24-TA-1316: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumos Nr. 544 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.5. pasākuma "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu grozījumu projekts (turpmāk – tiesību akta projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu investīciju plūsmu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta izstrādes mērķis ir precizēt 4.3.4.5. pasākumā "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos" (turpmāk – 4.3.4.5. pasākums) plānoto finansēšanas kārtību attiecībā uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla atlīdzību un mācību pasākumu organizēšanu, atceļot nosacījumu šīs izmaksas plānot un attiecināt atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra noteikumi Nr. 544 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.5. pasākuma "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 544) reglamentē kārtību, kādā īsteno 4.3.4.5. pasākumu, nosakot tā mērķi, plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Atbildīgās iestādes funkcijas 4.3.4.5. pasākuma ietvaros pilda Valsts kanceleja (turpmāk – atbildīgā iestāde), bet finansējuma saņēmējs ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – finansējuma saņēmējs), kas projekta īstenošanā piesaista sadarbības partneri – biedrību, nodibinājumu vai to apvienību, kuru dalībai projektā deleģējusi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (par projekta sadarbības partneri apstiprināta biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse").
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 544 spēkā esošo redakciju atbildīgās iestādes vienkāršoto izmaksu metodika jāizstrādā divām izmaksu pozīcijām – finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām (19.1. apakšpunkts) un mācību pasākumu organizēšanas izmaksām (19.2.10. apakšpunkts).
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 544 spēkā esošo redakciju atbildīgās iestādes vienkāršoto izmaksu metodika jāizstrādā divām izmaksu pozīcijām – finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām (19.1. apakšpunkts) un mācību pasākumu organizēšanas izmaksām (19.2.10. apakšpunkts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2024. gada II ceturksnī atbildīgā iestāde sāka izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.5. pasākuma "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos" projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu vienas vienības standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika" (turpmāk – Atlīdzības metodika). Lielākais izaicinājums šajā procesā bija finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera atšķirīgie juridiskie statusi, no kā izrietēja arī atšķirīga pieeja personāla izmaksu plānošanā. Finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, kuras atlīdzības politika balstīta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas savukārt nav saistošs sadarbības partnerim – biedrībai. Līdz ar to metodikas izstrādei atbilstošu datu iegūšana, pamatošana un salāgošana, kā arī vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana bija apgrūtināta.
Tā kā līdzšinējā MK noteikumu Nr. 544 redakcijā tiešās attiecināmās personāla izmaksas bija plānotas atbilstoši Atlīdzības metodikai, tad arī veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas tika plānotas šīs metodikas likmes ietvaros. Mainoties personāla atlīdzības izmaksu attiecināšanas veidam, jānodrošina veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu izmaksu iekļaušana tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 7.6. un 7.15. apakšpunktu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 544 19.2.10. apakšpunkta spēkā esošo redakciju mācību pasākumu organizēšanas izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi.
2023. gada IV ceturksnī atbildīgā iestāde sāka izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku "Vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika mācību pasākumu organizēšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa pasākumos 4.3.4.4. "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" un 4.3.4.5. "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos"" (turpmāk – Mācību metodika). Neskatoties uz plašo Valsts kancelejas pieredzi mācību organizēšanā ES fondu vadībā iesaistīto institūciju nodarbinātajiem, kā arī atbildīgās iestādes pieredzi vairāku administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomas projektu uzraudzībā ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, metodikas izstrādāšanas, saskaņošanas un precizēšanas gaitā tika secināts, ka gan atbildīgās iestādes līdzšinējās vēsturiskās pieredzes ietvaros, gan 4.3.4.5. pasākuma ietvaros plānotie mācību pasākumi nav standartizēti un nepamatojas uz noteiktu mācību programmu, tie ir ļoti atšķirīgi satura, formāta, ilguma, dalībnieku skaita un lektoru profila ziņā. Līdz ar to vienības izmaksu standarta likmju aprēķins jāveic maksimāli plaši, identificējot visus iespējamos pasākumu veidus, taču prognozējamā likme tādējādi veidojas ļoti aptuvena.
2024. gada 20. martā ar finansējuma saņēmēju tika noslēgts līgums par projekta Nr. 4.3.4.5/1/24/I/001 "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei" īstenošanu. Projekta īstenošanas laikā līdz 2028. gada 31. decembrim plānots organizēt divus mācību pasākumus "Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un līderu mācības". Mācību metodikas izstrādes turpināšana prasītu aizvien plašākas datu kopas atlasi un analīzi, kā rezultātā atbildīgās iestādes ieguldāmo resursu apjoms tikai palielinātos. Savukārt nākotnes ieguvums no Mācību metodikas piemērošanas 4.3.4.5. pasākuma divos mācību pasākumos ir minimāls gan no finansējuma saņēmēja, gan uzraugošo institūciju viedokļa. Tāpēc, izvērtējot resursu apjomu, kas nepieciešams Mācību metodikas izstrādes turpināšanai, un salīdzinot to ar plānoto mācību pasākumu skaitu, kuros šī metodika būtu piemērojama, var secināt, ka tie nav samērīgi un neatbilst vienkāršoto izmaksu principa piemērošanas mērķim – administratīvā sloga samazināšanai.
Ņemot vērā, ka netiešo izmaksu vienotās likmes aprēķina bāzē netiek iekļautas kompensācijas un apdrošināšanas izmaksas, kas ietilpst personāla izmaksu sociālajās garantijās, nepieciešams veikt tehnisku grozījumu MK noteikumu Nr. 544 20. punktā, precizējot apakšpunktus, no kuriem tiek rēķināta projekta netiešo izmaksu likme. Saskaņā ar vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 8.3. apakšpunktu netiešo izmaksu likme 15 % apmērā nevar tikt rēķināta no uzņēmuma (pakalpojuma) līgumiem, līdz ar to 20. punkta redakciju nepieciešams precizēt arī atbilstoši šim nosacījumam.
Tā kā 2024. gada 30. septembrī ir stājusies spēkā jaunā “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Regula 2024/2509), kas saskaņā ar tās 279. pantu atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ir jāprecizē MK noteikumos Nr. 544 iekļautā atsauce uz regulu, kas vairs nav spēkā.
Tā kā līdzšinējā MK noteikumu Nr. 544 redakcijā tiešās attiecināmās personāla izmaksas bija plānotas atbilstoši Atlīdzības metodikai, tad arī veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas tika plānotas šīs metodikas likmes ietvaros. Mainoties personāla atlīdzības izmaksu attiecināšanas veidam, jānodrošina veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu izmaksu iekļaušana tiešajās attiecināmajās personāla izmaksās saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 7.6. un 7.15. apakšpunktu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 544 19.2.10. apakšpunkta spēkā esošo redakciju mācību pasākumu organizēšanas izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi.
2023. gada IV ceturksnī atbildīgā iestāde sāka izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku "Vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika mācību pasākumu organizēšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa pasākumos 4.3.4.4. "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" un 4.3.4.5. "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos"" (turpmāk – Mācību metodika). Neskatoties uz plašo Valsts kancelejas pieredzi mācību organizēšanā ES fondu vadībā iesaistīto institūciju nodarbinātajiem, kā arī atbildīgās iestādes pieredzi vairāku administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomas projektu uzraudzībā ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, metodikas izstrādāšanas, saskaņošanas un precizēšanas gaitā tika secināts, ka gan atbildīgās iestādes līdzšinējās vēsturiskās pieredzes ietvaros, gan 4.3.4.5. pasākuma ietvaros plānotie mācību pasākumi nav standartizēti un nepamatojas uz noteiktu mācību programmu, tie ir ļoti atšķirīgi satura, formāta, ilguma, dalībnieku skaita un lektoru profila ziņā. Līdz ar to vienības izmaksu standarta likmju aprēķins jāveic maksimāli plaši, identificējot visus iespējamos pasākumu veidus, taču prognozējamā likme tādējādi veidojas ļoti aptuvena.
2024. gada 20. martā ar finansējuma saņēmēju tika noslēgts līgums par projekta Nr. 4.3.4.5/1/24/I/001 "Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei" īstenošanu. Projekta īstenošanas laikā līdz 2028. gada 31. decembrim plānots organizēt divus mācību pasākumus "Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un līderu mācības". Mācību metodikas izstrādes turpināšana prasītu aizvien plašākas datu kopas atlasi un analīzi, kā rezultātā atbildīgās iestādes ieguldāmo resursu apjoms tikai palielinātos. Savukārt nākotnes ieguvums no Mācību metodikas piemērošanas 4.3.4.5. pasākuma divos mācību pasākumos ir minimāls gan no finansējuma saņēmēja, gan uzraugošo institūciju viedokļa. Tāpēc, izvērtējot resursu apjomu, kas nepieciešams Mācību metodikas izstrādes turpināšanai, un salīdzinot to ar plānoto mācību pasākumu skaitu, kuros šī metodika būtu piemērojama, var secināt, ka tie nav samērīgi un neatbilst vienkāršoto izmaksu principa piemērošanas mērķim – administratīvā sloga samazināšanai.
Ņemot vērā, ka netiešo izmaksu vienotās likmes aprēķina bāzē netiek iekļautas kompensācijas un apdrošināšanas izmaksas, kas ietilpst personāla izmaksu sociālajās garantijās, nepieciešams veikt tehnisku grozījumu MK noteikumu Nr. 544 20. punktā, precizējot apakšpunktus, no kuriem tiek rēķināta projekta netiešo izmaksu likme. Saskaņā ar vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 8.3. apakšpunktu netiešo izmaksu likme 15 % apmērā nevar tikt rēķināta no uzņēmuma (pakalpojuma) līgumiem, līdz ar to 20. punkta redakciju nepieciešams precizēt arī atbilstoši šim nosacījumam.
Tā kā 2024. gada 30. septembrī ir stājusies spēkā jaunā “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Regula 2024/2509), kas saskaņā ar tās 279. pantu atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ir jāprecizē MK noteikumos Nr. 544 iekļautā atsauce uz regulu, kas vairs nav spēkā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto un atsaucoties vadošās iestādes aicinājumiem izvērtēt vienkāršoto metodiku izstrādes iespējas atbildīgo iestāžu pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu pasākumos un, ja nepieciešams, kopīgi vienoties par citiem alternatīviem risinājuma variantiem, 2024. gada 21. oktobrī tika panākta vienošanās ar vadošo iestādi par atteikšanos no Atlīdzības metodikas izstrādes. Attiecībā uz Mācību metodikas izstrādi līdzīga vienošanās ar vadošo iestādi tika panākta jau 2024. gada 29. maijā. Līdz ar to ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 544.
Tiesību akta projektā tiek precizēta 19.1. apakšpunkta redakcija, dzēšot nosacījumu par tiešo attiecināmo personāla izmaksu attiecināšanu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai. Tiek rosināts tiesību aktu papildināt ar četriem jauniem apakšpunktiem:
- 19.1.1. apakšpunkts nosaka, ka finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;
- 19.1.2. apakšpunkts nosaka, ka sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar sadarbības partnera atlīdzības sistēmā noteikto samaksu par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstoši vidējai darba samaksai saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē;
- 19.1.3. apakšpunkts nosaka, ja projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
- saskaņā ar 19.1.4. apakšpunktu ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, ja tā nav iekļauta veselības apdrošināšanā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā.
19.1.1. un 19.1.2. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecībā uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla izmaksu attiecināšanas veidu, kā arī 19.1.4. apakšpunktā minētās izmaksas ir spēkā atbilstoši MK noteikumu Nr. 544 23. un 24. punktā minētajiem izmaksu attiecināmības periodiem: finansējuma saņēmējam – no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Lai uz mācību pasākumu organizēšanu attiecināmos izdevumus (piemēram, ekspertu un pasniedzēju atlīdzība, telpu un aprīkojuma noma, tiešsaistes platformu licenču iegāde, ēdināšanas pakalpojumi, izbraukuma mācību gadījumos izmitināšanas pakalpojumi) varētu balstīt faktiskajās izmaksās, nevis piemērojot vienkāršoto izmaksu principu, tiesību akta projektā tiek rosināts 19.2.10. apakšpunktā dzēst regulējumu, kas nosaka, ka mācību pasākumu organizēšanas izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Tādējādi projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējiem līdz ar maksājuma pieprasījuma dokumentāciju pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes pieprasījuma būtu jāiesniedz faktiskās izmaksas pamatojošie dokumenti.
Lai precizētu apakšpunktus, no kuriem tiek veikts netiešo izmaksu vienotās likmes procentuālais aprēķins, tiesību akta projekts paredz arī tehnisku grozījumu 20. punkta redakcijā. Vienlaikus šis punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka netiešo izmaksu likme tiek rēķināta no izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma, ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā, pamata.
MK noteikumu Nr. 544 26.6. apakšpunktā tiek precizēta atsauce uz Regulu 2024/2509.
Pēc tiesību akta projekta stāšanās spēkā tiks izvērtēta nepieciešamība grozīt noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu. Tā kā vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī neviena no abām plānotajām metodikām vēl nebija apstiprināta, projekta iesniegumā ir norādītas plānotās faktiskās projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības un mācību pasākumu organizēšanas izmaksas. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris līdz šim ir veicis personāla atlīdzības izmaksas faktiskā apjomā, kas projekta ieviešanu nav ietekmējis. Tomēr, tā kā saskaņā ar spēkā esošo MK noteikumu Nr. 544 redakciju personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas atbilstoši Atlīdzības metodikai, finansējuma saņēmējs līdz šim sadarbības iestādē iesniegtajos maksājuma pieprasījumos tās nav iekļāvis, tādējādi ietekmējot pasākuma finanšu apguvi n+3 izpratnē. Tiesību akta rosināto grozījumu apstiprināšana ļaus šīs atlīdzības izmaksas deklarēt un nodrošinās sākotnēji plānoto pasākuma finanšu apguves prognozi. Mācību pasākumu organizēšanas izmaksas līdz šim projekta īstenošanas laikā vēl nav radušās.
2026. gadā atbildīgā iestāde, pamatojoties uz uzkrātajiem projekta datiem, var atkārtoti vērtēt vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 4.3.4.5. pasākumā.
Tiesību akta projektā tiek precizēta 19.1. apakšpunkta redakcija, dzēšot nosacījumu par tiešo attiecināmo personāla izmaksu attiecināšanu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai. Tiek rosināts tiesību aktu papildināt ar četriem jauniem apakšpunktiem:
- 19.1.1. apakšpunkts nosaka, ka finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;
- 19.1.2. apakšpunkts nosaka, ka sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar sadarbības partnera atlīdzības sistēmā noteikto samaksu par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstoši vidējai darba samaksai saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē;
- 19.1.3. apakšpunkts nosaka, ja projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
- saskaņā ar 19.1.4. apakšpunktu ir attiecināmas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, ja tā nav iekļauta veselības apdrošināšanā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā.
19.1.1. un 19.1.2. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecībā uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla izmaksu attiecināšanas veidu, kā arī 19.1.4. apakšpunktā minētās izmaksas ir spēkā atbilstoši MK noteikumu Nr. 544 23. un 24. punktā minētajiem izmaksu attiecināmības periodiem: finansējuma saņēmējam – no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Lai uz mācību pasākumu organizēšanu attiecināmos izdevumus (piemēram, ekspertu un pasniedzēju atlīdzība, telpu un aprīkojuma noma, tiešsaistes platformu licenču iegāde, ēdināšanas pakalpojumi, izbraukuma mācību gadījumos izmitināšanas pakalpojumi) varētu balstīt faktiskajās izmaksās, nevis piemērojot vienkāršoto izmaksu principu, tiesību akta projektā tiek rosināts 19.2.10. apakšpunktā dzēst regulējumu, kas nosaka, ka mācību pasākumu organizēšanas izmaksas ir attiecināmas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Tādējādi projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējiem līdz ar maksājuma pieprasījuma dokumentāciju pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādes pieprasījuma būtu jāiesniedz faktiskās izmaksas pamatojošie dokumenti.
Lai precizētu apakšpunktus, no kuriem tiek veikts netiešo izmaksu vienotās likmes procentuālais aprēķins, tiesību akta projekts paredz arī tehnisku grozījumu 20. punkta redakcijā. Vienlaikus šis punkts tiek papildināts ar nosacījumu, ka netiešo izmaksu likme tiek rēķināta no izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma, ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā, pamata.
MK noteikumu Nr. 544 26.6. apakšpunktā tiek precizēta atsauce uz Regulu 2024/2509.
Pēc tiesību akta projekta stāšanās spēkā tiks izvērtēta nepieciešamība grozīt noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu. Tā kā vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī neviena no abām plānotajām metodikām vēl nebija apstiprināta, projekta iesniegumā ir norādītas plānotās faktiskās projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības un mācību pasākumu organizēšanas izmaksas. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris līdz šim ir veicis personāla atlīdzības izmaksas faktiskā apjomā, kas projekta ieviešanu nav ietekmējis. Tomēr, tā kā saskaņā ar spēkā esošo MK noteikumu Nr. 544 redakciju personāla atlīdzības izmaksas ir attiecināmas atbilstoši Atlīdzības metodikai, finansējuma saņēmējs līdz šim sadarbības iestādē iesniegtajos maksājuma pieprasījumos tās nav iekļāvis, tādējādi ietekmējot pasākuma finanšu apguvi n+3 izpratnē. Tiesību akta rosināto grozījumu apstiprināšana ļaus šīs atlīdzības izmaksas deklarēt un nodrošinās sākotnēji plānoto pasākuma finanšu apguves prognozi. Mācību pasākumu organizēšanas izmaksas līdz šim projekta īstenošanas laikā vēl nav radušās.
2026. gadā atbildīgā iestāde, pamatojoties uz uzkrātajiem projekta datiem, var atkārtoti vērtēt vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 4.3.4.5. pasākumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar tiesību akta projektu tiek veikti tehniska rakstura grozījumi, tāpēc sabiedrības līdzdalība uz to neattiecas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi