Anotācija (ex-ante)

Līdzšinējās izglītības iestādēs izveidojušās prakses izvērtējums liecina, ka konkrēto gadījumu izskatīšana MK noteikumos Nr.545 noteiktajā kārtībā ir ilgstoša un visbiežāk nerezultējas ar vardarbību veikušā izglītojamā uzvedības maiņu vai arī pārmaiņas ir īslaicīgas. Līdz ar to bieži vien vardarbību veikušais izglītojamais turpina apdraudēt savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību un izglītības iestādes vadītājam katru darba dienu jāpieņem lēmums par izglītības programmas apguves nodrošināšanu citā telpā izglītības iestādes pedagoga klātbūtnē šim izglītojamam, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.474 11.2.apakšpunktā noteikto regulējumu šādā veidā izglītības programmas apguve var ilgt ne ilgāk kā līdz attiecīgās dienas beigām.

Vienlaikus publiskajā telpā izskanējušo vairāku izglītības iestādēs notikušo vardarbības gadījumu izvērtējums liecina, ka vardarbību veikušais izglītojamais iepriekš bieži vien pat nebija nonācis izglītības iestādes atbalsta personāla redzeslokā, jo nav pārkāpis nedz izglītības iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteiktos priekšrakstus, nedz līdz šim apdraudējis savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Tādējādi objektīvu iemeslu dēļ pret šādu vardarbību veikušo izglītojamo netika piemērots MK noteikumu Nr.474 11.-13.punktā noteiktais tiesiskais regulējums.

Turklāt likumdevēja - Saeimas vairāku komisiju darba kārtībā iekļautie jautājumi par vardarbību izglītības iestādēs (piemēram, https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/DF37AABCAE7168B0C2258A77004F5F70?OpenDocument) un iesniegtās likumdošanas iniciatīvas (piemēram, https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webAll?SearchView&Query=([NumberTxt]=436/Lp14)&SearchMax=0&SearchOrder=4), kā arī sabiedrības aktīva iesaistīšanās (ko apliecina, piemēram, Saeimā iesniegtais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par tiesisku pamatu vardarbības novēršanai skolās") norāda uz nekavējošu un steidzamu risinājumu ieviešanas nepieciešamību, kas paredzēts projektā.

Jāatzīmē, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) PISA (Programme for International Student Assessment) 2018. gada starptautiskā pētījuma dati liecina, ka Latvijas piecpadsmitgadīgie izglītojamie relatīvi bieži ir cietuši no ņirgāšanās (bullying) no savu skolas biedru puses – indekss Latvijas gadījumā nozīmē, piemēram, to, ka kopumā 35,5% (vidēji OECD valstīs – 22,6%) mūsu izglītojamie izjutuši kādu no ņirgāšanās veidiem „Dažas reizes mēnesī”, „Vienreiz nedēļā” vai biežāk. Latvija šajā ziņā ieņem pirmo vietu starp visām ES valstīm, turklāt, salīdzinot ar 2015. gadā veikto OECD PISA pētījumu, pāridarījumu izplatības rādītāji ir pasliktinājušies.

Līdz šim jaunākie un plašākie dati par emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs pieejami, analizējot Izglītības kvalitātes valsts dienesta sadarbībā ar Edurio LTD filiāles Latvijā veiktās aptaujas, kurās jautājumu spektrs iekļāva arī tematiskos blokus par fizisko un emocionālo drošību. 2021./2022. mācību gada aptauju dati ietver informāciju no 16 pašvaldībām. Izglītības iestādes, kas piedalījušās aptaujā, aptaujāja trīs mērķgrupas: pedagogus, izglītojamos un viņu vecākus. Tika aptaujāti 24 000 izglītojamo, 19 000 vecāku un 7 000 pedagogu. Rezultāti liecina, ka vardarbība izglītības vidē ir klātesoša un aktuāla problēma, turklāt nereti pedagogu, vecāku un izglītojamo skatījums un pieredze atšķiras.

Ievērojot minēto, kā arī lai nodrošinātu pārējo izglītības iestādes izglītojamo un darbinieku un arī vardarbību veikušā izglītojamā tiesību uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos ievērošanu, nepieciešams paredzēt izglītības iestādes vadītājam tiesības pieņemt lēmumu par atšķirīgu izglītības ieguves nodrošināšanas veidu klātienē vardarbību veikušam izglītojamam, turklāt divos atšķirīgos gadījumos: 1)  ja vardarbību veikušā izglītojamā gadījums tiek skatīts MK noteikumos Nr.545 noteiktajā kārtībā, un, 2) ja netiek, bet izglītības iestādes vadītājam ir pamatotas aizdomas vai viņa rīcībā ir informācija, kuras dēļ nav pieļaujama vardarbību veikušā izglītojamā atrašanās ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem, piemēram, vardarbību veikušais izglītojamais fiziski ietekmējis citu izglītojamo vai darbinieku, tostarp arī ārpus izglītības iestādes un tās teritorijas, uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanu, viņš tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu par vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un lai gan viņam nav piemērots apcietinājums vai aizliegums uzturēties izglītības iestādē un tās teritorijā, tomēr nevar izslēgt nedz vardarbību veikušā izglītojamā vēršanos pret saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem vai to ietekmēšanu, nedz arī minēto personu vēršanos pret vardarbību veikušo izglītojamo vai viņa ietekmēšanu, kā rezultātā izglītības iestādē nav iespējams nodrošināt visu personu dzīvībai un veselībai drošus apstākļus. Līdz ar to visos gadījumos, tostarp minēto piemēru ietvaros, izglītības iestādes vadītājam ir jāizvērtē konkrētā gadījuma apstākļi un jāpieņem atbilstošākais lēmums. Būtiski uzsvērt, ka ar lēmuma pieņemšanu par atšķirīgu izglītības ieguves nodrošināšanas veidu klātienē vardarbību veikušais izglītojamais nekādā veidā netiek atzīts par vainīgu minētā administratīvā pārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, proti, tiek ievērota Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā nostiprinātā nevainīguma prezumpcija.

Tādējādi projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.474:
1) 11.punktu, nosakot izņēmumu, ka tajā noteiktā secīgā izglītības iestādes vadītāja rīcība, ja vardarbību veikušais izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, nav attiecināma uz MK noteikumu Nr.474 13.¹ punktā noteikto gadījumu;
2) 12.punktu, nosakot izglītības iestādes vadītājam tiesības nodrošināt vardarbību veikušam izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu atsevišķi no citiem minētā izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem līdz konkrētā gadījuma izskatīšanai MK noteikumos Nr.545 noteiktajā kārtībā;
3) ar 13.¹ punktu, nosakot izglītības iestādes vadītājam tiesības nodrošināt vardarbību veikušam izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu atsevišķi no citiem minētā izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem, ja izglītības iestādes vadītājam ir pamatotas aizdomas vai viņa rīcībā ir informācija, kuras dēļ nav pieļaujama vardarbību veikušā izglītojamā atrašanās ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai darbiniekiem.

Projekts nosaka trīs atšķirīgus izglītības ieguves nodrošināšanas veidus klātienē vardarbību veikušam izglītojamam: a) citu telpu; b) citu laiku; c) attālinātas mācības. Izglītības iestādes vadītājam ir dota gan rīcības brīvība, gan reizē noteikta atbildība par izglītības ieguves nodrošināšanas veida un ilguma izvēli. Līdz ar to izglītības iestādes vadītājam jau lēmuma pieņemšanas brīdī ir jāizvērtē, pirmkārt, šāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamība (lietderība), un, otrkārt, konkrētā vardarbību veikušā izglītojamā interesēm atbilstīgākais izglītības ieguves nodrošināšanas veids un tā ilgums (tostarp izvērtējot gan konkrētā vardarbību veikušā izglītojamā iespējas nokļūt izglītības iestādē citā laikā, gan konkrētā vardarbību veikušā izglītojamā spējas un iespējas mācību saturu apgūt attālināti, gan izglītības iestādes materiāltehnisko un pedagoģisko nodrošinājumu). Līdz ar to izglītības iestādes vadītājam ir jāpamato gan konkrētajai situācijai izvēlētais izglītības ieguves nodrošināšanas veids, gan tā ilgums, kas var tikt noteikts, piemēram, uz vienu nedēļu.

Ņemot vērā Izglītības likuma 30.panta pirmajā daļā noteikto izglītības iestādes vadītāja atbildību, izglītības iestādes vadītājam rūpīgi jāizvērtē jebkura saņemtā informācija un atbilstīgi jārīkojas, tādējādi primāri nodrošinot izglītojamiem un darbiniekiem dzīvībai un veselībai drošus apstākļus, kā arī samērojot vardarbību veikušā izglītojamā tiesības uz izglītības ieguvi. Tāpat kā līdz šim izglītības iestādes vadītāja pieņemtā lēmuma tiesiskuma, tostarp lietderības, pārbaudi gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc vardarbību veikušā izglītojamā vecāka, gan arī pēc valsts iestāžu pieprasījumu sākotnēji veic izglītības iestādes dibinātājs (valsts dibinātas izglītības iestādes gadījumā - ministrija, kuras padotībā tā atrodas). Vienlaikus vēršama uzmanība, ka saskaņā Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 18.punktu pašvaldības pienākums ir sniegt konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošināt atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm, savukārt saskaņā ar Izglītības likuma 18.panta otrās daļas 14.punktu pašvaldības izglītības pārvaldes pienākums ir sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veidot atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm.

Papildus vēršama uzmanība, ka vardarbību veikušam izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde (nodrošināt mācību procesa nepārtrauktības turpināšanu, plānojot mācību stundas, to laikus vai cita veida izglītības pasākumus) un īstenošana atsevišķi no citiem minētā izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem sākotnēji ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un sākotnēji pieļaujama ne ilgāk kā līdz vienam mēnesim. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka izglītības iestādes vadītājam ir jāpārskata (iespējams arī jāatceļ) iepriekš pieņemtais lēmums par izglītības ieguves nodrošināšanas veidu un laiku vardarbību veikušam izglītojamam, ja izglītības iestādes rīcībā nonāk aktuāla informācija par konkrēto gadījumu, tostarp, ja ar šādu lūgumu pie izglītības iestādes vadītāja ir vērsies vardarbību veikušā izglītojamā likumiskais pārstāvis mainījušos apstākļu dēļ. Tikai gadījumā, ja arī pēc maksimāli noteiktā viena mēneša termiņa turpinās konkrētā gadījuma izskatīšana MK noteikumos Nr.545 noteiktajā kārtībā, izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot līdzšinējos individuālā izglītības programmas apguves plāna īstenošanas rezultātus un atkārtoti izvērtējot nepieciešamību (lietderību), ir tiesīgs nodrošināt iepriekš vardarbību veikušam izglītojamam izstrādātā individuālā izglītības programmas apguves plāna aktualizēšanu un tā īstenošanu kādā no minētajiem veidiem ne ilgāk kā uz vēl vienu mēnesi. Šāds ierobežojums ir noteikts ar mērķi, lai nodrošinātu samērīguma principa ievērošanu un novērstu iespēju jau sākotnēji izglītības iestādes vadītājam pieņemt lēmumu par izglītības ieguves nodrošināšanu vardarbību veikušam izglītojamam atsevišķi no citiem minētā izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem, piemēram, uz visu semestri.

Vienlaikus, ievērojot MK noteikumu Nr.474 6.2.apakšpunktā izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai noteikto veicamo darbību plānot un organizēt izglītojošus pasākumus arī par vardarbības un ievainojumu profilakses jautājumiem un 6.6.apakšpunktā izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos nosakāmo vecāku iesaistes kārtību vardarbības (tai skaitā ņirgāšanās) prevencijas veicināšanā, izglītības iestādei nepieciešams īstenot dažādus vardarbības prevencijas pasākumus, piemēram, izmantojot Veselības ministrijas izstrādātās ņirgāšanās izplatības mazināšanas vadlīnijas divām vecuma grupām: 1) pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādēm (https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-04/PII-SSK%20makets.pdf) un 2) pamatskolas un vidusskolas, t.sk. profesionālās, izglītības iestādēm (https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-04/PSK-VSK%20makets.pdf), kā arī materiālu “Atkarību profilakses rīcības plāna izstrādāšana, īstenošana un uzraudzība izglītības iestādēs” (https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2023-06/Metodiskais-materials-web.pdf).