24-TA-1345: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 769 "Lauksaimniecības konsultatīvās padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams nodrošināt iespējami atklātu lēmumu pieņemšanas procesu lauksaimniecības nozarē un veicināt izpratni par aktualitātēm nozarē un pieņemto lēmumu iemesliem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Iekļaut Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 769 "Lauksaimniecības konsultatīvās padomes nolikums" (turpmāk – LKP nolikums) nosacījumus par videotiešraidi un videoieraksta publicēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik arvien lielāka uzmanība tiek pievērta sabiedrības iesaistei dažādos publiskās pārvaldes procesos. Tā kā Zemkopības ministrijai vairākkārt ir nācies uzklausīt lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju neapmierinātību un neizpratni par pieņemtajiem lēmumiem lauksaimniecības nozarē, Zemkopības ministrija īsteno darbības, lai uzlabotu informācijas pieejamību visiem lauksaimniekiem un nodrošinātu atklātu lēmumu pieņemšanas procesu. Viens no būtiskiem atklāta procesa nodrošināšanas instrumentiem ir Lauksaimniecības konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) sēžu videotiešraides un to ierakstu publicēšana, tādēļ plānots šādu kārtību iekļaut LKP nolikumā.
Papildus ir nepieciešami citi precizējumi attiecībā uz padomes sēžu norisi.
Papildus ir nepieciešami citi precizējumi attiecībā uz padomes sēžu norisi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik LKP nolikuma 23.5. apakšpunktā noteikta iespēja padomes sēdes laikā nodrošināt audioierakstu, ja tas nepieciešams padomes protokola pilnvērtīgai sagatavošanai, tomēr Lauksaimniecības konsultatīvās padomes protokolā tiek ietverts ne jau viss padomes sēdē runātais teksts, bet gan tikai atšķirīgie viedokļi un pieņemtie lēmumi. Piemēram, ja ministrija sniedz informāciju un skaidrojumu par kādu tematu, ir pieejams tikai temata dokuments, ko pievieno protokola pielikumā, bet protokolā netiek pārrakstīts viss Zemkopības ministrijas stāstījums un padomes locekļu padomes sēdes laikā runātais. Pārrakstot visu padomē runāto protokolā, ir iespējams kļūdīties un neprecīzi atspoguļot personas teikto, tāpēc protokolā iekļauj tikai galveno saturu.
Padomes sēdes tiešraides un to ieraksti ļauj lauksaimniekiem pilnībā saprast izskatītos jautājumus un pieņemto lēmumu kontekstu un argumentus un kalpo sabiedrības interesēm. Lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem, kas izprot politikas virzību, ir dota iespēja kvalitatīvāk iesaistīties padomē pārstāvēto organizāciju darbībā.
Padomē piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas ir šo nevalstisko organizāciju vadībā, tāpēc šo personu dati (vārds, uzvārds) lielākoties jau ir norādīti šo organizāciju tīmekļvietnēs un ir sabiedrībai zināmi. Dati par personām pieejami arī padomes sēžu protokolos. Ar protokolu vai sēdes videoierakstu sabiedrībai netiek sniegti nekādi citi personas dati kā vien vārds, uzvārds un tās paustais viedoklis. Jāņem vērā, ka noteikumu Nr. 769 anotācijas (22-TA-1741) 1.3. sadaļā skaidrots: "Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 2.2 daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām", tāpēc nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē darbojas kā amatpersonas. Amatpersona dienesta pienākumu izpildes laikā īsteno publiskās varas funkcijas, tāpēc arī amatpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību netiek aizsargātas līdzvērtīgi privātpersonas tiesībām. Uzņemoties pienākumu vadīt kādu no Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē ietilpstošajām nevalstiskajām organizācijām, persona uzņemas saistības un atbildību, turklāt tā rēķinās ar to, ka lauksaimnieki vērtēs šīs personas darbību. Arī Zemkopības ministrijai ir nepieciešams kvalitatīvs viedoklis no padomē pārstāvētajām organizācijām, un nav pieļaujams, ka deleģētā persona nav gatava savu viedokli paust publiski.
Lai padomes sēdes laikā būtu iespēja nodrošināt videotiešraidi un publicēt šo videoierakstu Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, ir jāprecizē LKP nolikuma 23.5. apakšpunkts.
Padomes sēdes tiešraides un to ieraksti ļauj lauksaimniekiem pilnībā saprast izskatītos jautājumus un pieņemto lēmumu kontekstu un argumentus un kalpo sabiedrības interesēm. Lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem, kas izprot politikas virzību, ir dota iespēja kvalitatīvāk iesaistīties padomē pārstāvēto organizāciju darbībā.
Padomē piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas ir šo nevalstisko organizāciju vadībā, tāpēc šo personu dati (vārds, uzvārds) lielākoties jau ir norādīti šo organizāciju tīmekļvietnēs un ir sabiedrībai zināmi. Dati par personām pieejami arī padomes sēžu protokolos. Ar protokolu vai sēdes videoierakstu sabiedrībai netiek sniegti nekādi citi personas dati kā vien vārds, uzvārds un tās paustais viedoklis. Jāņem vērā, ka noteikumu Nr. 769 anotācijas (22-TA-1741) 1.3. sadaļā skaidrots: "Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 2.2 daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām", tāpēc nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē darbojas kā amatpersonas. Amatpersona dienesta pienākumu izpildes laikā īsteno publiskās varas funkcijas, tāpēc arī amatpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību netiek aizsargātas līdzvērtīgi privātpersonas tiesībām. Uzņemoties pienākumu vadīt kādu no Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē ietilpstošajām nevalstiskajām organizācijām, persona uzņemas saistības un atbildību, turklāt tā rēķinās ar to, ka lauksaimnieki vērtēs šīs personas darbību. Arī Zemkopības ministrijai ir nepieciešams kvalitatīvs viedoklis no padomē pārstāvētajām organizācijām, un nav pieļaujams, ka deleģētā persona nav gatava savu viedokli paust publiski.
Lai padomes sēdes laikā būtu iespēja nodrošināt videotiešraidi un publicēt šo videoierakstu Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, ir jāprecizē LKP nolikuma 23.5. apakšpunkts.
Risinājuma apraksts
Precizēts LKP nolikuma 23.5. apakšpunkts, sadalot to 23.5.1. un 23.5.2. apakšpunktā. 23.5.1. apakšpunktā noteikts, ka padomes sekretariāts nodrošina videotiešraidi Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē un videoieraksta pieejamību pēc sēdes, publicējot to Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē, ja padome nav lēmusi citādi.
Tā kā lauksaimniekiem ir svarīgi izprast pieņemtos lēmumus, kas skar lauksaimnieku darbību esošajā Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā, LKP nolikuma 23.5.1. apakšpunktā paredzēts, ka sēžu videoieraksti Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē glabājami līdz attiecīgā perioda beigām un, sākoties jaunam periodam, tie tiek izņemti no tīmekļvietnes un izdzēsti. Tāpat kā lauksaimniekiem un citiem lauku iedzīvotājiem, videoieraksta pieejamība plānošanas periodā ir būtiska arī citām sabiedrības grupām, kuru darbība ir saistīta ar Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumiem, piemēram, pašvaldībām, lauku teritorijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām un rīcības grupām u. c., lai spētu labāk izprast lauksaimniecības politikas virzību un plānotās vai jau ieviestās izmaiņas.
Atbilstoši precizējumiem 23.5. apakšpunktā precizēts arī 23.6.2. apakšpunkts, papildinot padomes sēdes protokolu ar atzīmi par videoierakstu, ja tāds ir bijis.
