Anotācija (ex-ante)

22-TA-1473: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumos Nr. 596 "Dabas parka "Engures ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta otrā daļu, 14. panta otrā daļa un 17. panta otrā daļa. 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumos Nr. 596 “Dabas parka “Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai precizētu dabas parka “Engures ezers” (turpmāk – dabas parks) aizsardzības un izmantošanas tiesisko regulējumu – precizētu nosacījumus zemes lietošanas kategorijas maiņai dabas parka zonā, kā arī precizētu atsevišķu punktu redakcijas atbilstoši jaunākos normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Dabas parks “Engures ezers” (turpmāk – dabas parks) atrodas Rīgas jūras līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadu teritorijās. Dabas parkā ietilpst Engures ezers, zemes ap to, kā arī  Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei un meži starp piekrasti un ezeru. Dabas parka platība ir 12 580 ha.
Dabas parks “Engures ezers” ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000, kā arī ir iekļauta Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā.
Dabas parkam apstiprināti Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi Nr. 596 “Dabas parka “Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi 596).
Dabas parkam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2011. gada 15. jūnija rīkojumu Nr. 292 “Par dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns līdz 2025. gadam (turpmāk - dabas aizsardzības plāns), kas paredz virkni apsaimniekošanas pasākumu, kā arī iekļauti priekšlikumi dabas parka funkcionālajam zonējumam un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kuros dabas parka zonā ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju tika pieļautas darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija. 
Spēkā esošo noteikumu 596 30.9. apakšpunkts dabas parka zonā aizliedz veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, paredzot tikai atsevišķus izņēmumus. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu 596 30.9. apakšpunkts dabas parka zonā aizliedz veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, paredzot izņēmumus tikai īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai, ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums un publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai. Konstatēts, ka dabas parka zonā var būt nepieciešams veikt arī citas darbības, kuru rezultātā mainās zemes lietošanas kategorija, t.sk. lai nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām mājām Tukuma novada Engures pagasta Abragciemā, nepieciešams veikt jauna ceļa būvniecību, jo atsevišķu esošā ceļa posmu, kas bija paralēli pludmalei, skārusi piekrastes erozija.    

Savukārt Neitrālajā zonā atrodas Mērsraga ostas zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979, kurā jau vēsturiski ir tikusi veikta darbība - ikgadējo padziļināšanas darbu rezultātā no ostas akvatorijas izsūknētās smilšu novietošana, kuras rezultātā mainās zemes lietošanas kategorija - palielinās sauszemes platība un samazinās ūdens platība. Līdz ar to noteikumu projekts tiek papildināts ar 37.1. punktu, kas nosaka, ka zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979 (Mērsraga ostas īpašums) darbībām, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija jāsaņem  Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. 
Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Vērtējot minētās darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.
 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā dabas aizsardzības plānā paredzēto un esošo situāciju dabā, noteikumu projektā tiek paredzēta 30.9. apakšpunkta redakcijas precizēšana, kas pamatotos un atbilstoši izvērtētos gadījumos, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, pieļautu veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategoriju, tajā skaitā, lai veiktu ceļu izbūvi, kas nodrošinātu piekļuvi esošām dzīvojamām mājām, kā arī lai nodrošinātu gan dabas parka kā Natura 2000 teritorijas dabas vērtību aizsardzību, gan pieļautu atbilstoši izvērtētu un pamatotu ostas attīstību. Ja paredzētās darbības (piemēram, ceļa būvniecības vai ostas attīstībai nepieciešamās darbības) vieta atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, uz to attiecināmas arī Aizsargjoslu likuma 36. panta prasības un veicams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.     
Papildus noteikumu projekts paredz precizēt atsevišķus noteikumu 596 punktus, kas tiek aktualizēti atbilstoši jaunākajām īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanas un aizsardzības noteikumu redakcijām, tajās iekļautajām normām un lietotajai terminoloģijai. Tādi ir noteikumu projekta 2.,3.,5. un 10. punkts.
Sabiedriskās līdzdalības laikā tika saņemts priekšlikums no Mērsraga ostas pārvaldes par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979 iekļaušanu neitrālajā zonā. Minētā zemes vienība tiek iekļauta neitrālajā zonā ar nosacījumu, ka darbībām, kuru rezultātā tiek veikta zemes lietošanas kategorijas maiņa, jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Līdz ar to noteikumu projekta grozījumi risina ostas problēmas, tiek atļautas darbības, paredzot zemes lietojuma kategorijas maiņu, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju. Atļaujas saņemšana nodrošina aizsargājamās teritorijas sabalansētu gan ekonomisko attīstību, gan dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā. Noteikumu projekts neierobežo ostas attīstību. Tiek saglabāts dabas aizsardzības plānā noteiktais un pamatotais zonējums, kā arī saglabātas putnu sugu dzīvotnes. 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Dabas parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus, tūrisma, atpūtas, sporta, piedzīvojumu u.tml. aktīvistus un pakalpojuma sniedzējus, zemes, ēku, dzīvokļu, meža un citu nekustamo īpašumu apsaimniekotāju darību, būvniekus, dārzu kopējus un lauksaimniekus, pētniekus, medniekus, zvejniekus,  atzinumu sniedzējus - sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētus ekspertus, bezmugurkaulnieku sugu aizsardzības jomas sertificētus ekspertus, ģeologus, kokkopjus (arboristus).
Dabas parks izveidots, lai aizsargātu jūras piekrastes biotopu un ainavu kompleksu, īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, kā arī tradicionālo piekrastes kultūrtelpu un teritorijas rekreācijas potenciālu. Lai rastu dabas aizsardzības un ekonomisko interešu kompromisu. 
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā minēto īstenos esošā finansējuma ietvaros, jaunas papildprasības/normas netiek uzliktas.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Mērsraga ostas pārvalde, citas juridiskas personas, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas parka teritorijā.
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas projektā minēto īstenos esošā finansējuma ietvaros, jaunas papildprasības/normas netiek uzliktas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu  (27.punkts) dabas parks  “Engures ezers” ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija Natura 2000 atbilstoši Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Biotopu direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvai 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

Teritorijā kā  Natura 2000 vieta ir nozīmīga saldūdeņu (īpaši eitrofu ezeru) un meža biotopu (īpaši platlapju mežu un boreālo mežu) aizsardzībai, tāpat arī teritorija nozīmīga virknei direktīvās iekļauto īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu aizsardzībai[1]. Eiropas nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi izvērtēti dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā. Noteikumu projektā iekļautās prasības  sagatavots balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavotajiem priekšlikumiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Teritorijas, kur nav pieļaujams traucējums, īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, ir iekļautas regulējamā režīma zonā (līdzšinējo mikroliegumu teritorijas). Regulējamā režīma zonā ir noteikts saimnieciskās darbības aizliegums. Teritorijas, kurās ir pieļaujama dažāda veida saimnieciskā darbība ir iekļautas attiecīgi dabas lieguma, dabas parka un ainavu aizsardzības zonā, ņemot vērā tur sastopamās īpaši aizsargājamās sugas un biotopus un to aizsardzībai nepaciešamos ierobežojumus.
Noteikumu projektā iekļautās prasības  sagatavots balstoties uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavotajiem priekšlikumiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Teritorijas, kur nepieciešami stingrāki ierobežojumi  īpaši aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzībai, ir iekļautas dabas lieguma un dabas parka zonā. Teritorijas, kurās ir pieļaujama dažāda veida saimnieciskā darbība, ir iekļautas neitrālajā zonā.

Darbībām, kurām var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu, ir jāveic ietekmes uz Natura 2000 teritoriju izvērtējums, kad tiek izvērtētas iespējamās negatīvās sekas uz īpaši izsargājamām sugām un biotopiem. 

Ar noteikumu projektu netiek pārņemtas direktīvas prasības, noteikumu projekts tikai veicina no direktīvas izrietošo prasību izpildi.
Ar 2010. gada 16. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" netika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva 2009/147/EC par savvaļas putnu aizsardzību un Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu savvaļas faunas un floras aizsardzību, augstākminētie noteikumi tika izstrādāti 2010. gadā un informatīvā atsauce ir iekļauta atbilstoši tā laika izpratnei.

Ņemot vērā minēto VARAM ieskatā noteikumu projekts atbilst Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Biotopu direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīvai 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību prasībām.


[1] https://natura2000.eea.europa.eu/Natura2000/SDF.aspx?site=LV0600300
 

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvalde
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/e4bdba23-8950-4a55-b08b-015ce5ea1485

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedriskās līdzdalības laikā tika saņemts priekšlikums no Mērsraga ostas pārvaldes par funkcionālā zonējuma maiņu. Priekšlikumā Mērsraga ostas pārvalde izsaka priekšlikumu noteikt neitrālo zonu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8878 003 0979, kas atrodas Mērsraga ostas teritorijā, dabas parka zonā. Noteikumu projekts neparedz grozījumus dabas parka funkcionālajā zonējumā. Noteikumu projekts neierobežo ostas attīstību, tiek paredzēta iespēja mainīt zemes lietošanas kategoriju dabas parka zonā, tajā skaitā Mērsraga ostas teritorijā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Dabas aizsardzības pārvalde
  • Valsts vides dienests
  • Valsts meža dienests
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
  • Veselības ministrija
  • Ekonomikas ministrija
  • Tukuma novada pašvaldība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


Noteikumu projekts neparedz jaunu institūciju izveidi, likvidāciju vai reorganizāciju.
Iesaistītajām institūcijām nav nepieciešami papildus līdzekļi, pienākumi tiek veikti jau esošo cilvēkresursu un finanšu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks nodrošināta Mērsraga ostas ilgtspējīga attīstība, ievērojot vides un dabas aizsardzības prasības, kā arī iedzīvotāju piekļuvi īpašumiem, gadījumos, kad jānodrošina piekļuve esošiem īpašumiem.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi