Anotācija (ex-ante)

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 499 “Noteikumi par būvinspektoriem” (turpmāk - Noteikumi Nr. 499) ir noteiktas būvinspektora kvalifikācijas prasības. Noteikumu Nr. 499 4. punkts citā starpā paredz, ka uz būvinspektora tiesību iegūšanu var pretendēt būvspeciālists kuram  pēdējo divu gadu laikā nav izteikts vairāk kā viens brīdinājums vai nav apturēta vai anulēta būvspeciālista sertifikāta darbība (izņemot gadījumu, ja būvspeciālista sertifikāta darbība bija apturēta vai anulēta, pamatojoties uz personas iesniegumu).  Būvspeciālista profesionālās atbildības piemērošanas pamats, kā arī profesionālās atbildības veidi, ir noteikti Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 169). Tā saskaņā ar Noteikumu Nr. 169 50. un 51. punktu būvspeciālistam profesionālo atbildību (brīdinājumu vai sertifikāta darbības apturēšanu) piemēro par normatīvā regulējuma pārkāpumiem, ētikas kodeksa neievērošanu, par labai profesionālai praksei, kompetencēm, prasmēm un zināšanām neatbilstošu rīcību, kā arī par procesuālajiem pārkāpumiem (piemēram, par uzraudzības procesa nodrošināšanai nepieciešamās informācijas nesniegšanu, uzraudzības maksas nemaksāšanu vai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā būvspeciālistu reģistrā nav ievadīta informācija par iepriekšējā kalendārā gadā apgūtajām profesionālās pilnveides programmām, semināriem un citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem, vai veikto patstāvīgo praksi, vai nav sniegta kompetences pārbaudes iestādes pieprasītā informācija, kas nepieciešama būvspeciālista patstāvīgās prakses izvērtēšanai). Pamatā profesionālo atbildību piemēro par tādiem pārkāpumiem, kas liecina par būvspeciālista nepietiekamu rūpību vai ļaunprātīgu darbību, t.i. tādu rīcību, kas nav savienojama ar darbošanos reglamentētajā profesijā. Vienlaicīgi būvspeciālista sertifikātu var apturēt arī gadījumā, ja būvspeciālists nav samaksājis uzraudzības maksu. Sertifikāta apturēšana šajā gadījumā nav saistīta ar būvspeciālista rīcības tiesiskumu vai ētiskumu, vai tā spēju pildīt amata pienākumus, tās mērķis ir nodrošināt efektīvu un nepārtrauktu būvspeciālistu sertificēšanas procesu. Līdz ar to, profesionālās atbildības piemērošanu par uzraudzības maksas nemaksāšanu nav samērīgi attiecināt uz kvalifikācijas prasībām būvinspektoram. Tāpat arī, ja būvspeciālists normatīvajos aktos noteiktajā termiņā būvspeciālistu reģistrā nav ievadījis informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā apgūtajām profesionālās pilnveides programmām, semināriem un citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem, vai veikto patstāvīgo praksi, vai nav sniegta kompetences pārbaudes iestādes pieprasītā informācija, kas nepieciešama būvspeciālista patstāvīgās prakses izvērtēšanai  neliecina par trūkumiem būvspeciālista kompetencē.
Pieaugot būvniecības apjomiem, kā arī būvju sarežģītībai un kompleksumam, pieaug arī būvniecības ieceru skaits, līdz ar to, arī darba apjoms pašvaldības būvvaldei un tās amatpersonām – būvinspektoriem.  Vietējām pašvaldībām ir jānodrošina pietiekams būvinspektoru skaits un būvinspektoru atbilstošā kvalifikācija jēgpilnai un efektīvai būvniecības kontroles īstenošanai. Vairākas pašvaldību būvvaldes ir norādījušas uz būvinspektoru trūkumu un grūtībām piesaistīt jaunus būvinspektorus.
Noteikumu projekts paredz izslēgt no kvalifikācijas prasībām ierobežojumu pretendēt uz būvinspektora amatu, ja personai iepriekš bija apturēta būvspeciālista sertifikāta darbība par uzraudzības maksas nemaksāšanu.