Anotācija (ex-ante)

[1] Problēmas apraksts

Izvērtējot esošo situāciju kompleksu un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju sektorā, kā arī iztirzājot aktuālos jautājumus ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA (turpmāk – ALTA), tās biedriem un lielākajiem sektora pārstāvjiem, secināts, ka nepieciešams veikt grozījumus noteikumos, lai skaidri noteiktu centra tiesības un pienākumus, izvērtējot speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, apturēšanu vai anulēšanu, kā arī novērstu trūkumus tiesību un pienākumu definīcijās.

Noteikumu 2.5. apakšpunkts nosaka, ka tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram izsniedz speciālo atļauju (licenci) un to reģistrē datubāzē, kā arī saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrē datubāzē, ja tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs (ja attiecīgā persona ir fiziska persona) vai tā padomes vai valdes loceklis vai pārstāvēttiesīgais biedrs (ja tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona) pēdējo piecu gadu laikā pirms šo noteikumu 4. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas nav bijis tādas juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis, kurai pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.

Vienlaikus, saskaņā ar noteikumu 2.6. apakšpunktu tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram izsniedz speciālo atļauju (licenci) un to reģistrē datubāzē, kā arī saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrē datubāzē, ja tūrisma operatoram ir nodrošinājums visu to maksājumu atmaksāšanai, kurus veikuši ceļotāji vai kuri veikti ceļotāju vārdā, ciktāl tūrisma operators nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ.

[1] Risinājuma apraksts

Nepieciešams noteikt ierobežojumus arī uz tāda tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojuma sniedzēja padomes vai valdes locekļiem vai pārstāvēttiesīgajiem biedriem (ja tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona), ja kāds no tiem ir bijis tādas juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis, attiecībā pret kuru ir bijis pieņemts lēmums izslēgt tūrisma aģentu vai tūrisma operatoru no datubāzes un anulēt speciālo atļauju (licenci) vai pieņemts lēmums izslēgt saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju no datubāzes.

Projekts paredz papildināt 2.5. apakšpunktu, paredzot nosacījumu attiecināt arī uz tādiem juridiskās personas pārvaldes institūcijas locekļiem, kuriem piemērota šo noteikumu 40. punktā noteiktā likviditātes pazīmju konstatēšanas procedūra vai centrs pieņēmis lēmumu par tūrisma pakalpojuma sniedzēja speciālās atļaujas (licences) anulēšanu (izņemot gadījumus, kad centrs saņēmis tūrisma aģenta vai tūrisma operatora, vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja iesniegums ar lūgumu anulēt speciālo atļauju (licenci) un/vai izslēgt no datubāzes, ja vienlaicīgi nepastāv apstākļi, kas būtu par pamatu speciālās atļaujas (licences) apturēšanai vai anulēšanai (attiecīgi, šo noteikumu 26.1. apakšpunktā vai 28.1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos)).

Savukārt noteikumu 2.9. apakšpunkts nosaka, ka tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram izsniedz speciālo atļauju (licenci) un to reģistrē datubāzē, kā arī saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrē datubāzē, ja pēdējā gada laikā nav pieņemts lēmums izslēgt tūrisma aģentu vai tūrisma operatoru no datubāzes un anulēt speciālo atļauju (licenci) vai lēmums izslēgt saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju no datubāzes, kas arī Projektā papildināms ar izņēmumiem gadījumos, kad centrs saņēmis tūrisma aģenta vai tūrisma operatora, vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja iesniegums ar lūgumu anulēt speciālo atļauju (licenci) un/vai izslēgt no datubāzes, ja nepastāv apstākļi, kas būtu par pamatu speciālās atļaujas (licences) apturēšanai vai anulēšanai (attiecīgi, šo noteikumu 26.1. apakšpunktā vai 28.1. apakšpunktā paredzētos gadījumos).

Tāpat noteikumu projekta 2.6. apakšpunktā konkretizēts, ka tūrisma operatoram ir nodrošinājums visu to maksājumu atmaksāšanai, kurus veikuši ceļotāji vai kuri veikti ceļotāju vārdā par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem. Tādējādi novēršot šīs normas nepareizu iztulkošanu.
 

[2] Problēmas apraksts

Ņemot vērā svārstīgo tirgus situāciju, nepieciešams noteikt paplašinātas centra iespējas saņemt no uzņēmējiem datus, lai pilnvērtīgi izvērtētu to finansiālo stabilitāti un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Noteikumu 6. punkts nosaka tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja pienākumu papildu iesniegumam centram par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu un reģistrēšanos datubāzē pievienot apdrošināšanas līgumu vai kredītiestādes garantiju, kas apliecina, ka ir saņemts šajos noteikumos minētais nodrošinājums. Taču centra rīcībā nav informācijas par plānotajiem galamērķiem, kas nosaka nepieciešamo nodrošinājuma apjomu, par avansa maksājumu prasībām un citu uzraudzības veikšanai būtisku informāciju.

[2] Risinājuma apraksts

Projekts paredz papildināt šo noteikumu 6. punktu, nosakot tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja papildu pienākumu iesniegt centram arī informāciju par plānoto darbību komplekso tūrisma pakalpojumu jomā tuvākajos sešos mēnešos – plānotajiem galamērķiem, komplekso tūrisma pakalpojumu biežumu, ceļojumu izcenojumiem, avansu maksājumu prasībām (atbilstoši situācijai, lai centrs spētu novērtēt atbilstošu avansa summu), kā arī tūrisma operatora pienākumu pievienot sagatavoto standartinformācijas veidlapu, pirmslīguma informācijas un līguma paraugu ceļotājiem.

Projekts paredz arī, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par tūrisma aģenta, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanu datubāzē un reģistrācijas numura piešķiršanu tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas nav reģistrēts Eiropas Savienības teritorijā, bet pārdod vai piedāvā pārdošanai kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus Latvijas Republikā vai kas jebkādā veidā šādu darbību vērš uz Latvijas Republiku, ja tas atbilst šo noteikumu 2. punktā un 14.7. apakšpunktā minētajām prasībām, ir iesniedzis centrā šo noteikumu 4. punktā minēto iesniegumu un iesniegumam pievienojis šo noteikumu 5., 6. vai 7. punktā minētos dokumentus (atkarībā no darbības veida) nevis pienākumu, attiecīgi šo noteikumu 12., 13., 26., 28., 30. punktā vārdu “pieņem” aizvietojot ar vārdiem “ir tiesīgs pieņemt”.

Papildu, ņemot vērā projektā iekļautos noteikumu grozījumus, iekļauti grozījumi arī šo noteikumu 1. pielikumā, papildinot to ar 4. punktu “Informācija par ceļojumu galamērķiem, kuros plānots sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus tuvākajos sešos mēnešos” un 5. punktu "Informācija par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu tuvākajos sešos mēnešos", kā arī papildinot 1. pielikuma 10. punktu ar sekojošām izvēlnēm "standartinformācijas veidlapa, pirmslīguma informācijas paraugs, līguma paraugs ar ceļotājiem".
 

[3] Problēmas apraksts

Noteikumu 14. punkts nosaka situācijas jeb nosacījumus, pie kādiem centrs pēc tā rīcībā esošās informācijas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt tūrisma aģentu, tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē un izsniegt tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram speciālo atļauju (licenci). Šobrīd noteikumu neparedz, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt komersantu vai neizsniegt speciālo atļauju (licenci), ja šo noteikumu 4. punktā minētajam iesniegumam par speciālās atļaujas (licences) saņemšanu un reģistrēšanos datubāzē nav pievienoti šo noteikumu 6. punktā minētie obligāti pievienojamie dokumenti (informācija par plānoto darbību komplekso tūrisma pakalpojumu jomā – plānotajiem galamērķiem, komplekso tūrisma pakalpojumu biežumu, ceļojumu izcenojumiem, avansu maksājumu prasībām, kā arī tūrisma operators sagatavoto standartinformācijas veidlapu, pirmslīguma informācijas un līguma paraugu ceļotājiem), kā arī tad, ja tūrisma pakalpojumu sniedzējs nesniedz centram pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus, kas ir nepieciešami, lai izvērtētu tūrisma pakalpojuma sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņemtu lēmumu par reģistrēšanu datubāzē un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Centrs norāda, ka praksē samērā bieži tieši Iesniegumam obligāti pievienojamo dokumentu nepievienošana vai arī informācijas/dokumentu neiesniegšana arī pēc centra vairākkārtējiem pieprasījumiem kavē savlaicīgu lietas izskatīšanu un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.
 

[3] Risinājuma apraksts

Projekts paredz papildināt noteikumus ar 14.6. apakšpunktu, nosakot, centrs pēc tā rīcībā esošās informācijas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt tūrisma aģentu, tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē un izsniegt tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram speciālo atļauju (licenci), ja šo noteikumu 4. punktā minētajam iesniegumam nav pievienoti attiecināmie šo noteikumu 5., 6., 7. punktā minētie dokumenti, kā arī tad, ja tūrisma pakalpojumu sniedzējs nesniedz centram tā pieprasīto papildu informāciju vai dokumentus, kas ir nepieciešami, lai izvērtētu tūrisma pakalpojuma sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un pieņemtu lēmumu par reģistrēšanu datubāzē un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.
 

[4] Problēmas apraksts

Noteikumu 15. punktā paredzēts, ka triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par tūrisma aģenta vai tūrisma operatora reģistrāciju datubāzē un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu centrs izsniedz tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram noteikta parauga speciālo atļauju (licenci) (2. pielikums). Centrs speciālo atļauju (licenci) izsniedz elektroniska vai papīra dokumenta formā. Noteikumu 1. pielikuma 6. punkts nosaka iespēju tūrisma operatoram vai aģentam, kas saņem speciālo atļauju (licenci) aizpildīt vai tas vēlas saņemt licenci papīra vai elektroniska dokumenta formā. Vienlaikus centrs ir informējis, ka no 2023. gada 1. janvāra paredzēts, ka centrs speciālās atļaujas (licences) izsniegs tikai elektroniski. Līdz ar to būtu nepieciešams pāriet no tradicionālās papīra dokumentu aprites uz informācijas apriti. Virzīšanās uz informācijas apriti nozīmē, ka arī saņemot speciālo atļauju (licenci) tā būtu izsniedzama tikai elektroniskā dokumenta formā, tādējādi samazinot resursus un negatīvo ietekmi uz vidi. 

Vienlaikus, izvērtējot noteikumu 1. pielikuma saturu, konstatējams, ka tas satur norādi uz faksa numuru, kas šobrīd tik pat kā netiek lietots. Šāda pati norāde uz faksa numuru ietverta noteikumu 70.4. apakšpunktā.

[4] Risinājuma apraksts

Precizēts noteikumu 15. punkts nosakot, ka centrs speciālo atļauju (licenci) izsniedz elektroniska dokumenta formā. Vienlaikus precizēts noteikumu 1. pielikums, svītrojot 6. punktu, kā arī mainot noteikumu 1. pielikuma numerāciju. Tāpat no noteikumu 70.4. apakšpunkta un 1. pielikuma svītrota norāde uz faksa numuru, noteikumu 70.4. apakšpunktu izsakot jaunā redakcijā.

[5] Problēmas apraksts

Lai nodrošinātu, ka nozarē darbojas finansiāli stabili uzņēmumi, lai mazinātu uzņēmumu iespējamos maksātnespējas riskus, un nodrošinātu, ka uzņēmumi izpilda saistības pret ceļotājiem, nepieciešams noteikt papildus prasības esošajiem un jaunajiem tūrisma aģentiem un operatoriem.

[5] Risinājuma apraksts

Projekts paredz grozīt 13. punktu, 14.7., 22.8., 28.2., 30.2. apakšpunktu un 31., 32., 34. un 35. punktu šādā redakcijā:

"13. Centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par tūrisma aģenta, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanu datubāzē un reģistrācijas numura piešķiršanu tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas nav reģistrēts Eiropas Savienības teritorijā, bet pārdod vai piedāvā pārdošanai kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus Latvijas Republikā vai kas jebkādā veidā šādu darbību vērš uz Latvijas Republiku, ja tas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām, ir iesniedzis centrā šo noteikumu 4. punktā minēto iesniegumu un iesniegumam pievienojis šo noteikumu 5., 6. vai 7. punktā minētos dokumentus (atkarībā no darbības veida), un ja tam kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes rādītājs ir lielāks par koeficientu 1.

14.7. tūrisma aģenta, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja (ja attiecīgā persona ir juridiska persona) kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes rādītājs ir mazāks par koeficientu 1.

22.8. tūrisma aģenta vai tūrisma operatora kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes rādītājs ir mazāks par koeficientu 1.

28.2. ja saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs neatbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām vai tam kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes rādītājs ir mazāks par koeficientu 1;

30.2. ja tūrisma aģents, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs neatbilst šo noteikumu 2. punktā minētajām prasībām vai tam kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes rādītājs ir mazāks par koeficientu 1;

31. Nodrošinājuma izsniedzējs nodrošinājumu tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam izsniedz par labu centram. Ja kā nodrošinājums tiek izmantots apdrošināšanas līgums, apdrošināšanas līgumā nosaka, ka centrs apdrošināšanas līgumā ir labuma guvējs un ka apdrošināšanas līgums ir noslēgts un darbojas kā nodrošinājums šo noteikumu izpratnē. Centrs apmaksas pieprasījumu par izdevumu atmaksu ceļotājam iesniedz tam nodrošinājuma izsniedzējam, kura nodrošinājums tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir spēkā dienā, kad iestājies nodrošinājuma maksājuma gadījums. Centrs apmaksas pieprasījumu var iesniegt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc gadījuma iestāšanās datuma.

32. Nodrošinājuma apmērs saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas nepiedāvā pasažieru pārvadājumus, vai tūrisma operatoram nav mazāks par ceļotāju vai ceļotāju vārdā veikto avansa maksājumu summu par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem, ko tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņēmis saskaņā ar visiem noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem līgumiem. Papildus tiek nodrošināts, ka nodrošinājuma apmērs ir vismaz 5 % no komplekso vai saistīto tūrisma pakalpojumu apgrozījuma iepriekšējā pārskata gadā, bet ne mazāks kā:
32.1. 3 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijas Republikas teritorijā;
32.2. 5 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijā;
32.3. 15 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz ārpus Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijas;
32.4. 30 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz valstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, Šveices Konfederācija vai Apvienotā Karaliste;
32.5. 200 000 euro, ja tūrisma operators organizē čartera lidojumus.

34. Ja saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs piedāvā pasažieru pārvadājumus, tā nodrošinājuma apmērs nav mazāks par ceļotāju vai ceļotāju vārdā veikto avansa maksājumu summu par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem, ko saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņēmis saskaņā ar visiem noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem līgumiem. Papildus tiek nodrošināts, ka nodrošinājuma apmērs ir vismaz 10 % no saistīto tūrisma pakalpojumu apgrozījuma iepriekšējā pārskata gadā, bet ne mazāks kā:
34.1. 5 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijas Republikas teritorijā;
34.2. 10 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijā;
34.3. 20 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz ārpus Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijas;
34.4. 50 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz valstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, Šveices Konfederācija vai Apvienotā Karaliste;
34.5. 200 000 euro, ja saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs organizē čartera lidojumus.

35. Tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas uzsāk saimniecisko darbību komplekso vai saistītu tūrisma pakalpojumu jomā, nodrošinājums ir:
35.1. 3 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijas Republikas teritorijā;
35.2. 5 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz tikai Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijā;
35.3. 15 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz ārpus Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas teritorijas;
35.4. 30 000 euro, ja tūrisma pakalpojumus sniedz valstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, Šveices Konfederācija vai Apvienotā Karaliste;
35.5. 200 000 euro, ja tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs organizē čartera lidojumus.

Norādāms, ka noteikumi papildināti ar 132. un 133. punktu šādā redakcijā:

"132. Šo noteikumu 31. punkta grozījumus attiecībā uz apdrošināšanas līgumu, kā arī šo noteikumu 32., 34. un 35. punkta grozījumus attiecībā uz nodrošinājuma apmēru tiem tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz 2023. gada 1. janvārim ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) vai ir reģistrēti datubāzē un kuriem ir spēkā esošs nodrošinājums, piemēro no 2023. gada 1. jūlija.

133. Tūrisma operatoriem, tūrisma aģentiem un saistītu tūrisma pakalpojumi sniedzējiem, kas līdz 2023. gada 1. janvārim ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) vai ir reģistrēti datubāzē, šo noteikumu 13. punktā un 14.7., 22.8., 28.2. un 30.2. apakšpunktā noteikto attiecībā uz likviditātes rādītāju piemēro no 2024. gada 1. janvāra.".

Savukārt noteikumu 44. punkts precizēts, paredzot, ka ja pēc šo noteikumu 40. vai 40.¹ punktā minētā paziņojuma publicēšanas centrs konstatē, ka tūrisma operatora, kuram ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) un nodrošinājums, vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja, kuram ir spēkā esošs nodrošinājums, minētais nodrošinājums nav pietiekams, lai pilnībā segtu visus ceļotāja maksājumus, ko ceļotājs veicis vai kas veikti ceļotāja vārdā par nenotikušu komplekso tūrisma pakalpojumu vai tā daļu, centram ir tiesības atlikušo nodrošinājuma daļu lūgt segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 

Vienlaikus noteikumu 14. punkts papildināts ar 14.7. apakšpunktu, nosakot, ka centrs pēc tā rīcībā esošās informācijas ir tiesīgs pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt tūrisma aģentu, tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē un izsniegt tūrisma aģentam vai tūrisma operatoram speciālo atļauju (licenci), ja tūrisma aģenta, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja (ja attiecīgā persona ir juridiska persona) kārtējā vai pēdējā pārskata gada likviditātes rādītājs ir mazāks par koeficientu 1.

Iepriekš minētie risinājumi izvēlēti, jo likviditātes (apgrozāmo līdzekļu) analīze aplūko uzņēmuma īstermiņa finansiālos rādītājus un likviditāti. Pamatā, tā sniedz priekšstatu par to, vai uzņēmums ir spējīgs tikt galā ar savām īstermiņa saistībām, kā arī ar īstermiņa finansiālajiem riskiem, ja tādi rodas. Vispārējais apgrozāmo līdzekļu koeficients = apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa saistības. Vērtējot uzņēmuma likviditāti, centrs ņem vērā īstermiņa saistības (konkrētās sezonas saistības) gada ietvaros, kā arī arī tādus faktus, kā uzņēmuma finanšu cikls, dividenžu izmaksas, iesaldētos finanšu līdzekļus nodrošinājuma saņemšanai, kā arī citus finanšu rādītājus.

Vienlaikus projekts paredz noteikumus papildināt ar 17.² punktu, nosakot, ka Tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu gadījumā, Centrs ir tiesīgs pieprasīt tūrisma aģentam ne vēlāk kā viena mēneša laikā atmaksāt visus tos ceļotāja vai ceļotāja vārdā samaksātos avansa maksājumus par neveiktiem kompleksiem vai saistītiem tūrisma pakalpojumiem, ko tūrisma aģents nav pārskaitījis tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam.

Tāpat projekts paredz papildināt noteikumus ar 26.7. apakšpunktu, paredzot centra tiesības pieņemt lēmumu izslēgt tūrisma aģentu vai tūrisma operatoru no datubāzes un anulēt speciālo atļauju (licenci), ja tūrisma aģents pēc centra pieprasījuma, šo noteikumu 17.² punktā paredzētajā gadījumā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā nav atmaksājis visus tos ceļotāja vai ceļotāja vārdā samaksātos avansa maksājumus par neveiktiem kompleksiem vai saistītiem tūrisma pakalpojumiem, kas nav pārskaitīti tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam.

[6] Problēmas apraksts

Noteikumi paredz nodrošinājuma apmēru tūrisma operatoriem un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, saskaņā ar Tūrisma likuma 16. panta piekto daļu nodrošinājums tūrisma operatoram un tūrisma pakalpojuma sniedzējam, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, ir apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija. Noteikumu 17.2. apakšpunkts uzliek par pienākumu tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam reizi ceturksnī cita starpā iesniegt centrā informāciju par no ceļotājiem saņemto avansa maksājumu skaitu un summu, kas lieki apgrūtina atskaišu sagatavošanu.

[6] Risinājuma apraksts

Tā kā noteikumi nosaka minimālo nodrošinājuma apmēru (summu) nevis avansa maksājumu skaitu, lai iespēju robežās vienkāršotu atskaišu sagatavošanu, projekts paredz šo noteikumu 17.2. apakšpunktā svītrot vārdus “skaits un”, vienlaikus redakcionāli precizējot apakšpunktu, to papildinot ar vārdiem "par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem".

[7] Problēmas apraksts

Šobrīd noteikumi neparedz, ka centrs ir tiesīgs pieprasīt uzņēmumu finanšu datus, lai pārliecinātos par tūrisma pakalpojuma sniedzēja atbilstību normatīvajiem aktiem. Nepieciešams nodrošināt centra iespējas pilnībā novērtēt ceļojumu aģenta, tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja atbilstību normatīvajam regulējumam, kā arī nodrošinātu ceļotājiem iespēju saņemt uzticamus pakalpojumus.

[7] Risinājuma apraksts

Projekts paredz papildināt noteikumus ar 17.¹ punktu, kas nosaka, ka centrs ir tiesīgs pieprasīt tūrisma aģentam, tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam sniegt visu nepieciešamo informāciju un finanšu datus, lai pārliecinātos par tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbības atbilstību normatīvajiem aktiem gan izskatot iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, gan speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, gan arī situācijā, kad speciālā atļauja (licence) tikusi apturēta vai anulēta, centrs ir tiesīgs noteikt termiņu informācijas sniegšanai.

[8] Problēmas apraksts

Tūrisma aģentiem un operatoriem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļauj komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus jeb ceļojumus. Ikgadējās valsts nodevas tiek ieskaitītas valsts budžetā, lai nepieciešamības gadījumā varētu segt ceļotāju repatriāciju jeb atgriešanu valstī tūrisma pakalpojuma sniedzēja likviditātes problēmu gadījumā.  Noteikumu 9. punkts nosaka, ka ikgadējo valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo gadu tūrisma aģents vai tūrisma operators maksā līdz kārtējā gada 31. decembrim. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par speciālo atļauju (licenci) tūrisma aģentam un tūrisma operatoram ir 40 euro.

Ikgadējās valsts nodevas nomaksu par speciālo atļauju (licenci) par nākamo gadu komersanti reizēm kavē. Pakalpojumu tirgū tiek konstatētas situācijas, kad tūrisma aģenti ne tikai pārdod tūrisma operatoru pakalpojumus, bet arī paši darbojas kā komplekso tūrisma pakalpojumu organizatori.

[8] Risinājuma apraksts

Projekts paredz papildināt noteikumus ar 22.7. apakšpunktu, kas nosaka centra tiesības pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tūrisma aģents veic kompleksu tūrisma pakalpojumu organizēšanu bez atbilstošas tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences), par to nepaziņojot centram un nenodrošinot attiecīgu nodrošinājumu. Tūrisma aģents ar aģenta licenci drīkst tikai pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus, bet nedrīkst tos organizēt. Ja tūrisma aģents vēlas arī pats organizēt šādus pakalpojumus, tad tam ir jāiegūst tūrisma operatora licence, jāsaņem atbilstošs nodrošinājums un, atbilstoši noteikumu 9. un 22.6. apakšpunktam, jāmaksā ikgadējā valsts nodeva par speciālo atļauju (licenci) kā tūrisma operatoram. Līdz ar to, piedāvātais regulējums nodrošina, ka tūrisma aģenti, kuri organizē, nevis tikai pārdod, kompleksos tūrisma pakalpojumus, saņem tūrisma operatora licenci un nomaksā ikgadējo valsts nodevu par darbībai atbilstošu speciālo atļauju (licenci).

[9] Problēmas apraksts

Noteikumu 26.4. apakšpunkts nosaka, ka centrs pieņem lēmumu izslēgt tūrisma aģentu vai tūrisma operatoru no datubāzes un anulēt speciālo atļauju (licenci), ja tūrisma aģents viena gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par tūrisma aģenta reģistrāciju datubāzē un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu nav iesniedzis centrā apstiprinātu līguma kopiju vai rakstisku tūrisma operatora apliecinājumu, kas apliecina tūrisma aģenta tiesības tūrisma operatora vārdā piedāvāt un pārdot tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus. Nepieciešams precizēt, ka nosacījums attiecināms uz tūrisma aģenta tiesībām tūrisma operatora vārdā.

[9] Risinājuma apraksts

Projekts paredz 26.4. apakšpunktu aiz vārdiem “tūrisma operatora sagatavotos” papildināt ar vārdu “kompleksos”.

[10] Problēmas apraksts

Noteikumu 28. punkts nosaka gadījumus jeb nosacījumus, pie kuriem centrs pieņem lēmumu izslēgt saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju no datubāzes, kurus nepieciešams precizēt jeb papildināt atbilstoši šajā projektā iekļautajiem grozījumiem.

[10] Risinājuma apraksts

Projekts paredz papildināt šos noteikumus ar 28.8. apakšpunktu, nosakot, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu izslēgt saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju no datubāzes arī tādā gadījumā, ja tas nav iesniedzis šo noteikumu 17. un 17.¹   punktā minēto informāciju centra noteiktajā termiņā, attiecīgi, ja saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav laicīgi iesniedzis centram ceturkšņa atskaites (ar ceļotājiem noslēgto komplekso tūrisma pakalpojumu līgumu un līgumu par saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanu skaits; no ceļotājiem saņemto avansa maksājumu summa; apgrozījums par ceturksni komplekso tūrisma pakalpojumu jomā un saistīto tūrisma pakalpojumu jomā) un/vai centra pieprasīto nepieciešamo informāciju un finanšu datus, lai pārliecinātos par tūrisma pakalpojumu sniedzēja darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.

[11] Problēmas apraksts

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likumu centra statuss neatbilst ne apdrošinātajam, t.i., personai, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums, ne labuma guvējam, t.i., personai personu apdrošināšanā un apdrošināšanā pret zaudējumiem persona, kura norādīta apdrošināšanas līgumā un kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa apdrošināšanas līgumā noteiktajos gadījumos. Turklāt, ja tiek pieļauta iespēja apdrošinātājam pašam noteikt centra statusu, tad tas nozīmē, ka būs dažādas interpretācijas un noslēgtie apdrošināšanas līgumi atšķirsies, kaut arī noteikumu mērķis ir šo līgumu vienādošana.
Papildus, neskatoties uz to, ka tūrisma operatoriem jau ir pienākums sniegt informāciju centram par nodrošinājumu, realitātē centrs saskaras ar problēmu, ka tūrisma operators iesniedz informāciju par līguma noslēgšanu, bet pēc tam līgumu neapmaksā un nodrošinājums netiek saņemts. Tādēļ ir būtiski, ka nodrošinājuma izsniedzēji par šādiem gadījumiem ziņo centram.

[11] Risinājuma apraksts       

Lai nodrošinātu, ka nodrošinājuma nosacījumi nav pretrunā ar noteikumiem, kā arī – lai izvairītos no riskiem, ko rada nodrošinājuma līguma izbeigšana iespējami pastāvot tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja saistībām pret ceļotājiem, projekts paredz noteikumu 31. punktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka nodrošinājuma izsniedzējs nodrošinājumu tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam izsniedz par labu centram. Ja kā nodrošinājums tiek izmantots apdrošināšanas līgums, apdrošināšanas līgumā nosaka, ka centrs apdrošināšanas līgumā ir labuma guvējs un ka apdrošināšanas līgums ir noslēgts un darbojas kā nodrošinājums šo noteikumu izpratnē. 

Centrs apmaksas pieprasījumu par izdevumu atmaksu ceļotājam iesniedz tam nodrošinājuma izsniedzējam, kura nodrošinājums tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir spēkā dienā, kad iestājies nodrošinājuma maksājuma gadījums. Centrs apmaksas pieprasījumu var iesniegt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc gadījuma iestāšanās datuma.

Papildu projekts paredz papildināt noteikumus ar 31.¹, 31.² un 31.³ punktu, kas nosaka: (1) nodrošinājuma noteikumi nedrīkst saturēt nosacījumus, kuri ir pretrunā ar šo noteikumu prasībām un tajos noteikto kārtību; (2) nodrošinājuma izsniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā, informē centru par tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam izsniegtā nodrošinājuma summu un termiņu, kā arī līguma noteikumiem un līguma apmaksu; (3) ja iestājas nodrošinājuma līgumā paredzētie apstākļi, kas ir par pamatu līguma izbeigšanai, nodrošinājuma izsniedzējs par to nekavējoties informē centru. Spēkā esošu nodrošinājumu var izbeigt, saņemot centra rakstisku piekrišanu, izņemot Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos.

[12] Problēmas apraksts

Noteikumu 32. punkts nosaka nodrošinājuma apmēru tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas nepiedāvā pasažieru pārvadājumus. Šo noteikumu 33. punkts nosaka nodrošinājuma apmēru tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas kā tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs. Šo noteikumu 34. punkts nosaka nodrošinājuma apmēru, ja saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs piedāvā pasažieru pārvadājumus. Savukārt šo noteikumu 35. punkts nosaka nodrošinājuma apmēru tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas uzsāk saimniecisko darbību komplekso tūrisma pakalpojumu jomā.

Ik gadu visā pasaulē pieaug gan preču, gan pakalpojumu cenas, būtiski ietekmējot arī komplekso tūrisma pakalpojumu izcenojumus. Kopš 2018. gada nav ticis pārskatīts tūrisma operatoru un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju nepieciešamais nodrošinājuma apjoms, neskaitot samazināto minimālā nodrošinājuma apmēru, kas nodrošināms tiem komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav vai ir nebūtiskas saistības pret ceļotājiem, kas tika noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ar mērķi mazināt pandēmijas izplatības ierobežošanas epidemioloģiskās drošības pasākumu, tostarp – ceļošana ierobežojumu, ietekmi uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

[12] Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu, ka uzņēmuma maksātnespējas situācijā vai iespējamas jaunas krīzes nozarē situācijā nodrošinājuma summa spētu segt visas saistības pret ceļotājiem, projekts paredz nodrošinājuma apmēra precizēšanu atbilstoši tirgus cenām (32., 34. un 35. punkts). Savukārt 33. punkts svītrots, jo tā sākotnējā redakcija integrēta 32.-35. punktos un to apakšpunktos. Papildus projekts paredz jaunu nodrošinājumu tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas organizē čartera lidojumus, kā arī precīzāk definē pašu nodrošinājuma būtību, nosakot, ka nodrošinājuma apmērs jebkurā gadījumā ir ne mazāks par ceļotāju vai ceļotāju vārdā veikto avansa maksājumu summu par kompleksiem vai saistītiem tūrisma pakalpojumiem, ko tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs saņēmis saskaņā ar visiem noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem līgumiem.

Projekts paredz jaunu nodrošinājuma minimālo apmēru arī tam tūrisma operatoram vai saistītajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam, kas piedāvā ceļojumu pakalpojumus valstī ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas vai Apvienotās Karalistes. Tādējādi nodrošinājuma summai jābūt pietiekamai, lai vajadzības gadījumā segtu uzņemto saistību summu. Saistību summa būs lielāka, ņemot vērā attālumu un konkrētā piedāvātā pakalpojuma vērtību. Svarīgi ir arī atzīmēt, ka vairumā gadījumu, lidojot lielus attālumus, patērētājam būs jāveic pārsēšanās, lai sasniegtu galamērķi (ja netiek izmantoti čartera pakalpojumi). Līdz ar to tūrisma operatoriem vai saistīto ceļojumu pakalpojumu sniedzējiem rodas daudzkārt lielākas izmaksas. Norādītās nodrošinājuma summas aprēķinātas saskaņā ar centra rīcībā esošo informāciju.

Ja kāda no šo noteikumu 32.1.-32.5. apakšpunktos vai 34.1.-34.5. apakšpunktos, vai 35.1.-35.5. apakšpunktos noteiktajām pazīmēm sakrīt, tad nosakāms attiecīgi lielākais nodrošinājuma apmērs. Noteikumi papildināti arī ar 36.¹ punktu, kas nosaka, ka, pirms tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs pēc speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai reģistrācijas datubāzē veic izmaiņas piedāvāto tūrisma pakalpojumu galamērķos, tā pienākums ir informēt centru par izmaiņām un atbilstoši palielināt nodrošinājumu.

Uzsverams, ka noteikumi papildināti ar 132. un 133. punktu šādā redakcijā:

"132. Šo noteikumu 31. punkta grozījumus attiecībā uz apdrošināšanas līgumu, kā arī šo noteikumu 32., 34. un 35. punkta grozījumus attiecībā uz nodrošinājuma apmēru tiem tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz 2023. gada 1. janvārim ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) vai ir reģistrēti datubāzē un kuriem ir spēkā esošs nodrošinājums, piemēro no 2023. gada 1. jūlija.

133. Tūrisma operatoriem, tūrisma aģentiem un saistītu tūrisma pakalpojumi sniedzējiem, kas līdz 2023. gada 1. janvārim ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) vai ir reģistrēti datubāzē, šo noteikumu 13. punktā un 14.7., 22.8., 28.2. un 30.2. apakšpunktā noteikto attiecībā uz likviditātes rādītāju piemēro no 2024. gada 1. janvāra.".
 

[13] Problēmas apraksts

Noteikumu 37. punkts nosaka, ka, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes garantiju nodrošina par laikposmu, kas nav mazāks par gadu. Ņemot vērā atsevišķu tūrisma pakalpojumu veidu sezonalitāti (piemēram, kompleksie tūrisma pakalpojumi jeb ceļojumi uz slēpošanas kūrortiem), ir iespējams ceļotāju avansa maksājumu summas pieaugums atsevišķā periodā salīdzinājumā ar pārējo gadu - tātad saņemto avansu summa pārsniedz summu, ko sedz pamata apdrošināšanas līgums vai bankas garantija.

[13] Risinājuma apraksts

Projekts paredz izteikt noteikumus 37. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas līgumu vai kredītiestādes garantiju nodrošina par laikposmu, kas nav mazāks par gadu. Ņemot vērā darbības sezonalitāti, tūrisma operators un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējs nodrošina papildu apdrošināšanas līgumu vai kredītiestādes garantiju par īsāku periodu, ja pakalpojuma sezonalitātes dēļ saņemto avansu apmērs ir lielāks nekā to nodrošina pamata apdrošināšanas līgums vai kredītiestādes garantija noteiktā laika periodā, bet ne īsākā par trīs mēnešiem.

 

[14] Problēmas apraksts

Šobrīd noteikumu 38. punkts nosaka, ka mēnesi pirms spēkā esošās apdrošināšanas polises vai kredītiestādes garantijas darbības termiņa beigām tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs iesniedz centrā dokumentu, kas apliecina spēkā esošā nodrošinājuma termiņa pagarinājumu, vai jaunu apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes garantiju nākamajam periodam. Centrs ļoti aktīvi komunicē ar tūrisma operatoriem un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, atgādinot par tuvojošām nodrošinājuma termiņa beigām, kā arī nereti atbalstot uzņēmējus komunikācijā ar nodrošinājuma izsniedzējiem.

Taču, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi un, prognozējams – arī Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ģeopolitisko ietekmi, nereti esošā nodrošinājuma pagarināšana vai jauna nodrošinājuma noformēšana prasa būtiski ilgāku laika posmu. Papildu nepieciešams precizēt tūrisma operatora vai ar to saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēja pienākumus gadījumā, ja tas nav laicīgi iesniedzis centram apliecinošu dokumentu par jaunu nodrošinājumu saņemšanu.

[14] Risinājuma apraksts

Lai iespēju robežās izvairītos no riska, ka beidzas tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja apdrošināšanas līgumi vai kredītiestādes garantijas darbības termiņš (tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav noformējis un iesniedzis centram jaunu nodrošinājuma apliecinājumu vai apliecinājumu par esošā nodrošinājuma termiņa pagarinājumu) un tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir spēkā saistības pret ceļotājiem, kā arī - lai noteiktu centram iespēju veikt savlaicīgus pasākumus patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai, projekts paredz izteikt 38. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka divus mēnešus pirms spēkā esošā apdrošināšanas līguma vai kredītiestādes garantijas darbības termiņa beigām tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs iesniedz centrā dokumentu, kas apliecina spēkā esošā nodrošinājuma termiņa pagarinājumu, vai jaunu apdrošināšanas līgumu vai kredītiestādes garantiju nākamajam periodam.

Ja tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs vienu mēnesi pirms nodrošinājuma termiņa beigām nav saņēmis jaunu nodrošinājumu, tam ir pienākums līdz nodrošinājuma termiņa beigām atmaksāt visu ceļotāju iemaksāto naudu vai arī, ja iespējams, piedāvāt ceļotājiem iegādāto tūrisma pakalpojumu izpildi līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām. Stājoties spēkā jaunajam  apdrošināšanas līgumam vai kredītiestādes garantijai, tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs iesniedz centram informāciju par aktuālajiem ceļotāju vai to vārdā veiktajiem avansa maksājumu apmēriem par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem.

[15] Problēmas apraksts

Pēdējo gadu laikā centrs arvien biežāk saņem sūdzības no tūrisma operatoriem par tūrisma aģentu piekoptu negodīgu komercpraksi vai normatīvā regulējuma neievērošanu. Tāpēc nepieciešams ieviest papildus stingrākas prasības attiecībā uz tūrisma aģentiem, lai izskaustu negodīgo darbību.

[15] Problēmas risinājums

Projekts paredz papildināt šos noteikumus ar 37.¹ punktu, kas nosaka tūrisma operatoram un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam tiesības prasīt saviem sadarbības tūrisma aģentiem nodrošinājumu vai citas garantijas par labu tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam, to atrunājot savstarpējā sadarbības līgumā. Tūrisma aģentam nav tiesību pārdot kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus un tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam nav tiesību pieņemt attiecīgas pakalpojumu rezervācijas no tūrisma aģenta, ar kuru nav noslēgts līgums un kas nav saņēmis speciālo atļauju (licenci). Papildus, lai informētu ceļotājus jau laikus, par atbildīgo tūrisma operatoru, projektā arī papildināts 62.2 apakšpunkts, nosakot tūrisma aģentam par pienākumu informēt ceļotāju par to tūrisma operatoru, kurš organizē konkrēto komplekso tūrisma pakalpojumu pirms līguma noslēgšanas.

[16] Problēmas apraksts

Noteikumu 39. punkts nosaka, ka ceļotājs var saņemt nodrošinājuma sniegto aizsardzību, ja attiecīgais tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt tūrisma pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ. Savukārt šo noteikumu 40. punkts nosaka, ka, ja tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ un centrs ir saņēmis informāciju, ka tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir likviditātes problēmas, centrs publicē savā tīmekļvietnē attiecīgu paziņojumu. Paziņojuma publicēšanas diena ir uzskatāma par nodrošinājuma maksājuma gadījuma iestāšanās dienu. Ceļotājs, kura saistības attiecīgais tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj pilnībā vai daļēji pildīt, triju mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma publicēšanas iesniedz centrā iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis vai kas veikti ceļotāja vārdā, ciktāl attiecīgie tūrisma pakalpojumi nav sniegti tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ. Centrs izvērtē no ceļotājiem saņemto dokumentāciju, kas ir vai nu līgums vai maksājuma dokuments par avansa iemaksām vai pašu kompleksā tūrisma pakalpojumu apmaksu, un tālāk lemj par naudas atmaksu.

Lai arī noteikumi nosaka centra rīcību situācijā, ja tas ir saņēmis informāciju, ka tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir likviditātes problēmas, tie nenosaka centra iespējas konstatēt tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes pazīmes (pat ja saņemts būtisks apjoms patērētāju iesniegumu jeb sūdzību par tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nespēju nodrošināt saistību izpildi). 

[16] Risinājuma apraksts

Lai precizētu pazīmes, kas liecina par tūrisma operatoru vai saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju nespēju pilnībā vai daļēji izpildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ, kā arī - lai izskaidrotu to turpmāko rīcību, Projekts paredz izteikt 40. punktu jaunā redakcijā:

“40. Ja tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs, kuram likviditātes problēmu rašanās brīdī ir spēkā esošs nodrošinājums, nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ un ja centrs, konstatējot vienu vai vairākas šo noteikumu 40.³ punktā minētās pazīmes, konstatē, ka tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir likviditātes problēmas, centrs nekavējoties publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par likviditātes problēmu konstatēšanu. Paziņojuma publicēšanas diena ir uzskatāma par nodrošinājuma maksājuma gadījuma iestāšanās dienu. Ceļotājs, kura saistības attiecīgais tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj pilnībā vai daļēji pildīt, viena mēneša laikā, ja centrs minētajā paziņojumā nav noteicis garāku termiņu, pēc minētā paziņojuma publicēšanas iesniedz centrā iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis vai kas veikti ceļotāja vārdā par kompleksiem un saistītiem tūrisma pakalpojumiem, ciktāl attiecīgie tūrisma pakalpojumi nav sniegti tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ.” 

Projekts paredz papildināt noteikumus ar 40.¹, 40.² un 40.³ punktiem, kas precizē centra darbību situācijās, kad ir jau pasludināta komersanta maksātnespēja (šādā gadījumā centrs apstrādā sava procesa ietveros, administrators – maksātnespējas procesa ietvaros).

Papildus 40.³ punkts projektā definē tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmas, par kurā liecina vismaz viena no šīm pazīmēm:
a) tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj nodrošināt ceļotāju pilnībā apmaksātos kompleksus vai saistītus tūrisma pakalpojumus;
b) tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nav iesniedzis noteikumu 38. punktā noteiktajā termiņā spēkā esošu nodrošinājumu un tas nav veicis visu samaksāto maksājumu atmaksu ceļotājiem.

Papildus Projekts paredz papildināt noteikumu 39. punktu, precizējot, ka ceļotājs var saņemt nodrošinājuma sniegto aizsardzību, ja attiecīgais tūrisma operators vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt tūrisma pakalpojumus likviditātes problēmu dēļ un centrs publicējis savā tīmekļvietnē šo noteikumu 40. vai 40.¹ punktā minēto paziņojumu.

[17] Problēmas apraksts

Noteikumu 41. punkts nosaka, ka šo noteikumu  40. punktā minētajā iesniegumā ceļotājs norāda tūrisma operatoru vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju (vārds, uzvārds vai nosaukums (firma), reģistrācijas numurs) un konkrētās saistību neizpildes apmēru. Iesniegumam ceļotājs pievieno uzņemtās saistības apliecinošus dokumentus (noslēgtā līguma kopiju, veikto maksājumu apliecinošus dokumentus). Nepieciešams nodrošināt centra iespējas saņemt pilnvērtīgu informāciju, tostarp - arī situācijās, kad papildus līgumam ir noslēgts pielikums, kas apgrūtina objektīvu situācijas novērtēšanu.

[17] Risinājuma apraksts

Projekts paredz papildināt šo noteikumu 41. punktu, nosakot, ka centrs ir tiesīgs ceļotājam pieprasīt iesniegt papildu informāciju, kas nepieciešama iesnieguma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

[18] Problēmas apraksts

Noteikumu 42. punkts nosaka, ka, centrs mēneša laikā pēc šo noteikumu 40. punktā minētajā paziņojumā norādītā termiņa beigām apkopo visus ceļotāju prasījumus, pieņem lēmumu par tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam veikto maksājumu atmaksu un paziņo to ceļotājiem. Pēc lēmuma pieņemšanas centrs iesniedz attiecīgā tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja nodrošinājuma izsniedzējam apmaksas pieprasījumu par ceļotāja vai ceļotāja vārdā tūrisma operatoram vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējam veikto maksājumu atmaksāšanu. Apmaksas pieprasījumā centrs norāda ceļotāja vārdu, uzvārdu, norēķinu konta numuru un apmēru, kādā konkrētajam ceļotājam ir atlīdzināmi visi maksājumi, ko ceļotājs veicis vai kas veikti ceļotāja vārdā, ciktāl attiecīgie tūrisma pakalpojumi nav sniegti tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ.

Šobrīd centrs apstrādā ceļotāju pieprasījumus, pieņem lēmumus par maksājumu atlīdzināšanu un informē par to ceļotājus viena mēneša laikā. Pastāv iespēja, ka, saņemtās informācijas apjoms nav pietiekams un pamatota lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, kuras sagatavošanai nepieciešams laiks (tostarp, ja komersants ir reģistrēts ārvalstī, ir nepieciešams laiks, lai iegūtu izraksts no ārvalstu uzņēmumu reģistra).

[18] Risinājuma apraksts

Projekts paredz noteikumu 42. punktā noteikto mēneša termiņu nomainīt pret trīs mēnešu termiņu, attiecīgi, mainīt vārdu “mēneša” uz vārdiem “trīs mēnešu”.

[19] Problēmas apraksts

Noteikumu 44. punkts nosaka, ja tūrisma operatora nodrošinājums nav pietiekams, lai pilnībā segtu visus ceļotāja maksājumus, ko ceļotājs veicis vai kas veikti ceļotāja vārdā, ciktāl attiecīgie tūrisma pakalpojumi nav sniegti tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ, atlikušo daļu var segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Laika gaitā centrs ir konstatējis vairākus gadījumus, kad minētais punkts tiek nepareizi interpretēts, izraujot no noteikumu konteksta, tādēļ nepieciešams punktu precizēt.

[19] Risinājuma apraksts

Tiek precizēts noteikumu 44. punkts, izsakot to jaunā redakcijā: “Ja pēc šo noteikumu 40. vai 40.¹ punktā minētā paziņojuma publicēšanas centrs konstatē, ka tūrisma operatora, kuram ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) un nodrošinājums, vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja, kuram ir spēkā esošs nodrošinājums, minētais nodrošinājums nav pietiekams, lai pilnībā segtu visus ceļotāja maksājumus, ko ceļotājs veicis vai kas veikti ceļotāja vārdā par nenotikušu komplekso tūrisma pakalpojumu vai tā daļu, centram ir tiesības atlikušo nodrošinājuma daļu lūgt segt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem." Būtiski piebilst, ka papildus naudas līdzekļu lūgums no valsts budžeta ir kā galējais risinājums, kad ir izsmeltas visas citas iespējas, tai skaitā maksātnespējas procesa ietvaros. Vienlaikus jāatzīmē, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noraidīt šo līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta. Papildus precizēts arī noteikumu 51. punkts, atbilstoši projekta 44. Punkta redakcijai.

Lai arī paredzot stigrākus noteikumus kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbībai, kā arī paplašinot centra pilnvaras, viennozīmīgi tiek samazināti riski, kad ceļotāji varētu nesaņemt atpakaļ savu samaksāto naudu, ja attiecīgajam tūrisma pakalpojuma sniedzējam konstatējamas likviditātes problēmas, tomēr jāatzīmē, ka tie pilnībā nenovērsīs riskus valsts budžetam, ja tomēr tūrisma operatora nodrošinājums likviditātes pasludināšanas brīdī nesegs visus ceļotāju par kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem samaksātos avansa maksājumus.

[20] Problēmas apraksts

Noteikumu 62.4. apakšpunkts nosaka, ka tūrisma operators vai tūrisma aģents cita starpā sniedz ceļotājam informāciju (ja tā ir attiecināma uz konkrēto komplekso tūrisma pakalpojumu) par maksāšanas kārtību, tostarp jebkādu summu vai cenas procentuālo daļu, kas jāmaksā kā pirmais maksājums, un atlikušās daļas samaksas grafiku vai finanšu garantijām, kas ceļotājam jāmaksā vai jānodrošina. 

Saskaņā ar tūrisma operatoru sniegto informāciju, praksē ir vērojami gadījumi, kad avansa maksājumi tiek maksāti vairāk nekā vienu gadu uz priekšu, jo īpaši tas tika novērots COVID-19 ietekmes laikā. Ja tika atcelts ceļojums, bieži patērētājs izvēlējas nevis saņemt atpakaļ naudu, bet atstāt avansa maksājumu pie operatora un gaidīt ceļošanai piemērotāku laiku, kas nereti mēdz būt arī garāks par vienu gadu. Minētais termiņš – viens gads – noteikts tādēļ, ka tūrisma operatoram ir jāsaņem nodrošinājums uz vienu gadu. Līdz ar to, veiktajam avansa maksājumam ir jābūt nosegtam ar minēto nodrošinājumu, lai nodrošinātu pilnīgu patērētāju tiesību aizsardzību.

[20] Risinājuma apraksts

Lai ierobežotu avansa maksājumu iemaksu apjomu un termiņu pirms plānotā pakalpojuma saņemšanas, Projekts paredz papildināt šo noteikumu ar 62.4. apakšpunktu, nosakot, ka tūrisma operators vai tūrisma aģents papildus šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 3. punktā minētajai informācijai sniedz ceļotājam arī informāciju, ja tā ir attiecināma uz konkrēto komplekso tūrisma pakalpojumu, par maksāšanas kārtību, tostarp jebkādu summu vai cenas procentuālo daļu, kas jāmaksā kā pirmais maksājums, un atlikušās daļas samaksas grafiku vai finanšu garantijām, kas ceļotājam jāmaksā vai jānodrošina. Ceļotāja vai ceļotāja vārdā veiktais avansa maksājums par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem var tikt pieprasīts ne vairāk kā gadu pirms plānotā kompleksa pakalpojuma sākuma datuma.