Anotācija (ex-ante)

Krāpnieciski uzņēmumi izmanto pārrobežu maksājumus un e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savus PVN pienākumus, piemēram, izvairoties no PVN samaksas, nedeklarējot darījumus u. c. Tā kā nodokļu administrāciju rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka PVN noteikumi par pārrobežu maksājumiem un e-komerciju tiek piemēroti pareizi, kā arī apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu pārrobežu e-komercijā, ir nepieciešams ieviest regulējumu, lai nodokļu administrācijas rīcībā būtu informācija krāpniecisku uzņēmumu atklāšanai un PVN saistību izpildes uzraudzībai.

Lai risinātu minētās problēmas, Eiropas Savienības Padome 2020. gada 18. februārī pieņēma Direktīvu 2020/284, kurā ir noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem detalizēti veikt maksājumu saņēmēju un maksājumu uzskaiti attiecībā uz sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu kontrolēt šādu preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu un īstenot mērķi – apkarot ar PVN saistītu krāpšanu.
Informācija, kura maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāglabā, dalībvalstīm jāapkopo un ar kuru jāapmainās, ir noteikta saskaņā ar Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā Direktīvas 2020/284 prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai sniedz maksājumu pakalpojumus Eiropas Savienībā, ir jāuzglabā noteikta informācija par pārrobežu maksājumiem, ko veikuši maksātāji dalībvalstīs, un noteikta informācija par maksājumu saņēmējiem un jānosūta šī informācija nodokļu administrācijai. Saskaņā ar Padomes 2020. gada 18. februāra Regulu (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (turpmāk – Regula 2020/283), dalībvalstu nodokļu administrācijām minētā informācija jānosūta CESOP, kuru pārvalda un tehniski uztur Eiropas Komisija.
Ievērojot minēto, Saeimā 2023.gada 9.novembrī pieņemts likums "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" ((turpmāk - Likums), kas stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī, un ar kuru Pievienotās vērtības nodokļa likums papildināts ar 147. panta piekto daļu, paredzot Ministru kabinetam noteikt Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem; kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu; kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informāciju iegūst, pārbauda un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam;) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā Centralizētajā elektronisko maksājumu informācijas sistēmā sniedzamo informāciju.
Tādējādi Noteikumu projektā ietverts turpmāk izklāstītais regulējums.

1. VID iesniedzamie juridisko un fizisko personu identifikācijas dati un dati par pārrobežu maksājumiem.
Iesniedzamie dati ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošie dati, kuri attiecas uz maksātāju pārrobežu maksājumiem un kurus maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzskaita un iesniedz VID. Iesniedzamie dati ietver gan maksājumu saņēmējus (fiziskas un juridiskas personas) identificējošu informāciju, gan informāciju par maksājumu saņēmēju (fizisko un juridisko personu) atrašanās vietu, gan identificējošu informāciju par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, kā arī katra maksājuma saņēmēja saņemtā maksājuma datus (datumu, laiku, summu, valūtu, identifikatoru, izcelsmes dalībvalsts kodu).
2. Kārtība, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu.
Saskaņā ar Direktīvas 2020/284 prasībām un Likuma 5. pantu, kurā noteikts papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar  147. panta otrās daļas 1. punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā pārskata periodā (ceturksnī), ja pārskata perioda laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedzis maksājumu pakalpojumus tādā apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. Noteikumu projekts paredz, ka pārrobežu maksājumu skaits vienam maksājuma saņēmējam jāaprēķina, izmantojot maksājuma saņēmēja maksājumu konta IBAN, BBAN vai jebkādu citu identifikatoru, kas nepārprotami identificē maksājuma saņēmēju un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu, vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC vai jebkādu cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja identifikācijas kodu, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksājuma saņēmēja vārdā, un kas sniedz informāciju par tā atrašanās vietu. Maksājumu karšu darījumiem maksājumu skaits vienam maksājuma saņēmējam jāaprēķina pēc maksājuma saņēmējam (tirgotājam) piešķirtā identifikācijas numura, kas tiek unikāli izmantots maksājumu karšu sistēmās tirgotāju atpazīšanai, un pēc maksātāja kartes BIN, kas norāda uz tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja valsti, kurš izsniedz maksājumu karti.
IBAN ir starptautisks maksājumu konta numura identifikators, kurš nepārprotami identificē atsevišķu maksājumu kontu dalībvalstī un kura elementus sīkāk nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija.
BBAN ir atsevišķās valstīs izmantots maksājumu konta numura identifikators, kas nepārprotami identificē atsevišķu maksājumu kontu konkrētā valstī un būs obligāti norādāms gadījumos, ja IBAN nav zināms.
BIC ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja identifikācijas kods, kurš nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kura elementus sīkāk nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija.
BIN ir bankas identifikācijas numurs, kas ļauj identificēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš izdevis maksājumu karti, un būs obligāti norādāms, uzskaitot maksājumus ar maksājumu karti. BIN visprecīzāk norāda maksātāja atrašanās vietu.
Tātad, lai aprēķinātu kopējo maksājumu skaitu, būs, piemēram, jāņem vērā visi pārrobežu maksājumi, kas veikti uz vienu IBAN. Lai neveidotos situācija, ka maksājumi par maksājuma saņēmēju CESOP netiek ziņoti, jo tie ir sadalīti, izmantojot vairākas maksājuma metodes (piemēram, veicot kredīta pārvedumu, veicot maksājumu ar karti, izmantojot elektroniskās naudas kontu), noteikumu projekts paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāapkopo maksājumi, kas veikti ar vairākiem identifikatoriem, ja zināms, ka šie identifikatori faktiski attiecas uz vienu un to pašu maksājuma saņēmēju. Tādējādi, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic maksājumu sēriju, izmantojot divus dažādus IBAN vai, piemēram, izmantojot IBAN un tirgotāja ID, un zināms, ka abi maksājumu konti pieder vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam, maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāuztver abi maksājumu konti kā viens veselums, lai salīdzinātu ar robežvērtību, un aprēķinā jāiekļauj visi uz abiem kontiem veiktie maksājumi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ņemot vērā tā rīcībā esošā informācijā, jānosaka, vai divi maksājumu konti patiešām ir saistīti ar vienu un to pašu maksājuma saņēmēju – tas nozīmē, ka abu maksājumu kontu turētājam jābūt vienai un tai pašai fiziskai vai juridiskai personai.
3. Kārtība, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta VID.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksātāja, maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un maksājuma izcelsmes dalībvalsti. Minētā informācija ir jāpārbauda, vai tā atbilst ziņošanas pienākuma kritērijiem. Lai rastos ziņošanas pienākums, maksājumu pakalpojumu sniedzējam jābūt iesaistītam maksājuma apstrādē starp maksātāju un maksājuma saņēmēju, ja maksātājs atrodas vienā dalībvalstī, bet maksājuma saņēmējs – citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī, un maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāveic konkrētam maksājuma saņēmējam vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumi pārskata periodā.
Noteikumu projekts ietver Eiropas Komisijas 2022. gada 3. augusta Pamatnostādņu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu datu ziņošanu un informācijas nosūtīšanu uz centralizēto maksājumu informācijas elektronisko sistēmu (CESOP) 4. sadaļā noteiktos datu kvalitātes aspektus un paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs informācijas iegūšanā un pārbaudē izmanto tikai tos datus, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pieejami apstrādājamā veidā un tiek izmantoti maksājumu izpildei. Informācijas pārbaudei maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav jāiegūst papildu dati. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto standartizētā un automatizētā veidā pieejamos datus. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar pārbaudīt datu elementu, piemēram, ja tas attiecas uz trešās valsts nacionālo sistēmu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ziņo šos datus nemainītus un tam nav papildus jāpārbauda to patiesums.

Noteikumu projekts paredz, ka, nosakot, vai maksājums ir pārrobežu maksājums Likuma 5. panta, kurā noteikts papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar 147. panta pirmās daļas 5. punktu, un Noteikumu projekta izpratnē, par maksātāja un maksājuma saņēmēja identifikatoru ir jāizmanto maksājumu konta IBAN, kas nepārprotami identificē maksātāju un maksājuma saņēmēja atrašanās vietu, vai BIC vai jebkāds cits maksājumu pakalpojuma sniedzēja identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kurš rīkojas maksātāja un maksājuma saņēmēja vārdā, un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu. Tātad maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu kontu IBAN ir jāatbilst divām atšķirīgām dalībvalstīm. Nosakot, vai maksājums ir pārrobežu maksājums, nav nozīmes maksātāja un maksājuma saņēmēja faktiskajai atrašanās vietai (adresei).
Noteikumu projekts paredz, ka uzskaitē, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic, jābūt ietvertiem datiem, kas saistīti ar maksājuma saņēmēju, un datiem, kas saistīti ar katru maksājuma saņēmēja saņemto maksājumu. Proti – ziņojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC, BIN vai jebkāds cits maksājumu pakalpojumu sniedzēja identifikācijas kods, kas nepārprotami identificē maksājumu pakalpojumu sniedzēju un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu, maksājuma saņēmēja maksājumu konta IBAN vai, ja IBAN nav pieejams, BBAN vai jebkāds cits identifikators, kas nepārprotami identificē maksājuma saņēmēju un sniedz informāciju par tā atrašanās vietu, maksājuma saņēmēja nosaukums vai vārds un uzvārds, maksājuma saņēmēja PVN reģistrācijas numurs /personas kods, maksājuma saņēmēja adrese, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja BIC, maksājuma vai maksājuma atmaksas datums, maksājuma laiks, summa, valūta, identifikators, izcelsmes dalībvalsts kods, informācija, ka maksājums ir iniciēts klātienē maksājuma saņēmēja (tirgotāja) fiziskajās telpās vai citā vietā, kur tika uzsākts maksājums (piemēram, ielu tirdzniecības vietā).
Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājumu sistēmās ir pieejams tikai juridiskas personas maksājuma saņēmēja reģistrācijas numurs, uzskaitē ietver tikai to, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pieejams tikai juridiskas personas maksājuma saņēmēja PVN reģistrācijas numurs, uzskaitē ietver tikai to. Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2022. gada 3. augusta Pamatnostādņu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu datu ziņošanu un informācijas nosūtīšanu uz centralizēto maksājumu informācijas elektronisko sistēmu (CESOP) 4. sadaļā noteikto, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājumu sistēmās ir pieejams gan  juridiskas personas maksājuma saņēmēja reģistrācijas numurs, gan PVN reģistrācijas numurs, uzskaitē ietver abus reģistrācijas numurus.
Ar maksājumu karti veiktiem maksājumiem visatbilstošākais identifikators ir maksātāja kartes BIN. Lai maksājums tiktu uzskatīts par pārrobežu maksājumu, par kuru jāziņo, BIN norādīs, ka maksātājs atrodas citā dalībvalstī nekā maksājuma saņēmējs.
Uzskaitē norādāmais maksājuma laiks ir laiks, kad darījums ir noticis pēc būtības. Kredīta pārveduma gadījumā – darījuma izpildes laiks, maksājumu karšu darījumu gadījumā – darījuma apstiprinājuma laiks.
Plašāka informācija par CESOP ziņošanas sistēmu un ziņošanas pienākuma skaidrojums ir pieejami Eiropas Komisijas 2022. gada 3. augusta Pamatnostādnēs par maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu datu ziņošanu un informācijas nosūtīšanu uz centralizēto maksājumu informācijas elektronisko sistēmu (CESOP) Eiropas Komisijas tīmekļvietnē https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation-1/central-electronic-system-payment-information-cesop_lv .
Lai nošķirtu maksātāja veiktos maksājumus un maksātājam atmaksātos naudas līdzekļus, noteikumu projekts paredz maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma atmaksu uzskaitīt noteikumu projektā paredzētajā kārtībā un VID iesniedzamajā informācijā norādīt, ka maksājums ir atmaksa (jānorāda atmaksas darījuma identifikators un atsauce uz sākotnējo darījumu). Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav zināms, ka darījums ir atmaksa, par to jāsniedz informācija kā par pārrobežu maksājumu (ņemot vērā, ka stājušies spēkā visi pārējie ziņošanas nosacījumi).

No maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā saņemtos fizisko un juridisko personu datus VID nosūtīs CESOP, nemainot to saturu, proti, VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās ar automatizētiem līdzekļiem.
CESOP vajadzībām VID apstrādās fizisko personu identifikācijas datus un datus par fizisko personu pārrobežu maksājumiem.
Likuma par Valsts ieņēmumu dienestu 4.3 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests elektroniskās deklarēšanas sistēmā apstrādā fiziskās personas identifikācijas datus, datus par saimniecisko darbību, veselības datus, datus, kas atklāj saņemtos pakalpojumus, ienākumus, atvieglojumus, darījumus, politiskos uzskatus, reliģisko piederību un dalību arodbiedrībās, datus par administratīviem pārkāpumiem un sodiem, datus par ģimeniskām saitēm (arī radiniekiem). Darījums plašākā nozīmē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai, tādējādi darījumi ietver arī fizisko personu pārrobežu maksājumus.
Saskaņā ar Likuma 5. pantu, kurā noteikts papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar 147. panta otrās daļas 3. punktu, noteikts maksājumu pakalpojumu sniedzēja pienākums glabāt maksājumu saņēmēju identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem elektroniskā formātā trīs kalendāra gadus, sākot no tā kalendāra gada beigām, kurā izdarīts maksājums.
Personas dati, kas tiek apstrādāti CESOP vajadzībām, noteikti ar Likuma 5. pantu, kurā noteikts papildināt Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar 148. pantu, un Noteikumu projekta 7.2., 7.4., 7.6., 7.8., 7.9. apakšpunktu. Apstrādātie fizisko personu dati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir aizsargājama informācija, kuras apstrādē ir jāievēro minētās regulas 5. pantā noteiktie personas datu apstrādes principi – personas datus apstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārskatāmā veidā, tos vāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, kā arī nodrošina, lai dati netiktu izmantoti ar to vākšanas nolūkiem nesavietojamā veidā –, un 6. panta 1. punktā noteiktais tiesiskais pamatojums – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
Noteikumu projekts paredz, ka VID glabā no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju trīs kalendāra gadus, sākot no informācijas nosūtīšanas dienas Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai. No maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemtā informācija tiks glabāta nemainīgā stāvoklī ar mērķi nodrošināt Direktīvas 2020/284 un Regulas 2020/283 prasību izpildi.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz VID informāciju reizi ceturksnī: par pirmo pārskata periodu (janvāris–marts) līdz 30. aprīlim, par otro pārskata periodu (aprīlis–jūnijs) līdz 31. jūlijam, par trešo pārskata periodu (jūlijs–septembris) līdz 31. oktobrim, par ceturto pārskata periodu (oktobris–decembris) līdz nākamā gada 31. janvārim. Lai nodrošinātu Direktīvas 2020/284 prasību izpildi, Noteikumu projektā pārņemtas Eiropas Komisijas 2022. gada 3. augusta Pamatnostādņu par maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu datu ziņošanu un informācijas nosūtīšanu uz centralizēto maksājumu informācijas elektronisko sistēmu prasības attiecībā uz informācijas VID iesniegšanas veidu, termiņiem, labošanu. Noteikumu projektā paredzētas normas, kas nosaka veidu, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs iesniedz informāciju VID, paredzot, ka informācija tiek sniegta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Turklāt tiek sīki aprakstīts informācijas saņemšanas un labošanas process, tajā skaitā tam noteiktie termiņi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam pirmā informācija jāiesniedz VID līdz 2024. gada 30. aprīlim. Pirmais pārskata periods, par kuru jāsniedz informācija, ir 2024. gada pirmais ceturksnis. Noteikumu projektā ir noteikts informācijas apjoms, kāds ir sniedzams VID un kuru VID nosūtīs CESOP. Informācijas apjoms nav lielāks par tādu, kāds nepieciešams, lai dalībvalstis apkarotu pārrobežu krāpšanu PVN jomā, ko izraisa atsevišķu uzņēmumu krāpnieciska rīcība pārrobežu e-komercijas jomā. Informācija par pārrobežu maksājumiem ietver personu identificējošu informāciju, informāciju par maksājuma saņēmēja atrašanās vietu, maksājuma datus (maksājuma konta identifikatoru, maksājuma laiku, datumu, summu).
Informāciju Maksājumu pakalpojumu sniedzējs varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, atbilstoši VID tīmekļvietnē publicētajai datu struktūrai un formātam, divos veidos – aizpildot veidlapu (ja ziņojuma apjoms nepārsniedz 5Mb) vai izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas servisa saskarni Application Programming Interface (turpmāk - API serviss), kuru izmanto datu apmaiņai.
Ja Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jālabo, jāprecizē vai jākoriģē iesniegtais ziņojums, korekcijas sniedzamas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tikai izmantojot API servisu un ziņojuma sagatavošanā izmanto instrukciju (XSD User guide), kura publicēta Eiropas Komisijas tīmekļvietnē https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation-1/central-electronic-system-payment-information-cesop_en.
Lai nodrošinātu Direktīvas 2020/284 prasību izpildi, Noteikumu projekts paredz: ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs pārtrauc sniegt maksājumu pakalpojumus vai tam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākts reorganizācijas vai likvidācijas process, informācija jāiesniedz līdz maksājumu pakalpojumu pārtraukšanai. Informācija sniedzama par pārskata periodu (ceturksni), kurā tika pārtraukta maksājumu pakalpojumu sniegšana.
Par Noteikumu projektā ietvertā regulējuma pārkāpumiem, t. i., par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, ir piemērojams administratīvais sods, ievērojot Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā noteikto.
Saskaņā ar Likuma 5. pantu, kurā noteikts papildināt likumu ar 147.panta trešo daļu, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī, kas nav Latvija, tam nav pienākuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam saskaņā ar šo pantu noteikto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Proti, Direktīvas 2020/284 243.b panta 4.punkta "b" apakšpunktā ir noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējam veiktā uzskaite jādara pieejama uzņēmējai dalībvalstij, ja tas nodrošina maksājumu pakalpojumus dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts. Direktīvā 2020/284 ir lietotas definīcijas, kas ir piederības dalībvalsts un kas ir uzņēmēja dalībvalsts, atsaucoties uz Direktīvā 2015/2366 noteiktajiem definējumiem, savukārt nacionālajā speciālajā jomas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētās definīcijas ir pārņemtas un skaidrotas, ka piederības dalībvalsts ir mītnes dalībvalsts (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 40.punkts) un attiecīgi uzņēmēja dalībvalsts ir iesaistītā dalībvalsts (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1.panta 41.punkts). Noteikumu projektā nav ieviesta “piederības dalībvalsts” definīcija un “uzņēmēja dalībvalsts” definīcija, jo nacionālajā normatīvajā aktā “Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums” minētās definīcijas ir pārņemtas un skaidrotas, ka piederības dalībvalsts ir mītnes dalībvalsts  un uzņēmēja dalībvalsts ir iesaistītā dalībvalsts.

4. Kārtība, kādā VID apstrādā CESOP sniedzamo informāciju.
Noteikumu projektā ir noteikts informācijas apjoms, kādu VID nosūtīs CESOP. No maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā saņemto informāciju VID nosūtīs CESOP, kas savukārt nodrošinās minētās informācijas pieejamību Eiropas Savienības dalībvalstu krāpšanas apkarošanas ekspertiem, lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Informācija CESOP tiks nosūtīta, nemainot tās saturu, proti, VID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemtos datus apstrādās ar automatizētiem līdzekļiem. VID nosūtīs informāciju CESOP līdz 10. datumam otrajā mēnesī pēc pārskata perioda beigām: par pirmo pārskata periodu (janvāris–marts) līdz 10. maijam, par otro pārskata periodu (aprīlis–jūnijs) līdz 10. augustam, par trešo pārskata periodu (jūlijs–septembris) līdz 10. novembrim, par ceturto pārskata periodu (oktobris–decembris) līdz 10. februārim. VID pirmā informācija CESOP jāiesniedz līdz 2024. gada 10. maijam. Pirmais pārskata periods, par kuru jāsniedz informācija, ir 2024. gada pirmais ceturksnis.