Tā kā lauksaimniekiem ir svarīgi izprast pieņemtos lēmumus, kas skar lauksaimnieku darbību esošajā Kopējās lauksaimniecības politikas plānošanas periodā, LKP nolikuma 23.5.1. apakšpunktā paredzēts, ka sēžu videoieraksti Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē glabājami līdz attiecīgā perioda beigām un, sākoties jaunam periodam, tie tiek izņemti no tīmekļvietnes un izdzēsti. Tāpat kā lauksaimniekiem un citiem lauku iedzīvotājiem, videoieraksta pieejamība plānošanas periodā ir būtiska arī citām sabiedrības grupām, kuru darbība ir saistīta ar Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumiem, piemēram, pašvaldībām, lauku teritorijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām un rīcības grupām u. c., lai spētu labāk izprast lauksaimniecības politikas virzību un plānotās vai jau ieviestās izmaiņas.
Atbilstoši precizējumiem 23.5. apakšpunktā precizēts arī 23.6.2. apakšpunkts, papildinot padomes sēdes protokolu ar atzīmi par videoierakstu, ja tāds ir bijis.
Problēmas apraksts
Pašlaik LKP nolikuma 16. punkts paredz, ka padomes darbā ar padomdevēju tiesībām pieaicina ekspertus vai citu nozaru speciālistus, taču šāda iespēja līdz šim vairāk tika attiecināta uz padomes sekretariātu, nevis uz padomes locekļiem (nevalstiskajām organizācijām). Lai kāpinātu padomes darba kvalitāti, būtu skaidri jānosaka, ka jebkurš padomes loceklis var pieaicināt citu personu no pārstāvētās nevalstiskās organizācijas, ja šai personai ir padziļinātas zināšanas jautājumā, kas izskatāms attiecīgajā padomes sēdē.
Risinājuma apraksts
Precizēts LKP nolikuma 16. punkts, paredzot padomes loceklim tiesības pieaicināt citu personu. Lai personu loks neveidotos pārlieku liels, par vienu izskatāmo jautājumu pieaicināma ne vairāk kā viena persona.
Problēmas apraksts
Pašlaik LKP nolikuma 17. punkts paredz, ka padomes sēdes ir atklātas, ja padomes locekļi nelemj citādi. Tomēr būtu jāparedz arī iespēja, ka slēgta ir ne visa padomes sēde, bet gan tikai atsevišķi izskatāmie jautājumi.
Risinājuma apraksts
Precizēts LKP nolikuma 17. punkts. Kaut gan ir paredzēta sēdes vai kāda tās atsevišķa darba kārtības jautājuma izskatīšana slēgti, regulējuma mērķis tomēr ir sēdes organizēt iespējami atklāti, un to slēgtai organizēšanai ir jābūt pietiekami argumentētai. Jautājums izskatāms slēgti, ja padomes sēdē tiek izskatīta ierobežotas pieejamības informācija vai cita veida informācija, kas varētu radīt kaitējumu kādai no personām, tostarp lēmuma pieņēmējiem. Piemēram, pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos teorētiski ir iespējams, ka padomes sēdē tiek izskatīti kādi jautājumi, kas skar agresorvalstis, un, ja padomes locekļiem rodas bažas, ka atklāts process var radīt apdraudējumu, ir jārada iespēja jautājumu apspriest slēgti. Tomēr paredzams, ka šāda tipa jautājumi varēti būt ļoti maza daļa no kopējā izskatāmo jautājumu klāsta un absolūtais vairākums jautājumu tiks izskatīti atklātā procesā.
Padomes sēdes videotiešraide un videoieraksts, kā arī videoieraksta publicēšana paredzēta visās situācijās, kad padomes sēdes ir atklātas. Savukārt, kad jautājums tiek izskatīts slēgts, netiek nodrošināta tā videotiešraide un videoieraksts, ne arī publicēts tās videoieraksts.
Padomes sēdes videotiešraide un videoieraksts, kā arī videoieraksta publicēšana paredzēta visās situācijās, kad padomes sēdes ir atklātas. Savukārt, kad jautājums tiek izskatīts slēgts, netiek nodrošināta tā videotiešraide un videoieraksts, ne arī publicēts tās videoieraksts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
-
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimniecības produkcijas ražotāji
- lauku iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Projekts personām ļauj gūt lielāku izpratni par pieņemtajiem lēmumiem.
Juridiskās personas
- lauksaimniecības produkcijas ražotāji
- lauksaimniecības produkcijas ražotājus un lauku iedzīvotājus pārstāvošās organizācijas
- lauksaimniecības konsultatīvajā padomē pārstāvētās organizācijas
Ietekmes apraksts
Projekts personām ļauj gūt lielāku izpratni par pieņemtajiem lēmumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2f435309-7f14-4b93-b8af-7cfbb0139e7d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā netika saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Padomes pārstāvju darbība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteiktajam, t. i., "apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras", jo padome ir izveidota, lai veicinātu līdzsvarotas lauksaimniecības nozares attīstības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, tāpēc padomes lēmumi ir svarīgi lauksaimniecības attīstībai un ietekmē ne tikai lauksaimniekus, bet arī citus lauku iedzīvotājus.
Tāpat jāņem vērā, ka noteikumu Nr. 769 anotācijas (22-TA-1741) 1.3. sadaļā skaidrots: "Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 2.2 daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām", tāpēc nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē darbojas kā amatpersonas. Jāņem vērā, ka amatpersonām ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, bet šīs tiesības nav tik plašas kā privātpersonai. Pastāv atšķirība starp amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību. Amatpersonu rīcības pieļaujamā izvērtējuma robežas ir ievērojami plašākas, nekā tas būtu pieļaujams attiecībā uz privātpersonu.
Tas, kurš pēc savas vēlēšanās darbojas publisko tiesību jomā, nevar pieprasīt pret sevi tādu pašu attieksmi kā privātpersona, kurai ir tiesības uz anonimitāti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 24. septembra spriedums lietā Von Hannover v. Germany). Sabiedrības tiesības iegūt informāciju noteiktos apstākļos var attiekties arī uz atsevišķiem publisko personu privātās dzīves aspektiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 18. maija spriedums lietā Editions Plon v. France).
Amatpersona dienesta pienākumu izpildes laikā īsteno publiskās varas funkcijas, tāpēc arī amatpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību netiek aizsargātas līdzvērtīgi privātpersonas tiesībām.
Tāpat jāņem vērā, ka noteikumu Nr. 769 anotācijas (22-TA-1741) 1.3. sadaļā skaidrots: "Tā kā padome lemj arī par finansējuma sadali, padomes locekļi atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 2.2 daļas 3. punktam ir uzskatāmi par valsts amatpersonām", tāpēc nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē darbojas kā amatpersonas. Jāņem vērā, ka amatpersonām ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, bet šīs tiesības nav tik plašas kā privātpersonai. Pastāv atšķirība starp amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību. Amatpersonu rīcības pieļaujamā izvērtējuma robežas ir ievērojami plašākas, nekā tas būtu pieļaujams attiecībā uz privātpersonu.
Tas, kurš pēc savas vēlēšanās darbojas publisko tiesību jomā, nevar pieprasīt pret sevi tādu pašu attieksmi kā privātpersona, kurai ir tiesības uz anonimitāti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 24. septembra spriedums lietā Von Hannover v. Germany). Sabiedrības tiesības iegūt informāciju noteiktos apstākļos var attiekties arī uz atsevišķiem publisko personu privātās dzīves aspektiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2004. gada 18. maija spriedums lietā Editions Plon v. France).
Amatpersona dienesta pienākumu izpildes laikā īsteno publiskās varas funkcijas, tāpēc arī amatpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību netiek aizsargātas līdzvērtīgi privātpersonas tiesībām.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi