26-TA-832: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts sporta fonda likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Tiesību akta projekts “Valsts sporta fonda likums” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojumu Nr. 397, kā arī uz Deklarāciju par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.
Likumprojekts ir vērsts uz Deklarācijas II rīcības virziena “Latviska un iekļaujoša Latvija” uzdevuma Nr. 15.4 īstenošanu, kas paredz modernizēt sporta nozares tiesisko regulējumu un pilnveidot sporta finansēšanas modeli, nodrošinot efektīvāku un uz rezultātiem balstītu valsts līdzekļu izmantošanu.
Saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam viens no būtiskākajiem izaicinājumiem sporta nozarē ir finansēšanas sistēmas fragmentētība, nepietiekama stabilitāte un ierobežota orientācija uz ilgtermiņa rezultātiem un ietekmi. Pašreizējais finansējuma modelis lielā mērā balstās uz tiešu valsts budžeta līdzekļu sadali, kas ierobežo iespējas nodrošināt konkurētspējīgu, caurskatāmu un uz datiem balstītu finansēšanas pieeju.
Papildus tam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kontroles veiktie izvērtējumi norāda uz būtiskiem izaicinājumiem valsts finansējuma piešķiršanā sporta nozarē, tostarp caurskatāmības trūkumu, nepietiekamu rezultātu uzraudzību un interešu konflikta riskiem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izveidot mūsdienīgu, institucionāli skaidru un uz rezultātiem orientētu finansēšanas instrumentu, kas papildina esošo valsts budžeta sistēmu un nodrošina efektīvāku līdzekļu pārvaldību sporta nozarē.
Likumprojekts ir vērsts uz Deklarācijas II rīcības virziena “Latviska un iekļaujoša Latvija” uzdevuma Nr. 15.4 īstenošanu, kas paredz modernizēt sporta nozares tiesisko regulējumu un pilnveidot sporta finansēšanas modeli, nodrošinot efektīvāku un uz rezultātiem balstītu valsts līdzekļu izmantošanu.
Saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam viens no būtiskākajiem izaicinājumiem sporta nozarē ir finansēšanas sistēmas fragmentētība, nepietiekama stabilitāte un ierobežota orientācija uz ilgtermiņa rezultātiem un ietekmi. Pašreizējais finansējuma modelis lielā mērā balstās uz tiešu valsts budžeta līdzekļu sadali, kas ierobežo iespējas nodrošināt konkurētspējīgu, caurskatāmu un uz datiem balstītu finansēšanas pieeju.
Papildus tam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kontroles veiktie izvērtējumi norāda uz būtiskiem izaicinājumiem valsts finansējuma piešķiršanā sporta nozarē, tostarp caurskatāmības trūkumu, nepietiekamu rezultātu uzraudzību un interešu konflikta riskiem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams izveidot mūsdienīgu, institucionāli skaidru un uz rezultātiem orientētu finansēšanas instrumentu, kas papildina esošo valsts budžeta sistēmu un nodrošina efektīvāku līdzekļu pārvaldību sporta nozarē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir izveidot Valsts sporta fondu kā publisku nodibinājumu – specializētu sporta nozares finansēšanas instrumentu, kas nodrošina caurskatāmu, efektīvu un uz rezultātiem balstītu finansējuma piešķiršanu atbilstoši valsts sporta politikas prioritātēm, vienlaikus veicinot papildu finansējuma piesaisti, finansējuma administrēšanas kvalitāti un publisko līdzekļu efektīvāku pārvaldību sporta nozarē.
Spēkā stāšanās termiņš
30.06.2026.
Pamatojums
Likuma spēkā stāšanās termiņš noteikts, lai nodrošinātu pietiekamu laiku normatīvā regulējuma pieņemšanai, Fonda institucionālās struktūras izveidei un darbības uzsākšanai, kā arī lai saskaņotu Fonda darbību ar valsts budžeta plānošanas ciklu.
Plānots, ka Fonds pilnvērtīgu darbību uzsāks 2027. gada budžeta plānošanas ietvaros, tādējādi nodrošinot saskaņotību ar vidēja termiņa budžeta ietvaru un izvairoties no nepamatotu fiskālo saistību uzņemšanās pārejas periodā.
Plānots, ka Fonds pilnvērtīgu darbību uzsāks 2027. gada budžeta plānošanas ietvaros, tādējādi nodrošinot saskaņotību ar vidēja termiņa budžeta ietvaru un izvairoties no nepamatotu fiskālo saistību uzņemšanās pārejas periodā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Esošais sporta finansēšanas modelis galvenokārt balstās uz valsts budžeta programmu administrēšanu ikgadējā budžeta procesa ietvaros, kas pilnā apjomā nenodrošina elastīgu, uz datiem un rezultātiem balstītu finansējuma pārvaldību, vienotu projektu izvērtēšanas pieeju un sistemātisku neatkarīgu ekspertu iesaisti.
Esošais modelis nodrošina sporta nozares pamatfunkciju finansēšanu, tomēr tajā identificējami vairāki pilnveidojami aspekti:
- finansējuma plūsmas ir sadrumstalotas starp vairākām programmām un instrumentiem;
- ierobežotas iespējas elastīgi pārdalīt finansējumu atbilstoši nozares prioritātēm;
- nepietiekama uz rezultātiem un datiem balstīta pieeja finansējuma sadalē;
- ierobežota neatkarīgu ekspertu iesaiste finansējuma izvērtēšanā;
- ierobežotas iespējas piesaistīt privāto, starptautisko un mērķfinansējumu;
- nepietiekami attīstīti vienoti caurskatāmības un rezultātu uzraudzības mehānismi.
Atšķirībā no citām nozarēm, piemēram, kultūras vai sabiedrības integrācijas jomas, sporta nozarē nav izveidots specializēts institucionāls finansēšanas mehānisms, kas nodrošinātu vienotu projektu, programmu un mērķfinansējuma administrēšanu.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas primārā funkcija sporta nozarē ir sporta politikas plānošana, koordinēšana, uzraudzība un normatīvā regulējuma izstrāde. Savukārt pieaugošais finansēšanas instrumentu, projektu konkursu, rezultātu uzraudzības un datu analīzes apjoms prasa specializētu administratīvo kapacitāti.
Esošā modeļa ietvaros politikas veidošanas un finansēšanas administrēšanas funkciju koncentrēšana vienā institūcijā ierobežo iespējas nodrošināt pietiekami efektīvu, uz rezultātiem orientētu un operatīvu finansējuma pārvaldību, kā arī pilnvērtīgu nozares atbalsta instrumentu attīstību.
Atsevišķa finansēšanas instrumenta izveide ļauj skaidrāk nodalīt sporta politikas plānošanas un uzraudzības funkcijas no finansējuma administrēšanas un projektu izvērtēšanas funkcijām, tādējādi uzlabojot publiskās pārvaldes efektivitāti, caurskatāmību un sniegto pakalpojumu kvalitāti sporta nozarē.
Fonda darbības ietvaros valsts pārvaldes uzdevumi galvenokārt saistīti ar sporta nozares finansēšanas administrēšanu, projektu un programmu izvērtēšanu, finansējuma piešķiršanas kritēriju noteikšanu, rezultātu uzraudzību, metodisko atbalstu un sporta politikas prioritāšu īstenošanas veicināšanu. Minētās darbības pēc būtības ir valsts pārvaldes uzdevumi un parasti nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta regulējuma izpratnē.
Savukārt atsevišķos gadījumos Fonds var īstenot arī ar saimniecisko darbību saistītas aktivitātes, piemēram, īstenojot sadarbības projektus, piesaistot ārējo finansējumu vai nodrošinot citas ar Fonda mērķiem tieši saistītas darbības.
Gadījumos, kad Fonda darbība vai īstenotie atbalsta instrumenti kvalificējami kā komercdarbības atbalsts Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē, Fonds nodrošina attiecīgā komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu, tai skaitā finanšu plūsmu nodalīšanu, atbalsta uzskaiti, pārskatāmību un citus piemērojamos nosacījumus.
Konkrētie atbalsta piešķiršanas nosacījumi, piemērojamais komercdarbības atbalsta regulējums un kompetentās institūcijas tiek noteiktas atbilstoši konkrētajam atbalsta instrumentam un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Esošais modelis nodrošina sporta nozares pamatfunkciju finansēšanu, tomēr tajā identificējami vairāki pilnveidojami aspekti:
- finansējuma plūsmas ir sadrumstalotas starp vairākām programmām un instrumentiem;
- ierobežotas iespējas elastīgi pārdalīt finansējumu atbilstoši nozares prioritātēm;
- nepietiekama uz rezultātiem un datiem balstīta pieeja finansējuma sadalē;
- ierobežota neatkarīgu ekspertu iesaiste finansējuma izvērtēšanā;
- ierobežotas iespējas piesaistīt privāto, starptautisko un mērķfinansējumu;
- nepietiekami attīstīti vienoti caurskatāmības un rezultātu uzraudzības mehānismi.
Atšķirībā no citām nozarēm, piemēram, kultūras vai sabiedrības integrācijas jomas, sporta nozarē nav izveidots specializēts institucionāls finansēšanas mehānisms, kas nodrošinātu vienotu projektu, programmu un mērķfinansējuma administrēšanu.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas primārā funkcija sporta nozarē ir sporta politikas plānošana, koordinēšana, uzraudzība un normatīvā regulējuma izstrāde. Savukārt pieaugošais finansēšanas instrumentu, projektu konkursu, rezultātu uzraudzības un datu analīzes apjoms prasa specializētu administratīvo kapacitāti.
Esošā modeļa ietvaros politikas veidošanas un finansēšanas administrēšanas funkciju koncentrēšana vienā institūcijā ierobežo iespējas nodrošināt pietiekami efektīvu, uz rezultātiem orientētu un operatīvu finansējuma pārvaldību, kā arī pilnvērtīgu nozares atbalsta instrumentu attīstību.
Atsevišķa finansēšanas instrumenta izveide ļauj skaidrāk nodalīt sporta politikas plānošanas un uzraudzības funkcijas no finansējuma administrēšanas un projektu izvērtēšanas funkcijām, tādējādi uzlabojot publiskās pārvaldes efektivitāti, caurskatāmību un sniegto pakalpojumu kvalitāti sporta nozarē.
Fonda darbības ietvaros valsts pārvaldes uzdevumi galvenokārt saistīti ar sporta nozares finansēšanas administrēšanu, projektu un programmu izvērtēšanu, finansējuma piešķiršanas kritēriju noteikšanu, rezultātu uzraudzību, metodisko atbalstu un sporta politikas prioritāšu īstenošanas veicināšanu. Minētās darbības pēc būtības ir valsts pārvaldes uzdevumi un parasti nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta regulējuma izpratnē.
Savukārt atsevišķos gadījumos Fonds var īstenot arī ar saimniecisko darbību saistītas aktivitātes, piemēram, īstenojot sadarbības projektus, piesaistot ārējo finansējumu vai nodrošinot citas ar Fonda mērķiem tieši saistītas darbības.
Gadījumos, kad Fonda darbība vai īstenotie atbalsta instrumenti kvalificējami kā komercdarbības atbalsts Eiropas Savienības tiesību aktu izpratnē, Fonds nodrošina attiecīgā komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanu, tai skaitā finanšu plūsmu nodalīšanu, atbalsta uzskaiti, pārskatāmību un citus piemērojamos nosacījumus.
Konkrētie atbalsta piešķiršanas nosacījumi, piemērojamais komercdarbības atbalsta regulējums un kompetentās institūcijas tiek noteiktas atbilstoši konkrētajam atbalsta instrumentam un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Galvenās problēmas sporta finansēšanas sistēmā ir:
1) finansēšanas sistēmas fragmentētība un ierobežota koordinācija;
2) nepietiekama orientācija uz rezultātiem un ietekmi;
3) ierobežota neatkarīgu ekspertu iesaiste finansējuma sadalē;
4) nepietiekama caurskatāmība un kontroles mehānismi;
5) ierobežotas iespējas piesaistīt papildu privāto, starptautisko un mērķfinansējumu līdztekus valsts budžeta finansējumam;
6) ierobežotas iespējas attīstīt vienotu pieeju tautas sporta, jaunatnes sporta un augstu sasniegumu sporta finansēšanai.
1) finansēšanas sistēmas fragmentētība un ierobežota koordinācija;
2) nepietiekama orientācija uz rezultātiem un ietekmi;
3) ierobežota neatkarīgu ekspertu iesaiste finansējuma sadalē;
4) nepietiekama caurskatāmība un kontroles mehānismi;
5) ierobežotas iespējas piesaistīt papildu privāto, starptautisko un mērķfinansējumu līdztekus valsts budžeta finansējumam;
6) ierobežotas iespējas attīstīt vienotu pieeju tautas sporta, jaunatnes sporta un augstu sasniegumu sporta finansēšanai.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izveidot Valsts sporta fondu kā ar likumu izveidotu atvasinātu publisku personu – publisku nodibinājumu, kas darbojas publisko tiesību ietvarā un nodrošina valsts sporta politikas mērķu īstenošanai nepieciešamo finansēšanas instrumentu administrēšanu. Fonda finansēšana tiek nodrošināta no valsts budžeta un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem finanšu avotiem, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību prasības.
Atšķirībā no privāta nodibinājuma, publisks nodibinājums tiek izveidots ar likumu publiska mērķa īstenošanai un darbojas publisko tiesību ietvarā, nodrošinot valsts politikas īstenošanai nepieciešamu funkciju izpildi. Fonds pēc tā izveides tiks reģistrēts Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Fonds kā atvasināta publiska persona nodrošina grāmatvedības uzskaiti, gada pārskata sagatavošanu un publisko pārskatu sniegšanu atbilstoši Grāmatvedības likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību un citiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus Fonds nodrošina publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību un publisku informācijas pieejamību par Fonda darbību un sasniegtajiem rezultātiem.
Fonda gada pārskata sagatavošana, pārbaude un iesniegšana tiks nodrošināta atbilstoši Grāmatvedības likumam, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību un citiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Fonda finanšu pārskatu pārbaudes apjoms un kārtība tiks noteikta atbilstoši Fondam piemērojamajam tiesiskajam statusam un normatīvajam regulējumam finanšu pārskatu revīzijas jomā. Vienlaikus Fonda darbības tiesiskuma, lietderības un publisko līdzekļu izlietojuma uzraudzību nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija un normatīvajos aktos noteiktās institūcijas to kompetences ietvaros.
Fonds paredzēts kā specializēts finansēšanas instrumentu administrēšanas mehānisms sporta nozarē, kura mērķis ir:
- nodrošināt efektīvāku un caurskatāmāku sporta finansējuma pārvaldību;
- ieviest uz rezultātiem balstītu finansēšanas pieeju;
- koncentrēt finansējumu sporta politikas prioritātēm;
- veicināt papildu finansējuma piesaisti no privātiem un starptautiskiem avotiem.
Fonda izveide pati par sevi nenozīmē automātisku visu sporta nozares finansēšanas funkciju vai valsts budžeta programmu pārņemšanu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Izglītības un zinātnes ministrija arī turpmāk nodrošinās sporta politikas plānošanu, normatīvā regulējuma izstrādi, nozares uzraudzību, budžeta plānošanu un valsts sporta politikas prioritāšu noteikšanu.
Savukārt Fonds var nodrošināt atsevišķu sporta nozares finansēšanas instrumentu, projektu konkursu, mērķprogrammu un atbalsta pasākumu administrēšanu atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un pieejamajam finansējumam.
Finansējuma plānošana starp Izglītības un zinātnes ministriju un Fondu tiks nodrošināta koordinēti, nepieļaujot viena un tā paša mērķa vai pasākuma dubultu finansēšanu no dažādiem valsts finansēšanas instrumentiem.
Lēmumi par konkrētu valsts budžeta finansēšanas instrumentu nodošanu Fonda administrēšanā tiek pieņemti atsevišķi normatīvajos aktos un valsts budžeta plānošanas procesā.
Fonda darbība organizējama tā, lai novērstu funkciju un finansējuma dublēšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu īstenotajām funkcijām, nodrošinot skaidru kompetenču nodalījumu starp sporta politikas veidošanu un finansējuma administrēšanu.
Fonds nodrošinās:
1) finansējuma sadali, izmantojot dažādus atbalsta instrumentus, tai skaitā projektu un iniciatīvu konkursus, mērķprogrammas, institucionālo atbalstu, sadarbības līgumus un citus Fonda mērķiem atbilstošus instrumentus;
2) skaidru un publiski pieejamu finansējuma piešķiršanas kritēriju sistēmu;
3) neatkarīgu ekspertu iesaisti finansējuma izvērtēšanā;
4) mērķu, rezultatīvo rādītāju un ietekmes izvērtēšanas sistēmas ieviešanu;
5) papildu finansējuma piesaistes iespējas;
6) finansējuma piešķiršanas un izlietojuma caurskatāmību.
Uz rezultātiem balstīta pieeja ir horizontāls princips visai Fonda darbībai. Tas nozīmē, ka finansējuma piešķiršana, izlietojuma uzraudzība un rezultātu izvērtēšana tiek sasaistīta ar skaidri definētiem mērķiem, rezultatīvajiem rādītājiem un sagaidāmo ietekmi uz sporta nozares attīstību.
Fonda darbības ietvaros paredzēts ieviest rezultatīvo rādītāju sistēmu, kas tiks izmantota finansējuma plānošanā, projektu izvērtēšanā un rezultātu uzraudzībā. Rezultatīvie rādītāji var ietvert:
- sporta aktivitātēs iesaistīto personu skaitu;
- bērnu un jauniešu sporta attīstības rādītājus;
- sporta organizāciju pārvaldības kvalitātes rādītājus;
- augstu sasniegumu sporta rezultātus;
- sporta pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes rādītājus;
- papildu piesaistītā finansējuma apmēru;
- reģionālās pieejamības un iesaistes rādītājus.
Finansējuma piešķiršanas nosacījumi un projektu atlases kritēriji tiks veidoti, nodrošinot sasaisti ar sporta politikas prioritātēm, sasniedzamajiem rezultātiem un piešķirtā finansējuma efektivitāti. Rezultatīvo rādītāju sistēma un prioritātes tiks regulāri pārskatītas atbilstoši sporta politikas plānošanas dokumentiem, nozares attīstības tendencēm un pieejamajiem datiem.
Ar “citu palīdzību” šā likuma 4.panta 2.punkta izpratnē saprotams arī atbalsts pakalpojumu, ekspertīzes, tehnoloģisko risinājumu, telpu, aprīkojuma, brīvprātīgā darba, intelektuālā ieguldījuma vai cita nemonetāra atbalsta veidā, kas tiek sniegts Fonda mērķu un uzdevumu īstenošanai.
Fonda padomes sastāvs veidots, ievērojot līdzsvarotas pārvaldības, starpinstitucionālās sadarbības un sporta nozares pārstāvniecības principus. Padomē paredzēta valsts institūciju, pašvaldību, sporta nozares organizāciju un neatkarīgu ekspertu pārstāvība, lai nodrošinātu daudzpusīgu un profesionālu lēmumu pieņemšanu par Fonda darbības prioritātēm un finansējuma piešķiršanas principiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvība nodrošina sasaisti ar valsts sporta politikas plānošanu un īstenošanu, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvība nodrošina reģionālās attīstības, investīciju, inovāciju un tautsaimniecības attīstības aspektu integrēšanu Fonda darbībā.
Pašvaldību pārstāvības iekļaušana nodrošina reģionālo interešu un vietējā līmeņa sporta attīstības vajadzību pārstāvību, ņemot vērā pašvaldību būtisko lomu sporta infrastruktūras, tautas sporta un bērnu un jauniešu sporta attīstībā.
Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvība nodrošina sporta nozares profesionālās kompetences un dažādu sporta segmentu interešu pārstāvību, tostarp augstu sasniegumu sporta, parasporta un sporta federāciju attīstības jautājumos.
Neatkarīgu ekspertu iekļaušana Fonda padomē paredzēta, lai stiprinātu uz datiem, profesionālu izvērtējumu un labas pārvaldības principiem balstītu pieeju Fonda darbībā, mazinātu interešu konflikta riskus un sekmētu objektīvu lēmumu pieņemšanu.
Fonda administrācijas struktūra, funkcijas, kompetence un darbības organizācija tiks detalizētāk noteikta Ministru kabineta apstiprinātajā Fonda nolikumā.
Fonda uzdevumi ir vērsti uz sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu un finansējuma piešķiršanas organizēšanu, nevis tiešu sporta nozares pārvaldību.
Fonds sadarbības līgumus un citus ilgāka termiņa sadarbības ietvarus slēdz, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos principus. No valsts budžeta līdzekļiem finansējums tiek piešķirts tikai valsts budžeta likumā noteiktā apmēra ietvaros, un Fonds neuzņemas daudzgadu finanšu saistības bez attiecīgā finansējuma seguma.
Daudzgadu sadarbības līgumi var noteikt sadarbības mērķus, rezultatīvos rādītājus, pušu pienākumus un sadarbības organizatorisko ietvaru, savukārt konkrētu finansējuma apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā saimnieciskajā gadā pieejamajam finansējumam.
Gadījumos, kad Fonda rīcībā ir citi finanšu avoti, piemēram, ziedojumi, dāvinājumi, Eiropas Savienības vai starptautiskais finansējums, Fonds var īstenot ilgāka termiņa projektus atbilstoši konkrētā finansējuma nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.
Fonda darbība ir vērsta uz efektīvāku esošo valsts budžeta līdzekļu pārvaldību, vienotas un caurskatāmas finansēšanas pieejas nodrošināšanu un papildu finansējuma piesaisti sporta nozarē. Fonda izveide pati par sevi neparedz automātisku valsts budžeta izdevumu pieaugumu.
Fonda darbības caurskatāmība un atskaitspēja tiks nodrošināta, publicējot informāciju par Fonda finansējuma programmām, projektu konkursiem, piešķirto finansējumu, finansējuma saņēmējiem, piešķirtā finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Fonds nodrošinās regulāru pārskatu sagatavošanu, finanšu uzskaiti, iekšējās kontroles mehānismus un informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību, budžetu un finanšu vadību, kā arī personas datu aizsardzību.
Fonda direktors organizē atbalsta piešķiršanas procesu, nodrošina finansējuma izlietojuma kontroli, pārskatu sagatavošanu un Fonda padomes lēmumu izpildi.
Atšķirībā no privāta nodibinājuma, publisks nodibinājums tiek izveidots ar likumu publiska mērķa īstenošanai un darbojas publisko tiesību ietvarā, nodrošinot valsts politikas īstenošanai nepieciešamu funkciju izpildi. Fonds pēc tā izveides tiks reģistrēts Uzņēmumu reģistra Publisko personu un iestāžu sarakstā atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Fonds kā atvasināta publiska persona nodrošina grāmatvedības uzskaiti, gada pārskata sagatavošanu un publisko pārskatu sniegšanu atbilstoši Grāmatvedības likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību un citiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus Fonds nodrošina publisko līdzekļu izlietojuma caurskatāmību un publisku informācijas pieejamību par Fonda darbību un sasniegtajiem rezultātiem.
Fonda gada pārskata sagatavošana, pārbaude un iesniegšana tiks nodrošināta atbilstoši Grāmatvedības likumam, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, Likumam par budžetu un finanšu vadību un citiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Fonda finanšu pārskatu pārbaudes apjoms un kārtība tiks noteikta atbilstoši Fondam piemērojamajam tiesiskajam statusam un normatīvajam regulējumam finanšu pārskatu revīzijas jomā. Vienlaikus Fonda darbības tiesiskuma, lietderības un publisko līdzekļu izlietojuma uzraudzību nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija un normatīvajos aktos noteiktās institūcijas to kompetences ietvaros.
Fonds paredzēts kā specializēts finansēšanas instrumentu administrēšanas mehānisms sporta nozarē, kura mērķis ir:
- nodrošināt efektīvāku un caurskatāmāku sporta finansējuma pārvaldību;
- ieviest uz rezultātiem balstītu finansēšanas pieeju;
- koncentrēt finansējumu sporta politikas prioritātēm;
- veicināt papildu finansējuma piesaisti no privātiem un starptautiskiem avotiem.
Fonda izveide pati par sevi nenozīmē automātisku visu sporta nozares finansēšanas funkciju vai valsts budžeta programmu pārņemšanu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Izglītības un zinātnes ministrija arī turpmāk nodrošinās sporta politikas plānošanu, normatīvā regulējuma izstrādi, nozares uzraudzību, budžeta plānošanu un valsts sporta politikas prioritāšu noteikšanu.
Savukārt Fonds var nodrošināt atsevišķu sporta nozares finansēšanas instrumentu, projektu konkursu, mērķprogrammu un atbalsta pasākumu administrēšanu atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un pieejamajam finansējumam.
Finansējuma plānošana starp Izglītības un zinātnes ministriju un Fondu tiks nodrošināta koordinēti, nepieļaujot viena un tā paša mērķa vai pasākuma dubultu finansēšanu no dažādiem valsts finansēšanas instrumentiem.
Lēmumi par konkrētu valsts budžeta finansēšanas instrumentu nodošanu Fonda administrēšanā tiek pieņemti atsevišķi normatīvajos aktos un valsts budžeta plānošanas procesā.
Fonda darbība organizējama tā, lai novērstu funkciju un finansējuma dublēšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu īstenotajām funkcijām, nodrošinot skaidru kompetenču nodalījumu starp sporta politikas veidošanu un finansējuma administrēšanu.
Fonds nodrošinās:
1) finansējuma sadali, izmantojot dažādus atbalsta instrumentus, tai skaitā projektu un iniciatīvu konkursus, mērķprogrammas, institucionālo atbalstu, sadarbības līgumus un citus Fonda mērķiem atbilstošus instrumentus;
2) skaidru un publiski pieejamu finansējuma piešķiršanas kritēriju sistēmu;
3) neatkarīgu ekspertu iesaisti finansējuma izvērtēšanā;
4) mērķu, rezultatīvo rādītāju un ietekmes izvērtēšanas sistēmas ieviešanu;
5) papildu finansējuma piesaistes iespējas;
6) finansējuma piešķiršanas un izlietojuma caurskatāmību.
Uz rezultātiem balstīta pieeja ir horizontāls princips visai Fonda darbībai. Tas nozīmē, ka finansējuma piešķiršana, izlietojuma uzraudzība un rezultātu izvērtēšana tiek sasaistīta ar skaidri definētiem mērķiem, rezultatīvajiem rādītājiem un sagaidāmo ietekmi uz sporta nozares attīstību.
Fonda darbības ietvaros paredzēts ieviest rezultatīvo rādītāju sistēmu, kas tiks izmantota finansējuma plānošanā, projektu izvērtēšanā un rezultātu uzraudzībā. Rezultatīvie rādītāji var ietvert:
- sporta aktivitātēs iesaistīto personu skaitu;
- bērnu un jauniešu sporta attīstības rādītājus;
- sporta organizāciju pārvaldības kvalitātes rādītājus;
- augstu sasniegumu sporta rezultātus;
- sporta pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes rādītājus;
- papildu piesaistītā finansējuma apmēru;
- reģionālās pieejamības un iesaistes rādītājus.
Finansējuma piešķiršanas nosacījumi un projektu atlases kritēriji tiks veidoti, nodrošinot sasaisti ar sporta politikas prioritātēm, sasniedzamajiem rezultātiem un piešķirtā finansējuma efektivitāti. Rezultatīvo rādītāju sistēma un prioritātes tiks regulāri pārskatītas atbilstoši sporta politikas plānošanas dokumentiem, nozares attīstības tendencēm un pieejamajiem datiem.
Ar “citu palīdzību” šā likuma 4.panta 2.punkta izpratnē saprotams arī atbalsts pakalpojumu, ekspertīzes, tehnoloģisko risinājumu, telpu, aprīkojuma, brīvprātīgā darba, intelektuālā ieguldījuma vai cita nemonetāra atbalsta veidā, kas tiek sniegts Fonda mērķu un uzdevumu īstenošanai.
Fonda padomes sastāvs veidots, ievērojot līdzsvarotas pārvaldības, starpinstitucionālās sadarbības un sporta nozares pārstāvniecības principus. Padomē paredzēta valsts institūciju, pašvaldību, sporta nozares organizāciju un neatkarīgu ekspertu pārstāvība, lai nodrošinātu daudzpusīgu un profesionālu lēmumu pieņemšanu par Fonda darbības prioritātēm un finansējuma piešķiršanas principiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvība nodrošina sasaisti ar valsts sporta politikas plānošanu un īstenošanu, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvība nodrošina reģionālās attīstības, investīciju, inovāciju un tautsaimniecības attīstības aspektu integrēšanu Fonda darbībā.
Pašvaldību pārstāvības iekļaušana nodrošina reģionālo interešu un vietējā līmeņa sporta attīstības vajadzību pārstāvību, ņemot vērā pašvaldību būtisko lomu sporta infrastruktūras, tautas sporta un bērnu un jauniešu sporta attīstībā.
Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes pārstāvība nodrošina sporta nozares profesionālās kompetences un dažādu sporta segmentu interešu pārstāvību, tostarp augstu sasniegumu sporta, parasporta un sporta federāciju attīstības jautājumos.
Neatkarīgu ekspertu iekļaušana Fonda padomē paredzēta, lai stiprinātu uz datiem, profesionālu izvērtējumu un labas pārvaldības principiem balstītu pieeju Fonda darbībā, mazinātu interešu konflikta riskus un sekmētu objektīvu lēmumu pieņemšanu.
Fonda administrācijas struktūra, funkcijas, kompetence un darbības organizācija tiks detalizētāk noteikta Ministru kabineta apstiprinātajā Fonda nolikumā.
Fonda uzdevumi ir vērsti uz sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu un finansējuma piešķiršanas organizēšanu, nevis tiešu sporta nozares pārvaldību.
Fonds sadarbības līgumus un citus ilgāka termiņa sadarbības ietvarus slēdz, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktos principus. No valsts budžeta līdzekļiem finansējums tiek piešķirts tikai valsts budžeta likumā noteiktā apmēra ietvaros, un Fonds neuzņemas daudzgadu finanšu saistības bez attiecīgā finansējuma seguma.
Daudzgadu sadarbības līgumi var noteikt sadarbības mērķus, rezultatīvos rādītājus, pušu pienākumus un sadarbības organizatorisko ietvaru, savukārt konkrētu finansējuma apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā saimnieciskajā gadā pieejamajam finansējumam.
Gadījumos, kad Fonda rīcībā ir citi finanšu avoti, piemēram, ziedojumi, dāvinājumi, Eiropas Savienības vai starptautiskais finansējums, Fonds var īstenot ilgāka termiņa projektus atbilstoši konkrētā finansējuma nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.
Fonda darbība ir vērsta uz efektīvāku esošo valsts budžeta līdzekļu pārvaldību, vienotas un caurskatāmas finansēšanas pieejas nodrošināšanu un papildu finansējuma piesaisti sporta nozarē. Fonda izveide pati par sevi neparedz automātisku valsts budžeta izdevumu pieaugumu.
Fonda darbības caurskatāmība un atskaitspēja tiks nodrošināta, publicējot informāciju par Fonda finansējuma programmām, projektu konkursiem, piešķirto finansējumu, finansējuma saņēmējiem, piešķirtā finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Fonds nodrošinās regulāru pārskatu sagatavošanu, finanšu uzskaiti, iekšējās kontroles mehānismus un informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību, budžetu un finanšu vadību, kā arī personas datu aizsardzību.
Fonda direktors organizē atbalsta piešķiršanas procesu, nodrošina finansējuma izlietojuma kontroli, pārskatu sagatavošanu un Fonda padomes lēmumu izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
1) sistēmas saglabāšana esošajā veidā;
2) sporta finansēšanas funkcijas īstenošana kā valsts budžeta programma;
3) sporta finansēšanas funkcijas integrēšana esoša fonda ietvaros;
4) atsevišķa publiska nodibinājuma izveide.
Izvērtējot alternatīvos risinājumus, secināts, ka sporta finansēšanas funkcijas saglabāšana tikai valsts budžeta programmu ietvaros nenodrošina pietiekamu elastību, neatkarīgu ekspertu sistemātisku iesaisti, kā arī ierobežo iespējas piesaistīt papildu finansējumu ārpus valsts budžeta.
Tāpat valsts budžeta programmas modelis nenodrošina pietiekamu institucionālu specializāciju finansējuma administrēšanas, projektu izvērtēšanas, rezultātu monitoringa un ārējā finansējuma piesaistes funkciju īstenošanai.
Savukārt finansēšanas funkcijas integrēšana citā esošā fondā neatbilst sporta nozares specifikai un neļautu nodrošināt specializētu sporta politikas prioritāšu administrēšanu.
Atsevišķa publiska nodibinājuma modelis nodrošina:
- specializētu sporta finansēšanas pārvaldību;
- lielāku caurskatāmību;
- skaidrāku atbildību par rezultātiem;
- elastīgāku finansēšanas instrumentu izmantošanu;
- iespēju piesaistīt papildu ārējo finansējumu;
- vienotu pieeju sporta nozares finansēšanas koordinācijai.
1) sistēmas saglabāšana esošajā veidā;
2) sporta finansēšanas funkcijas īstenošana kā valsts budžeta programma;
3) sporta finansēšanas funkcijas integrēšana esoša fonda ietvaros;
4) atsevišķa publiska nodibinājuma izveide.
Izvērtējot alternatīvos risinājumus, secināts, ka sporta finansēšanas funkcijas saglabāšana tikai valsts budžeta programmu ietvaros nenodrošina pietiekamu elastību, neatkarīgu ekspertu sistemātisku iesaisti, kā arī ierobežo iespējas piesaistīt papildu finansējumu ārpus valsts budžeta.
Tāpat valsts budžeta programmas modelis nenodrošina pietiekamu institucionālu specializāciju finansējuma administrēšanas, projektu izvērtēšanas, rezultātu monitoringa un ārējā finansējuma piesaistes funkciju īstenošanai.
Savukārt finansēšanas funkcijas integrēšana citā esošā fondā neatbilst sporta nozares specifikai un neļautu nodrošināt specializētu sporta politikas prioritāšu administrēšanu.
Atsevišķa publiska nodibinājuma modelis nodrošina:
- specializētu sporta finansēšanas pārvaldību;
- lielāku caurskatāmību;
- skaidrāku atbildību par rezultātiem;
- elastīgāku finansēšanas instrumentu izmantošanu;
- iespēju piesaistīt papildu ārējo finansējumu;
- vienotu pieeju sporta nozares finansēšanas koordinācijai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izvērtējot prasību un izmaksu samērīgumu, secināts, ka Fonda izveide rada sākotnējas administratīvās izmaksas, kas saistītas ar institūcijas izveidi un darbības nodrošināšanu, tomēr sagaidāmie ieguvumi būtiski pārsniedz šīs izmaksas.
Galvenie ieguvumi:
- efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izmantošana;
- lielāka finansējuma caurskatāmība un kontrole;
- samazināti korupcijas un interešu konflikta riski;
- uzlabota sporta politikas mērķu sasniegšana;
- papildu finansējuma piesaistes potenciāls.
Galvenie ieguvumi:
- efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izmantošana;
- lielāka finansējuma caurskatāmība un kontrole;
- samazināti korupcijas un interešu konflikta riski;
- uzlabota sporta politikas mērķu sasniegšana;
- papildu finansējuma piesaistes potenciāls.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam (Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojums Nr. 397) (saite: https://likumi.lv/ta/id/332897-par-sporta-politikas-pamatnostadnem-20222027-gadam)
Apraksts
Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam nosaka Latvijas sporta nozares attīstības stratēģiskos mērķus, prioritātes un rīcības virzienus. Dokumentā kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem identificēta sporta finansēšanas sistēmas nepietiekamā efektivitāte, fragmentētība un ierobežotā orientācija uz rezultātiem.
Pamatnostādnēs uzsvērta nepieciešamība pilnveidot finansēšanas modeli, nodrošinot:
- stabilāku un prognozējamāku finansējumu;
- skaidru sasaisti ar sporta politikas prioritātēm;
- lielāku uzmanību bērnu un jauniešu sportam un tautas sportam;
- uz datiem un rezultātiem balstītu pieeju.
Esošais finansēšanas modelis lielā mērā balstās uz administratīvu līdzekļu sadali, kas ierobežo iespējas nodrošināt efektīvu un uz attīstību vērstu resursu izmantošanu.
Likumprojekts par Valsts sporta fonda izveidi īsteno pamatnostādnēs noteiktos mērķus, izveidojot strukturētu, caurskatāmu un uz rezultātiem balstītu finansēšanas mehānismu, kas nodrošina sporta politikas prioritāšu konsekventu īstenošanu.
Pamatnostādnēs uzsvērta nepieciešamība pilnveidot finansēšanas modeli, nodrošinot:
- stabilāku un prognozējamāku finansējumu;
- skaidru sasaisti ar sporta politikas prioritātēm;
- lielāku uzmanību bērnu un jauniešu sportam un tautas sportam;
- uz datiem un rezultātiem balstītu pieeju.
Esošais finansēšanas modelis lielā mērā balstās uz administratīvu līdzekļu sadali, kas ierobežo iespējas nodrošināt efektīvu un uz attīstību vērstu resursu izmantošanu.
Likumprojekts par Valsts sporta fonda izveidi īsteno pamatnostādnēs noteiktos mērķus, izveidojot strukturētu, caurskatāmu un uz rezultātiem balstītu finansēšanas mehānismu, kas nodrošina sporta politikas prioritāšu konsekventu īstenošanu.
Nosaukums
Valsts kontroles atbilstības revīzija (saite: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-biedribas-latvijas-olimpiska-komiteja-riciba-izlietojot-pieskirtos-valsts-budzeta-lidzeklus-ir-efektiva-ekonomiska-un-atbilstosa-paredzetajiem-merkiem)
Apraksts
Valsts kontroles revīzijā par publisko līdzekļu izlietojumu sporta nozarē konstatētas būtiskas nepilnības finansējuma plānošanā, sadalē un uzraudzībā.
Revīziju secinājumi liecina, ka:
- finansējuma piešķiršana ne vienmēr ir balstīta skaidros, objektīvos un salīdzināmos kritērijos;
- nepietiekama uzmanība tiek pievērsta sasniegto rezultātu izvērtēšanai;
- trūkst vienotas pieejas datu uzskaitei un analīzei;
- finansējuma izlietojuma kontroles mehānismi ir nepilnīgi.
Šie trūkumi rada riskus neefektīvai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai un ierobežo iespējas novērtēt sporta politikas īstenošanas ietekmi.
Likumprojekts paredz izveidot sistēmu, kurā finansējuma piešķiršana balstīta uz skaidriem kritērijiem, regulāru rezultātu izvērtēšanu un uzlabotu datu pieejamību, tādējādi tieši novēršot Valsts kontroles konstatētās nepilnības.
Revīziju secinājumi liecina, ka:
- finansējuma piešķiršana ne vienmēr ir balstīta skaidros, objektīvos un salīdzināmos kritērijos;
- nepietiekama uzmanība tiek pievērsta sasniegto rezultātu izvērtēšanai;
- trūkst vienotas pieejas datu uzskaitei un analīzei;
- finansējuma izlietojuma kontroles mehānismi ir nepilnīgi.
Šie trūkumi rada riskus neefektīvai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai un ierobežo iespējas novērtēt sporta politikas īstenošanas ietekmi.
Likumprojekts paredz izveidot sistēmu, kurā finansējuma piešķiršana balstīta uz skaidriem kritērijiem, regulāru rezultātu izvērtēšanu un uzlabotu datu pieejamību, tādējādi tieši novēršot Valsts kontroles konstatētās nepilnības.
Nosaukums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) stratēģiskās analīzes ziņojuma kopsavilkums “Korupcijas risku analīze valsts finansējuma piešķiršanas kārtībā Latvijas sporta organizācijām”, 2025. gada jūnijs (saite: https://www.knab.gov.lv/lv/media/7455/download?attachment)
Apraksts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2025. gada jūnijā publicēja stratēģiskās analīzes ziņojuma kopsavilkumu par korupcijas riskiem valsts finansējuma piešķiršanas un izlietošanas kārtībā Latvijas sporta organizācijām. Analīze veikta atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānam 2023.–2025. gadam, galvenokārt balstoties uz publiski pieejamiem datiem par 2023. un 2024. gadu.
Ziņojumā konstatēts, ka pašreizējā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtība sporta organizācijām (tostarp sporta federācijām) nav pietiekami caurspīdīga un stabila.
Galvenie riski ietver:
- nepietiekamu atklātību finansējuma kritēriju noteikšanā un piemērošanā;
- nepilnīgu saskaņotību ar Sporta politikas pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm (īpaši bērnu un jauniešu sports un tautas sports);
- augstu atkarību no valsts budžeta līdzekļiem vairāk nekā pusei federāciju;
- interešu konfliktu riskus (piemēram, sporta organizāciju valdes locekļiem piederošas privātās struktūras, kas saņem pakalpojumus no organizācijas, vai politisko amatu savienošana);
- nepilnīgu pārskatu sniegšanu un datu kvalitāti, tostarp gadījumus, kad jauniešu skaita dati ir nepamatoti palielināti;
- nepietiekamu kontroli pār ziedojumu izlietojumu un dubultu finansējumu.
KNAB secina, ka esošā sistēma rada priekšnoteikumus neefektīvai līdzekļu izmantošanai un sabiedrības uzticības mazināšanai, un iesaka ieviest skaidrus, publiski pieejamus kritērijus, stiprināt kontroli un uzlabot datu pārvaldību.
Likumprojekts tieši risina KNAB identificētos riskus, ieviešot neatkarīgu, caurskatāmu un uz rezultātiem balstītu finansēšanas mehānismu ar skaidru pārvaldību un kontroles sistēmu.
Ziņojumā konstatēts, ka pašreizējā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas kārtība sporta organizācijām (tostarp sporta federācijām) nav pietiekami caurspīdīga un stabila.
Galvenie riski ietver:
- nepietiekamu atklātību finansējuma kritēriju noteikšanā un piemērošanā;
- nepilnīgu saskaņotību ar Sporta politikas pamatnostādnēs noteiktajām prioritātēm (īpaši bērnu un jauniešu sports un tautas sports);
- augstu atkarību no valsts budžeta līdzekļiem vairāk nekā pusei federāciju;
- interešu konfliktu riskus (piemēram, sporta organizāciju valdes locekļiem piederošas privātās struktūras, kas saņem pakalpojumus no organizācijas, vai politisko amatu savienošana);
- nepilnīgu pārskatu sniegšanu un datu kvalitāti, tostarp gadījumus, kad jauniešu skaita dati ir nepamatoti palielināti;
- nepietiekamu kontroli pār ziedojumu izlietojumu un dubultu finansējumu.
KNAB secina, ka esošā sistēma rada priekšnoteikumus neefektīvai līdzekļu izmantošanai un sabiedrības uzticības mazināšanai, un iesaka ieviest skaidrus, publiski pieejamus kritērijus, stiprināt kontroli un uzlabot datu pārvaldību.
Likumprojekts tieši risina KNAB identificētos riskus, ieviešot neatkarīgu, caurskatāmu un uz rezultātiem balstītu finansēšanas mehānismu ar skaidru pārvaldību un kontroles sistēmu.
Nosaukums
Organisation for Economic Co-operation and Development rekomendācijas par publiskās politikas izvērtēšanu (Implementation Toolkit for the OECD Recommendation on Public Policy Evaluation, 2025) (saite: https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2025/02/implementation-toolkit-for-the-oecd-recommendation-on-public-policy-evaluation_f24516be/77faa4fe-en.pdf)
Apraksts
OECD publiskās politikas izvērtēšanas ietvars uzsver nepieciešamību publisko finansējumu sasaistīt ar skaidri definētiem mērķiem, rezultatīvajiem rādītājiem, datu analīzi un regulāru ietekmes izvērtēšanu.
OECD ietvars paredz, ka efektīvai publiskajai politikai jānodrošina:
- sasaiste starp finansējumu un sasniedzamajiem rezultātiem;
- datos balstīta lēmumu pieņemšana;
- regulāra ex-ante un ex-post izvērtēšana;
- caurskatāma un uz rezultātiem orientēta pārvaldība.
Esošais sporta finansēšanas modelis Latvijā tikai daļēji atbilst šiem principiem, jo trūkst vienotas snieguma indikatoru sistēmas un sistemātiskas ietekmes izvērtēšanas.
Likumprojekts paredz ieviest OECD principiem atbilstošu pieeju, nodrošinot strukturētu finansēšanas modeli ar skaidri definētiem mērķiem, rādītājiem un izvērtēšanas mehānismiem.
OECD ietvars paredz, ka efektīvai publiskajai politikai jānodrošina:
- sasaiste starp finansējumu un sasniedzamajiem rezultātiem;
- datos balstīta lēmumu pieņemšana;
- regulāra ex-ante un ex-post izvērtēšana;
- caurskatāma un uz rezultātiem orientēta pārvaldība.
Esošais sporta finansēšanas modelis Latvijā tikai daļēji atbilst šiem principiem, jo trūkst vienotas snieguma indikatoru sistēmas un sistemātiskas ietekmes izvērtēšanas.
Likumprojekts paredz ieviest OECD principiem atbilstošu pieeju, nodrošinot strukturētu finansēšanas modeli ar skaidri definētiem mērķiem, rādītājiem un izvērtēšanas mehānismiem.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Paredzēts, ka Valsts sporta fonda darbība tiks izvērtēta trīs gadu laikā pēc tā darbības uzsākšanas, novērtējot:
- Fonda ietekmi uz sporta nozares attīstību;
- finansējuma sadales efektivitāti, caurskatāmību un administrēšanas kvalitāti;
- rezultatīvo rādītāju sistēmas darbību;
- papildu finansējuma piesaistes rezultātus;
- finansējuma sasaisti ar sporta politikas prioritātēm;
- Fonda administratīvo izmaksu samērīgumu attiecībā pret sasniegtajiem rezultātiem.
Ex-post izvērtējuma ietvaros tiks analizēts, vai Fonda darbība:
- uzlabojusi finansējuma piešķiršanas caurskatāmību;
- nodrošinājusi efektīvāku finansējuma administrēšanu;
- veicinājusi uz datiem un rezultātiem balstītu finansēšanas pieeju;
- sekmējusi papildu privātā un starptautiskā finansējuma piesaisti;
- samazinājusi administratīvo slogu un funkciju dublēšanos sporta finansēšanas sistēmā.
Izvērtējuma rezultāti tiks izmantoti Fonda darbības pilnveidošanai, finansēšanas instrumentu pārskatīšanai un turpmākai sporta finansēšanas politikas attīstībai.
- Fonda ietekmi uz sporta nozares attīstību;
- finansējuma sadales efektivitāti, caurskatāmību un administrēšanas kvalitāti;
- rezultatīvo rādītāju sistēmas darbību;
- papildu finansējuma piesaistes rezultātus;
- finansējuma sasaisti ar sporta politikas prioritātēm;
- Fonda administratīvo izmaksu samērīgumu attiecībā pret sasniegtajiem rezultātiem.
Ex-post izvērtējuma ietvaros tiks analizēts, vai Fonda darbība:
- uzlabojusi finansējuma piešķiršanas caurskatāmību;
- nodrošinājusi efektīvāku finansējuma administrēšanu;
- veicinājusi uz datiem un rezultātiem balstītu finansēšanas pieeju;
- sekmējusi papildu privātā un starptautiskā finansējuma piesaisti;
- samazinājusi administratīvo slogu un funkciju dublēšanos sporta finansēšanas sistēmā.
Izvērtējuma rezultāti tiks izmantoti Fonda darbības pilnveidošanai, finansēšanas instrumentu pārskatīšanai un turpmākai sporta finansēšanas politikas attīstībai.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Fonda padomi.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Uzlabota sporta finansējuma caurskatāmība, efektivitāte, uz rezultātiem balstīta finansējuma pārvaldība un papildu finansējuma piesaiste sporta nozarē.
Rādītājs
- finansējuma sadales termiņu efektivitāte;
- publiski pieejamu finansējuma piešķiršanas kritēriju un izvērtēšanas metodiku ieviešana;
- rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana finansējuma piešķiršanā;
- finansējuma saņēmēju atskaitīšanās kvalitāte;
- piesaistītā papildu finansējuma apmērs;
- finansējuma sadales procesu digitalizācijas līmenis;
- finansējuma piešķiršanas procesu administratīvā efektivitāte;
- sporta organizāciju apmierinātība ar finansējuma administrēšanas procesu;
- funkciju pārklāšanās un administratīvā sloga samazinājums starp iesaistītajām institūcijām.
- publiski pieejamu finansējuma piešķiršanas kritēriju un izvērtēšanas metodiku ieviešana;
- rezultatīvo rādītāju sistēmas ieviešana finansējuma piešķiršanā;
- finansējuma saņēmēju atskaitīšanās kvalitāte;
- piesaistītā papildu finansējuma apmērs;
- finansējuma sadales procesu digitalizācijas līmenis;
- finansējuma piešķiršanas procesu administratīvā efektivitāte;
- sporta organizāciju apmierinātība ar finansējuma administrēšanas procesu;
- funkciju pārklāšanās un administratīvā sloga samazinājums starp iesaistītajām institūcijām.
1.6. Cita informācija
Likumprojekta izstrādes gaitā ir ņemti vērā citu nozaru finansēšanas instrumentu piemēri Latvijā, kā arī starptautiskā prakse attiecībā uz publisko fondu darbību.
Fonda modelis veidots, ievērojot labas pārvaldības principus, nodrošinot:
- institucionālu skaidrību;
- caurskatāmu lēmumu pieņemšanu;
- neatkarīgu ekspertu iesaisti;
- uz rezultātiem balstītu finansējuma pieeju;
- datu analīzē un rezultatīvajos rādītājos balstītu finansējuma pārvaldību.
Likumprojekts paredz veidot finansēšanas mehānismu, kas papildina esošo valsts budžeta sistēmu un neveido nepamatotu administratīvo slogu vai dublēšanos ar citiem finansēšanas instrumentiem.
Fonda modelis neveido paralēlu sporta politikas īstenošanas sistēmu, bet nodrošina specializētu finansējuma administrēšanas, projektu izvērtēšanas un rezultātu uzraudzības mehānismu valsts sporta politikas mērķu īstenošanai.
Valsts budžeta finansējums Fondam tiek plānots valsts budžeta likuma ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību. Fonds ir ar likumu izveidota atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums), kuras finansēšanas modelis paredz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kopā ar iespēju piesaistīt papildu privāto, starptautisko un mērķfinansējumu.
Papildus valsts budžeta finansējumam Fonds var piesaistīt finansējumu arī no citiem tiesiski pieļaujamiem avotiem, tai skaitā privātā sektora finansējuma, ziedojumiem, starptautiskajiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības finansējuma, kā arī citiem ar sporta nozares attīstību saistītiem finansējuma avotiem.
Papildus minētajam Fonds var piesaistīt finansējumu arī sadarbības ietvaros ar sporta pasākumu un sporta dižpasākumu organizatoriem, tai skaitā uz brīvprātīgas vienošanās, sadarbības projektu vai citu civiltiesisku mehānismu pamata. Šāda sadarbība var ietvert organizatoru iniciatīvas veidotus ieguldījumus sporta nozares attīstībā, ziedojumus, mērķfinansējumu vai citus atbalsta veidus, ja tas atbilst normatīvajiem aktiem, konkrētā pasākuma finansēšanas nosacījumiem un finanšu disciplīnas principiem.
Jebkāda valsts budžeta līdzekļu novirzīšana Fondam tiek īstenota tikai atbilstoši valsts budžeta likumam, ievērojot fiskālās disciplīnas, ilgtspējas un solidaritātes principus.
Fonda pārvaldības modelis veidots tā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp valsts pārvaldes uzraudzību, sporta nozares iesaisti, pašvaldību interešu pārstāvību un neatkarīgu ekspertīzi.
Fonda padomes sēžu protokolēšana un pieņemto lēmumu publiskošana tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību, personas datu aizsardzību, komercnoslēpuma aizsardzību un citu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.
Publiskojot Fonda padomes lēmumus un ar tiem saistīto informāciju, tiek ievērotas Informācijas atklātības likuma, Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Fizisko personu datu apstrādes likuma, kā arī citu piemērojamo normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus Fonda darbībā tiek nodrošināts caurskatāmības princips, sabalansējot sabiedrības tiesības saņemt informāciju ar nepieciešamību aizsargāt personas datus, komercnoslēpumu un citu normatīvajos aktos aizsargājamu informāciju.
Ņemot vērā Fonda kā atvasinātas publiskas personas statusu, turpmākajā likumprojekta izstrādes gaitā tiks pieprasīts Ekonomikas ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes viedoklis par Fonda klasifikāciju institucionālo sektoru klasifikācijas ietvarā atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumiem Nr.1456 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”. Saņemtais viedoklis tiks ņemts vērā, pilnveidojot likumprojektu un anotāciju.
Fonda modelis veidots, ievērojot labas pārvaldības principus, nodrošinot:
- institucionālu skaidrību;
- caurskatāmu lēmumu pieņemšanu;
- neatkarīgu ekspertu iesaisti;
- uz rezultātiem balstītu finansējuma pieeju;
- datu analīzē un rezultatīvajos rādītājos balstītu finansējuma pārvaldību.
Likumprojekts paredz veidot finansēšanas mehānismu, kas papildina esošo valsts budžeta sistēmu un neveido nepamatotu administratīvo slogu vai dublēšanos ar citiem finansēšanas instrumentiem.
Fonda modelis neveido paralēlu sporta politikas īstenošanas sistēmu, bet nodrošina specializētu finansējuma administrēšanas, projektu izvērtēšanas un rezultātu uzraudzības mehānismu valsts sporta politikas mērķu īstenošanai.
Valsts budžeta finansējums Fondam tiek plānots valsts budžeta likuma ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību. Fonds ir ar likumu izveidota atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums), kuras finansēšanas modelis paredz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kopā ar iespēju piesaistīt papildu privāto, starptautisko un mērķfinansējumu.
Papildus valsts budžeta finansējumam Fonds var piesaistīt finansējumu arī no citiem tiesiski pieļaujamiem avotiem, tai skaitā privātā sektora finansējuma, ziedojumiem, starptautiskajiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības finansējuma, kā arī citiem ar sporta nozares attīstību saistītiem finansējuma avotiem.
Papildus minētajam Fonds var piesaistīt finansējumu arī sadarbības ietvaros ar sporta pasākumu un sporta dižpasākumu organizatoriem, tai skaitā uz brīvprātīgas vienošanās, sadarbības projektu vai citu civiltiesisku mehānismu pamata. Šāda sadarbība var ietvert organizatoru iniciatīvas veidotus ieguldījumus sporta nozares attīstībā, ziedojumus, mērķfinansējumu vai citus atbalsta veidus, ja tas atbilst normatīvajiem aktiem, konkrētā pasākuma finansēšanas nosacījumiem un finanšu disciplīnas principiem.
Jebkāda valsts budžeta līdzekļu novirzīšana Fondam tiek īstenota tikai atbilstoši valsts budžeta likumam, ievērojot fiskālās disciplīnas, ilgtspējas un solidaritātes principus.
Fonda pārvaldības modelis veidots tā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp valsts pārvaldes uzraudzību, sporta nozares iesaisti, pašvaldību interešu pārstāvību un neatkarīgu ekspertīzi.
Fonda padomes sēžu protokolēšana un pieņemto lēmumu publiskošana tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību, personas datu aizsardzību, komercnoslēpuma aizsardzību un citu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību.
Publiskojot Fonda padomes lēmumus un ar tiem saistīto informāciju, tiek ievērotas Informācijas atklātības likuma, Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Fizisko personu datu apstrādes likuma, kā arī citu piemērojamo normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus Fonda darbībā tiek nodrošināts caurskatāmības princips, sabalansējot sabiedrības tiesības saņemt informāciju ar nepieciešamību aizsargāt personas datus, komercnoslēpumu un citu normatīvajos aktos aizsargājamu informāciju.
Ņemot vērā Fonda kā atvasinātas publiskas personas statusu, turpmākajā likumprojekta izstrādes gaitā tiks pieprasīts Ekonomikas ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes viedoklis par Fonda klasifikāciju institucionālo sektoru klasifikācijas ietvarā atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumiem Nr.1456 “Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”. Saņemtais viedoklis tiks ņemts vērā, pilnveidojot likumprojektu un anotāciju.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sportisti, treneri, sporta speciālisti, sporta pasākumu dalībnieki un sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts netieši ietekmē fiziskās personas, uzlabojot sporta nozares finansēšanas sistēmu un veicinot sporta aktivitāšu pieejamību.
Sagaidāmā ietekme:
- uzlabotas iespējas piedalīties sporta aktivitātēs, īpaši tautas sportā un bērnu un jauniešu sportā;
- kvalitatīvāka sporta organizāciju darbība un piedāvātie pakalpojumi;
- lielāka pieejamība sporta pasākumiem reģionos;
- ilgtermiņā – pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti.
Likumprojekts neparedz tiešu administratīvo slogu fiziskajām personām.
Sagaidāmā ietekme:
- uzlabotas iespējas piedalīties sporta aktivitātēs, īpaši tautas sportā un bērnu un jauniešu sportā;
- kvalitatīvāka sporta organizāciju darbība un piedāvātie pakalpojumi;
- lielāka pieejamība sporta pasākumiem reģionos;
- ilgtermiņā – pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti.
