Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts izstrādāts, balstoties uz Latvijas attīstības plānošanas dokumentos izvirzītajām prioritātēm ar nolūku sekmēt to īstenošanu, kā arī tas sniegtu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Kā nozīmīgākos var minēt sekojošus politikas plānošanas dokumentus, kuru mērķu sasniegšanai likumprojekts sniegs ieguldījumu:
1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) un tajā iekļautā prioritāte “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība”;
2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk – NIP) un tajās noteiktie rīcības virzieni, īpaši inovāciju, eksporta un investīciju sekmēšanai;
3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk – DTP) un jo īpaši tajās noteiktās attīstības jomas – “Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija” un “IKT inovāciju attīstība un komercializācija, industrija un zinātne”.

Atbilstoši NAP2027 un NIP ietvertajiem secinājumiem, Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana un individuālā materiālā labklājība ir atkarīga no tautsaimniecības spējas pārstrukturēties no darbietilpīgas un resursu ietilpīgas ekonomikas uz zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu ekonomiku, t.sk. aprites ekonomiku un bioekonomiku. Tikai veicinot ekonomikas modeļa maiņu ir iespējams panākt straujāku un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, tādēļ par Latvijas konkurētspējas priekšrocībām ir jākļūst zināšanām, tehnoloģijām, inovācijām un eksportspējai, kas ir svarīgi priekšnoteikumi produktivitātes pieaugumam.

Latvijas mērķis ir panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. Šī mērķa sasniegšanai būtisks ir investīciju pieaugums RIS3 jomās, kas ir Latvijas attīstības dokumentos noteiktās stratēģiski prioritārās jomas ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā (turpmāk – P&A) un inovācijās, kā arī jomas ar potenciāli lielāko eksporta un produktivitātes pieauguma iespēju, tostarp jomas, kur iespējams testēt un mērogot dažādas P&A izstrādnes, inovācijas.

Ar nolūku veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kā arī lai samazinātu administratīvo slogu un paātrinātu administratīvos saskaņošanas procesus, vienlaicīgi veicinot Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistes jomā, 2021. gada 4. februārī tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kuri nosaka prioritāro investīciju projektu sektorus, komersantu kvalifikācijas kritērijus un investīciju projektu apstiprināšanas kārtību, attiecībā uz kuriem tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī privātpersonas nodrošina pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā (“zaļais koridors”). Noteikumi nosaka arī valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sarakstu un gadījumus, kas nodrošināmi prioritārā kārtībā un termiņā attiecībā uz prioritārajiem investīciju projektiem.

Prioritāro investīciju projektu pieteikumu izskatīšana tika uzsākta 2021. gada martā un līdz 2023. gada beigām apstiprināti projekti ar kopējo pienesumu vairāk nekā 308 milj. euro un vairāk kā 1150 radītām darba vietām. Ņemot vērā “zaļā koridora” veiksmīgo darbības sākumu un tā lomu Latvijas investīciju vides un konkurētspējas uzlabošanā, ir būtiski risināt pastāvīgā regulējuma izstrādes jautājumu. Ņemot vērā, ka pašlaik spēkā esošais prioritāro investīciju projektu regulējums ir balstīts uz 2020.gada 10. jūnija “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma” 59. pantā noteikto deleģējumu, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko ietvaru pastāvīgā regulējuma izstrādei.

Šis Likumprojekts rada ietvaru investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, kā arī risina citus valsts ekonomikas izaugsmei un P&A un inovāciju sekmēšanai būtiskus jautājumus, kā, piemēram, mājokļu pieejamība, komercdarbības atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai prioritāro projektu piesaistei (atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta ietvaros) un regulējuma vienkāršošana, kas būtiska inovāciju ieviešanai.

Nolūkā sekmēt NAP2027, NIP un DTP izvirzīto tautsaimniecības prioritāšu sasniegšanu, likumprojekts sniegs atbalstu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā un radīs priekšnoteikumus investīciju piesaistei un eksporta sekmēšanai:
     1) Latvijā noteiktajās piecās RIS3 jomās un Neto nulles emisiju industrijas aktā (angliski: Net Zero Industry Act) minētajās tehnoloģiju jomās;
     2) Starptautisko biznesa pakalpojumu centru darbības nodrošināšanas un pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – GBS);
     3) Tūrisma un pasākumu, piemēram – eksportu veicinošu liela mēroga fiskāli neitrālu starptautisku dižpasākumu (kas nodrošina vismaz 10 000 ārvalstu viesu istab-naktis Latvijas tūristu mītnēs) vai stratēģiski svarīgu – valsts tēlu un starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju stiprinošu, eksporta apjomu kāpinošu un investīciju zinātības Latvijai piesaistošu pasākumu projektu jomā;
     4) Produktivitātes kāpumu veicinošos projektos, kuru ietvaros iepriekšējā pārskata gada vidējais darbinieku atalgojums ir ne mazāks kā iepriekšējā pārskata gada Eiropas Savienības vidējais darbinieku atalgojums;
     5) Būvniecības, transporta vai loģistikas jomā, ja investīcijas ir saistītas ar pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu RIS3 un un Neto nulles emisiju industrijas aktā (angliski: Net Zero Industry Act) minētajās tehnoloģiju jomās jomās;
     6) Zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības jomās;
     7) Drošības un aizsardzības jomā.

Likumprojektā ir noteikti prioritāro projektu apkalpošanas pamatprincipi, atbilstoši kuriem:
1) prioritāro  projektu izvērtēšana nodrošināma prioritārā kārtībā un termiņā;
2) ja prioritāro projektu izvērtēšanas termiņš atbilstoši attiecīgās jomas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām un pakalpojums netiek piedāvāts paātrinātā kārtībā par papildus samaksu, tad prioritārā kārtībā attiecīgais pakalpojums sniedzams vismaz divas reizes īsākā termiņā vai konkrētās iestādes noteiktā  atsevišķā paātrinātā  kārtībā  vai procesā un par to netiek piemērota papildu maksa.

Prioritārā   projekta statuss nozīmē, ka projekta pieteicējs ir saņēmis Ministru kabineta noteiktas institūcijas izdotu administratīvo aktu (apstiprinājumu), ka projekts kvalificējas prioritārā  projekta statusam.
Prioritārā  projekta statusam būs tiesīgi pieteikties  Latvijas Republikā reģistrēti komersanti vai reģistrēta ārvalsts komersanta vai dalībvalsts kapitālsabiedrības filiāle Komerclikuma izpratnē, tai skaitā arī publisku personu kapitālsabiedrības, kuras pašas nedarbojas nevienā no likumprojekta 3. pantā minētajām jomām, bet ir pasūtītājas projektam, kas tiek īstenots kādā no likumprojekta 3. pantā minētajām prioritāro investīciju jomām.

Ministru kabineta noteikumos, kuri tiks izstrādāti balstoties uz šajā likumprojektā ietverto deleģējumu, tiks noteiktas prioritāro projektu kvalificēšanās specifiskās prasības, piemēram, minimālais ieguldījumu apjoms, projekta īstenotāja atbilstības kritēriji, kvantificēti sasniedzamie rezultāti;  pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtība, īstenošanas un uzraudzības kārtību, prioritārā projekta statusa piešķiršanas un zaudēšanas nosacījumi un kārtība; institūcija, kas nodrošinās vienu kontaktpunktu prioritāro projektu apkalpošanai un informācijas apmaiņai un pildīs koordinācijas institūcijas uzdevumus attiecībā uz prioritāro projektu  (piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA)) un iesaistīto institūciju informēšanas kārtība, kā arī citi valsts pārvaldes uzdevumi.

Projekta kvalificēšanās specifiskās prasības ietvers arī konkrētus izmērāmus kritērijus (piemēram, ieguldījumu minimālais apjoms Rīgā vai reģionos; jaunradīto darba vietu skaits; nodrošinātā eksporta apjoms; ieguldījumi P&A). Šie rādītāji ir iekļauti arī šobrīd spēkā esošajos 2021. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, taču to iekļaušana likumprojektā radītu ne tik elastīgu tiesisko regulējumu, atbilstoši aktuālajām izmaiņām tautsaimniecībā un valdības uzstādījumiem. Turklāt ir nepieciešamas papildus diskusijas ar nozares asociācijām un citām iestādēm par attiecināmajām rādītāju vērtībām, ņemot vērā arī līdzšinējo pieredzi prioritāro projektu ieviešanā.

Viens no priekšnoteikumiem Latvijas tautsaimniecības transformācijas un produktivitātes kāpināšanai ir darbaspēka piesaiste un attiecīgi tam nepieciešamo mājokļu pieejamības veicināšana, jo dzīvojamais fonds Latvijā ir nepietiekams un novecojis. Reģionos pieprasījums pēc mājokļiem nav samazinājies, bet liela daļa saskaras ar piedāvājuma trūkumu, jo īpaši no jauna būvētās dzīvojamās ēkās. Līdz ar to, ar mērķi veicināt ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas investīcijas un vienlaicīgi mazināt īres mājokļu iztrūkumu, likumprojekts kā prasību mājokļu būvniecības projektu atbilstībai prioritāro projektu statusam izvirza kritēriju “zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības jomā”.
Nolūkā nodrošināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un produktivitātes kāpināšanu, ievērojot NIP noteiktos mērķus, likumprojekts paredz, ka uz tā pamata uzņēmumiem var tikt nodrošināts atbalsts investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai. Attiecīgi likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt komercdarbības atbalsta pasākumus, izdodot noteikumus par komercdarbības atbalsta programmām un tajos nosakot:
1) attiecīgās komercdarbības atbalsta programmas pieejamo finansējumu;
2) kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts, tai skaitā, ad-hoc atbalsts;
3) nosacījumus un kārtību, kādā īsteno komercdarbības atbalsta programmu;
4) nosacījumus un kārtību, kādā pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus;
5) atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
6) atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Ministru kabineta noteiktā institūcija (piemēram, LIAA), pamatojoties uz izvērtējumu par prioritārā projekta iesniedzēja iesniegumā norādītās informācijas atbilstību Ministru kabineta noteikumos noteiktām prasībām, pieņem lēmumu apstiprināt projekta atbilstību prioritārajam statusam vai noraidīt iesniegumu, kā tas ir noteikts jau pašreizējā regulējuma ietvaros (2021. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”). Papildus tiks nodrošināta arī piedāvājumu sagatavošana attiecībā uz prioritārajiem projektiem, kuru realizācijā ir ieguldīti valsts finanšu līdzekļi, vai kuros kā ieguldījuma objekts kalpo valsts aktīvi, ja par to ir lēmis Ministru kabinets (piemēram, vēja parki, ūdeņraža (H2) projekti, ostu infrastruktūra, industriālie parki). Tas atbilst Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 857 “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums” 4.1. punktā noteiktajam, ka LIAA veicina uzņēmumu investīciju projektu izstrādi un atbalsta konkurētspējīgus projektus, un tas ir attiecināms uz gadījumiem, kad valsts Ministru kabineta personā ir uzdevusi veikt sagatavošanās darbus investīciju projektu sagatavošanai. Piemērs ir Igaunijas – Latvijas atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND, kura ietvaros LIAA veic priekšizpēti un sagatavo vēja parka laukumu nodošanai izsolē privātam investoram, tādējādi veicinot investīciju projekta izstrādi. Normas īstenošana nav plānota likumprojektā minēto atbalsta programmu ietvaros kā komercdarbības atbalsts. Ieguldījumi prioritāro projektu sagatavošanā, priekšizpētē, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanā tiek atgūti valsts budžetā, attiecīgās izmaksas iekļaujot attiecīgo aktīvu izsoles nosacījumos, ja Ministru kabinets nav lēmis savādāk.

Likumprojekts paredz, ka valsts pārvaldes iestādes un privāto tiesību subjekti, kas ir iesaistīti pakalpojumu sniegšanā vai atzinuma sniegšanā, nodrošina vienu kontaktpunktu prioritāro projektu apkalpošanai un informācijas apmaiņai. Privātpersonas, uz kurām, piemēram, attiektos prasība par kontaktpunkta nodrošināšanu, būtu sekojošas: AS “Augstsprieguma tīkls”, AS “Sadales tīkls”, SIA “Rīgas Ūdens”, AS “Gaso”, SIA “Tet”, AS “Latvenergo”, uzņēmumi, kas Latvijas Republikā saņēmuši licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai, elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāji, siltumenerģijas pārvades un sadales operatori, AS “Latvijas Valsts meži”, Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Viena kontaktpunkta nodrošināšana klientu apkalpošanai tiek īstenota, katram klientam nozīmējot vienu projekta vadītāju (kontaktpunktu). Projektu vadītāja nozīmēšana tiek veikta saskaņā ar katras iestādes iekšējiem noteikumiem.
Saīsinātais pakalpojumu sniegšanas termiņš attiecas uz tiem prioritārajiem projektiem, kuri atbilst likumprojekta  3. pantā noteiktajām prasībām, tai skaitā arī specifiskajiem kvalificēšanās kritērijiem, kuri tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu (atbilstoši 3. panta trešajā daļā ietvertajam deleģējumam). Savukārt  4. pantā minēto komercdarbības atbalsta programmu ietvaros īstenotie projekti un atbalsta mehānismu ietvaros īstenotie projekti kvalificējas prioritārā  projekta statusam un tiek apkalpoti prioritārā kārtībā un termiņā, ja tie izpilda  3. panta noteiktās prasības. 4. pantā ietverts arī deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt prioritāro projektu komercdarbības atbalsta programmu nosacījumus.

Prioritāro  projektu apkalpošanas kārtība bez papildus samaksas noteikšanas par paātrinātu apkalpošanu nekvalificējas komercdarbības atbalstam Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, ja iestāde nav paredzējusi par papildus samaksu attiecīgo pakalpojumu sniegt paātrinātā kārtībā, jo šādā gadījumā atbalsta apmērs nav nosakāms (t.i., nav konstatējama atteikšanās no publiskajiem līdzekļiem un nav kvantificējama ekonomiskā priekšrocība (neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 1. un 2. pazīme)). Tomēr atsevišķos gadījumos (piemēram, uzturēšanās atļauju pieprasīšana) ir iespējama situācija, kad minēto pakalpojumu var pieprasīt arī īsākā termiņā par papildus samaksu. Šādos gadījumos maksa par paātrināta pakalpojuma saņemšanu ir piemērojama saskaņā ar attiecīgās iestādes cenrādi. Maksa par prioritārā kārtībā sniedzamu pakalpojumu nav piemērojama gadījumos, ja šāda prioritāra izskatīšanas kārtība iestādē standartvariantā nav paredzēta.

NAP2027 nosaka mērķi par kopējo ieguldījumu P&A palielināšanu līdz 1,5% no IKP 2027. gadā. 2021. gadā kopējie ieguldījumi P&A bija 0,74% no IKP, kas nozīmē, ka turpmāko piecu gadu laikā ieguldījumus P&A nāksies palielināt vairāk nekā divas reizes. Tas, savukārt, nozīmē nepieciešamību pēc papildu stimuliem un pasākumiem, lai paaugstinātu ieguldījumus P&A gan valsts, gan uzņēmējdarbības sektorā. Valsts intervence P&A ieguldījumu palielināšanā iespējama gan kā valsts budžeta finansējuma palielināšana, gan kā valsts atbalsta stimuli dažādu grantu vai finanšu instrumentu veidā uzņēmumu P&A investīciju piesaistei. Tomēr nepieciešams domāt par papildu risinājumiem, kas sekmē P&A un inovāciju aktivitātes. Viens no virzieniem ir radīt normatīvo vidi, kas ir atbalstoša jaunu inovatīvu risinājumu testēšanai un pārbaudīšanai. Šim nolūkam likumprojekts rada ietvaru regulatīvo smilškastu izveidei.

Šāda regulējuma izstrāde ir saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm pētīt un apkopot pieredzi, kā regulējumu var padarīt atbilstošāku nākotnes vajadzībām un tādu, kurš veicina P&A un inovācijas, tostarp eksperimentēšanas iespējas un elastību. ES Padomes 2020. gada 16. novembra secinājumos Nr. 13026/20 “Padomes secinājumi par “regulatīvajām smilškastēm” un eksperimentu klauzulām kā instrumentiem inovācijai labvēlīgam, nākotnes prasībām atbilstošam un noturīgam tiesiskajam regulējumam, kas spēj pārvarēt radikāli transformatīvus izaicinājumus digitālajā laikmetā” tiek uzsvērts, ka elastīgums un eksperimentēšana ir svarīgi elementi elastīgam, inovācijai labvēlīgam, nākotnes vajadzībām atbilstošam, faktos balstītam un noturīgam tiesiskajam regulējumam, kas veicina konkurētspēju, izaugsmi, ilgtspēju, mācīšanos regulējuma jomā, kā arī Eiropas tehnoloģisko suverenitāti un līderību un kas palīdz pārvarēt sistēmiskus satricinājumus un stāties pretī radikāli transformējošiem, kā arī ilgtermiņa izaicinājumiem nākotnē.

Jau šobrīd vairākas ES dalībvalstis veido regulatīvās smilškastes, lai veicinātu inovāciju attīstību. Latvijā šobrīd pastāv un sekmīgi darbojas inovatīvās sadarbības platforma, ko iespējams pielīdzināt regulatīvai  smilškastei  (piemēram, Vērtspapīru smilškaste, Fintech regulatīvā smilškaste, inovatīvās sadarbības platforma Laboratorija ZibLab ++).
Šāda regulējuma izveidei un faktiskai darbībai ir potenciāls piesaistīt ārvalstu investorus – tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu attīstītājus, kā arī sekmēt jaunuzņēmumu iespējas testēt un attīstīt inovatīvus risinājumus Latvijā.
Regulatīvā smilškaste – konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kura ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai.
Lēmumu par regulatīvās smilškastes izveidi apstiprinās un tās darbību uzraudzīs Ministru kabinets.
Lai inovatīvi produkti, tehnoloģijas un pakalpojumi varētu tikt testēti regulatīvajā smilškastē, tiem jāatbilst šādiem kritērijiem:
1) tiek testēti  un pārbaudīti  inovatīvi produkti, tehnoloģijas un pakalpojumi, kas netiek piedāvāti tirgū vai tiek testēta tirgū esošo produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu jauna pielietojamība;
2) nepieciešamība testēt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus kontrolējamā vidē ir objektīvi pamatota, bet pati testēšana var veicināt, atvieglot un paātrināt  to ieviešanu tirgū;
3) testētājs ir veicis pielāgojamības novērtējumu, sagatavojis testēšanas plānu ar skaidriem mērķiem, testēšanas nosacījumiem un identificēto risku analīzi, kā arī tā rīcībā ir pietiekami resursi, lai šādu testēšanu veiktu;
4) testējamie inovatīvie produkti, tehnoloģijas un pakalpojumi ir ar prognozējamu un novērtējamu komercializācijas un starptautiskās mērogošanas potenciālu;
5) inovatīvie  produkti, tehnoloģijas un pakalpojumi tiek īstenoti kādā no šī likuma  3. panta pirmajā daļā minētajām jomām.
Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz regulatīvajām smilškastēm attieksies uz plānotajām iniciatīvām, kas tiks uzsāktas pēc likuma stāšanās spēkā, regulējums neskars jau pastāvošās iniciatīvas.
Ar nolūku nodrošināt, ka regulatīvās smilškastes ietvaros inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu praktiska testēšana noris reāllaikā, uzraudzības iestādes, kas ir atbildīgas par sabiedrības interešu nodrošināšanu attiecīgajā jomā, ir tiesīgas noteikt izņēmumus attiecībā uz ierobežojumiem, ja inovatīvo tehnoloģiju testēšana ir ierobežota noteiktā laika periodā un/vai teritorijā un ir noteikts minimālais pasākumu kopums, kas nodrošina risku mazināšanu sabiedrības un indivīdu tiesību iespējamajam aizskārumam.
Lēmums par izņēmuma piemērošanu tiek pieņemts, balstoties uz individuālā risinājuma novērtējumu. Specifiskas normas un nozares vajadzības, kā arī pārvaramie šķēršļi un iespējamie riski var būt unikāli un tiks izvērtēti katras konkrētās regulatīvās smilškastes gadījumā.
Ātrs un, iespējams, konfidenciāls process regulatīvās smilškastes apstiprināšanai, kā arī – nodrošinot nepieciešamo elastību, tās īstenošanai nepieciešamo likumdošanas grozījumu un regulējuma izstrāde var būt noteicošais faktors, lai, reaģējot uz tirgus pieprasījumiem un izmaiņām veiksmīgi izstrādātu, testētu un ieviestu tirgū inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Ja Ministru kabinets secinās, ka ir steidzami nepieciešams sagatavot atšķirīgu tiesisko regulējumu regulatīvās smilškastes darbības nodrošināšanai, tad Ministru kabinets nosaka atbildīgo  Ministru kabineta locekli, kurš sagatavo nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus steidzamības kārtībā. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks regulatīvās smilškastes pieteikuma izvērtēšanas, izveides, darbības, uzraudzības un izbeigšanas kārtību.
Iespējamo darbības atvieglojumu piemēri regulējuma smilškastu ietvaros:
1) Nodrošināta pieeja “datu ezeram” testēšanas vajadzībām, vienlaicīgi nosakot, ka jebkuri personas dati, kas tiek apstrādāti saistībā ar regulatīvās smilškastes darbību, tiek aizsargāti, izmantojot atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, un tiek dzēsti, tiklīdz ir beigusies dalība regulatīvajā smilškastē vai ir beidzies personas datu glabāšanas termiņš;
2) Finanšu tehnoloģiju jeb FinTech sektorā uzņēmumu grupai, kas uzņemta regulatīvajā smilškastē, var tikt dota īslaicīga iespēja pārbaudīt jaunus finanšu produktus, pilnībā neievērojot regulējumu, kas citādi varētu padarīt šos jauninājumus neiespējamus vai apgrūtināt tos. Finanšu regulators, kas organizē regulatīvo smilškasti, pārraudzīs eksperimentu, novērtēs to un pēc tam novērtēs regulatīvās smilškastes rezultātus (piemēram, vai jauno produktu var izstrādāt saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, vai noteikumi, kas tika atcelti, patiešām bija nepieciešami, lai aizsargātu patērētājus).
3) Saskaņošanas procesa paātrināšana viedās mobilitātes (piemēram, bezpilota automobiļu, bezpilota lidaparātu) risinājumu testēšanai pilsētvidē (konkrētā teritorijā konkrētā laika posmā). Šobrīd bezpilota auto risinājumi galvenokārt tiek veikti Biķernieku trasē (Rīga), kurā, saskaņojot ar Biķernieku trases direktoru un Ceļu satiksmes un drošības direkciju (CSDD) kā objekta īpašnieku, var veikt testus. Saskaņošana ar citām iestādēm un apdrošināšanas iegāde nav nepieciešama, ja brauciens notiek slēgtā teritorijā. Testa auto ir aprīkoti ar dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kurus ir viegli uzstādīt, mainīt utt., bet šo auto izmantošana testiem pilsētvidē ir apgrūtināta, jo jebkura nestandarta elementa izmantošanai uz auto ir jābūt saskaņotai un tiem jābūt droši iebūvētiem. Tajā pašā laikā testēšanas procesā ir būtiski, ka šos elementus viegli iespējams noņemt un nomainīt, lai operatīvi varētu testēt un uzlabot risinājumus. Tomēr, šobrīd pie jebkurām izmaiņām saskaņošanas process ir jāsāk no sākuma, kas prasa ļoti ilgu laiku (nedēļas, mēnešus), atkarībā no testa specifikas. Līdzīga situācija ir ar bezpilota lidaparātiem, kuru saskaņotu lidojumu var izjaukt dabas parādības (piemēram, lietus vai vējš) un tas nozīmē, ka pieteikums jāgatavo no jauna.
4) Atsevišķas teritorijas izveide (vēlams ar infrastruktūras objektiem), kurā būtu, piemēram, atvieglota bezpilota lidaparātu saskaņošanas procedūra, taču arī uzraugošo iestāžu klātesamība, lai pārliecinātos par drošību. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, jebkurš bezpilota gaisa kuģa (piemēram, drona) lidojums pilsētvidē tiek identificēts kā paaugstināta riska lidojums. Inovatīvu risinājumu testēšana lielākoties vienmēr būs saistīta ar riskiem, jo tie ir jauni/ nebijuši. Drošības ekspertiem nepieciešams būt pārliecinātiem par drošību. Būtiskus apgrūtinājumus un slogu uzliek uzstādījums pēc pilnīgas risku apzināšanas, kas attiecīgi nosaka piemērot praktiski neizpildāmus risku novēršanas pasākumus lidojumu saskaņošanas procesā, lai spētu testēt pēc vajadzībām esošās tehnoloģijas. Tāpat tiek norādīts, ka, mēģinot saskaņot jauna veida dronu risinājumu testēšanu, tiek lūgts parādīt ārvalstu precedentu, kur jau šāds lidojums ir veiksmīgi veikts, kas savukārt rada absurdu situāciju, kur uzņēmumam jāgaida, kad ārvalstu konkurenti sāks šādu risinājumu testēt.
5) Paātrināta skaņošana pilsētas infrastruktūras izmantošanai, inovāciju testēšanai. Rīgā veikts pētījums liecina, ka uzņēmumam, lai veiktu vajadzīgo saskaņošanu inovācijas testēšanai, tas prasīja 18 mēnešus. Kā arī viena lēmuma pieņemšanai par laternas izmantošanu inovatīva risinājuma testēšanai prasīja organizēt 3 komitejas, 9 tikšanās, 8 novietnes vizītes, iesaistīt 5 inženierus, nosūtīt 347 e-pasta vēstules, veikt 42 telefona sarunas un iesaistīt 45 ekspertus, kas nav efektīvs risinājums. Līdz ar to būtu nepieciešams noteikt, ka inovāciju testēšanas saskaņošanas process tiktu maksimāli paātrināts no infrastruktūru īpašnieku puses.
6) Atvērtas infrastruktūras nodrošināšana inovāciju testēšanai. Inovāciju testētājiem nereti nepieciešama piekļuve publiskajai infrastruktūrai, piemēram, gaismas stabiem, no kuriem varētu iegūt elektroenerģiju elektroauto uzlādei vai arī izvietot papildus stiprinājumus sensoru uzstādīšanai. Šobrīd tiek iepirkta infrastruktūra, kurai ir konkrēti standarti, kas neļauj veikt modifikācijas jeb papildus manipulācijas. Inovāciju veicināšanai to iespēju robežās, piemērojot regulatīvās smilškastes pieeju, būtu jāspēj mainīt.
Neatkarīgi no tā, kādas inovācijas tiek testētas, ir nepieciešami stingri drošības standarti un risku izvērtējums, kā arī noteikti risku mazināšanas pasākumi. Līdz ar to jebkādiem potenciālajiem sabiedrības un indivīdu aizskārumiem tiks paredzēts risku mazināšanas pasākumu kopums un kompensējošie mehānismi. Piemēram, ja regulatīvās smilškastes dalībniekiem tiks nodrošināta pieeju “datu ezeram” testēšanas vajadzībām, vienlaicīgi tiks noteikts, ka šie dati tiek aizsargāti, tie nevarēs tikt nodoti citiem lietotājiem vai izmantoti citiem mērķiem.
Vienlaikus kā risku piemērs var tikt minēti bojājumi privātajam vai sabiedriskajam īpašumam gadījumos, kad tiek testēti, piemēram, autonomās piegādes droni vai roboti pilotteritorijā. Šajos gadījumos ir jābūt noteiktam kompensācijas mehānismam (piemēram, apdrošināšanas piesaiste).
Medicīnas tehnoloģiju jomā, piemēram, var tikt testētas aplikācijas pacientu veselības stāvokļa uzraudzībai. Šādā testēšanā var tikt iesaistītas tikai pilnībā informētas personas, vienlaicīgi ir jābūt noteiktiem stingriem risku novēršanas pasākumiem, veicot paralēlas pārbaudes ar drošām tehnoloģijām u.c.