Anotācija (ex-ante)

1. 2026. gada 19. februārī tika pieņemti grozījumi Izglītības likuma 8.pantā, papildinot to ar jaunu (2²) daļu, kas noteic, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot tālmācībā vai ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, kā arī 14. pantā, papildinot Ministru kabineta pilnvarojumu ar jaunu 43².punktu, kas paredz Ministru kabinetam pienākumu noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrā daļa nosaka, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, kas tās veic, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses, savukārt (2¹) daļa – ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību.
Atbilstoši Izglītības likumam, Vispārējās izglītības likumam, Pašvaldību likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam pašvaldībai vienlaikus ir pienākums gādāt par obligātās izglītības pieejamību un īstenot bērnu tiesību un interešu aizsardzību.

1. Projektā ietverta II. nodaļa "Kritēriji un kārtība, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums".
Projekts noteic vecāka pienākumu noteiktā termiņā iesniegt pamatotu iesniegumu tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarēts bērns.
Vecākam nav pienākuma iesniegumā pierādīt, ka izvēlētā forma ir labāka par citām izglītības apguves formām, tomēr iesniegumā būtu jāpamato īpašo apstākļu (sociālo, veselības, izglītības pieejamības vai citu būtisku apstākļu) ietekme uz bērna izglītības ieguvi un kādēļ izvēlētā forma konkrētajā situācijā atbilst konkrētā bērna vajadzībām, tai skaitā kāds būs paredzamais ieguvums bērna izglītībai, attīstībai un labbūtībai, kā izvēlētā izglītības apguves forma mazinās pašreizējās grūtības, ar kurām saskaras bērns, vai ir izvērtēti citi iespējamie risinājumi (cita klātienes izglītības iestāde, individuāli atbalsta pasākumi, veselības vajadzībām pielāgots izglītības režīms, īslaicīgi kombinēto mācību risinājumi). Tādējādi izglītības apguve klātienē nav uzlūkojama kā vienīga iespēja, kura vislabāk atbilst bērna interesēm.
Izglītības likums nosaka, ka attiecībā uz izglītību ģimenē galvenā atbildība par izglītības programmas īstenošanu ir vecākiem, izglītības iestādei nodrošinot sadarbību, savukārt tālmācībā galvenā atbildīgā ir izglītības iestāde, vecākiem nodrošinot sadarbību.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantam vecākiem ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas klātbūtnes. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 32. pants nosaka, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi, bet to var uzsākt vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.
Ņemot vērā minēto, projekts paredz, ka vecākam iesniegumā jāapraksta mācību procesa organizēšana un bērnam paredzētais atbalsts, kā arī jāsniedz apliecinājums par bērna drošības nodrošināšanu un viņa regulāru dalību mācību procesā (tai skaitā iesniegumā būtu atspoguļojama izpratne par savu vadošo lomu mācību procesā attiecībā uz izglītību ģimenē, bet attiecībā uz izglītības apguvi tālmācībā – izpratne par nepieciešamā atbalsta nodrošināšanu), bērnam mācībām piemērotu vidi un tehnisko nodrošinājumu (it īpaši attiecībā uz izglītības apguvi tālmācībā), sadarbošanos ar izglītības iestādi bērna izglītības procesa nodrošināšanā, sekošanu bērna mācību sasniegumiem un nepieciešamo ikdienas atbalstu sniegšanu (it īpaši attiecībā uz vecumam atbilstoša ikdienas režīma un mācību pienākumu organizēšanu).
Vienlaikus norādāms, ka vecākam nav pienākuma pierādīt, ka izvēlētā izglītības apguves forma ir labāka par visām citām izglītības apguves formām.
Projekts paredz pašvaldības pienākumu noteiktā termiņā izvērtēt vecāka iesniegumu un pieņemt lēmumu par to vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst konkrētā bērna labākajām interesēm.
Pašvaldībai, veicot izvērtējumu, jāņem vērā abu izglītības apguves formu atšķirības, kā arī to, vai izvēlētā izglītības apguves forma konkrētajā situācijā atbilst konkrētā bērna tiesībām uz izglītību, attīstību un labbūtību un līdz ar to viņa labākajām interesēm.
Bērna piemērotība apgūt izglītību ģimenē būtu vērtējama nevis kā bērna patstāvības prasība, bet gan bērna un vecāka aprakstītā mācību procesa organizēšanas un atbalsta modeļa savietojamības vērtējums.
Savukārt bērna spēja patstāvīgi piedalīties izglītības apguvē tālmācībā vērtējama kā bērna gatavība patstāvīgi (bez vecāka vai cita pieaugušā tiešas klātbūtnes un iesaistes mācību procesā) izmantot tiešsaistes mācību platformas, organizēt savu ikdienas mācību darbu un uzturēt regulāru digitālo saziņu ar izglītības iestādi. Attiecīgi kritērijs par bērna patstāvīgu darbu, tiešsaistes platformu izmantošanu un ikdienas digitālo aktivitāti piemērojams, tikai vērtējot izglītības apguves iespējas tālmācībā.
Atbilstoši Izglītības likuma 8. panta (2²) daļai projekts paredz vispārīgu īpašo apstākļu kopumu – sociālos, veselības, izglītības pieejamības vai citus būtiskus apstākļus – ar kuriem pamato, ka izvēlētā izglītības apguves forma atbilst konkrētā bērna tiesībām uz izglītību, attīstību un labbūtību.
Par būtisku apstākli projekta izpratnē var uzskatīt, bet ne tikai, bērna individuālās mācīšanās vajadzības (tostarp apdāvinātību vai mācīšanās grūtības), veselības stāvokli, kas objektīvi ierobežo iespēju apgūt izglītību klātienē, izglītības iestādes ģeogrāfisku vai infrastruktūras nepieejamību, kā arī citus ar bērna attīstību, veselību vai ģimenes situāciju, tostarp vecāku nodarbinātību, saistītus apstākļus, kas ietekmē izvēlētās izglītības apguves formas atbilstību bērna interesēm.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 13.pants nosaka bērna tiesības tikt uzklausītam, tiesības brīvi izteikt savas domas.
Ņemot vērā minēto, projekts paredz, ka pašvaldībai nepieciešamības gadījumā ir tiesības uzklausīt bērna viedokli par izvēlēto izglītības apguves formu, ja tas ir noskaidrojams atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai šo viedokli formulēt, nodrošinot viedokļa paušanu bērnam draudzīgā un drošā veidā.
Vienlaikus projekts neparedz pienākumu uzklausīt bērnu tikai klātienes formā. Vecāks var iekļaut bērna viedokli (attieksmi) par izvēlēto izglītības apguves formu iesniegumā. Ja tas nepieciešams, pašvaldība var bērnu uzklausīt klātienē, nodrošinot vecāka tiesības būt klāt bērna viedokļa uzklausīšanā.
Ņemams vērā, ka vecākam ir tiesības piekļūt visai informācijai, kuru pašvaldība ir vērtējusi, lemjot par izglītības apguves iespējām, kā arī apstrīdēt pašvaldības lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

2. Izglītības likuma 8. panta otrā daļa nosaka, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno klātienē, kā arī likumā noteiktos izņēmuma gadījumos – ģimenē.
Izglītības likuma 8. panta (2²) nosaka, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm.
Vienīgais normatīvais akts, kas papildus Izglītības likuma 8. pantam regulē jautājumus par izglītības apguvi ģimenē ir Noteikumu Nr.11 12. punkts, kas nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs pēc izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā, pamatojoties uz vecāka iesniegumu, ir tiesīgs ar rīkojumu uz vienu mācību gadu noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, izglītojamais apgūst ģimenē, paredzot, ka:
1) izglītības iestāde nodrošina vecākam iespēju pastāvīgi iepazīties ar aktuālo attiecīgās pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu, mācību priekšmetu programmām un mācību saturu;
2) izglītības iestāde nodrošina iespēju vecākam ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju;
3) izglītības iestāde ne retāk kā divas reizes semestrī novērtē izglītojamā mācību sniegumu.
Vienlaikus Noteikumi Nr. 11 neparedz nekādus pienākumus vecākiem.
Noteikumu Nr. 11 spēkā esošais regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad vecāka iesniegumam pievienota ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegta izziņa par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegts atzinums par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kura dēļ izglītojamam ir nepieciešams attiecīgās pamatizglītības programmas daļas mācību saturu apgūt ģimenē.
Atbilstoši 2025. gada 27. februāra grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, no 2026. gada 1. septembra bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnus ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās, bet bērnus ar citām speciālajām vajadzībām var uzņemt vispārējās izglītības programmās. Vienlaikus Noteikumos Nr. 11 ietvertais regulējums attiecībā uz izglītības apguvi ģimenē neattiecas uz speciālo pamatizglītību.
Atbilstoši Izglītības likuma 14. panta 43². punktam izstrādājams jauns regulējums par vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvei ģimenē, tai skaitā par prasībām izglītojamā, viņa vecāku (personu, kas realizē aizgādību) un izglītības iestādes sadarbībai, vienlaikus ņemot vērā Izglītības likuma 8. panta (2²) daļā noteikto.

2. Projektā ietverta III. nodaļa "Kritēriji un kārtība vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvei ģimenē".
Projekts noteic, ka izglītības iestāde sadarbībā ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) īsteno izglītības apguvi ģimenē vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmā, izņemot speciālās izglītības programmā izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.
Projekts noteic plašāku izglītības iestādes pienākumu uzskaitījumu nekā to nosaka Noteikumu Nr.11 šobrīd spēkā esošais regulējums. Papildus noteikts, ka izglītības iestāde:
1) nodrošinās speciālā pedagoga, psihologa vai cita atbalsta personāla pieejamību klātienē izglītības iestādē vai tiešsaistē, ja tas nepieciešams atbilstoši izglītojamā vajadzībām;
2) pēc katras mācību sasniegumu vērtēšanas sniegs vecākam (personai, kas realizē aizgādību) un izglītojamam viņa vecumam un briedumam atbilstošā veidā saprotamu atgriezenisko saiti;
3) ja nepieciešams, vienosies ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) par saprātīgu termiņu mācību sasniegumu uzlabošanai un nepieciešamiem atbalsta pasākumiem.
Projekts noteic vecāka (personas, kas realizē aizgādību) pienākumus, kas līdz šim normatīvajā regulējumā nebija noteikti, tai skaitā:
1) nodrošināt izglītojamā drošību un regulāru klātbūtni mācību procesā;
2) nodrošināt izglītojamam mācībām piemērotu vidi un tehnisko nodrošinājumu;
3) sadarboties ar izglītības iestādi izglītojamā mācību procesa nodrošināšanā, sekot izglītojamā mācību sasniegumiem un sniegt nepieciešamo ikdienas atbalstu;
4) nodrošināt regulāru izglītojamā piedalīšanos mācību sasniegumu novērtēšanā;
5) nekavējoties informēt izglītības iestādi par apstākļiem, kas būtiski ietekmē mācību procesu izglītības apguvei ģimenē, tai skaitā par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būt nozīmīgi mācību procesā iesaistītajām personām.
Projekts paredz, ka sadarbība starp izglītības iestādi un vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiek realizēta uz rakstveida vienošanās pamata, kā arī kārtību kāda sadarbība var tik pārtraukta.
Atbilstoši Izglītības likuma 8. panta (2²) daļai pašvaldība izvērtējumu, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, sniedz uz vienu mācību gadu. Līdz ar to projekts paredz, ka rakstveida vienošanās slēdzama uz vienu gadu. Ņemot vērā, ka pašvaldība, pastāvot pamatam turpināt vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi ģimenē, var pieņemt lēmumu pagarināt savu izvērtējumu, tad, lai mazinātu birokrātiju, rakstveida vienošanās var paredzēt atrunu, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta vēl par vienu gadu, ja pašvaldība ir lēmusi pagarināt savu atzinumu.

3. Līdz 2026. gada 19. martam bija spēkā Izglītības likuma 14. panta 43. punkta redakcija, kas paredzēja, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā. 2026. gada 19. februārī, pieņemot grozījumus Izglītības likuma 14. pantā un papildinot to ar 43¹. punktu, tika paplašināts pilnvarojums Ministru kabinetam, paredzot, ka nosakot kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā, Ministru kabineta noteikumos jāietver prasības attiecībā uz tehnisko vidi, mācību materiālu sagatavošanu, izglītojamo regulāru ikdienas darbību un atbalstu izglītojamiem (tai skaitā sociālā, psiholoģiskā un karjeras atbalsta, kā arī attiecīgā atbalsta personāla pieejamību) un paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības, kā arī nosakot kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību).

3. Projektā ietverta IV. nodaļa "Kritēriji un kārtība, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā".
Projekts nosaka plašāku vecāku un izglītības iestāžu pienākumu uzskaitījumu nekā Noteikumi Nr. 288.
Izglītības likuma 1. pantā ietvertā tālmācības definīcija paredz, ka nepilngadīgs izglītojamais pamatizglītības programmu tālmācībā apgūst ar vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbalstu, savukārt 58.pantā otrajā daļā ir ietverta vecāku (personu, kas realizē aizgādību) atbildība, proti, vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām.
Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantam vecākiem ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas klātbūtnes. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 32. pants nosaka, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi, bet to var uzsākt vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.
Ņemot vērā minēto projektā noteikti šādi vecāku pienākumi attiecībā uz izglītības programmas tālmācībā:
1) nodrošināt izglītojamā regulāru dalību mācību procesā;
2) nodrošināt izglītojamam mācībām piemērotu vidi un tehnisko nodrošinājumu;
3) nodrošināt izglītojamā drošību vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvē;
4) sadarboties ar izglītības iestādi izglītojamā izglītības procesa nodrošināšanā, sekot izglītojamā mācību sasniegumiem un sniegt nepieciešamo ikdienas atbalstu , it īpaši vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvē;
5) nekavējoties informēt izglītības iestādi par apstākļiem, kas būtiski ietekmē mācību procesu izglītības apguvei tālmācībā, tai skaitā par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būt nozīmīgi mācību procesā iesaistītājām personām.
Izglītības likumā 1. pantā ietvertā tālmācības definīcija paredz, ka tālmācība ir izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātu mācību metodiku un pieeju, īpaši strukturētus mācību līdzekļus un mācību atbalsta sistēmu, savukārt 3. panta otrajā daļā ietvertas tiesības uz iekļaujošu izglītību jeb tādu izglītības procesu, kas neatkarīgi no izglītojamā spējām un vajadzībām veicina viņa līdzdalības iespējas, nodrošinot viņam atbilstošas izglītības programmas, piemērotas mācību metodes un pielāgotu vidi.
2022.gadā tika izstrādātas un publiskotas Veselības ministrijas rekomendācijas "Drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem" (pieejamas šeit: https://www.vm.gov.lv/lv/media/10445/download), kā arī vizuāls uzskates materiāls (pieejams šeit: Droša un veselībai nekaitīga moderno tehnoloģiju lietošana bērniem_final).
2025. gada 27. februārī tika veikti grozījumi Vispārējās izglītības likuma 53. pantā, to papildinot ar jaunu (1¹) daļu, kas noteic, ka izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās.
Ņemot vērā minēto projektā noteikti sekojoši izglītības iestādes pienākumi attiecībā uz izglītības programmas apguvi tālmācībā:
1) īstenot izglītojamā vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu, kas licencēta atbilstoši normatīvajam aktam par vispārējās izglītības programmu licencēšanas kārtību.
2) īstenot izglītības programmas apguvi tālmācībā tikai tādā gadījumā, ja ir ievēroti kritēriji attiecībā uz elektronisko vidi, tai skaitā, attiecībā uz mācību materiālu sagatavošanu, mācību snieguma vērtēšanu un pārbaudes darbu saglabāšanu un izglītības iestādes pedagogi ir sagatavoti mācību procesa vadīšanai elektroniskā vidē;
3) nodrošināt izglītojamam un viņa vecākam (personai, kas realizē aizgādību) elektroniskajā vidē pieeju izglītības programmai, mācību priekšmetu programmām, mācību priekšmetu (kursu) un mācību stundu plānam un nodarbību grafikam, konsultāciju grafikam, pārbaudes darbu grafikam, kā arī izglītības iestādē apstiprinātai mācību sniegumu vērtēšanas kārtībai;
4) mācību procesā apvienot tehnoloģiju izmantošanu un patstāvīgas mācības, ievērojot izglītojamā vecumu un veselības stāvokli, tai skaitā, vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmā nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošu līdzsvaru starp digitāliem un citiem, tai skaitā, drukātiem, mācību materiāliem;
5) organizēt individuālas konsultācijas pēc izglītojamā vai viņa vecāka (personai, kas realizē aizgādību) pieprasījuma, vienojoties par norises formu un laiku ar mācību priekšmeta (kursa) pedagogu;
6) organizēt regulārus summatīvās vērtēšanas darbus, kuru skaits mācību priekšmetā (kursā) ir ne mazāks kā tematu skaits;
7) pēc izglītojamā uzņemšanas vispārējās izglītības programmā izglītības apguvei tālmācībā noteikt izglītojamā prasmju un zināšanu līmeni, diagnosticē izglītojamā mācīšanās vajadzības un plāno turpmāko mācīšanās procesu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu (ja attiecināms);
8) nodrošināt izglītojamam un viņa vecākam (personai, kas realizē aizgādību) ievadmācības par izglītības apguvi tālmācībā un darbu elektroniskajā vidē.
