Anotācija (ex-ante)

Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) mežā ir aizliegts veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota, bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.

Pašvaldība projekta "Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības IV kārta" ietvaros īsteno projektu “Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Kaugurciemā” un projektu “Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Vaivaros”. Abos projektos tiek realizēta ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu būvniecība Kaugurciemā un Vaivaros 2 kārtās: 1. kārta - ārpus krasta kāpu aizsargjoslā esošās meža zemes, 2. kārta - zemesgabalos vai to daļās, kā arī tiem pakārtotajās zemes vienībās, kur visupirms nepieciešama meža zemes atmežošana krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu. Pašvaldības zemesgabalos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve  (turpmāk  – paredzētā darbība) plānota, lai nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvus sadzīves kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumus.
Starp Milteņu, Vakara un Dzegužu ielu Vaivaros ir esoša vairāku dzīvojamo māju (savrupmāju) apbūve. Arī Kaugurciema Prīmulu ielas abās pusēs ir esoša vai plānotas savrupmāju apbūves teritorijas.

Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla (kas ietver arī krasta kāpu aizsargjoslu) izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Līdz ar to centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pieejamība nepieciešama, lai novērstu potenciāli nepietiekami attīrītu notekūdeņu no esošo apbūvju decentralizētajām kanalizācijas iekārtām noplūdi vidē (krasta kāpu aizsargjoslā) un piesārņojuma nonākšanu Baltijas jūrā, kā arī nodrošinātu esošo iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 3. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.
Tāpat Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā prim daļa noteic, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām.

1. Teritorijas plānošanas dokumenti un būvatļaujas:
Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 „Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (turpmāk - teritorijas plānojums)  zemesgabaliem noteikta plānotā (atļautā) izmantošana – transporta infrastruktūras teritorija (TR) un saskaņā ar teritorijas plānojumu Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2. punktu visā Jūrmalas pilsētas teritorijā ir atļauta inženiertehniskās infrastruktūras objekta izbūve. Atbilstoši teritorijas plānojumam 1. un 3. zemesgabals visā platībā, kā arī 2. zemesgabala daļa (virzienā no jūras puses līdz Krūkļu ielai) atrodas krasta kāpu aizsargjoslā.

Saskaņā ar teritorijas plānojumu Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2018. gada 28. decembrī izsniegusi būvatļauju Nr.BIS-BV-4.2-2018-691 (2882) sadales ūdensvadu un sadales kanalizācijas inženierbūvju būvniecībai Kaugurciemā, tai skaitā 1. zemesgabalā, un 2019. gada 1. februārī būvatļauju BIS-BV-4.2-2019-45 (209) sadales ūdensvadu un sadales kanalizācijas inženierbūvju būvniecībai Vaivaros, tai skaitā 2. un 3. zemesgabalā.

2. Atmežošana:
Saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.

Atmežošana krasta kāpu aizsargjoslā 0,4626 ha kopplatībā ierosināta 1. zemesgabala 1. kvartāla 1. un 2. nogabalā 0,1600 ha platībā, 2. zemesgabala 1.kvartāla 1.nogabalā 0,2231 ha platībā (tas ir, platībā, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, par kuru izlemšana deleģēta Ministru kabinetam, jo atmežošana plānotā arī ārpus krasta kāpu aizsargjoslas esošajā 2. zemesgabala daļā) un 3. zemesgabala 1.kvartāla 1. un 2.nogabalā 0,0795 ha platībā. Atmežošanā paredzēta arī koku, kuri atrodas plānoto inženiertīklu trasē vai tiešā tuvumā, ciršana.

Atmežojamā platībā paredzētās darbības ietvaros plānota 51 koku ciršana (20 koki Prīmulu ielā, 31 koks Vakara un Dzegužu ielā).
Tā kā zemesgabalos tiek atmežota visa meža platība, bet paredzētās darbības ietvaros atbilstoši ģenerālplāniem atmežošanas cirtē tiks cirsti tikai koki, kas atrodas plānotajās ūdenapgādes un kanalizācijas inženiertīklu trasēs vai to tiešā tuvumā (Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 52. punkts), pārējo koku ciršanai (ja nākotnē būs tāda nepieciešamība, piemēram, zemesgabalos tiks veikta ielu vai citu inženiertīklu izbūves atbilstoši teritorijas plānojumam) būs nepieciešams saņemt pašvaldības atļauju saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.899 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” Valsts meža dienests visos gadījumos aprēķina kompensācijas apmēru pēc iesnieguma saņemšanas no kompetentās institūcijas, kura izdod administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt būvniecību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" (turpmāk - atmežošanas kompensācijas noteikumi) 3. punktu kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: Z = S x A x KCO2 x K1 x K2 x X, kur k2 ir koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa (atmežošanas kompensācijas noteikumu pielikums). Attiecīgi atmežošanas kompensācijas noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunkts noteic, ka koeficients "k2" investīciju projektiem, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru līdzfinansējums ir vismaz 20 % no kopējā investīciju apmēra, ir 0. Tā kā paredzētajai darbībai koeficients "k2" ir 0, līdz ar to kopējais kompensācijas apmērs ir 0.

3. Dabas vērtības zemesgabalos:
Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS datiem, zemesgabalos nav reģistrētas īpaši aizsargājamo sugu atradnes, tuvumā nav īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, netālu (~ 70 m) atrodas mikroliegums īpaši aizsargājamā meža biotopa aizsardzībai. Paredzētās darbības vieta robežojas ar aizsargājamo biotopu 2180 Mežainas piejūras kāpas, kā arī aizsargājamais biotops 2180 Mežainas piejūras kāpas šaurā ~ 15 m joslā šķērso 1. zemesgabalu (Prīmulu iela) tā vidusposmā (2. nogabalā).

4. Paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums
Paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums (turpmāk – izvērtējums) saskaņā ar likuma ''Par ietekmes uz vidi novērtējumu'' prasībām. Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde (turpmāk – pārvalde) 2022. gada 19. jūlijā izsniedza izvērtējumu Nr. AP22SI0121, kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu aizsargjoslu.
Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot tehniskajos noteikumos izvirzāmās vides aizsardzības prasības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm izvērtēja veicamo administratīvo procesu secību atmežošanas gadījumos krasta kāpu aizsargjoslā un secināja, ka Ministru kabineta lēmums saņemams pēc izvērtējuma, bet pirms Valsts vides dienesta tehnisko noteikumu izdošanas. Līdz ar to pēc šī rīkojuma projekta pieņemšanas, pamatojoties uz izvērtējumu, tiks sagatavoti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, kuros tiks paredzēti konkrēti, izvērtējumā jau identificēti nosacījumi paredzētās darbības ietekmes uz vidi mazināšanai (piemēram, neparedzot tehnikas un materiālu novietnes īpaši aizsargājamā biotopa platībā, vietās, kur tīklu izbūve var nelabvēlīgi ietekmēt atstājamo koku augšanas apstākļus, būvdarbos pielietot caurdures metodi (beztranšeju metodi) u.c. nepieciešamos nosacījumus).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokola Nr. 34 24. § “Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 Vispārīgie būvnoteikumi”” 2. punktu kā atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, noteikta Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.


Rīkojuma projekts paredz atļaut pašvaldībai krasta kāpu aizsargjoslā atmežot meža zemi 0,4626 ha platībā ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklu izbūvei (paplašināšanai) Kaugurciemā un Vaivaros, lai nodrošinātu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus attiecīgo apkaimju iedzīvotājiem.