Likumprojekts neparedz tiešu administratīvo slogu fiziskajām personām.
Juridiskās personas
- Sporta federācijas, sporta klubi, biedrības un nodibinājumi sporta nozarē, pašvaldības, sporta pasākumu organizatori, kā arī citi ar sporta nozari saistīti komersanti
Ietekmes apraksts
Sagaidāmā ietekme:
- skaidrāki un publiski pieejami finansējuma piešķiršanas kritēriji;
- iespēja saņemt finansējumu dažādos instrumentos (projekti, mērķprogrammas, sadarbības līgumi u.c.);
- lielāka konkurence par finansējumu, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti;
- nepieciešamība nodrošināt precīzāku datu uzskaiti un pārskatu sniegšanu;
- iespējas piesaistīt papildu finansējumu, tai skaitā sadarbībā ar Fondu.
Kopumā ietekme vērtējama kā pozitīva, jo tā veicina sporta organizāciju attīstību, pārvaldības kvalitāti un finanšu caurskatāmību.
- skaidrāki un publiski pieejami finansējuma piešķiršanas kritēriji;
- iespēja saņemt finansējumu dažādos instrumentos (projekti, mērķprogrammas, sadarbības līgumi u.c.);
- lielāka konkurence par finansējumu, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti;
- nepieciešamība nodrošināt precīzāku datu uzskaiti un pārskatu sniegšanu;
- iespējas piesaistīt papildu finansējumu, tai skaitā sadarbībā ar Fondu.
Kopumā ietekme vērtējama kā pozitīva, jo tā veicina sporta organizāciju attīstību, pārvaldības kvalitāti un finanšu caurskatāmību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību, galvenokārt netiešā veidā.
Galvenie ietekmes virzieni:
- sporta ekonomikas attīstība – strukturētāka finansēšanas sistēma veicina sporta organizāciju un pasākumu attīstību;
- sporta pasākumu nozare – uzlabojas iespējas organizēt gan dižpasākumus, gan reģionālos pasākumus;
- reģionālā attīstība – paplašinās sporta aktivitāšu pieejamība ārpus Rīgas;
- veselības ekonomika – ilgtermiņā pieaug fiziskā aktivitāte, kas var samazināt veselības aprūpes izmaksas;
- investīciju piesaiste – tiek radīti priekšnoteikumi papildu finansējuma piesaistei sporta nozarē.
Tieša ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem ir ierobežota, bet pozitīva vidējā un ilgtermiņā.
Galvenie ietekmes virzieni:
- sporta ekonomikas attīstība – strukturētāka finansēšanas sistēma veicina sporta organizāciju un pasākumu attīstību;
- sporta pasākumu nozare – uzlabojas iespējas organizēt gan dižpasākumus, gan reģionālos pasākumus;
- reģionālā attīstība – paplašinās sporta aktivitāšu pieejamība ārpus Rīgas;
- veselības ekonomika – ilgtermiņā pieaug fiziskā aktivitāte, kas var samazināt veselības aprūpes izmaksas;
- investīciju piesaiste – tiek radīti priekšnoteikumi papildu finansējuma piesaistei sporta nozarē.
Tieša ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem ir ierobežota, bet pozitīva vidējā un ilgtermiņā.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
200 000
0
400 000
600 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
200 000
0
400 000
600 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-200 000
0
-400 000
-600 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-200 000
0
-400 000
-600 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-200 000
-400 000
-600 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Likumprojekts tieši neparedz jaunus valsts budžeta ieņēmumus.
Valsts sporta fonda finansējuma avoti tiks veidoti no:
- valsts budžeta līdzekļiem valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā;
- iespējamiem papildu finanšu avotiem (ziedojumi, ārvalstu finanšu instrumenti u.c.);
- citiem tiesiski pieļaujamiem finansējuma avotiem atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā, ka finansējuma apjoms tiks noteikts budžeta plānošanas procesā un papildu ieņēmumi ir atkarīgi no faktiskās ekonomiskās situācijas, nav iespējams veikt precīzu un saistošu ieņēmumu kvantitatīvu prognozi likumprojekta izstrādes stadijā.
Valsts sporta fonda finansējuma avoti tiks veidoti no:
- valsts budžeta līdzekļiem valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā;
- iespējamiem papildu finanšu avotiem (ziedojumi, ārvalstu finanšu instrumenti u.c.);
- citiem tiesiski pieļaujamiem finansējuma avotiem atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā, ka finansējuma apjoms tiks noteikts budžeta plānošanas procesā un papildu ieņēmumi ir atkarīgi no faktiskās ekonomiskās situācijas, nav iespējams veikt precīzu un saistošu ieņēmumu kvantitatīvu prognozi likumprojekta izstrādes stadijā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizētais izdevumu aprēķins attiecas uz Valsts sporta fonda administratīvās kapacitātes pakāpenisku izveidi un darbības nodrošināšanu.
Valsts sporta fonda administratīvās kapacitātes izveide paredzēta pakāpeniski, ievērojot fiskālās disciplīnas, efektīvas publisko līdzekļu izmantošanas un samērīguma principus.
Indikatīvais administratīvo izmaksu apjoms plānots:
- līdz 200 000 euro 2027.gadā;
- līdz 400 000 euro 2028.gadā;
- līdz 600 000 euro 2029.gadā.
Pakāpeniska finansējuma pieeja paredz Fonda institucionālās kapacitātes attīstību atbilstoši faktiskajam funkciju apjomam, piesaistītā finansējuma pieaugumam un sporta finansēšanas instrumentu attīstībai.
Fonda izveides sākotnējais posms primāri īstenojams Izglītības un zinātnes ministrijas resoru ietvaros, pakāpeniski pārskatot sporta finansēšanas administrēšanas funkcijas, cilvēkresursus un administratīvos procesus.
Attīstot Fonda darbību, paredzēta pakāpeniska atsevišķu finansēšanas administrēšanas funkciju nodošana Fondam, vienlaikus izvērtējot attiecīgo valsts budžeta līdzekļu, amata vietu un administratīvo resursu pārdales iespējas.
Fonda darbības attīstība tiks īstenota pakāpeniski, izvērtējot:
- Fonda darbības rezultātus;
- piesaistītā papildu finansējuma apjomu;
- administratīvo efektivitāti;
- sporta nozares finansēšanas instrumentu attīstības vajadzības;
- valsts budžeta fiskālās iespējas attiecīgajā budžeta plānošanas periodā.
Līdz ar to likumprojekts pats par sevi nerada automātisku un tūlītēju pilna apjoma papildu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Administratīvo izmaksu ietvaros indikatīvi paredzētas::
- personāla atlīdzības izmaksas un ar tām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
- informācijas sistēmu un datu pārvaldības risinājumu nodrošināšana;
- finanšu uzskaites, juridiskā atbalsta un pārskatu sagatavošanas izmaksas;
- administratīvie un saimnieciskie izdevumi;
- Fonda padomes darbības organizatoriskais nodrošinājums;
- sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumi.
Precīzs atlīdzības apmērs un piemērošanas kārtība Fonda padomes locekļiem tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos par Fonda nolikumu, ievērojot samērīguma, labas pārvaldības un efektīvas publisko līdzekļu izmantošanas principus.
Fonda darbības nodrošināšanai paredzēta samērīga institucionālā kapacitāte, kas ļauj nodrošināt:
- finansējuma programmu administrēšanu;
- projektu konkursu organizēšanu un uzraudzību;
- finanšu kontroli un uzskaiti;
- datu analīzi un rezultātu monitoringu;
- juridisko un administratīvo atbalstu;
- pārskatu sagatavošanu un sabiedrības informēšanu.
Plānotais administratīvo izmaksu apjoms ir indikatīvs novērtējums, kas balstīts uz:
- pieņēmumu par nepieciešamo institucionālo kapacitāti;
- publiski pieejamiem datiem par atlīdzības līmeni publiskajā sektorā;
- informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma izmaksām;
- telpu un administratīvajiem izdevumiem;
- analoģiju ar citu publisku fondu darbības modeli.
Aprēķinā netiek iekļautas:
- ekspertu piesaistes izmaksas;
- projektu un programmu finansēšanas izdevumi;
- ar konkrētu finansēšanas instrumentu ieviešanu saistītās mainīgās izmaksas,
jo minētie izdevumi ir tieši atkarīgi no Fonda kopējā finansējuma apjoma, finansējuma avotiem un īstenojamo programmu struktūras.
Fonda administratīvo izmaksu apjoms plānots kā samērīgs un efektīvs, indikatīvi nepārsniedzot aptuveni 5–7 procentus no Fonda kopējā finansējuma apjoma, balstoties uz analoģiju ar citu publisku fondu darbības modeli.
Fonda administratīvās izmaksas primāri paredzēts nodrošināt valsts budžeta finansējuma ietvaros, pakāpeniski pārskatot sporta finansēšanas administrēšanas funkciju organizāciju un attiecīgo resursu sadalījumu sporta nozarē.
Vienlaikus atbilstoši normatīvajiem aktiem atsevišķu administratīvo un projektu vadības izmaksu segšanai var tikt izmantots arī Eiropas Savienības, starptautisko finanšu instrumentu vai citu ārējo finanšu avotu finansējums, ja to pieļauj konkrētā finansējuma nosacījumi.
Precīzs finansējuma apmērs tiks noteikts attiecīgā gada budžeta plānošanas procesā, ievērojot Likumu par budžetu un finanšu vadību, fiskālās disciplīnas, efektīvas resursu izmantošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas principus.
Fonda līdzekļu atlikuma izmantošana nākamajā saimnieciskajā gadā attiecas uz Fonda rīcībā esošajiem budžeta līdzekļiem, kas nav valsts budžeta līdzekļi, tai skaitā ziedojumiem, dāvinājumiem, starptautisko finanšu instrumentu finansējumu, Eiropas Savienības finansējumu un citiem pašu ieņēmumiem.
Minētais regulējums neattiecas uz valsts budžeta līdzekļiem, kas Fondam piešķirti gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros. Valsts budžeta līdzekļu izlietojums un uzskaite tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību un valsts budžeta likumā noteiktajam apropriācijas principam.
Fonda darbība tiks organizēta tā, lai:
- netiktu radīta funkciju un finansējuma dublēšanās ar citām valsts budžeta programmām;
- nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno finansēšanas modeli;
- neradītu nepamatotu papildu administratīvo slogu valsts budžetam.
Valsts sporta fonda izveide pati par sevi nenozīmē automātisku Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” finansējuma vai funkciju pārņemšanu.
Lēmumi par konkrētu sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu, pārskatīšanu vai nodošanu Fondam tiks pieņemti atsevišķi budžeta plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveides procesā, nodrošinot funkciju un finansējuma nepārklāšanos.
Provizoriskais Fonda administratīvo izmaksu aprēķins sagatavots, balstoties uz pieņēmumu par samērīgu un efektīvu institucionālo struktūru. Aprēķinā izmantoti publiski pieejamie dati par atlīdzības līmeņiem valsts pārvaldē, Izglītības un zinātnes ministrijas atlīdzības informācija, Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, kā arī analoģija ar citu publisko fondu darbības modeli.
Indikatīvs iespējamās institucionālās struktūras un atlīdzības aprēķins:
- Fonda direktors – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 3 800 euro mēnesī;
- direktora vietnieks vai programmu vadītājs – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 3 200 euro mēnesī;
- projektu un programmu vadītāji – 3 amata vietas, vidējā bruto atlīdzība 2 600 euro mēnesī;
- finanšu kontroles un uzskaites speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 718 euro mēnesī;
- juridiskais un atbilstības speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 718 euro mēnesī;
- datu analītiķis un monitoringa speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 248 euro mēnesī;
- komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 248 euro mēnesī;
- administratīvais sekretārs – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 1 900 euro mēnesī.
Atsevišķām amata vietām atlīdzības līmenis var tikt precizēts atbilstoši amata aprakstiem, amata sarežģītībai, nepieciešamajai kvalifikācijai, atbildības līmenim un darba tirgus situācijai, ievērojot normatīvos aktus atlīdzības jomā. Kopējais provizoriskais bruto atlīdzības fonds veido aptuveni 318 000 euro gadā. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemērojot 23,59 procentu likmi, indikatīvi veido aptuveni 75 000 euro gadā.
Papildus personāla izmaksām indikatīvi paredzētas arī izmaksas veselības apdrošināšanai, pieņemot aptuveni 500–700 euro gadā uz vienu nodarbināto, kas kopumā var veidot aptuveni 5 000–7 000 euro gadā.
Tādējādi kopējās personāla izmaksas, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, indikatīvi veido aptuveni 400 000 euro gadā.
Amata vietu struktūra ir indikatīva un paredzēta tikai fiskālās ietekmes novērtēšanai anotācijas ietvaros.
Papildus personāla izmaksām administratīvo izmaksu aprēķinā indikatīvi ietvertas:
- informācijas tehnoloģiju un datu pārvaldības risinājumu izmaksas;
- grāmatvedības, audita un juridiskā atbalsta izmaksas;
- telpu uzturēšanas, sakaru un biroja nodrošinājuma izmaksas;
- Fonda padomes darbības nodrošināšanas izmaksas;
- komandējumu, semināru, sabiedrības informēšanas un komunikācijas izmaksas;
- ārējo pakalpojumu un organizatoriskā atbalsta izmaksas.
Minēto izdevumu kopējais apjoms indikatīvi veido aptuveni 200 000 euro gadā. Tādējādi kopējais Valsts sporta fonda administratīvo izmaksu indikatīvais apjoms plānots līdz 600 000 euro gadā.
Aprēķins ir indikatīvs un balstīts uz pieņēmumu par pakāpenisku Fonda darbības attīstību, samērīgu institucionālo kapacitāti un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu. Precīzs amata vietu skaits, atlīdzības līmeņi un administratīvo izmaksu struktūra tiks noteikta budžeta plānošanas procesā un Ministru kabineta noteikumos par Fonda nolikumu.
Valsts sporta fonda administratīvās kapacitātes izveide paredzēta pakāpeniski, ievērojot fiskālās disciplīnas, efektīvas publisko līdzekļu izmantošanas un samērīguma principus.
Indikatīvais administratīvo izmaksu apjoms plānots:
- līdz 200 000 euro 2027.gadā;
- līdz 400 000 euro 2028.gadā;
- līdz 600 000 euro 2029.gadā.
Pakāpeniska finansējuma pieeja paredz Fonda institucionālās kapacitātes attīstību atbilstoši faktiskajam funkciju apjomam, piesaistītā finansējuma pieaugumam un sporta finansēšanas instrumentu attīstībai.
Fonda izveides sākotnējais posms primāri īstenojams Izglītības un zinātnes ministrijas resoru ietvaros, pakāpeniski pārskatot sporta finansēšanas administrēšanas funkcijas, cilvēkresursus un administratīvos procesus.
Attīstot Fonda darbību, paredzēta pakāpeniska atsevišķu finansēšanas administrēšanas funkciju nodošana Fondam, vienlaikus izvērtējot attiecīgo valsts budžeta līdzekļu, amata vietu un administratīvo resursu pārdales iespējas.
Fonda darbības attīstība tiks īstenota pakāpeniski, izvērtējot:
- Fonda darbības rezultātus;
- piesaistītā papildu finansējuma apjomu;
- administratīvo efektivitāti;
- sporta nozares finansēšanas instrumentu attīstības vajadzības;
- valsts budžeta fiskālās iespējas attiecīgajā budžeta plānošanas periodā.
Līdz ar to likumprojekts pats par sevi nerada automātisku un tūlītēju pilna apjoma papildu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Administratīvo izmaksu ietvaros indikatīvi paredzētas::
- personāla atlīdzības izmaksas un ar tām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
- informācijas sistēmu un datu pārvaldības risinājumu nodrošināšana;
- finanšu uzskaites, juridiskā atbalsta un pārskatu sagatavošanas izmaksas;
- administratīvie un saimnieciskie izdevumi;
- Fonda padomes darbības organizatoriskais nodrošinājums;
- sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumi.
Precīzs atlīdzības apmērs un piemērošanas kārtība Fonda padomes locekļiem tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos par Fonda nolikumu, ievērojot samērīguma, labas pārvaldības un efektīvas publisko līdzekļu izmantošanas principus.
Fonda darbības nodrošināšanai paredzēta samērīga institucionālā kapacitāte, kas ļauj nodrošināt:
- finansējuma programmu administrēšanu;
- projektu konkursu organizēšanu un uzraudzību;
- finanšu kontroli un uzskaiti;
- datu analīzi un rezultātu monitoringu;
- juridisko un administratīvo atbalstu;
- pārskatu sagatavošanu un sabiedrības informēšanu.
Plānotais administratīvo izmaksu apjoms ir indikatīvs novērtējums, kas balstīts uz:
- pieņēmumu par nepieciešamo institucionālo kapacitāti;
- publiski pieejamiem datiem par atlīdzības līmeni publiskajā sektorā;
- informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma izmaksām;
- telpu un administratīvajiem izdevumiem;
- analoģiju ar citu publisku fondu darbības modeli.
Aprēķinā netiek iekļautas:
- ekspertu piesaistes izmaksas;
- projektu un programmu finansēšanas izdevumi;
- ar konkrētu finansēšanas instrumentu ieviešanu saistītās mainīgās izmaksas,
jo minētie izdevumi ir tieši atkarīgi no Fonda kopējā finansējuma apjoma, finansējuma avotiem un īstenojamo programmu struktūras.
Fonda administratīvo izmaksu apjoms plānots kā samērīgs un efektīvs, indikatīvi nepārsniedzot aptuveni 5–7 procentus no Fonda kopējā finansējuma apjoma, balstoties uz analoģiju ar citu publisku fondu darbības modeli.
Fonda administratīvās izmaksas primāri paredzēts nodrošināt valsts budžeta finansējuma ietvaros, pakāpeniski pārskatot sporta finansēšanas administrēšanas funkciju organizāciju un attiecīgo resursu sadalījumu sporta nozarē.
Vienlaikus atbilstoši normatīvajiem aktiem atsevišķu administratīvo un projektu vadības izmaksu segšanai var tikt izmantots arī Eiropas Savienības, starptautisko finanšu instrumentu vai citu ārējo finanšu avotu finansējums, ja to pieļauj konkrētā finansējuma nosacījumi.
Precīzs finansējuma apmērs tiks noteikts attiecīgā gada budžeta plānošanas procesā, ievērojot Likumu par budžetu un finanšu vadību, fiskālās disciplīnas, efektīvas resursu izmantošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas principus.
Fonda līdzekļu atlikuma izmantošana nākamajā saimnieciskajā gadā attiecas uz Fonda rīcībā esošajiem budžeta līdzekļiem, kas nav valsts budžeta līdzekļi, tai skaitā ziedojumiem, dāvinājumiem, starptautisko finanšu instrumentu finansējumu, Eiropas Savienības finansējumu un citiem pašu ieņēmumiem.
Minētais regulējums neattiecas uz valsts budžeta līdzekļiem, kas Fondam piešķirti gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros. Valsts budžeta līdzekļu izlietojums un uzskaite tiek nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību un valsts budžeta likumā noteiktajam apropriācijas principam.
Fonda darbība tiks organizēta tā, lai:
- netiktu radīta funkciju un finansējuma dublēšanās ar citām valsts budžeta programmām;
- nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno finansēšanas modeli;
- neradītu nepamatotu papildu administratīvo slogu valsts budžetam.
Valsts sporta fonda izveide pati par sevi nenozīmē automātisku Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” finansējuma vai funkciju pārņemšanu.
Lēmumi par konkrētu sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu, pārskatīšanu vai nodošanu Fondam tiks pieņemti atsevišķi budžeta plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveides procesā, nodrošinot funkciju un finansējuma nepārklāšanos.
Provizoriskais Fonda administratīvo izmaksu aprēķins sagatavots, balstoties uz pieņēmumu par samērīgu un efektīvu institucionālo struktūru. Aprēķinā izmantoti publiski pieejamie dati par atlīdzības līmeņiem valsts pārvaldē, Izglītības un zinātnes ministrijas atlīdzības informācija, Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, kā arī analoģija ar citu publisko fondu darbības modeli.
Indikatīvs iespējamās institucionālās struktūras un atlīdzības aprēķins:
- Fonda direktors – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 3 800 euro mēnesī;
- direktora vietnieks vai programmu vadītājs – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 3 200 euro mēnesī;
- projektu un programmu vadītāji – 3 amata vietas, vidējā bruto atlīdzība 2 600 euro mēnesī;
- finanšu kontroles un uzskaites speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 718 euro mēnesī;
- juridiskais un atbilstības speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 718 euro mēnesī;
- datu analītiķis un monitoringa speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 248 euro mēnesī;
- komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 2 248 euro mēnesī;
- administratīvais sekretārs – 1 amata vieta, vidējā bruto atlīdzība 1 900 euro mēnesī.
Atsevišķām amata vietām atlīdzības līmenis var tikt precizēts atbilstoši amata aprakstiem, amata sarežģītībai, nepieciešamajai kvalifikācijai, atbildības līmenim un darba tirgus situācijai, ievērojot normatīvos aktus atlīdzības jomā. Kopējais provizoriskais bruto atlīdzības fonds veido aptuveni 318 000 euro gadā. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemērojot 23,59 procentu likmi, indikatīvi veido aptuveni 75 000 euro gadā.
Papildus personāla izmaksām indikatīvi paredzētas arī izmaksas veselības apdrošināšanai, pieņemot aptuveni 500–700 euro gadā uz vienu nodarbināto, kas kopumā var veidot aptuveni 5 000–7 000 euro gadā.
Tādējādi kopējās personāla izmaksas, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, indikatīvi veido aptuveni 400 000 euro gadā.
Amata vietu struktūra ir indikatīva un paredzēta tikai fiskālās ietekmes novērtēšanai anotācijas ietvaros.
Papildus personāla izmaksām administratīvo izmaksu aprēķinā indikatīvi ietvertas:
- informācijas tehnoloģiju un datu pārvaldības risinājumu izmaksas;
- grāmatvedības, audita un juridiskā atbalsta izmaksas;
- telpu uzturēšanas, sakaru un biroja nodrošinājuma izmaksas;
- Fonda padomes darbības nodrošināšanas izmaksas;
- komandējumu, semināru, sabiedrības informēšanas un komunikācijas izmaksas;
- ārējo pakalpojumu un organizatoriskā atbalsta izmaksas.
Minēto izdevumu kopējais apjoms indikatīvi veido aptuveni 200 000 euro gadā. Tādējādi kopējais Valsts sporta fonda administratīvo izmaksu indikatīvais apjoms plānots līdz 600 000 euro gadā.
Aprēķins ir indikatīvs un balstīts uz pieņēmumu par pakāpenisku Fonda darbības attīstību, samērīgu institucionālo kapacitāti un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu. Precīzs amata vietu skaits, atlīdzības līmeņi un administratīvo izmaksu struktūra tiks noteikta budžeta plānošanas procesā un Ministru kabineta noteikumos par Fonda nolikumu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Likumprojekts paredz jaunas institūcijas – Valsts sporta fonda – izveidi, lai nodrošinātu specializētu sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu, projektu izvērtēšanu, rezultātu uzraudzību un papildu finansējuma piesaisti.
Fonda darbības nodrošināšanai nepieciešamā administratīvā kapacitāte tiks attīstīta pakāpeniski, atbilstoši Fonda funkciju apjomam un pieejamajam finansējumam.
Plānotais funkciju sadalījums ietver:
- vadības funkciju nodrošināšanu;
- finansējuma programmu administrēšanu;
- finanšu uzskaiti un kontroli;
- juridisko atbalstu;
- datu uzskaiti, analīzi un pārskatu sagatavošanu;
- administratīvo un organizatorisko atbalstu.
Nepieciešamā administratīvā kapacitāte ir būtiska, lai nodrošinātu:
- projektu un iniciatīvu konkursu organizēšanu un administrēšanu;
- piešķirtā finansējuma uzraudzību un kontroli;
- finanšu pārskatu sagatavošanu un atbilstības prasību ievērošanu;
- sabiedrības informēšanu par fonda darbību un rezultātiem.
Vienlaikus paredzēts pakāpeniski pārskatīt sporta finansēšanas administrēšanas funkciju organizāciju un optimizēt valsts pārvaldes procesus sporta nozarē, samazinot tiešo finansējuma programmu administrēšanu ministrijā un attīstot specializētu finansējuma administrēšanas modeli Fonda ietvaros.
Nepieciešamā administratīvā kapacitāte primāri nodrošināma, pārskatot esošos valsts pārvaldes cilvēkresursus, izmantojot vakantās amata vietas, resoru iekšējās pārdales iespējas un institucionālās optimizācijas risinājumus.
Fonda darbības nodrošināšanā tiks ievēroti valsts pārvaldes efektivitātes, fiskālās disciplīnas un birokrātijas mazināšanas principi.
Fonda darbības nodrošināšanai nepieciešamā administratīvā kapacitāte tiks attīstīta pakāpeniski, atbilstoši Fonda funkciju apjomam un pieejamajam finansējumam.
Plānotais funkciju sadalījums ietver:
- vadības funkciju nodrošināšanu;
- finansējuma programmu administrēšanu;
- finanšu uzskaiti un kontroli;
- juridisko atbalstu;
- datu uzskaiti, analīzi un pārskatu sagatavošanu;
- administratīvo un organizatorisko atbalstu.
Nepieciešamā administratīvā kapacitāte ir būtiska, lai nodrošinātu:
- projektu un iniciatīvu konkursu organizēšanu un administrēšanu;
- piešķirtā finansējuma uzraudzību un kontroli;
- finanšu pārskatu sagatavošanu un atbilstības prasību ievērošanu;
- sabiedrības informēšanu par fonda darbību un rezultātiem.
Vienlaikus paredzēts pakāpeniski pārskatīt sporta finansēšanas administrēšanas funkciju organizāciju un optimizēt valsts pārvaldes procesus sporta nozarē, samazinot tiešo finansējuma programmu administrēšanu ministrijā un attīstot specializētu finansējuma administrēšanas modeli Fonda ietvaros.
Nepieciešamā administratīvā kapacitāte primāri nodrošināma, pārskatot esošos valsts pārvaldes cilvēkresursus, izmantojot vakantās amata vietas, resoru iekšējās pārdales iespējas un institucionālās optimizācijas risinājumus.
Fonda darbības nodrošināšanā tiks ievēroti valsts pārvaldes efektivitātes, fiskālās disciplīnas un birokrātijas mazināšanas principi.
Cita informācija
Papildus paskaidrojumi pie administratīvo izmaksu novērtējuma juridiskām personām
Likumprojekts neparedz obligātu administratīvo slogu visām juridiskajām personām, jo finansējuma saņemšana no Valsts sporta fonda ir balstīta uz brīvprātīgu dalību projektu konkursos.
Vienlaikus juridiskajām personām, kas pretendē uz finansējumu, var rasties administratīvās izmaksas, kas saistītas ar:
- projektu pieteikumu sagatavošanu;
- datu uzskaiti un pārskatu sniegšanu;
- rezultātu un rādītāju uzraudzību.
Šīs izmaksas:
- ir tieši saistītas ar finansējuma saņemšanu;
- atbilst labas pārvaldības un publisko līdzekļu uzraudzības principiem;
- ir salīdzināmas ar citu publisko fondu prasībām.
Ņemot vērā, ka dalība fonda finansējuma programmās ir brīvprātīga un izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no projekta apjoma un organizācijas kapacitātes, nav iespējams veikt objektīvu un vispārēji piemērojamu administratīvo izmaksu kvantitatīvu novērtējumu tabulas formā.
Kopumā administratīvo izmaksu pieaugums vērtējams kā samērīgs ar sagaidāmajiem ieguvumiem, tostarp paplašinātām finansējuma iespējām un uzlabotu finansējuma caurskatāmību.
Papildus paskaidrojumi pie atbilstības izmaksu novērtējuma
Likumprojekts neparedz universālas atbilstības prasības visām juridiskajām personām, jo Fonda finansējuma saņemšana ir balstīta uz brīvprātīgu dalību projektu konkursos.
Juridiskajām personām, kas pretendē uz Fonda finansējumu, var rasties atbilstības izmaksas, kas saistītas ar:
- finansējuma saņemšanas kritēriju izpildi;
- pārskatu un finanšu uzskaites prasību ievērošanu;
- iekšējās kontroles un pārvaldības procesu pilnveidošanu.
Šīs izmaksas:
- ir tieši saistītas ar publiskā finansējuma saņemšanu;
- netiek piemērotas visām juridiskajām personām;
- būtiski atšķiras atkarībā no projekta apjoma un organizācijas kapacitātes.
Ņemot vērā minēto, nav iespējams veikt objektīvu un vispārēji piemērojamu atbilstības izmaksu kvantitatīvu novērtējumu tabulas formā.
Vienlaikus prasības:
- veicina labu pārvaldību un finanšu disciplīnu;
- uzlabo datu kvalitāti un caurskatāmību;
- samazina interešu konflikta un neefektīvas līdzekļu izlietojuma riskus.
Kopumā atbilstības izmaksas vērtējamas kā samērīgas un pamatotas ar sasniedzamajiem ieguvumiem, tostarp paplašinātām finansējuma iespējām un uzlabotu publisko līdzekļu pārvaldību.
Papildus paskaidrojumi par izmaksu aprēķinu
Fonda izveide izriet no Sporta likumprojektā paredzētā institucionālā modeļa sporta nozares finansēšanas pilnveidei. Fonda darbības organizēšanā paredzēts ievērot valsts pārvaldes efektivitātes, funkciju optimizācijas un fiskālās disciplīnas principus.
Aprēķinos ir iekļautas tikai Fonda administratīvās izmaksas, kas saistītas ar iestādes izveidi un pamatdarbības nodrošināšanu.
Netiek iekļautas:
- finansējuma programmu izmaksas;
- ekspertu piesaistes izmaksas;
- projektu finansējums sporta nozarē.
Minētās izmaksas ir mainīgas un tieši atkarīgas no:
- fonda kopējā finansējuma apjoma;
- īstenojamo programmu skaita un veida;
- politikas prioritātēm konkrētajā budžeta plānošanas periodā.
Atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību" un budžeta plānošanas principiem, minētie izdevumi tiks noteikti valsts budžeta likuma ietvaros.
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, balstoties uz:
- analoģiju ar Valsts kultūrkapitāla fonda darbības modeli;
- Finanšu ministrijas vadlīnijām par administratīvo izmaksu plānošanu;
- pieņēmumu par efektīvu un samērīgu institucionālo struktūru.
Likumprojekts paredz izveidot Fondu kā finansēšanas instrumentu sporta nozarē, kura darbība galvenokārt balstās uz esošo valsts budžeta līdzekļu efektīvāku pārvaldību un papildu finansējuma piesaisti. Likumprojekts neparedz automātisku valsts budžeta izdevumu pieaugumu un neievieš pastāvīgus, normatīvi noteiktus papildu finanšu saistību mehānismus.
Fonda finanšu modelis paredz kombinētu finansēšanas pieeju, kas ietver:
- valsts budžeta finansējumu;
- ziedojumus un dāvinājumus;
- Eiropas Savienības un starptautisko finanšu instrumentu finansējumu;
- sadarbības projektu finansējumu;
- citus tiesiski pieļaujamus ieņēmumus.
Fonda darbības modelis paredz iespēju pakāpeniski palielināt ārpus valsts budžeta piesaistītā finansējuma īpatsvaru, stiprinot sporta nozares finansēšanas ilgtspēju.
Fonda izdevumu struktūru veidos:
- finansējuma programmas un projektu atbalsts;
- ekspertu izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas;
- datu uzskaites un rezultātu monitoringa sistēmas;
- administratīvās izmaksas Fonda darbības nodrošināšanai.
Fonda finansēšana tiks nodrošināta:
- valsts budžeta likuma ietvaros;
- ievērojot vidēja termiņa budžeta plānošanas principus;
- nepārsniedzot attiecīgajam gadam piešķirto finansējuma apjomu.
Fonda izveide ir vērsta uz:
- esošo finanšu plūsmu efektīvāku izmantošanu;
- finansējuma koncentrēšanu prioritārajās jomās;
- uz rezultātiem balstītas pieejas ieviešanu;
- papildu finansējuma piesaisti no ārējiem avotiem (piemēram, starptautiskajiem fondiem, ziedojumiem, sadarbības projektiem).
Fonda darbība tiks organizēta tā, lai:
- netiktu radīta funkciju un finansējuma dublēšanās ar citām valsts budžeta programmām;
- nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno finansēšanas modeli;
- neradītu nepamatotu papildu administratīvo slogu valsts budžetam.
Valsts sporta fonda izveide pati par sevi nenozīmē automātisku Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” finansējuma vai funkciju pārņemšanu.
Lēmumi par konkrētu sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu, pārskatīšanu vai nodošanu Fondam tiks pieņemti atsevišķi budžeta plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveides procesā, nodrošinot funkciju un finansējuma nepārklāšanos.
Fonda administratīvās izmaksas tiks segtas piešķirtā finansējuma ietvaros, un to apjoms tiks noteikts atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, ievērojot samērīguma principu.
Likumprojekta ietekme uz pašvaldību budžetiem ir netieša un pozitīva, jo, uzlabojot sporta finansēšanas sistēmu un veicinot sporta aktivitāšu attīstību reģionos, tiek radīti priekšnoteikumi efektīvākai pašvaldību iesaistei sporta infrastruktūras un pasākumu attīstībā.
Likumprojekts neparedz obligātu administratīvo slogu visām juridiskajām personām, jo finansējuma saņemšana no Valsts sporta fonda ir balstīta uz brīvprātīgu dalību projektu konkursos.
Vienlaikus juridiskajām personām, kas pretendē uz finansējumu, var rasties administratīvās izmaksas, kas saistītas ar:
- projektu pieteikumu sagatavošanu;
- datu uzskaiti un pārskatu sniegšanu;
- rezultātu un rādītāju uzraudzību.
Šīs izmaksas:
- ir tieši saistītas ar finansējuma saņemšanu;
- atbilst labas pārvaldības un publisko līdzekļu uzraudzības principiem;
- ir salīdzināmas ar citu publisko fondu prasībām.
Ņemot vērā, ka dalība fonda finansējuma programmās ir brīvprātīga un izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no projekta apjoma un organizācijas kapacitātes, nav iespējams veikt objektīvu un vispārēji piemērojamu administratīvo izmaksu kvantitatīvu novērtējumu tabulas formā.
Kopumā administratīvo izmaksu pieaugums vērtējams kā samērīgs ar sagaidāmajiem ieguvumiem, tostarp paplašinātām finansējuma iespējām un uzlabotu finansējuma caurskatāmību.
Papildus paskaidrojumi pie atbilstības izmaksu novērtējuma
Likumprojekts neparedz universālas atbilstības prasības visām juridiskajām personām, jo Fonda finansējuma saņemšana ir balstīta uz brīvprātīgu dalību projektu konkursos.
Juridiskajām personām, kas pretendē uz Fonda finansējumu, var rasties atbilstības izmaksas, kas saistītas ar:
- finansējuma saņemšanas kritēriju izpildi;
- pārskatu un finanšu uzskaites prasību ievērošanu;
- iekšējās kontroles un pārvaldības procesu pilnveidošanu.
Šīs izmaksas:
- ir tieši saistītas ar publiskā finansējuma saņemšanu;
- netiek piemērotas visām juridiskajām personām;
- būtiski atšķiras atkarībā no projekta apjoma un organizācijas kapacitātes.
Ņemot vērā minēto, nav iespējams veikt objektīvu un vispārēji piemērojamu atbilstības izmaksu kvantitatīvu novērtējumu tabulas formā.
Vienlaikus prasības:
- veicina labu pārvaldību un finanšu disciplīnu;
- uzlabo datu kvalitāti un caurskatāmību;
- samazina interešu konflikta un neefektīvas līdzekļu izlietojuma riskus.
Kopumā atbilstības izmaksas vērtējamas kā samērīgas un pamatotas ar sasniedzamajiem ieguvumiem, tostarp paplašinātām finansējuma iespējām un uzlabotu publisko līdzekļu pārvaldību.
Papildus paskaidrojumi par izmaksu aprēķinu
Fonda izveide izriet no Sporta likumprojektā paredzētā institucionālā modeļa sporta nozares finansēšanas pilnveidei. Fonda darbības organizēšanā paredzēts ievērot valsts pārvaldes efektivitātes, funkciju optimizācijas un fiskālās disciplīnas principus.
Aprēķinos ir iekļautas tikai Fonda administratīvās izmaksas, kas saistītas ar iestādes izveidi un pamatdarbības nodrošināšanu.
Netiek iekļautas:
- finansējuma programmu izmaksas;
- ekspertu piesaistes izmaksas;
- projektu finansējums sporta nozarē.
Minētās izmaksas ir mainīgas un tieši atkarīgas no:
- fonda kopējā finansējuma apjoma;
- īstenojamo programmu skaita un veida;
- politikas prioritātēm konkrētajā budžeta plānošanas periodā.
Atbilstoši "Likumam par budžetu un finanšu vadību" un budžeta plānošanas principiem, minētie izdevumi tiks noteikti valsts budžeta likuma ietvaros.
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, balstoties uz:
- analoģiju ar Valsts kultūrkapitāla fonda darbības modeli;
- Finanšu ministrijas vadlīnijām par administratīvo izmaksu plānošanu;
- pieņēmumu par efektīvu un samērīgu institucionālo struktūru.
Likumprojekts paredz izveidot Fondu kā finansēšanas instrumentu sporta nozarē, kura darbība galvenokārt balstās uz esošo valsts budžeta līdzekļu efektīvāku pārvaldību un papildu finansējuma piesaisti. Likumprojekts neparedz automātisku valsts budžeta izdevumu pieaugumu un neievieš pastāvīgus, normatīvi noteiktus papildu finanšu saistību mehānismus.
Fonda finanšu modelis paredz kombinētu finansēšanas pieeju, kas ietver:
- valsts budžeta finansējumu;
- ziedojumus un dāvinājumus;
- Eiropas Savienības un starptautisko finanšu instrumentu finansējumu;
- sadarbības projektu finansējumu;
- citus tiesiski pieļaujamus ieņēmumus.
Fonda darbības modelis paredz iespēju pakāpeniski palielināt ārpus valsts budžeta piesaistītā finansējuma īpatsvaru, stiprinot sporta nozares finansēšanas ilgtspēju.
Fonda izdevumu struktūru veidos:
- finansējuma programmas un projektu atbalsts;
- ekspertu izvērtēšanas un uzraudzības izmaksas;
- datu uzskaites un rezultātu monitoringa sistēmas;
- administratīvās izmaksas Fonda darbības nodrošināšanai.
Fonda finansēšana tiks nodrošināta:
- valsts budžeta likuma ietvaros;
- ievērojot vidēja termiņa budžeta plānošanas principus;
- nepārsniedzot attiecīgajam gadam piešķirto finansējuma apjomu.
Fonda izveide ir vērsta uz:
- esošo finanšu plūsmu efektīvāku izmantošanu;
- finansējuma koncentrēšanu prioritārajās jomās;
- uz rezultātiem balstītas pieejas ieviešanu;
- papildu finansējuma piesaisti no ārējiem avotiem (piemēram, starptautiskajiem fondiem, ziedojumiem, sadarbības projektiem).
Fonda darbība tiks organizēta tā, lai:
- netiktu radīta funkciju un finansējuma dublēšanās ar citām valsts budžeta programmām;
- nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jauno finansēšanas modeli;
- neradītu nepamatotu papildu administratīvo slogu valsts budžetam.
Valsts sporta fonda izveide pati par sevi nenozīmē automātisku Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” finansējuma vai funkciju pārņemšanu.
Lēmumi par konkrētu sporta nozares finansēšanas instrumentu administrēšanu, pārskatīšanu vai nodošanu Fondam tiks pieņemti atsevišķi budžeta plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveides procesā, nodrošinot funkciju un finansējuma nepārklāšanos.
Fonda administratīvās izmaksas tiks segtas piešķirtā finansējuma ietvaros, un to apjoms tiks noteikts atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, ievērojot samērīguma principu.
Likumprojekta ietekme uz pašvaldību budžetiem ir netieša un pozitīva, jo, uzlabojot sporta finansēšanas sistēmu un veicinot sporta aktivitāšu attīstību reģionos, tiek radīti priekšnoteikumi efektīvākai pašvaldību iesaistei sporta infrastruktūras un pasākumu attīstībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Sporta likums
Pamatojums un apraksts
Valsts sporta fonda likumprojekts ir cieši saistīts ar Sporta likumprojektu, kurā paredzēts deleģējums Valsts sporta fonda izveidei un darbības tiesiskā regulējuma noteikšanai.
Sporta likumprojekta 13.pants paredz Valsts sporta fonda izveidi kā vienu no sporta finansēšanas sistēmas instrumentiem, lai pilnveidotu sporta nozares finansēšanas modeli, uzlabotu finansējuma caurskatāmību, efektivitāti un rezultātu uzraudzību.
Abu likumprojektu savstarpējā saskaņotība ir nepieciešama vienotas sporta pārvaldības un finansēšanas sistēmas nodrošināšanai.
Sporta likumprojekta 13.pants paredz Valsts sporta fonda izveidi kā vienu no sporta finansēšanas sistēmas instrumentiem, lai pilnveidotu sporta nozares finansēšanas modeli, uzlabotu finansējuma caurskatāmību, efektivitāti un rezultātu uzraudzību.
Abu likumprojektu savstarpējā saskaņotība ir nepieciešama vienotas sporta pārvaldības un finansēšanas sistēmas nodrošināšanai.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumi par Sporta organizāciju finansēšanas kārtību
Pamatojums un apraksts
Fonda izveide tieši ietekmē valsts budžeta līdzekļu sadales mehānismus sporta nozarē, kas šobrīd ir regulēti ar Ministru kabineta noteikumiem par sporta organizāciju finansēšanas kārtību.
Ņemot vērā, ka Fonds paredz ieviest jaunu, strukturētu finansēšanas modeli, kas balstīts uz dažādiem instrumentiem (projekti, mērķprogrammas, uz rezultātiem balstīts finansējums), būs nepieciešams izvērtēt esošā regulējuma pārskatīšanu, lai:
- novērstu finansējuma dublēšanos;
- nodrošinātu skaidru funkciju sadalījumu starp esošo finansēšanas sistēmu un Fondu;
- nodrošinātu finansējuma koncentrēšanu atbilstoši sporta politikas prioritātēm.
Attiecīgās izmaiņas tiks izstrādātas pēc Likumprojekta pieņemšanas, izvērtējot Fonda integrāciju kopējā sporta finansēšanas sistēmā.
Ņemot vērā, ka Fonds paredz ieviest jaunu, strukturētu finansēšanas modeli, kas balstīts uz dažādiem instrumentiem (projekti, mērķprogrammas, uz rezultātiem balstīts finansējums), būs nepieciešams izvērtēt esošā regulējuma pārskatīšanu, lai:
- novērstu finansējuma dublēšanos;
- nodrošinātu skaidru funkciju sadalījumu starp esošo finansēšanas sistēmu un Fondu;
- nodrošinātu finansējuma koncentrēšanu atbilstoši sporta politikas prioritātēm.
Attiecīgās izmaiņas tiks izstrādātas pēc Likumprojekta pieņemšanas, izvērtējot Fonda integrāciju kopējā sporta finansēšanas sistēmā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumi par Kārtību, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumi regulē valsts finansējuma piešķiršanu nacionālo izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskajās sacensībās.
Likumprojekts var ietekmēt šo jomu gadījumā, ja Valsts sporta fonds tiks izmantots kā viens no instrumentiem augstu sasniegumu sporta finansēšanai.
Līdz ar to pēc Likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izvērtēt:
- Fonda un esošā finansēšanas mehānisma savstarpējo papildināmību;
- iespējamo finansējuma sadales funkciju precizēšanu;
- nepieciešamību pielāgot regulējumu, lai novērstu pārklāšanos.
Likumprojekts var ietekmēt šo jomu gadījumā, ja Valsts sporta fonds tiks izmantots kā viens no instrumentiem augstu sasniegumu sporta finansēšanai.
Līdz ar to pēc Likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izvērtēt:
- Fonda un esošā finansēšanas mehānisma savstarpējo papildināmību;
- iespējamo finansējuma sadales funkciju precizēšanu;
- nepieciešamību pielāgot regulējumu, lai novērstu pārklāšanos.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.4. Ministru kabineta noteikumi par Kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka Valsts sporta fonds paredzēs finansējuma piešķiršanu sporta pasākumiem, būs nepieciešams nodrošināt vienotu pieeju informācijas norādīšanai par valsts līdzfinansējumu.
Esošais regulējums nosaka prasības attiecībā uz publisko informāciju par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu sporta pasākumos.
Pēc Likumprojekta pieņemšanas var būt nepieciešams precizēt šo regulējumu, lai nodrošinātu:
- Fonda finansējuma atspoguļošanu vienotā kārtībā;
- sabiedrības informēšanu par valsts atbalstu;
- caurskatāmības principu ievērošanu.
Esošais regulējums nosaka prasības attiecībā uz publisko informāciju par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu sporta pasākumos.
Pēc Likumprojekta pieņemšanas var būt nepieciešams precizēt šo regulējumu, lai nodrošinātu:
- Fonda finansējuma atspoguļošanu vienotā kārtībā;
- sabiedrības informēšanu par valsts atbalstu;
- caurskatāmības principu ievērošanu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.5. Ministru kabineta noteikumi par Sporta reģistra noteikumiem
Pamatojums un apraksts
Fonda darbībā var tikt izmantoti sporta reģistra dati finansējuma piešķiršanai, uzraudzībai un rezultātu izvērtēšanai, būs nepieciešams nodrošināt atbilstošu datu pieejamību un kvalitāti.
Šādā gadījumā būs nepieciešams precizēt sporta reģistra regulējumu, lai:
- nodrošinātu Fonda darbībai nepieciešamo datu pieejamību;
- uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību;
- veicinātu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Šādā gadījumā būs nepieciešams precizēt sporta reģistra regulējumu, lai:
- nodrošinātu Fonda darbībai nepieciešamo datu pieejamību;
- uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību;
- veicinātu uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.6. Ministru kabineta noteikumi par Valsts sporta fonda nolikumu
Pamatojums un apraksts
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par Valsts sporta fonda nolikumu.
Likumprojektā noteiktie finansējuma piešķiršanas principi – kvalitāte, lietderība, efektivitāte, caurskatāmība un uz rezultātiem balstīta pieeja – tiks detalizēti konkretizēti Ministru kabineta noteikumos.
Ministru kabineta noteikumi noteiks:
- Fonda darbības organizāciju;
- Fonda pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtību;
- finansējuma piešķiršanas, uzraudzības un atskaitīšanās principus;
- projektu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību;
- interešu konflikta novēršanas un caurskatāmības prasības;
- Fonda administratīvās darbības organizatoriskos jautājumus.
Pārejas noteikumi paredz, ka:
- Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2026.gada 31.jūlijam izstrādā un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu – Fonda nolikumu;
- Ministru kabinets līdz 2026.gada 31.augustam apstiprina Fonda nolikumu;
- Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Fonda izveidi un darbības uzsākšanai nepieciešamo organizatorisko pasākumu veikšanu;
- Fonds uzsāk darbību ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.
Likumprojektā noteiktie finansējuma piešķiršanas principi – kvalitāte, lietderība, efektivitāte, caurskatāmība un uz rezultātiem balstīta pieeja – tiks detalizēti konkretizēti Ministru kabineta noteikumos.
Ministru kabineta noteikumi noteiks:
- Fonda darbības organizāciju;
- Fonda pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtību;
- finansējuma piešķiršanas, uzraudzības un atskaitīšanās principus;
- projektu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību;
- interešu konflikta novēršanas un caurskatāmības prasības;
- Fonda administratīvās darbības organizatoriskos jautājumus.
Pārejas noteikumi paredz, ka:
- Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2026.gada 31.jūlijam izstrādā un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projektu – Fonda nolikumu;
- Ministru kabinets līdz 2026.gada 31.augustam apstiprina Fonda nolikumu;
- Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Fonda izveidi un darbības uzsākšanai nepieciešamo organizatorisko pasākumu veikšanu;
- Fonds uzsāk darbību ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
Valsts sporta fonda darbības praktiskā īstenošana tiks detalizēta Ministru kabineta noteikumos par Fonda nolikumu, kas izdodami saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumiem.
Ministru kabineta noteikumi nodrošinās vienotu Fonda darbības, finansējuma administrēšanas, uzraudzības un caurskatāmības regulējumu.
Ministru kabineta noteikumi nodrošinās vienotu Fonda darbības, finansējuma administrēšanas, uzraudzības un caurskatāmības regulējumu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts atbilst vispārējiem starptautiskās sporta pārvaldības principiem, tostarp:
- labas pārvaldības principiem;
- caurskatāmībai un atklātībai;
- uz rezultātiem balstītai pieejai;
- interešu konflikta novēršanai.
Šie principi ir nostiprināti dažādu starptautisku organizāciju, tostarp Organisation for Economic Co-operation and Development un starptautisko sporta organizāciju rekomendācijās.
Likumprojekts neveido jaunas starptautiskas saistības, bet sekmē esošo principu ievērošanu sporta nozarē.
- labas pārvaldības principiem;
- caurskatāmībai un atklātībai;
- uz rezultātiem balstītai pieejai;
- interešu konflikta novēršanai.
Šie principi ir nostiprināti dažādu starptautisku organizāciju, tostarp Organisation for Economic Co-operation and Development un starptautisko sporta organizāciju rekomendācijās.
Likumprojekts neveido jaunas starptautiskas saistības, bet sekmē esošo principu ievērošanu sporta nozarē.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padomeCits
Projekta izstrādes gaitā ir izmantoti arī:
- starptautisko organizāciju ieteikumi (piemēram, Organisation for Economic Co-operation and Development);
- citu nozaru fondu darbības piemēri Latvijā;
- nozares ekspertu viedokļi un konsultācijas.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/4d1ea348-febc-4620-907e-884a7afbb12d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība tika organizēta Sporta likuma izstrādes un apstiprināšanas procesa ietvaros, vienlaikus uzklausot viedokļus un priekšlikumus par sporta fonda izveides jautājumiem. Tāpat tika organizētas vairākas darba tikšanās ar sporta nozares pārstāvjiem. Sabiedrības līdzdalības procesā tika saņemti priekšlikumi un komentāri no sporta nozares organizācijām, valsts institūcijām un citiem interesentiem.
Galvenie apspriestie jautājumi:
- sporta finansēšanas sistēmas pilnveide;
- Fonda pārvaldības modelis;
- finansējuma sadales principi un kritēriji;
- nepieciešamība nodrošināt caurskatāmību un vienlīdzīgus nosacījumus visām sporta organizācijām.
Saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti un, kur iespējams, ņemti vērā, pilnveidojot likumprojektu, īpaši attiecībā uz:
- finansēšanas instrumentu definēšanu;
- pārvaldības principiem;
- finansējuma sadales caurskatāmību.
Galvenie apspriestie jautājumi:
- sporta finansēšanas sistēmas pilnveide;
- Fonda pārvaldības modelis;
- finansējuma sadales principi un kritēriji;
- nepieciešamība nodrošināt caurskatāmību un vienlīdzīgus nosacījumus visām sporta organizācijām.
Saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti un, kur iespējams, ņemti vērā, pilnveidojot likumprojektu, īpaši attiecībā uz:
- finansēšanas instrumentu definēšanu;
- pārvaldības principiem;
- finansējuma sadales caurskatāmību.
6.4. Cita informācija
Likumprojekta izstrādes procesā tika nodrošināta mērķtiecīga iesaistīto pušu līdzdalība, lai panāktu līdzsvarotu risinājumu, kas atbilst gan sporta nozares vajadzībām, gan valsts pārvaldes principiem.
Sabiedrības līdzdalības process ir veicinājis:
- kvalitatīvāku regulējuma izstrādi;
- nozares vajadzību labāku izpratni;
- lielāku atbalstu plānotajām izmaiņām.
Sabiedrības līdzdalības process ir veicinājis:
- kvalitatīvāku regulējuma izstrādi;
- nozares vajadzību labāku izpratni;
- lielāku atbalstu plānotajām izmaiņām.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Valsts sporta fonds (jaunizveidojama institūcija); citas valsts institūcijas kompetences ietvaros.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrija
samazinās
Vērtības nozīme:
Administratīvās izmaksas daļēji samazinās, jo daļa finansējuma programmu administrēšanas funkciju tiek nodota Fondam. Vienlaikus saglabājas uzraudzības un koordinācijas funkcijas.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Ekonomikas ministrija
Valsts sporta fonds (jaunizveidojama institūcija); citas valsts institūcijas kompetences ietvaros.
palielinās
Vērtības nozīme:
Administratīvās izmaksas palielinās, jo tiek izveidota jauna institūcija ar funkcijām finansējuma administrēšanā, kontrolē un uzraudzībā. Izmaksas ietver personālu, sistēmas un administratīvo nodrošinājumu.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Izglītības un zinātnes ministrija
Nē
Atbilstības izmaksas ir saistītas ar Fonda darbības uzraudzības un koordinācijas funkciju nodrošināšanu, kas tiek īstenotas esošo funkciju ietvaros.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Ekonomikas ministrija
Valsts sporta fonds (jaunizveidojama institūcija); citas valsts institūcijas kompetences ietvaros.
Nē
Atbilstības izmaksas saistītas ar Fonda darbības nodrošināšanu, finanšu kontroles, pārskatu sniegšanas un iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu. Izmaksas ir institucionālas un nav viennozīmīgi kvantificējamas tabulas formā.
Kopā
0,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Jā
Tiek izveidots Valsts sporta fonds kā specializēta finansēšanas institūcija sporta nozarē.
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Izglītības un zinātnes ministrijas funkcijas tiks papildinātas ar Fonda darbības uzraudzību un koordināciju, vienlaikus pakāpeniski samazinot tiešo finansējuma programmu administrēšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Pakāpeniski plānots attīstīt datu uzskaites un izvērtēšanas risinājumus.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Pakāpeniski plānots attīstīt datu uzskaites un izvērtēšanas risinājumus.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks ieviesta vienota un koordinēta finansēšanas pieeja.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta īstenošana paredz pakāpenisku pāreju uz jaunu sporta finansēšanas modeli, nodrošinot līdzsvaru starp esošo sistēmu un Fonda darbību.
Fonda izveide ir vērsta uz:
- sporta finansēšanas administrēšanas kapacitātes pilnveidošanu;
- finansējuma sadales kvalitātes uzlabošanu;
- caurskatāmības un atbildības palielināšanu.
Fonda izveide paredz pakāpenisku institucionālās kapacitātes attīstību sporta finansēšanas administrēšanai, ievērojot valsts budžeta plānošanas, fiskālās disciplīnas un efektīvas resursu izmantošanas principus.
Fonda izveide ir vērsta uz:
- sporta finansēšanas administrēšanas kapacitātes pilnveidošanu;
- finansējuma sadales kvalitātes uzlabošanu;
- caurskatāmības un atbildības palielināšanu.
Fonda izveide paredz pakāpenisku institucionālās kapacitātes attīstību sporta finansēšanas administrēšanai, ievērojot valsts budžeta plānošanas, fiskālās disciplīnas un efektīvas resursu izmantošanas principus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz izveidot specializētu sporta finansēšanas instrumentu, kas var veicināt efektīvāku sporta nozares atbalsta mehānismu attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Fonda darbības nodrošināšanai var tikt attīstīti datu uzskaites un finansējuma uzraudzības risinājumi.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicina Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz iedzīvotāju fiziskās aktivitātes līmeņa paaugstināšanu, veselīga dzīvesveida veicināšanu un reģionālo attīstību.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Fonds var veicināt sporta iniciatīvu attīstību reģionos atbilstoši pieejamajam finansējumam un noteiktajām prioritātēm.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts var veicināt sporta aktivitāšu pieejamību un sabiedrības iesaisti fiziskajās aktivitātēs atbilstoši Fonda finansēšanas prioritātēm un pieejamajam finansējumam.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicina vienlīdzīgas iespējas sportā, nodrošinot iespēju finansēt parasporta un iekļaujošas sporta iniciatīvas, tādējādi uzlabojot personu ar invaliditāti iesaisti sporta aktivitātēs.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicina sabiedrības veselības uzlabošanu, sekmējot fizisko aktivitāšu pieejamību un attīstību, īpaši tautas sportā un bērnu un jauniešu sportā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz ieviest caurskatāmākus un strukturētākus sporta finansējuma pārvaldības principus, veicinot atklātību un labas pārvaldības pieeju sporta nozarē.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekta īstenošana var ietvert personas datu apstrādi, piemēram, projektu pieteikumu izvērtēšanā un rezultātu uzraudzībā. Datu apstrāde tiks veikta atbilstoši piemērojamajiem datu aizsardzības normatīvajiem aktiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts veicina bērnu un jauniešu sporta attīstību, nodrošinot iespējas finansēt aktivitātes, kas sekmē bērnu fizisko attīstību, veselību un sociālo integrāciju.
8.2. Cita informācija
Likumprojekts paredz izveidot strukturētu sporta finansēšanas instrumentu, ievērojot labas pārvaldības, caurskatāmības un uz rezultātiem balstītas pieejas principus.
Pielikumi