Projekts paredz, ka attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā, sadarbības nodrošināšanai, izglītības iestāde un vecāks (persona, kas realizē aizgādību) slēdz rakstiski vienošanos, kurā nosaka sadarbības, informācijas apmaiņas un domstarpību izskatīšanas kārtību.
Atbilstoši Izglītības likuma 8. panta (2²) daļai pašvaldība izvērtējumu, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, sniedz uz vienu mācību gadu. Līdz ar to projekts paredz, ka rakstveida vienošanās slēdzama uz vienu gadu. Ņemot vērā, ka pašvaldība, pastāvot pamatam turpināt vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā, var pieņemt lēmumu pagarināt savu izvērtējumu, tad, lai mazinātu birokrātiju, rakstveida vienošanās var paredzēt atrunu, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta vēl par vienu gadu, ja pašvaldība ir lēmusi pagarināt savu atzinumu.
Projekts arī paredz, ka izglītības iestādei ir:
1) jānodrošina tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo ne mazāk kā 30% no kopējā valsts izglītības standartā noteiktā izglītības programmas apjoma;
2) ne retāk kā reizi mēnesī jārīko klases stundas, nodrošinot normatīvajā aktā par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanu;
3) jānodrošina automātisku izglītojamā apmeklējuma regularitātes un aktivitāšu uzskaiti, tai skaitā, pieteikšanos, mācību uzdevumu izpildi (darbu nodošanu), dalību tiešsaistē, komunikāciju ar pedagogu reāllaikā;
4) jānodrošina visa veida atbalsts atbilstoši izglītojamā vajadzībām klātienē vai tiešsaistē.
Izglītības likumā ietvertā tālmācības definīcija ietver pienākumu izglītības iestādei nodrošināt mācību atbalsta sistēmu izglītojamam, kurš izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā. Vienlaikus Izglītības likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiešā kontakta īpatsvaru starp izglītojamo un pedagogu. Tiešā kontakta īpatsvara noteikšana uzskatāma par vienu no mācību atbalsta sistēmas komponentēm.
Pedagogs nodrošina drošu pamatu izglītojamā akadēmiskajai un emocionālajai attīstībai, un šis drošais pamats veidojas caur regulāru, konsekventu tiešu mijiedarbību / kontaktu, nevis tikai caur patstāvīgu darbu ar mācību materiāliem.
Klasifikācija, ko sākotnēji izstrādāja Sloan Consortium augstākajai izglītībai (Allen, Seaman & Garrett, 2007, Blending In: The Extent and Promise of Blended Education in the United States, 5. lpp.) un kuru pārņēma un tieši pamata un vidējās izglītības kontekstam piemēroja arī International Association for K-12 Online Learning (iNACOL) — organizācija, kas specializējas tiešsaistes un attālinātās mācīšanās jautājumos pamata un vidējās izglītības vecuma bērniem, nosaka  tālmācības mācību satura īpatsvaru – līdz 29% process joprojām uzskatāms par strukturāli klātienes mācīšanos ar tehnoloģiju atbalstu.
Tādējādi tieši 30% ir starptautiski atzīta un gan augstākās, gan pamata un vidējās izglītības nozarē plaši izmantota robežvērtība, kas nošķir klātienes ar tehnoloģiju atbalstu modeli no citiem modeļiem.
Ar tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo jāsaprot jebkura darbība, kas saistīta ar valsts izglītības standartā noteiktās izglītības programmas īstenošanu, tai skaitā, gan vienlaicīga atrašanos vienā fiziskā vietā klātienē, gan sinhronas tiešsaistes nodarbības un konsultācijas reālaikā.
Gan valsts pamatizglītības standarts, gan valsts vidējās izglītības standarts nosaka četrus obligātus valsts pārbaudes darbus: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā un dabaszinībās.
Ņemot vērā minēto, projekts paredz, ka izglītojamais vismaz reizi semestrī kārto diagnosticējošās vai summatīvās vērtēšanas darbu mācību priekšmetos (kursos), kuros attiecīgajā mācību gadā noteikti valsts pārbaudījumi. Izglītības iestādei jānosaka attiecīgā darba organizēšanas, norises un vērtēšanas kārtību.
Izglītības iestādei, nosakot diagnosticējošās vai summatīvās vērtēšanas darba organizēšanas, norises un vērtēšanas kārtību, būtu jāņem vērā, ka:
1) attiecīgā darba kārtošanu var veikt gan klātienē, nodrošinot, ka izglītojamais var izmantot mācību procesā vai valsts pārbaudījumos noteiktos atbalsta pasākumus (ja attiecināms), gan tiešsaistē, nodrošinot drošu izglītojamā identifikāciju, akadēmiskā godīguma prasību ievērošanu, kā arī attālinātu darba norises uzraudzību reāllaikā.
2) projekts neparedz atbrīvojumu no attiecīgā darba kārtošanas izglītojamam, kurš normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir atbrīvots no valsts pārbaudījuma kārtošanas, jo atbilstoši valsts izglītības standartam viņam ir jāsaņem vērtējums gadā.
Ņemot vērā Izglītības likumā noteikto pilnvarojumu, proti, noteikt kritērijus pedagogu darbībai tālmācībā, projektā paredzēti īpaši pienākumi izglītības iestādei un tās pedagogam:
izglītības iestādē ir mācību procesa vadīšanai elektroniskajā vidē sagatavoti pedagogi visos mācību priekšmetos (kursos), kuri:
1) plāno un organizē mācību procesu, kā arī sagatavo īpaši strukturētus mācību materiālus attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) apguvei tālmācībā, pielāgo un regulāri tos aktualizē atbilstoši izglītojamā vecumam un veselības stāvoklim, tai skaitā, nodrošina izglītojamiem ar speciālām vajadzībām piekļūstamību digitālajam saturam;
2) attīsta izglītojamā rakstītprasmi un sīko motoriku vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvē;
3) nodrošina individuālas konsultācijas, iepriekš vienojoties ar izglītojamo vai viņa vecāku (personu, kas realizē aizgādību) par norises formu un laiku;
4) pirms darba uzsākšanas izglītības iestādē, kas īsteno izglītību tālmācībā, kā arī pēc tam ne retāk kā reizi trijos gados apgūst profesionālās kompetences pilnveides programmu tālmācības metodikā un digitālo pratību (ne mazāk kā 6 akadēmisko stundu apjomā).
Projekts paredz arī pienākumu izglītības iestādei nodrošināt atgriezenisko saiti ar:
1) izglītojamiem – regulāri, no attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagoga katra mācību priekšmeta temata apguves laikā un noslēgumā par mācību progresu un mācību sasniegumiem (vērtējumu);
2) vecāku (personu, kas realizē aizgādību) – ne retāk kā reizi divos mēnešos, no attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagoga, par izglītojamā iesaisti mācību procesā, mācību progresu un mācību sasniegumiem (vērtējumu).

4. Līdz 2026. gada 19. martam bija spēkā Izglītības likuma 14. panta 43. punkta redakcija, kas paredzēja, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas neklātienes un tālmācības formā.
2026. gada 19. februārī tika pieņemti grozījumi Izglītības likuma 1. pantā, aizstājot 14.² punktā vārdu "neklātiene" ar vārdiem "nepilna laika klātiene" un 14. panta 43. punktā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē.
Ņemot vērā, ka 2026. gada 1. septembrī spēku zaudēja Noteikumi Nr. 288, nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu attiecībā uz izglītības apguvi nepilna laika klātienē.

4. Projektā ietverta V. nodaļa "Kritēriji un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē"
Projektā pamatā saglabāts Noteikumos Nr. 288 jau ietvertais regulējums attiecībā uz kritērijiem, kas izpildāmi, lai izglītības iestāde varētu īstenot izglītības programmu nepilna laika klātienē. 
Ņemot vērā 2025. gada 27. februārī veiktos grozījumus Vispārējās izglītības likuma 53. pantā, to papildinot ar jaunu (1¹) daļu, kas noteic, ka izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās, projekts papildināts ar jaunu kritēriju, proti, izglītības iestāde īsteno izglītojamā vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu, kas licencēta atbilstoši normatīvajam aktam par vispārējās izglītības programmu licencēšanas kārtību.
Savukārt attiecībā uz kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno izglītības programmu nepilna laika klātienē, projekts papildus Noteikumos Nr. 288 ietvertajam regulējumam paredz, ka izglītības iestāde:
1) pēc izglītojamā uzņemšanas vispārējās izglītības programmā izglītības apguvei nepilna laika klātienē nosaka izglītojamā prasmju un zināšanu līmeni, kā arī diagnosticē izglītojamā mācīšanās vajadzības un plāno turpmāko mācīšanās procesu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu (ja attiecināms);
2) nodrošina izglītojamam un viņa vecākam (personai, kas realizē aizgādību) pieeju izglītības programmai, mācību priekšmetu programmām, mācību priekšmetu (kursu) un mācību stundu plānam un nodarbību grafikam, konsultāciju grafikam, mācību snieguma vērtēšanas darbu grafikam, kā arī izglītības iestādē apstiprinātai mācību snieguma vērtēšanas kārtībai;
3) nodrošina tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo ne mazāk kā 40% no kopējā valsts izglītības standartā noteiktā izglītības programmas apjoma;
4) organizē klātienē regulārus summatīvās vērtēšanas darbus, kuru skaits mācību priekšmetā (kursā) ir ne mazāks kā tematu skaits.
Ar tiešo kontaktu starp pedagogu un izglītojamo jāsaprot jebkura darbība, kas saistīta ar valsts izglītības standartā noteiktās izglītības programmas īstenošanu, tai skaitā, gan vienlaicīga atrašanos vienā fiziskā vietā klātienē, gan sinhronas tiešsaistes nodarbības un konsultācijas reālaikā.

5. 2026. gada 19. februārī tika pieņemti grozījumi Izglītības likuma 8. pantā par iespēju vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īstenot tālmācībā vai ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve tālmācībā vai ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm.
Atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 141. punktam grozījumus likuma 8. pantā attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi ģimenē piemēro no 2027. gada 1. septembra, savukārt attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā:
1) 1. un 4. klasē - no 2027. gada 1. septembra;
2) 2. un 5. klasē - no 2028. gada 1. septembra;
3) 3. un 6. klasē - no 2029. gada 1. septembra.

5. Lai vecāki (personas, kas realizē aizgādību) varētu iesniegt pašvaldībā iesniegumu par izvērtējuma veikšanu un pašvaldības savlaicīgi veiktu attiecīgo izvērtējumu, projekts paredz, ka noteikumu II. nodaļu par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums, attiecībā uz izglītības apguvi ģimenē, kā arī izglītības iestādes pienākumu vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi ģimenē īstenot tikai tad, ja saņemts pašvaldības izvērtējums par to, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, piemēro no 2027. gada 1. jūnija.
Savukārt noteikumu II. nodaļu par kritērijiem un kārtību, kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums, attiecībā uz izglītības apguvi tālmācībā, kā arī izglītības iestādes pienākumu vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā īstenot tikai tad, ja saņemts pašvaldības izvērtējums par to, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, piemēro:
1) 1. un 4. klasē – no 2027. gada 1. jūnija;
2) 2. un 5. klasē – no 2028. gada 1. jūnija;
3) 3. un 6. klasē – no 2029. gada 1. jūnija.

Izglītojamo skaits, kuri apgūst izglītību ģimenē un tālmācībā

Izglītojamo, kuri apgūst izglītību ģimenē un tālmācībā, mācību sasniegumi pamatprasmēs un valsts pārbaudes darbos