Anotācija

26-TA-152: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) attīstība" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Kultūras informācijas sistēmu centra iniciatīvas, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi", kas nosaka kārtību, kādā īsteno 1.3.1.1. pasākumu "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums), tostarp prasības atbalstāmajiem projektiem, projektu atlasei, finansēšanai un īstenošanai.

Projekts "Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) attīstība" (turpmāk – MAP projekts) tiek plānots saskaņā ar Kultūras un valodas tehnoloģiju jomas mērķarhitektūru un Valsts pārvaldes modernizācijas jomas mērķarhitektūru, kas izstrādāta 2025. gadā un saskaņota Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā. Papildus veikta lietderības un izmaksu efektivitātes novērtēšana un novērtējums saskaņots ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" atbildīgo iestādi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Tādējādi MAP projekts un tā realizācija pilnībā atbilst valsts IKT projektu pārvaldības pārmaiņu plāna nosacījumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma Eiropas Reģionālās attīstības fonda MAP projekta īstenošanu, radot pamatu MAP projekta iesnieguma iesniegšanai un finansēšanai 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma (MAP) (turpmāk – Platforma) ir valsts platforma mērķa finansējuma (tajā skaitā konkursu un programmu) dzīves cikla pārvaldībai. 2026. gadā Platformā darbojas viena aktīvā institūcija – Sabiedrības integrācijas fonds, kura Platformu izmanto programmu un konkursu administrēšanai, un Platformā darbības veic Sabiedrības integrācijas fonda iekšējie lietotāji (administratori, programmu/konkursu administratori, eksperti/vērtētāji), kā arī ārējie lietotāji – finansējuma pieteicēji un finansējuma saņēmēji (pieteikumu, precizējumu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un iesniegšanai).

Vienlaikus citās publiskās pārvaldes institūcijās, tajā skaitā kultūras nozarē, mērķa finansējuma dzīves cikla procesi (pieteikumu pieņemšana un izvērtēšana, līgumu slēgšana, atskaišu aprite, maksājumu ierosināšana un izlietojuma uzraudzība) joprojām vairākās vietās balstās uz sadrumstalotiem rīkiem un manuālām darbībām (e-pasts, failu apmaiņa, manuāla datu apkopošana un eksports).

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešama Platformas pilnveide un koplietošanas pieejas paplašināšana, lai vienā platformā standartizētu un digitalizētu procesu pilno ciklu, mazinātu manuālo darbu un nodrošinātu vienotu izsekojamību un auditējamību, piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonda un Nacionālā kino centra vajadzībām.

Papildu minētajam uz MAP projekta uzsākšanas brīdi ir apzināti arī citi potenciālie Platformas lietotāji. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments un Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra "Rīgas digitālā aģentūra" ir uzsākuši Platformas izmantošanai nepieciešamo prasību precizēšanu, tai skaitā iesniedzot izmaiņu pieprasījumus sistēmai, lai nodrošinātu darba uzsākšanu Platformā. Papildu instanču piesaiste līdz MAP projekta rezultāta sasniegšanai (Platforma ieviesta un darbojas produkcijā vismaz piecās institūcijās) tiks nodrošināta MAP projekta īstenošanas laikā atbilstoši institūciju gatavībai un pieprasījumam.

Vienlaikus, attīstot Platformu kā koplietošanas risinājumu, tiks izskatītas arī Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu un citu potenciālo lietotāju vajadzības sadarbībā ar esošajiem Platformas lietotājiem un potenciālajiem lietotājiem, lai izvērtētu nepieciešamos funkcionālos pielāgojumus un Platformas izmantošanas iespējas šādu programmu administrēšanai nākotnē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik mērķa finansējuma (konkursu/programmu) pārvaldības cikla procesi publiskajā pārvaldē (programmu/konkursu administrēšana, pieteikumu iesniegšana un izvērtēšana, līgumu sagatavošana un slēgšana, atskaišu aprite un maksājumu procesi, pārskatu sagatavošana un datu eksports) vairākās institūcijās ir sadrumstaloti un balstās uz manuālām darbībām un dažādiem rīkiem (tajā skaitā e-pasts, failu apmaiņa, manuāla datu apkopošana/eksports). Tas palielina administratīvo slogu un apstrādes laiku, rada datu kvalitātes riskus (nekonsekventas datu struktūras, dubultdarbs, cilvēciskas kļūdas), kā arī ierobežo procesa caurspīdīgumu un izsekojamību (grūtāk nodrošināt vienotu statusu vēsturi, lēmumu pamatojumu un auditējamību). Vienlaikus pieaug atbilstības risks normatīvajos aktos noteikto prasību izpildē (informācijas drošība, personas datu aizsardzība, piekļūstamība, droša elektroniskā paraksta izmantošana dokumentu apritē un integrāciju atkarības).

Ņemot vērā, ka Valsts kultūrkapitāla fonda projektu sistēmu paredzēts aizstāt ar Platformu, savukārt Nacionālajam kino centram nav savas projektu pārvaldības sistēmas un tiek plānots izmantot Platformu, ir nepieciešams attīstīt vienotu koplietošanas risinājumu, kas standartizē procesus un nodrošina vienotu pārvaldību un datu integrāciju.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma MAP projekta īstenošanu, radot pamatu MAP projekta iesnieguma iesniegšanai un finansēšanai 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.

MAP projektā paredzēts pilnveidot Platformu kā koplietošanas risinājumu, lai nodrošinātu centralizētu, drošu un efektīvu mērķa finansējuma piešķiršanas un izlietojuma uzraudzības procesu digitalizāciju un uzlabotu pakalpojumu pieejamību pieteicējiem un finansējuma administrētājiem (tajā skaitā Valsts kultūrkapitāla fondam un Nacionālajam kino centram). Risinājums paredz paplašināt un pilnveidot Platformas funkcionalitāti visā finansējuma pārvaldības ciklā (konkursi/pieteikumi, vērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumi, pārskati un datu eksports), uzlabojot izsekojamību/auditējamību, caurspīdīgumu, datu kvalitāti un mazinot manuālo darbu. Vienlaikus, atbilstoši jomas mērķarhitektūrai, Valsts kultūrkapitāla fonda novecojusī projektu sistēma tiek aizstāta ar Platformu, bet Nacionālā kino centra projektu pārvaldībai paredzēts izmantot un pilnveidot Platformu, pielāgojot funkcionalitāti institūciju biznesa procesiem un nodrošinot datu integrāciju.

MAP projektā Plānotie uzlabojumu virzieni:
1. projektu/programmu un procesu pārvaldības pilnveide (vienoti, standartizēti procesi koplietošanas platformā);
2. darba plūsmu un lietotāju ceļa uzlabošana (pieteikumu un administrēšanas soļu vienkāršošana);
3. funkcionalitātes un atbalsta rīku pilnveide efektīvākai administrēšanai un uzraudzībai, tajā skaitā līgumu sagatavošana/slēgšana ar kvalificētu elektronisko parakstu, atskaišu aprite, maksājumu procesu atbalsts u. c.;
4. datu izmantošanas iespēju attīstība (pārskatāmība, analītika, datu apkopošana, datu eksports);
5. saziņas un informēšanas mehānismu pilnveide operatīvai komunikācijai starp iesaistītajām pusēm;
6. koplietošanas paplašināšana instancēs, nodrošinot vienotus, pielāgotus procesus un koplietošanas pieeju;
7. drošība un noturība – tiek uzturēta instanču nodalīšana (atsevišķa konfigurācija/tiesību modelis/integrācijas katrai instancei) un nodrošināta darbības nepārtrauktība, ievērojot prasību par pieejamību vismaz 99,5 procentus mēnesī 24/7 režīmā (monitorings, rezerves kopijas/atjaunošana, incidentu novēršana u. c.).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējuma ietvaros tika analizēti iespējamie risinājuma īstenošanas scenāriji mērķa finansējuma konkursu/programmu dzīves cikla digitalizācijai un koplietošanas pakalpojuma nodrošināšanai.

Izvērtēti šādi alternatīvie risinājumi:
1) Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (turpmāk – Sistēma) pielāgošana mērķa finansējuma ciklam. Sistēma ir izveidota, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai prasību izpildi, informācijas apmaiņu (tai skaitā ar Eiropas Komisiju) un datu uzkrāšanu, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai. Vienlaikus jāņem vērā, ka Sistēma nav izveidota tikai konkrētam plānošanas periodam – tā sastāv no moduļiem, kas pielāgoti dažādu instrumentu ieviešanai un uzraudzībai, un ir izstrādāts atsevišķs modulis Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanai un uzraudzībai. Ņemot vērā Sistēmas mērķi, pārvaldības modeli un arhitektūru, tās pārveide par konfigurējamu koplietošanas platformu mērķa finansējuma procesu pārvaldībai (ar instanču principu, konfigurējamu konkursu pārvaldību un koplietošanai nepieciešamiem pārvaldības mehānismiem) prasītu būtisku pārbūvi, un darba apjoms būtu pielīdzināms jaunas sistēmas izstrādei, tādēļ šī alternatīva netiek izvēlēta;
2) Platformas turpināšana (esošajā apjomā, bez koplietošanas paplašināšanas). Šī alternatīva nodrošinātu tikai esošo funkcionalitāšu pilnveidi, bet pilnā mērā nesasniegtu mērķi par vienotu koplietošanas platformu vairākām institūcijām un atbalsta instrumentiem;
3) Platformas koplietošanas paplašināšana (Projektā izvēlētais risinājums). Platforma tiek pilnveidota kā koplietošanas platforma vairākām institūcijām ar nodalītu piekļuves un datu loģiku, vienotu mērķa finansējuma dzīves cikla pārvaldību (pieteikumi–vērtēšana–līgumi–atskaites–maksājumi) un koplietošanai būtiskām iespējām (konkursu/programmu konfigurēšana, koplietošanas pārvaldības procesi, integrāciju izmantošana un datu apmaiņa);
4) citu nozares sistēmu konsolidācija vienā risinājumā. Šis scenārijs teorētiski varētu apvienot vairākus risinājumus, tomēr praktiski palielina sarežģītību un ieviešanas riskus (atšķirīgi procesi, datu modeļi, integrācijas un regulējums), kā arī prasa būtiski lielāku pārmaiņu vadības un koordinācijas apjomu;
5) risinājuma neīstenošana (esošās situācijas saglabāšana). Netiktu sasniegti MAP projekta mērķi par vienotu, caurskatāmu un auditējamu procesu digitalizāciju, saglabātos manuālais darbs un ar datu kvalitāti/atbilstību saistītie riski;
Izvērtējot alternatīvas, par pamatotāko noteikta MAP projektā paredzētā Platformas koplietošanas paplašināšana, jo tā nodrošina koplietošanas pakalpojuma mērķi un mērogojamību vairākām institūcijām ar zemāku risku, nekā Sistēmas būtiska pārbūve vai vairāku nozares sistēmu konsolidācija, vienlaikus sniedzot lielāku ieguvumu nekā Platformas turpināšana tikai esošajā apjomā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Platformas pilnveides ietvaros tiek izvērtēta prasību un izmaksu samērība pret ieguvumiem, jo risinājums balstās uz jau esošu valsts koplietošanas platformu (ar instanču principu) un ir vērsts uz mērķa finansējuma pārvaldības procesa standartizāciju un digitalizāciju vienuviet (programmu/konkursu administrēšana, pieteikumu iesniegšana un izvērtēšana, līgumu sagatavošana un slēgšana, atskaišu aprite, maksājumu procesi, pārskatu sagatavošana un datu eksports).

Ieguvumu sasniegšana tiek mērīta ar MAP projekta pasē noteiktajiem rādītājiem (piemēram, manuālo darbību samazinājums un apstrādes cikla laika samazinājums, instanču skaita pieaugums, pakalpojuma pieejamības mērķis u. c.) Projekta 1. pielikums). Savukārt koplietošanas pakalpojuma tvērums, sniegšanas nosacījumi un attīstības virzieni ir noteikti Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānā (Projekta 2. pielikums).

Sociālekonomiskais ieguvums:
1) MAP projekta īstenošanai nepieciešami 500 000 euro (MAP projekta pasē noteiktās attiecināmās izmaksas). MAP projekta pasē līdztekus sagatavotajam lietderības izvērtējumam ir kvantificēti būtiskākie monetizējamie ieguvumi: tiešais ieguvums valsts pārvaldei (administratīvā sloga/izmaksu samazinājums) – 94 850 euro gadā;
2) norādītais ieguvums ir monetizēts administratīvā sloga/darba laika samazinājums un nav interpretējams kā automātisks budžeta apropriācijas samazinājums vai amata vietu skaita samazinājums, bet tas dod iespēju efektīvāk nodrošināt funkcijas esošo resursu ietvaros. Līdz ar to sociālekonomiskais ieguvums sabiedrībai/finansējuma saņēmējiem (laika ietaupījums, procesu vienkāršošana) – 37 940 euro gadā;
3) kopā monetizējamie ieguvumi veido 132 790 euro gadā, kas 10 gadu periodā (neiekļaujot atsevišķi vērtēto risku mazināšanas efektu) veido 1 327 900 euro, t. i., pārsniedz sākotnējo ieguldījumu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

Kultūras informācijas sistēmu centrs nodrošina, ka MAP projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājuma izstrādes/pilnveides pakalpojumi tiks nodrošināti, piemērojot publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, nodrošinot atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu pakalpojuma sniedzēja atlasi. MAP projekta ietvaros finansējums tiks ieguldīts valsts Platformas pilnveidē un koplietošanas funkcionalitātes attīstībā, lai nodrošinātu mērķa finansējuma pārvaldības procesu digitalizāciju, pakalpojumu nepārtrauktību, drošību, pieejamību un efektīvāku administrēšanu publiskajā pārvaldē.

Platforma ir paredzēta publiskās pārvaldes funkciju īstenošanai (mērķa finansējuma piešķiršanas, uzraudzības un atskaitīšanās procesu nodrošināšanai) un MAP projekta rezultātā izstrādātie risinājumi netiks komercializēti un netiks nodoti ekskluzīvā lietošanā kādam komersantam. MAP projekta ietvaros modernizētā Platforma nodrošinās vienotus un nediskriminējošus procesus visiem pieteicējiem un finansējuma administrētājiem, un tā neradīs selektīvas priekšrocības atsevišķiem tirgus dalībniekiem.

Vienlaikus Kultūras informācijas sistēmu centram kā finansējuma saņēmējam piešķirtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiek piešķirts valsts uzdevumu un publiskās pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Jā
Ietekmes apraksts
Mērķa finansējuma pretendenti un saņēmēji (fiziskas personas, tajā skaitā saimnieciskās darbības veicēji) varēs vienuviet digitāli veikt mērķa finansējuma procesa darbības visā dzīves ciklā (pieteikuma iesniegšana, dokumentu pievienošana, komunikācija ar finansējuma administrētāju, atskaišu iesniegšana, nepieciešamo precizējumu sniegšana u. c.). Platformas pilnveide samazinās laiku un administratīvo slogu, kas šobrīd rodas, izmantojot sadrumstalotus rīkus (e-pastu, failu apmaiņu, manuālu datu apkopošanu/eksportu), kā arī mazinās cilvēcisko kļūdu risku, jo dati tiks ievadīti strukturēti un būs labāk izsekojami. Papildus tiks uzlabota procesa caurspīdība pieteicējam – būs vieglāk sekot līdzi statusu izmaiņām, termiņiem un iesniegtās informācijas apritei, kā arī nodrošināta drošāka dokumentu aprite (tajā skaitā elektroniskā paraksta izmantošana līgumu slēgšanā).
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • biedrības
  • nodibinājumi
  • komersanti
  • pašvaldību iestādes
Ietekmes apraksts
Mērķa finansējuma pretendenti un saņēmēji (juridiskās personas – biedrības, nodibinājumi, komersanti, pašvaldības iestādes un citi projektu īstenotāji) no Platformā vienotas, standartizētas un digitālas finansējuma pārvaldības pieejas iegūs vienuviet šādus risinājumus – pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informācijas apmaiņu ar finansējuma administrētāju, līgumu slēgšanu (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu), atskaišu iesniegšanu, precizējumu apriti, kā arī maksājumu procesu atbalstu un pārskatu/datu eksporta iespējas.

Tas samazinās manuālo darbu un dubulto darbību (datu atkārtotu ievadi dažādos formātos, manuālu apkopojumu sagatavošanu), uzlabos datu kvalitāti un mazinās kļūdu risku, vienlaikus nodrošinot lielāku procesa caurspīdīgumu un izsekojamību (statusu vēsture, termiņi, lēmumu aprite).

Juridiskajām personām, kuras īsteno vairākus projektus, īpaši nozīmīga būs iespēja strādāt ar vienotu procesu loģiku un vienotu informācijas apriti, samazinot laiku, kas tiek patērēts administrēšanai.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Platformas pilnveide ietekmē nozares horizontāli, jo Platforma attiecas uz mērķa finansējuma programmām un konkursiem, kuros kā pieteicēji un projektu īstenotāji var piedalīties dažādu nozaru juridiskās personas (biedrības, nodibinājumi, komersanti u. c.). Ietekme izpaužas administratīvā sloga samazinājumā, vienotā pieteikšanās/atskaišu iesniegšanas pieejā, ātrākā informācijas apritē un labākā procesa izsekojamībā, kā arī vienādāku un caurspīdīgāku prasību piemērošanā neatkarīgi no nozares.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
MAP projekts nodrošinās Platformas kā koplietošanas platformas pilnveidi un paplašināšanu mērķa finansējuma (konkursu/programmu) pārvaldībai, kas ļaus finansējuma administrētājiem publiskajā pārvaldē atteikties no sadrumstalotiem, manuāliem un iestāžu līmenī atsevišķi uzturētiem procesu nodrošināšanas risinājumiem (e-pasts, failu apmaiņa, manuāla datu apkopošana/eksports, atsevišķas lokālas sistēmas), vienlaikus nodrošinot vienotu procesu loģiku un datu struktūru visā finansējuma ciklā (pieteikumi, izvērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumu procesu atbalsts, uzraudzība, pārskati).
Rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs un laika patēriņš gan finansējuma administrēšanā, gan projektu īstenošanā, kā arī mazināsies dubultdarba un kļūdu risks, uzlabojot datu kvalitāti, izsekojamību un auditējamību.

Platformas pilnveides rezultātā privātajam sektoram un nevalstiskajām organizācijām (mērķa finansējuma pretendentiem un saņēmējiem) tiks nodrošināta vienota digitāla vide pieteikumu iesniegšanai, līgumu slēgšanai (tajā skaitā ar drošu e-parakstu), atskaišu apritei un komunikācijai, kas samazinās darījumu izmaksas un paātrinās atbalsta instrumentu izmantošanu.

MAP projekta risinājumi būs pieejami visiem pieteicējiem uz vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem attiecīgā finansējuma instrumenta ietvaros, tādējādi netieši uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un publisko līdzekļu pārvaldības efektivitāti.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā
Ietekmes apraksts
Platformas pilnveide un koplietošanas paplašināšana netieši uzlabos nozaru konkurētspēju, jo mērķa finansējuma pretendenti un saņēmēji (tajā skaitā komersanti un nevalstiskās organizācijas dažādās nozarēs) varēs pieteikties finansējumam un īstenot projektus vienotā digitālā procesā, samazinot administratīvo slogu, laika patēriņu un kļūdu risku.

Ātrāka un caurspīdīgāka pieteikumu izskatīšana, līgumu slēgšana (tajā skaitā ar drošu e-parakstu), atskaišu aprite un maksājumu procesu atbalsts uzlabos finansējuma instrumentu pieejamību un prognozējamību. Risinājums tiek piemērots vienlīdzīgi un nediskriminējoši attiecīgā finansējuma instrumenta ietvaros, kas veicina taisnīgu konkurenci starp pretendentiem.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Platformas pilnveide un koplietošanas paplašināšana netieši uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo uzņēmumiem kā mērķa finansējuma pretendentiem un saņēmējiem tiks nodrošināta vienota digitāla vide pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai, līgumu slēgšanai (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu), atskaišu iesniegšanai un saziņai ar finansējuma administrētāju. Tas samazinās administratīvo slogu un laika patēriņu, mazinās kļūdu risku un dubultdarbu, kā arī uzlabos procesa caurspīdīgumu un prognozējamību (statusu izsekojamība, termiņu kontrole, vienota informācijas aprite).
Vienlaikus vienoti, standartizēti procesi un nediskriminējoša piekļuve finansējuma instrumentiem veicina vienlīdzīgus konkurences apstākļus atbalsta saņemšanai.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Platformas pilnveide netieši pozitīvi ietekmēs mazos un vidējos uzņēmējus, kuri piesakās mērķa finansējumam vai īsteno projektus, jo tiks nodrošināta vienota digitāla vide pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai, līgumu slēgšanai (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu), atskaišu iesniegšanai un saziņai ar finansējuma administrētāju.

Tas samazinās administratīvo slogu un laika patēriņu, mazinās kļūdu risku un dubultdarbu, kā arī uzlabos procesa caurspīdīgumu (statusu izsekojamība, termiņu kontrole, vienota informācijas aprite), kas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir īpaši būtiski ierobežotu administratīvo resursu apstākļos.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
70 833
0
141 667
0
141 667
70 833
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
70 833
0
141 667
0
141 667
70 833
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
83 333
0
166 667
0
166 667
83 333
2.1. valsts pamatbudžets
0
83 333
0
166 667
0
166 667
83 333
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-12 500
0
-25 000
0
-25 000
-12 500
3.1. valsts pamatbudžets
0
-12 500
0
-25 000
0
-25 000
-12 500
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-12 500
-25 000
-25 000
-12 500
5.1. valsts pamatbudžets
-12 500
-25 000
-25 000
-12 500
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MAP projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 500 000 euro (Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums 85 % apmērā 425 000 euro un valsts budžeta finansējums 15 % apmērā 75 000 euro). MAP projekta izmaksas (indikatīvi) plānotas šādās pozīcijās: 1) atlīdzības izmaksas – 100 000 euro (20 % no kopējā finansējuma), tajā skaitā MAP projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai; 2) programmatūras iegāde vai izstrāde/pilnveide – 300 000 euro; 3) citas attiecināmās izmaksas (piemēram, mākoņdatošanas izmaksas, tehniskās specifikācijas izstrāde, lietotāju vajadzību izpēte, komunikācijas nodrošināšana u.c.) – 20 000 euro; 4) pārējās izmaksas – 80 000 euro. Kopā 500 000 euro.  Norādītās izmaksas ir indikatīvas. Budžeta ieņēmumi ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma daļa 85 % apmērā no MAP projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējais MAP projekta ieviešanai nepieciešamais publiskais finansējums (Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansējums), kas sastāda 100 % apmēru no MAP projekta attiecināmajām izmaksām. 
 MAP projekta uzsākšana plānota 2026. gada III ceturksnī (no 2026. gada jūlija) un īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, līdz ar to izdevumi plānoti par 6 mēnešiem 2026. gadā, 2027.–2028. gadā par 12 mēnešiem katrā gadā, bet 2029. gadā par 6 mēnešiem. Indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem (izmaksu sadalījums ir indikatīvs un tas var tikt precizēts, sagatavojot MAP projekta pieteikumu, kā arī MAP projekta īstenošanas laikā; skaitļi noapaļoti līdz euro):
 2026. gads: kopējais finansējums 83 333 euro, no tā Eiropas Reģionālā attīstības fonda – 70 833 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 12 500 euro;
 2027. gads: kopējais finansējums 166 667 euro, no tā Eiropas Reģionālā attīstības fonda – 141 667 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 25 000 euro;
 2028. gads: kopējais finansējums 166 667 euro, no tā Eiropas Reģionālā attīstības fonda – 141 667 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 25 000 euro;
 2029. gads: kopējais finansējums 83 333 euro, no tā Eiropas Reģionālā attīstības fonda – 70 833 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 12 500 euro.  
MAP sistēmas uzturēšanas izmaksas šobrīd noteiktas 76 260 euro gadā, un iekļautas Kultūras informācijas sistēmu centra budžetā. Atbilstoši Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izdevumu vērtēšanas vadlīnijās noteiktajam izmaksas iekļauj specializētas programmatūras problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumus 19 789 euro gadā, kā arī mākoņdatošanas pakalpojumus 56 471 euro gadā.
MAP projekta īstenošanas rezultātā plānots paplašināt un pilnveidot funkcionalitāti visā finansējuma pārvaldības ciklā (konkursi/pieteikumi, vērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumi, pārskati un datu eksports), uzlabojot procesa izsekojamību, caurspīdīgumu un datu vadītu lēmumu pieņemšanu, kā arī mazinot administratīvo slogu un manuālā darba apjomu, tai skaitā, paredzams, ka pieaugs lietotāju skaits.
Ņemot vērā attīstību, MAP projekta īstenošanas risinājuma uzturēšanai prognozētās papildu uzturēšanas izmaksas ir ne vairāk kā 45 000 euro gadā. Ja tiks konstatēts, ka MAP projekta uzturēšanas izdevumu segšanai ir nepieciešams papildu finansējums, Kultūras ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otro daļu, sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā ekonomiski izvērtētu pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai. Uzturēšanas izmaksu aprēķins veikts, ņemot vērā MAP projekta izmaksu pozīciju "programmatūras iegāde vai izstrāde/pilnveide" 300 000 euro apmērā.
Atbilstoši Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izdevumu vērtēšanas vadlīnijās noteiktajai pieejai specializētai programmatūrai saskaņā ar labās prakses piemēriem uzturēšanas izdevumi var sasniegt līdz pat 20% no izstrādes izmaksām.
Atbilstoši Kultūras informācijas sistēmu centra praktiskajai pieredzei informācijas sistēmu uzturēšanā MAP projekta gadījumā veikts konservatīvs pieņēmums uzturēšanas izmaksas noteikt ne vairāk kā 15 % no izstrādes izmaksām.
Atbilstoši Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izdevumu vērtēšanas vadlīnijās noteiktajai pieejai uzturēšanas izmaksas plānotas pa šādām kategorijām: specializētās programmatūras sistēmas kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi – 31 500 euro gadā (aprēķinā pieņemts, ka prognozētā ārpakalpojuma stundas likme pēc sistēmas ieviešanas perioda sasniedz aptuveni 80 euro stundā, kas atbilst nozares praksei specializētu informācijas sistēmu uzturēšanā, attiecīgi plānotais finansējums nodrošina līdz aptuveni 394 ārpakalpojuma cilvēkstundām gadā); Mākoņdatošanas pakalpojumi – 13 500 euro gadā (papildu jaudas rezerve atbilstoši prognozētajām slodzes svārstībām un MAP platformas pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanas līmenim).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Pastāvīgas amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas. MAP projekta īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti MAP projekta īstenošanas periodā, piesaistot resursus uz noteiktu laiku, neveidojot jaunas pastāvīgas amata vietas.
Cita informācija
Finansējums MAP projekta īstenošanai attiecībā uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc MAP projekta pabeigšanas MAP projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Uzturēšana ietver sistēmas darbspējas nodrošināšanu, kļūdu novēršanu, profilaktiskos darbus un drošības atjauninājumus, sistēmas attīstības darbi (jaunu funkciju izstrāde) uzturēšanas izmaksās netiek ietverti.

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma prioritāšu plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus.

Ņemot vērā, ka Projekts paredz apstiprināt MAP projekta pasi un noteikt MAP projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, un tas nav vērsts uz reformu izstrādi vai publiskā finansējuma prioritāšu plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota. Vienlaikus MAP projekta sagatavošanā ir nodrošināta saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām un Platformas lietotājiem/finansējuma administrētājiem.

MAP projekta izstrādē iesaistītās institūcijas: Kultūras informācijas sistēmu centrs – MAP projekta sagatavošana un īstenošana, Platformas koplietošanas pakalpojuma pārvaldība/pilnveide; Sabiedrības integrācijas fonds – Platformas esošās aktīvās instances lietotājs (procesu un prasību precizēšana); Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālais kino centrs – plānotie Platformas instanču lietotāji (prasību un procesu precizēšana, testēšana un ieviešana).

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Nacionālais kino centrs
  • Valsts kultūrkapitāla fonds
  • Kultūras ministrija
  • Kultūras informācijas sistēmu centrs
  • Sabiedrības integrācijas fonds

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks efektivizēta mērķa finansējuma (konkursu/programmu) administrēšana institūcijās (tajā skaitā Sabiedrības integrācijas fondā, Valsts kultūrkapitāla fondā, Nacionālajā kino centrā): pieteikumu apstrāde, vērtēšana, lēmumu un līgumu aprite, atskaišu pārbaude un maksājumu procesu atbalsts. Samazināsies manuālās darbības (e-pasts, failu aprite, manuāla datu apkopošana/eksports), dubultdarbs un kļūdu risks, uzlabosies izsekojamība un auditējamība. 
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks digitalizēts mērķa finansējuma pārvaldības dzīves cikls vienotā Platformā – pieteikumu iesniegšana un apstrāde, vērtēšanas darba plūsmas, līgumu sagatavošana un slēgšana (tajā skaitā ar drošu e-parakstu), atskaišu aprite, komunikācija ar projektu īstenotājiem, pārskatu sagatavošana un datu eksports. 
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks optimizētas un standartizētas darba plūsmas starp iesaistītajām pusēm (finansējuma administrētāji un projektu īstenotāji), nodrošinot vienotu statusu vēsturi, termiņu kontroli, strukturētu datu ievadi un vienotus pārskatus. Tas uzlabos lēmumu pieņemšanas procesu, procesu caurspīdīgumu un atbilstību prasībām (informācijas drošība, datu aizsardzība, piekļūstamība).
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MAP projekts veicina publisko pakalpojumu attīstību, pilnveidojot Platformu un nodrošinot vienotu digitālu procesu pieteikumu iesniegšanai un apstrādei, vērtēšanai, līgumu slēgšanai (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu), atskaišu apritei un maksājumu procesu atbalstam. Tas uzlabo pakalpojumu pieejamību un ērtumu pieteicējiem un finansējuma administrētājiem, samazina administratīvo slogu un apstrādes laiku, kā arī palielina procesa caurspīdīgumu un izsekojamību. 

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MAP projekts skar valsts un pašvaldību informācijas komunikācijas tehnoloģiju attīstību, jo paredz pilnveidot valsts koplietošanas informācijas sistēmu – Platformu – un tās funkcionalitāti mērķa finansējuma pārvaldības procesu nodrošināšanai.

MAP projekta ietvaros tiks attīstītas un standartizētas digitālās darba plūsmas (pieteikumi, izvērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumu procesu atbalsts, pārskati/datu eksports), kā arī uzlabota integrāciju un datu apmaiņas pieeja, drošība, pieejamība un uzturējamība. Tas ļauj vairākām publiskajām institūcijām izmantot vienotu informācijas komunikācijas tehnoloģiju risinājumu, samazinot sadrumstalotu rīku un atsevišķu lokālu risinājumu izmantošanu, tādējādi veicinot efektīvāku informācijas komunikācijas tehnoloģiju resursu izmantošanu publiskajā pārvaldē.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina informācijas sabiedrības politikas īstenošanu, nodrošinot publiskā sektora procesu digitalizāciju un pakalpojumu pieejamības uzlabošanu mērķa finansējuma pārvaldībā. Pilnveidojot Platformu kā koplietošanas platformu, tiks nodrošināta vienota digitāla vide pieteikumu iesniegšanai un apstrādei, dokumentu apritei (tajā skaitā ar drošu elektronisko parakstu), atskaišu iesniegšanai, maksājumu procesu atbalstam un informācijas izsekojamībai, kas samazina administratīvo slogu un veicina ērtāku un caurspīdīgāku saziņu starp iedzīvotājiem, organizācijām un publisko pārvaldi. MAP projekts stiprina datu kvalitāti, procesu caurspīdīgumu un drošību digitālajā vidē, atbalstot mūsdienīgu, uz lietotāju orientētu publisko pakalpojumu attīstību.

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MAP projekts sekmē Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) (pieņemts ar Saeimas 2020. gada 2. jūlija paziņojumu) rīcības virziena “Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi” mērķu sasniegšanu, pilnveidojot Platformu kā valsts koplietošanas platformu mērķa finansējuma pārvaldībai un digitalizējot finansējuma administrēšanas procesus (pieteikumi, izvērtēšana, līgumi, atskaites, maksājumu procesu atbalsts). Tas samazina administratīvo slogu un manuālās darbības, uzlabo pakalpojumu pieejamību, caurspīdīgumu un izsekojamību gan finansējuma administrētājiem, gan pieteicējiem. MAP projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, tādējādi sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes digitalizācijas un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas mērķu izpildē.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MAP projekts vidi ietekmē netieši, jo Platformas pilnveides rezultātā mērķa finansējuma pārvaldības procesi (pieteikumi, līgumi, atskaites, saziņa) tiks īstenoti digitāli vienotā platformā, tajā skaitā nodrošinot dokumentu apriti ar drošu elektronisko parakstu. Tas samazinās papīra dokumentu apriti, drukāšanas un fiziskas dokumentu uzglabāšanas apjomu, kā arī nepieciešamību pēc klātienes dokumentu aprites loģistikas, tādējādi mazinot ar šīm darbībām saistīto resursu patēriņu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MAP projekta īstenošana skar personas datu apstrādi un aizsardzību, jo Platformas ietvaros tiek apstrādāti mērķa finansējuma pretendentu un saņēmēju dati (tajā skaitā fizisku personu dati), kā arī ar pieteikumiem, līgumiem, atskaitēm un maksājumu procesu atbalstu saistītā informācija. Personas datu apstrāde tiks nodrošināta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un piemērojamajam Fizisko personu datu apstrādes likumam.

MAP projekta ietvaros tiks stiprināta datu apstrādes caurskatāmība un atbildība, ievērojot datu minimizācijas principu, kā arī nodrošinot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus datu konfidencialitātei, integritātei un pieejamībai (piemēram, lomu/tiesību pārvaldība, piekļuves kontrole, darbību izsekojamība/auditācijas pieraksti, droša dokumentu aprite, tostarp ar drošu elektronisko parakstu, un integrāciju pārvaldība).
Kopumā Platformas pilnveide mazinās datu aizsardzības riskus, kas rodas sadrumstalotu rīku un manuālas datu aprites gadījumā, un stiprinās datu aizsardzības praksi publiskajā pārvaldē. 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi