padome (POC) un Starptautiskais birojs.
Augstākā savienības struktūra ir Kongress, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Kongress notiek reizi četros gados un tajā tiek izdarīti grozījumi Pasaules Pasta savienības aktos un pieņemtas rezolūcijas, tiek noteikta darbības programma savienības darbā nākamajiem četriem gadiem un izstrādāt stratēģisko plānu, tiek ievēlēti pārstāvji CA un POC, kā arī Starptautiskā biroja ģenerāldirektors un tā vietnieks.
Kongresu starplaikā Pasaules Pasta savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina CA un POC, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Starptautiskais birojs, ko vada ģenerāldirektors un kontrolē CA, pilda izpildes, atbalsta, sakaru, informācijas un konsultatīvās funkcijas, nodrošina tehnisko atbalstu visām savienības struktūrām, veicina tehnisko sadarbību starp dalībvalstīm un reģionālajām apvienībām.
Lai dalībvalstis pildītu uzliktos pienākumus un nodrošinātu to garantētu izpildi, ir pieņemti Pasaules Pasta savienības pamatdokumenti, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, tostarp Pasaules Pasta savienības Konstitūcija (turpmāk – Konstitūcija) un Vispārīgais Reglaments. Pasaules Pasta savienības pamatdokumentos iekļautais regulējums attiecas arī uz dalībvalstu izraudzītajiem pasta operatoriem to kompetences ietvaros.
Saskaņā ar Konstitūcijas 22.panta 2.punktu Vispārīgais reglaments nodrošina Konstitūcijas piemērošanu un Pasaules Pasta savienības darbību. Grozījumus Konstitūcijā un Vispārīgajā Reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus.
Vispārīgais reglaments nosaka Pasaules Pasta savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus, procedūras priekšlikumu iesniegšanai grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos, šķīrējtiesas procedūras, darba valodas, nosaka Pasaules Pasta savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī dalības maksas iemaksu klases.
2014. gada 12. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu".
2018. gada 11. oktobrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmo papildprotokolu".
2019. gada 5. septembrī ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu".
2021. gada 2. jūnijā ir pieņemts likums "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešo papildprotokolu".
Latvijā starptautisko saistību izpildes prasības pasta jomā ir noteiktas Pasta likumā. Pasta likums nosaka institūciju, kas pārstāv Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību un izraudzītā pasta operatora noteikšanas kārtību un tā tiesības attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem.
Pasta likuma 3.pantā noteikts, ka papildus Pasta likumā noteiktajām prasībām pasta nozari reglamentē arī Pasaules Pasta konvencija un citi Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, savukārt likuma 6.pantā noteikts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka to pasta komersantu, kurš sniegs pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības, un kurš atbilstoši minētajām saistībām pasta darbības jautājumos pārstāvēs Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem (turpmāk — izraudzītais pasta operators).
Regulators ar 2009. gada 7. decembra lēmumu Nr.408 “Par pārstāvību attiecībās ar citu valstu noteiktiem pasta operatoriem” noteica VAS "Latvijas Pasts" pienākumu sniegt Latvijas Republikas teritorijā pasta pakalpojumus, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības un pārstāvēt Latvijas Republiku attiecībās ar citu valstu izraudzītajiem pasta operatoriem. Ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" tika atzīts par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" VAS "Latvijas Pasts" tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, VAS "Latvijas Pasts" ir Latvijas izraudzītājs pasta operators, kuram noteikti pienākumi pildīt Pasaules Pasta savienības dokumentos noteiktās prasības.
Atbilstoši Pasta likuma 7.pantam Latvijas Republiku attiecībās ar Pasaules Pasta savienību, īstenojot pasta nozares politiku, pārstāv Satiksmes ministrija.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 5. oktobrī Pasaules Pasta savienības Ceturtajā ārkārtas kongresā Rijādā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Ceturtais papildprotokols, kas ietver kongresa laikā izdarītos grozījumus Vispārīgajā reglamentā:
- pilnveidotas normas attiecībā uz CA, POC un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora pienākumiem, Konsultatīvās komitejas sastāvu un funkcijām, tādējādi veidojot tiesisko pamatu pasta sektora privātiem uzņēmumiem, asociācijām un zinātniskām organizācijām plašāk iesaistīties Pasaules Pasta savienības struktūru darbā un sniegt savu ieguldījumu;
- noteikti jauni budžeta izdevumu griesti 2024.gadam un 2025.gadam, katrā gadā 39 512 270 CHF (šobrīd griestu apmērs ir 38 890 030 CHF). Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā ārkārtīgi svarīgas prioritātes, kas identificētas 2023.gadā, t.i., nepieciešamību novirzīt līdzekļus kiberdrošībai un citiem prioritārajiem projektiem, kuru īstenošana saistīta ar informācijas sistēmu uzturēšanu.
Tā rezultātā VAS "Latvijas Pasts" iemaksu apmēra pieaugums būs 736 CHF gadā (līdz šim VAS "Latvijas Pasts" maksāja Latvijas dalībmaksu 43500 CHF katru gadu.)
Latvijai kā Pasaules Pasta Savienības dalībvalstij tas jāratificē iespējami īsākā laikā un saskaņā ar Konstitūcijas 26.pantu paziņojums par ratifikāciju iespējami īsākā laikā jāiesniedz Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
- pilnveidotas normas attiecībā uz CA, POC un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora pienākumiem, Konsultatīvās komitejas sastāvu un funkcijām, tādējādi veidojot tiesisko pamatu pasta sektora privātiem uzņēmumiem, asociācijām un zinātniskām organizācijām plašāk iesaistīties Pasaules Pasta savienības struktūru darbā un sniegt savu ieguldījumu;
- noteikti jauni budžeta izdevumu griesti 2024.gadam un 2025.gadam, katrā gadā 39 512 270 CHF (šobrīd griestu apmērs ir 38 890 030 CHF). Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā ārkārtīgi svarīgas prioritātes, kas identificētas 2023.gadā, t.i., nepieciešamību novirzīt līdzekļus kiberdrošībai un citiem prioritārajiem projektiem, kuru īstenošana saistīta ar informācijas sistēmu uzturēšanu.
Tā rezultātā VAS "Latvijas Pasts" iemaksu apmēra pieaugums būs 736 CHF gadā (līdz šim VAS "Latvijas Pasts" maksāja Latvijas dalībmaksu 43500 CHF katru gadu.)
Latvijai kā Pasaules Pasta Savienības dalībvalstij tas jāratificē iespējami īsākā laikā un saskaņā ar Konstitūcijas 26.pantu paziņojums par ratifikāciju iespējami īsākā laikā jāiesniedz Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu” sagatavots, lai apstiprinātu Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- VAS "Latvijas Pasts"
Ietekmes apraksts
VAS "Latvijas Pasts" kā izraudzītajam pasta operatoram noteikts pienākums sniegt pasta pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, pildot visas no Pasaules Pasta savienības dokumentiem izrietošās saistības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Cetrurtais papildprotokols
Apraksts
2023. gada 5. oktobrī Pasaules Pasta savienības Ceturtajā ārkārtas kongresā Rijādā ir parakstīts Vispārīgā reglamenta Ceturtais papildprotokols. Saskaņā ar Konstitūcijas 31.panta 2.punktu kongresa pieņemtie grozījumi Vispārīgajā reglamentā noformējami kā papildprotokols, un dalībvalstīm tas jāratificē iespējami īsākā laikā.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Cetrurtais papildprotokols
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvijai jāievēro Konstitūcijas 26.pantā un 31.pantā minētie procesuālie noteikumi. Latvijai šis akts ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz deponēšanai Pasaules Pasta savienības Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi