Anotācija (ex-ante)

Valsts pārbaudes darbu 2021./2022. mācību gada statistika liecina, ka skolēnu skaits, kas izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus dabaszinību jomā, ir kritisks. Bioloģijas centralizēto eksāmenu 12. klasei izvēlējās kārtot 7,77% no kopējā eksāmenu kārtotāju skaita, taču ķīmijas obligāto eksāmenu 12. klasei - 4,30% izglītojamo. 

Lai sniegtu atbalstu izglītojamajiem dabaszinību apguvē vidējās izglītības posmā līdztekus fizikas pamatkursa un programmēšanas un dizaina un tehnoloģiju padziļināto kursu apguves atbalstam tiks izstrādātas mācīšanās stratēģijas vidējās izglītības dabaszinātņu pamatkursos “Bioloģija I” un “Ķīmija I”, mazinot COVID-19 pandēmijas seku ietekmi uz mācību satura apguvi STEM jomā. Šie mācīšanās stratēģiju autorrisinājumi ietver mācību plāna, stundu satura, interaktīvā mācību satura, pašpārbaudes darbu, metodiskā pedagoga materiāla nodarbību attīstību atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajam nodarbību skaitam un pamatotu mācību sasniedzamo rezultātu atdeves risinājumu. Mācīšanās stratēģiju attīstība vidusskolas dabaszinību kursos ne tikai mazinās pandēmijas ietekmes sekas, bet arī radīs mūsdienīgu pašvadītu mācīšanās procesu attīstību, veicinot izglītojamo pašmotivāciju uz izaugsmi, kas ir viens no kompetenču pieejas elementiem mācību satura apguvē. Grozījums paredz papildu finansējumu autorrisinājumu izstrādei 8.3.2.2.pasākuma ESF projektā (turpmāk - ESF projekts) esošās noteiktās darbības "Autorrisinājumu un pielietojamo pedagoģisko rīku nodrošinājums vispārējās izglītības iestādēm" ietvaros. Līdz šim ESF projektā tika paredzēts izstrādāt 10 autorrisinājumus. Piešķirot papildu finansējumu, šīs ESF projekta darbības rezultāta vērtība tiks palielināta par 2. Ir paredzēts, ka visi projektā izstrādātie autorrisinājumi būs pieejami 8.3.1.1.pasākuma “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” (turpmāk – 8.3.1.1.pasākums) ietvaros izveidotajā digitālajā mācību resursu krātuvē, nodrošinot to pieejamību mācību satura apguves procesā.
Finansējumu šo mācīšanās stratēģiju izstrādei plānots piešķirt, pārdalot to no darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” ietvaros īstenotā 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma, kur ir izveidojies finansējuma ietaupījums 650 000 EUR apmērā, tai skaitā ESF finansējums 552 500 EUR un valsts budžets 97 500 EUR. Ietaupījums veidojies no finansējuma, kas piešķirts 8.3.1.1.pasākumam 2020.gadā COVID-19 seku mazināšanai atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem COVID-19 seku mazināšanai” (pieņemts zināšanai ar Ministru kabineta 19.05.2020. sēdes protokollēmumu (prot. Nr.34 33.§)) un Ministru kabineta 18.08.2020. grozījumiem Ministru kabineta 24.11.2015. noteikumos Nr. 670 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” īstenošanas noteikumi”. Kopējais 8.3.1.1.pasākumam piešķirtais finansējums 2020.gadā COVID-19 seku mazināšanai bija 7 400 089 EUR, tai skaitā ESF 6 290 075 EUR un valsts budžets 1 110 014 EUR, un par tā izlietojumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam tiek veidota atsevišķa uzskaite, lai informētu Eiropas Komisiju par izlietoto finansējumu COVID-19 seku mazināšanai. Finansējumu plānots novirzīt mācīšanās stratēģiju autorrisinājumu izstrādei, lai sniegtu atbalstu izglītojamajiem dabaszinību apguvei vidējās izglītības posmā, mazinot COVID-19 pandēmijas ietekmi uz  dabaszinību mācību priekšmetu satura apguvi. Ņemot vērā minēto, finansējuma pārdale neietekmē 2020.gadā 8.3.1.1.pasākumam papildus piešķirtā finansējuma sākotnējo mērķi.
Minētais risinājums konceptuāli ir atbalstīts 8.3.2.2.pasākuma projekta uzraudzības padomē 27.01.2023. un 8.3.1.1.pasākuma projekta uzraudzības padomē 03.02.2023. Projektu uzraudzības padomju sastāvā ietilpst arī sociālo partneru pārstāvji, t.sk. Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Grozījums nav uzskatāms par būtisku izmaiņu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulas Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71.panta izpratnē, tas neietekmē projekta īstenošanu un tajā noteiktā mērķa sasniegšanu, jo neparedz konceptuāli jaunu darbību veikšanu.