23-TA-2780: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabinets 2023. gada 17. oktobra sēdē (prot. Nr.52, 21.§) atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-2132), kas paredz:
1) atļaut mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk - MUN) maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - IIN) apliekamus ienākumus, ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu;
2) pagarināt līdz 2024. gada 31. decembrim īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Minētais likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1.janvāri.
Ņemot vērā minētajā likumprojektā paredzētos grozījumus, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 676) saistībā ar neapliekamā minimuma aprēķināšanu.
1) atļaut mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk - MUN) maksātājiem, ja tie gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - IIN) apliekamus ienākumus, ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu;
2) pagarināt līdz 2024. gada 31. decembrim īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Minētais likumprojekts tiek virzīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1.janvāri.
Ņemot vērā minētajā likumprojektā paredzētos grozījumus, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 676) saistībā ar neapliekamā minimuma aprēķināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 noteikto neapliekamā minimuma aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-2132) paredzētos grozījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņš ir salāgots ar likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-2132) spēkā stāšanās termiņu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta septītajā daļā ir ietverts ierobežojums, kas liedz IIN maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis MUN maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu. Vienlaikus atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 1.2 daļai maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai neņem vērā ienākumu, par kuru maksā MUN.
Savukārt saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 163. un 164. punktu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, līdz 2023. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs.
Kā jau iepriekš minēts, Ministru kabinets 2023. gada 17. oktobra sēdē (prot. Nr.52, 21.§) atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-2132), kas paredz:
1) atļaut MUN maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu;
2) pagarināt līdz 2024. gada 31. decembrim īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Tādējādi nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 676.
Savukārt saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 163. un 164. punktu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, līdz 2023. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs.
Kā jau iepriekš minēts, Ministru kabinets 2023. gada 17. oktobra sēdē (prot. Nr.52, 21.§) atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-2132), kas paredz:
1) atļaut MUN maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu;
2) pagarināt līdz 2024. gada 31. decembrim īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Tādējādi nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 676.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
No 2024. gada 1. janvāra paredzēts atļaut MUN maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu (t.i., no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tiek izslēgts ierobežojums, kas noteikts minētā likuma 12. panta septītajā daļā). Vienlaikus, ņemot vērā apstākli, ka MUN maksātājs, gūstot ar IIN apliekamus ienākumus, turpmāk būs tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, tad, nosakot maksātāja diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ir pamatoti ņemt vērā arī to maksātāja ienākumu, kuru tas ir guvis no savas saimnieciskās darbības MUN maksātāja statusā. Attiecīgi iepriekš minētais likumprojekts paredz no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta 1.2 daļas izslēgt ienākumu, par kuru maksā MUN. Tādējādi gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņems vērā arī ienākumu, par kuru maksā MUN.
Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5. panta otro daļu ar MUN tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Savukārt saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 1. punktu apgrozījums ir mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. Attiecīgi, aprēķinot MUN, netiek ņemti vērā saimnieciskās darbības izdevumi. Turklāt no mikrouzņēmuma apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumiem) var tikt segti dažādi maksājumi, piemēram, darbinieku algas un nodokļi (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par darbiniekiem. No mikrouzņēmuma apgrozījuma mikrouzņēmuma īpašnieks maksā arī MUN. Ņemot vērā minēto, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ar MUN apliekamajam apgrozījumam aprēķina formulā tiek piemērots koeficients 0,5, kura būtība ir piemērot nosacītu izdevumu normu 50 procentu apmērā. Tādējādi aprēķina formula paredz aprēķinā izmantot matemātiski un pēc ekonomiskās būtības salīdzināmus lielumus – gūto ienākumu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē un apgrozījumu jeb saimnieciskās darbības ieņēmumus Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē. Minētā pieeja nodokļa maksātājiem, kas vienlaikus ir arī MUN maksātāji, būs labvēlīga, jo, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiks ņemts vērā mazāks ienākumu apmērs salīdzinājumā ar apgrozījumu, kuru apliek ar MUN. Minētā nosacīto izdevumu norma 50 procentu apmērā jeb koeficients 0,5 ir izvēlēts analoģiski jau šobrīd likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajai maksimālajai nosacīto izdevumu normai, ko piemēro autoratlīdzības saņēmējiem.
Vienlaikus nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 676 ar 8.5. apakšpunktu, kas paredz, ka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā Valsts ieņēmumu dienests izmanto arī informāciju no MUN deklarācijas, kā arī precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 10. punktu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 5. panta otro daļu ar MUN tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Savukārt saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 1. punktu apgrozījums ir mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. Attiecīgi, aprēķinot MUN, netiek ņemti vērā saimnieciskās darbības izdevumi. Turklāt no mikrouzņēmuma apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumiem) var tikt segti dažādi maksājumi, piemēram, darbinieku algas un nodokļi (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par darbiniekiem. No mikrouzņēmuma apgrozījuma mikrouzņēmuma īpašnieks maksā arī MUN. Ņemot vērā minēto, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ar MUN apliekamajam apgrozījumam aprēķina formulā tiek piemērots koeficients 0,5, kura būtība ir piemērot nosacītu izdevumu normu 50 procentu apmērā. Tādējādi aprēķina formula paredz aprēķinā izmantot matemātiski un pēc ekonomiskās būtības salīdzināmus lielumus – gūto ienākumu likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē un apgrozījumu jeb saimnieciskās darbības ieņēmumus Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē. Minētā pieeja nodokļa maksātājiem, kas vienlaikus ir arī MUN maksātāji, būs labvēlīga, jo, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, tiks ņemts vērā mazāks ienākumu apmērs salīdzinājumā ar apgrozījumu, kuru apliek ar MUN. Minētā nosacīto izdevumu norma 50 procentu apmērā jeb koeficients 0,5 ir izvēlēts analoģiski jau šobrīd likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajai maksimālajai nosacīto izdevumu normai, ko piemēro autoratlīdzības saņēmējiem.
Vienlaikus nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 676 ar 8.5. apakšpunktu, kas paredz, ka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā Valsts ieņēmumu dienests izmanto arī informāciju no MUN deklarācijas, kā arī precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 10. punktu.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 676 ar 4.3. apakšpunktu, kas paredz, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 papildināti ar 8.5. apakšpunktu, kas paredz, ka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā Valsts ieņēmumu dienests izmanto arī informāciju no MUN deklarācijas.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 10. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kas paredz, ka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā tiek ņemta vērā informācija par tiem periodiem, kuros fiziskā persona ir bijusi citas personas apgādībā vai fiziskai personai piešķirta pensija. Informācija par ienākumiem pirms rezidenta statusa iegūšanas netiek izmantota.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 676 ar 16.1.1 apakšpunktu, kas paredz, ka, aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, ar MUN apliekamo apgrozījumu, ko reizina ar koeficientu 0,5, ņem vērā par to taksācijas gada periodu, par kuru nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 pielikumu ar 12. piemēru par prognozētā mēneša neapliekamā minimuma un gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanu, sākot ar 2024. gadu. Piemēra mērķis ir nodokļa maksātājiem un citiem Ministru kabineta noteikumu lietotājiem uzskatāmi parādīt, ka nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu arī par taksācijas gada periodu, kurā viņš vienlaikus ir bijis MUN maksātājs. Vienlaikus veikti redakcionāli precizējumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 pielikuma 1., 2., 3. un 11. piemēra 4. punktā.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 papildināti ar 8.5. apakšpunktu, kas paredz, ka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā Valsts ieņēmumu dienests izmanto arī informāciju no MUN deklarācijas.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 10. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kas paredz, ka prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķinā tiek ņemta vērā informācija par tiem periodiem, kuros fiziskā persona ir bijusi citas personas apgādībā vai fiziskai personai piešķirta pensija. Informācija par ienākumiem pirms rezidenta statusa iegūšanas netiek izmantota.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 676 ar 16.1.1 apakšpunktu, kas paredz, ka, aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, ar MUN apliekamo apgrozījumu, ko reizina ar koeficientu 0,5, ņem vērā par to taksācijas gada periodu, par kuru nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 pielikumu ar 12. piemēru par prognozētā mēneša neapliekamā minimuma un gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanu, sākot ar 2024. gadu. Piemēra mērķis ir nodokļa maksātājiem un citiem Ministru kabineta noteikumu lietotājiem uzskatāmi parādīt, ka nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu arī par taksācijas gada periodu, kurā viņš vienlaikus ir bijis MUN maksātājs. Vienlaikus veikti redakcionāli precizējumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 pielikuma 1., 2., 3. un 11. piemēra 4. punktā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka līdz 2024. gada 31. decembrim paredzēts pagarināt īpašo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem (kura ietvaros autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem), nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 4.2. apakšpunktu un pagarināt periodu, kurā, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, neņem vērā ienākumus, kas gūti piemērojot speciālo IIN režīmu autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz izteikt Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 4.2. apakšpunktu jaunā redakcijā, kas paredz, ka, nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, neņem vērā likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus (izņemot minētā likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktā minēto ienākumu) un saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā samazināto patentmaksu (2021., 2022., 2023. un 2024. gadā – ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu (izņemot ienākumus, kurus izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija) vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ja nodokļa maksātājs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- MUN maksātāji, kas vienlaikus gūst ar IIN apliekamus ienākumus
Ietekmes apraksts
Fiziskajām personām - MUN maksātājiem, kas vienlaikus gūst ar IIN apliekamus ienākumus, būs tiesības ar IIN apliekamajam ienākumam piemērot neapliekamo minimumu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
3 328
0
11 786
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
3 328
0
11 786
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
3 328
0
11 786
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
3 328
0
11 786
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums izmaiņu ieviešanai Valsts ieņēmumu dienesta informāciju sistēmās tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta, jo jautājums pēc būtības ir skatīts likumprojektā "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (23-TA-2132), kas atbalstīts Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra sēdē (prot. Nr.52, 21.§).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošana tiks veikta esošo funkciju, struktūras un finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi