Anotācija

Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums (turpmāk - Likums) nosaka, ka prioritārs projekts — investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinošs projekts, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu vai tādu tirgus nepilnību novēršanu, kuras kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu.  
 
Noteikumi Nr.83 noteica valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sarakstu un gadījumus, kas nodrošināmi prioritārā kārtībā un termiņā attiecībā uz prioritārajiem investīciju projektiem, kas pēc būtības būtu iedalāmi divās lielās grupās: 

1) Prioritārā kārtībā un termiņā nodrošināmi publiskie pakalpojumi prioritāro investīciju projektu attīstībai nekustamā īpašuma attīstības ietvaros, kas skar tādus normatīvos aktus kā Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 501 "Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi", Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi", Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem", Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 402 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem", Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums, Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība", Administratīvā procesa likums, Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi"; 
Piemēri:
* būvatļaujas izsniegšana – termiņa saīsinājums no 30 dienām uz 15 dienām;
* tehnisko noteikumu izdošana – no 20 dienām uz 10 dienām;
* saskaņojumi ar komunikāciju turētājiem un citām institūcijām no 30 dienām uz 15 dienām;
* projektēšanas nosacījumu izpilde no 21 dienas uz 11 dienām;
* būvdarbu uzsākšanas nosacījumi no 5 dienām uz 3 dienām utt.  

2) Prioritārā kārtībā un termiņā nodrošināmi publiskie pakalpojumi ārvalstu darbaspēka piesaistes ietvaros, kas skar tādus normatīvos aktus kā Imigrācijas likums, Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" un Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu" un citus normatīvos aktus. Tāpat norādām, ka Latvijas Republikā, darba devējam, kurš plāno nodarbināt ārzemnieku noslēdzot darba līgumu, ir saistoši visi spēkā esošie migrācijas un patvēruma politiku regulējošie normatīvie akti.  
Tajā skaitā Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 55 "Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", paredz, ka darba devējam, piesakot NVA brīvu darba vietu, ir jāsadarbojas ar NVA -  jāpamato brīvo darba vietu skaits, jāizvērtē aģentūras piedāvātie kandidāti un arī jāsniedz pamatojums kandidātu noraidījumam. Veiksmīgas darba devēja un NVA sadarbības gadījumā, NVA  atzinumu atļaut ārzemnieka piesaisti sniedz 10 darbdienu laikā no brīža, kad brīvā darba vieta publicēta. 
Savukārt, mēneša laikā no NVA izsniegtā atzinuma saņemšanas dienas, darba devējam ir tiesības iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk -PMLP) ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. 

Noteikumi Nr. 83, kas spēku zaudēja 2024. gada 1. decembrī, bija nepilnīgi un tajā noteiktais prioritārā projekta statusa piešķiršanas mehānisms bija neelastīgs, papildus radot būtisku administratīvo slogu gan publiskās pārvaldes pusē (prioritārā statusa piešķiršana atsevišķiem projektiem), gan komersantu pusē (atsevišķu pieteikumu sagatavošana un iesniegšana, vai labošana jaunu aktivitāšu īstenošanai). Noteikumi Nr.83 nenodrošināja iespēju nozīmīgiem eksportspējīgiem un investīcijas īstenojošiem komersantiem, kā arī aizsardzības industrijas projektiem saņemt "zaļā koridora" statusa sniegtās priekšrocības, izņemot atsevišķus prioritāro projektu izņēmumus, kas atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz to starptautisko konkurētspēju un produktivitāti.  

Papildus, Noteikumi Nr. 83 neparedzēja laika periodu, uz kuru tiek piešķirts prioritārais statuss, tāpat netika paredzēta prioritārā statusa saņēmušo komersantu uzraudzība, vai prioritārā statusa zaudēšanas kārtība. Šāda pieeja radīja neskaidrību un nestabilitāti uzņēmējiem, kas potenciāli kavēja ilgtermiņa plānošanu un investīcijas. Bez uzraudzības mehānismiem pastāv risks, ka prioritārs statuss var tikt piešķirts komersantiem, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem vai tos neievēro pēc statusa iegūšanas. Savukārt, statusa zaudēšanas kārtības trūkums var radīt juridisku nenoteiktību. 

Tāpat Noteikumi Nr. 83 neparedzēja atvieglotu procedūru trešo valstu darbaspēka piekļuvei komersantiem, kuri nodrošina nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Šobrīd komersanti gaida kopējā rindā, lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus trešo valstu darbinieku nodarbināšanai. Tā rezultātā pieaug kopējais gaidīšanas laiks dokumentu saņemšanai, kas var ilgt līdz pat 6 mēnešiem, attiecīgi komersantiem var rasties ne tikai sarežģījumi operatīvi tikt pie nepieciešamā darbaspēka, bet arī finansiāli zaudējumi. 

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55  “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai”, kas nosaka, ka ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, paaugstinot produktivitāti, investīcijas, eksportu un veicinot nodarbinātību. Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, Latvijas iedzīvotāju izvirzītie mērķi un uzņēmējspēja, kuru atbalstam radīti kvalitatīvi un pieejami publiskie pakalpojumi un tiesiski droša investīciju vide.  
Papildus minētajam, Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plānā:  
23.4. uzdevums paredz: “Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram” nosaka sekojošu pasākumu: “Sniegts atbalsts prioritāro investīciju projektu ātrākai apkalpošanai, īstenojot “zaļā koridora” pieeju […]”;  
29.12. uzdevums paredz: “Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. […]”.  
Ņemot vērā minētā jautājuma aktualitāti, Cilvēkkapitāla attīstības padome 2024.gada 17.janvārī nolēma turpināt darbu pie nākamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem plānots vienkāršot ārvalstu darbaspēka piesaisti Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu un labas reputācijas uzņēmumu vajadzībām. 

Ar nolūku sekmēt Ministru kabineta 2021. gada 11. februārī izdotā rīkojuma Nr. 93 “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam” (turpmāk – NIP) mērķu sasniegšanu un tirgus nepilnību novēršanu, kas kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu, vērtējams, ka “zaļā koridora” iniciatīva ir nozīmīga atbalsta forma investīciju piesaistei un eksportspējīgo, kā arī aizsardzības industrijas attīstību sekmējošo komersantu atbalstam. Tāpat, ievērojot Likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kas regulē publisko pakalpojumu sniegšanu prioritārā kārtībā un termiņā, sagatavots Noteikumu projekts, kurš, pēc tā pieņemšanas, aizstās, 2024. gada 1. decembrī spēku zaudējušos, Noteikumus Nr. 83.  

2024. gada vasarā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Valsts prezidenta izveidoto Valsts konkurētspējas komisiju veica pētījumu par Latvijas lielāko eksportējošo uzņēmumu izaicinājumiem konkurētspējas veicināšanai. Pētījuma ietvaros tiek intervēti 100 Latvijas lielāko eksportējošo un inovatīvo uzņēmumu vadītāji ar nolūku sistemātiski klasificēt šo uzņēmumu galvenos izaicinājumus un redzējumu par risinājumiem eksportspējas, inovāciju, produktivitātes un cilvēkkapitāla attīstības jomā. Pētījuma rezultāti liecina, ka uzņēmumi ikdienā aktīvi īsteno dažādu jomu un atšķirīgas finansiālās ietilpības attīstības projektus jeb aktivitātes, kas saistīti ar dažādiem ieguldījumiem uzņēmuma attīstībā – produktivitātē, attiecīgi – konkurētspējā un eksportspējā, piemēram, veicot ieguldījumus ne tikai jaunās, modernās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, bet arī īstenojot tādus projektus kā - ražotņu un citas ražošanai nepieciešamās infrastruktūras būvniecība vai paplašināšana, ieguldījumi laboratorijās P&A projektu īstenošanai, kā arī loģistikas un noliktavu infrastruktūras projekti vai ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, piemēram, atjaunojamos enerģijas avotos, jaudas palielināšanas projektos vai efektīvākās ražošanas tehnoloģijās, tādējādi samazinot ražošanas izmaksas un palielinātu eksportspēju. Secināms, ka jebkura šādu valsts tautsaimniecībai nozīmīgu komersantu veikta aktivitāte vai projekts ir prioritārs un būtisks to izaugsmei un attīstībai. 

Izvērtējot Zaļā koridora ietvaros apkalpoto projektu rezultātus un Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Valsts prezidenta izveidoto Valsts konkurētspējas komisiju veiktā pētījuma rezultātus, izstrādāts un Noteikumu projektā ieviests mehānisms, nodrošinot piekļuvi publisko pakalpojumu sniegšanai prioritārā kārtībā un termiņā liela apmēra investējošiem vai eksportējošiem uzņēmumiem, kas, ikdienā īstenojot dažādus starptautisko konkurētspēju un produktivitāti, attiecīgi – eksportspēju veicinošus projektus jeb aktivitātes, sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, veicinot ar nacionālās industriālās politikas attīstību saistītajos plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu vai tādu tirgus nepilnību novēršanu, kuras kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu. Jaunais mehānisms nodrošina būtisku administratīvā sloga mazināšanu gan valsts pārvaldes, gan komersantu pusē. 

Minētais valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo publisko pakalpojumu saraksts tika izveidots, balstoties gan uz diskusijām ar komersantiem, kuri īsteno nozīmīgus prioritārus investīciju projektus, lai identificētu būtiskākos pakalpojumus, kas nepieciešami to attīstībai un kuru savlaicīga nodrošināšana ir nozīmīga, kā arī, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, analizējot to komersantu vajadzības, kuri jau ir saņēmuši šo atbalstu, un izvērtējot rezultātus par būtiskākajiem pakalpojumiem. Šis saraksts ir noteikts Noteikumu projekta pielikumā un tas ietver:
  1) Atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta ceturtās daļas deleģējumam -  prioritārā kārtībā un termiņā nodrošināmi publiskie pakalpojumi prioritāro investīciju projektu attīstībai nekustamā īpašuma attīstības ietvaros, kas ietver: 
       a. būvniecības process; 
       b. kadastra objekta reģistrācija; 
       c. būvju un zemes kadastrālā uzmērīšana; 
       d. zemes ierīcības projekti; 
       e. pašvaldību plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošana; 
       f. nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņa; 
       g. ietekmes uz vidi novērtējums
       h. aizsargjoslu saskaņojuma un atļauju izsniegšana darbībām gar autoceļiem un dzelzceļiem.

Pakalpojumi tiek saņemti ar mērķi komersantam īstenot projektus, veicot kapitāla investīcijas vai palienot aktīvus.   
  2) Atbilstoši Imigrācijas likuma 9. panta desmitajai daļai - komersantiem prioritārā kārtībā un termiņā nodrošināmi publiskie pakalpojumi ārvalstu darbaspēka piesaistes ietvaros, kas ietver: 
       a. D kategorijas vīzas; 
       b. Uzturēšanās atļaujas.

Nosakot, ka prioritārs projekts ir projekts jeb aktivitāte, kuru īsteno Latvijas tautsaimniecības izaugsmei būtisks komersants, kā arī nodrošinot – ka publiskie pakalpojumi prioritārā kārtībā un termiņā pieejami ar būtiski mazinātu administratīvo slogu uzņēmēju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pusē, noteikumu projekta tvērums atbilst Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma deleģējumam.
Projekts saskaņots ar: Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju, Finanšu ministriju un darba devējus pārstāvošām nevalstiskām organizācijām (LTRK, LDDK), t. sk.  vienojoties par Noteikumu projekta atbilstību Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta ceturtajā daļā un Imigrācijas likuma 9. panta desmitajā daļā ietvertajiem deleģējumiem.

Tāpat uzsverams, ka Likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka prioritāros projektus izvērtē prioritārā kārtībā un termiņā. Ja prioritāro projektu izvērtēšanas termiņš un valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo ar prioritāro projektu ieviešanu saistīto pakalpojumu sniegšanas termiņš atbilstoši attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem ir garāks par piecām darbdienām un projektu izvērtēšana kā pakalpojums netiek piedāvāta paātrinātā kārtībā par papildu samaksu, prioritāro projektu izvērtēšanas pakalpojumu sniedz vismaz divas reizes īsākā termiņā, nemainot nosacījumus attiecībā uz maksu par pakalpojumu, ja šo noteikumu pielikumā nav noteikts citāti. Attiecīgi, valsts pārvaldes iestādes var nodrošināt savas kompetences uzdevumu ietvaros sniedzamos pakalpojumus ātrākā termiņā, par šo iespēju nosakot papildus samaksu. 
 
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk – Aģentūra) nodrošina vienu kontaktpunktu prioritārā kārtībā saņemamiem pakalpojumiem atbilstošo komersantu apkalpošanai un informācijas apmaiņai. Aģentūra uztur prioritārā kārtībā saņemamajiem pakalpojumiem atbilstošo komersantu sarakstu. Komersantu saraksts tīmekļvietnē www.business.gov.lv ērti un publiski pieejams, nepieprasot Noteikumu projekta Pielikumā minēto iestāžu nodarbināto autorizāciju.

Prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu pieejamības atbilstības kritēriji: 

Būtiski nodrošināt valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu, kas iekļauti Noteikumu pielikumā un aptver gan dažādas nekustamā īpašuma attīstības jomas, gan darbaspēka piesaisti, pieejamību tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem, izprotot, ka visi šo komersantu īstenotie projekti ir prioritāri un būtiski investīciju piesaisti vai eksportspēju veicinoši projekti, kas sekmē attīstības plānošanas dokumentos, nacionālās industriālās politikas vai digitālās transformācijas politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanu vai tādu tirgus nepilnību novēršanu, kuras kavē šo mērķu efektīvu sasniegšanu.

Prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus prioritāro projektu īstenošanai  saņem Latvijā reģistrēts komersants, reģistrēti ārvalsts komersanti vai dalībvalsts kapitālsabiedrības, kurām Latvijā ir reģistrēta filiāle Komerclikuma izpratnē (turpmāk – komersants), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 
1. komersants, kas: 
1.1. pēdējā pārskata gadā nodrošinājis preču un pakalpojumu eksporta apjomu vismaz 5 000 000 euro apmērā;
1.2. Latvijā nodarbina vismaz 50 darbiniekus (nodrošinot prioritārā kārtībā un termiņā saņemamo pakalpojumu pieejamību primāri Latvijā ražojošiem uzņēmumiem un izslēdzot, piemēram, tirdzniecības nozari un reeksportu).
2. komersants, kas: 
2.1. pēdējo divu pārskata gadu laikā īstenojis liela apjoma investīcijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms ir vismaz 5 000 000 euro (Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā – vismaz 10 000 000 euro);
2.2. Latvijā nodarbina vismaz 50 darbiniekus.
3. komersants, kurš plāno īstenot savu vai cita komersanta pasūtītu prioritāro investīciju projektu, kas atbilst šādiem kritērijiem: 
3.1. kopējais ieguldījumu apjoms ir vismaz 5 000 000 euro (Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā – vismaz 10 000 000 euro), un tas tiek veikts, lai nodrošinātu komercdarbību vismaz vienā no Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajām prioritāro projektu jomām (turpmāk – prioritāro projektu jomas); 
3.2. plānotais projekta īstenošanas rezultātā jaunradīto darba vietu skaits triju gadu periodā ir vismaz 20 jaunas darba vietas; 
3.3.kuram ir pieejami finanšu resursi šajos noteikumos noteiktajā apmērā (vismaz 5 000 000 euro (Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā – vismaz 10 000 000 euro)) investīciju projekta īstenošanai, ko apliecina attiecīgs finansējuma pieejamību pamatojošs dokuments (piemēram, līgums, kas noslēgts ar Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētu kredītiestādi par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, līgums, kas noslēgts ar saistīto personu par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, ja saistītās personas pēdējā noslēgtajā gada pārskatā norādītais pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām, vai attiecīgs projekta iesniedzēja valdes lēmums par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem, ja projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtajā gada pārskatā norādītais pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām);
4. komersants, kas plāno īstenot militārās ražošanas projektu un ir saņēmis Aizsardzības ministrijas atzinumu par militārās ražošanas projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu.

Saskaņā ar Ministru prezidentes 2025. gada 11. marta rezolūciju Nr. 2025-1.1.1./9-9 ar mērķi veicināt aizsardzības industrijas attīstību un kopējo investīciju piesaisti Latvijā, Noteikumu projektā noteikts, ka aizsardzības industrijas projektiem "zaļā koridora" ietvaros ir iespēja saņemt paātrinātā kārtībā valsts pārvaldes pakalpojumus būvniecības, ietekmes uz vidi novērtējuma, teritorijas plānošanas un migrācijas jomās.
Ja prioritārā kārtībā saņemamā pakalpojuma saņemšanai veidojas šiem noteikumiem atbilstošo komersantu rinda, tad ārpus kārtas kā pirmajiem pakalpojuma saņemšana jānodrošina 4. punktā minētajiem komersantiem, kas plāno īstenot militārās ražošanas projektu. 

Atbilstoši augstāk minētajai Ministru prezidentes rezolūcijai par aizsardzības industrijas attīstības veicināšanu, Aģentūra tiek noteikta par vienoto kontaktpunktu, nodrošinot informācijas apriti un komunikāciju ar publiskās pārvaldes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, Aizsardzības ministriju. Informācijas apmaiņas un Noteikumu projekta 4.4. apakšpunktā minēto atzinumu saņemšanas process tiks atrunāts Aģentūras un Aizsardzības ministrijas savstarpējās sadarbības ietvaros. Vienlaikus, Aģentūras eksperti investīciju piesaistes un aizsardzības industrijas attīstības projektu jomās sniegs informāciju par iespējamību saņemt Aizsardzības ministrijas atzinumu Noteikumu projektā minēto kritēriju atbilstošajiem komersantiem. Aizsardzības ministrija nodrošinās šādas informācijas pieejamību tās tīmekļvietnē, ievērojot konfidenciālas informācijas nepublicēšanas prasības. 

Prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus nekustamā īpašuma attīstībai un ārvalstu darbaspēka piesaistei nav tiesīgi saņemt: 
Vienlaikus ietvertas normas, kas nosaka, ka prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus nevar saņemt komersanti:
(a) kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kapitālsabiedrības vai personālsabiedrības ar tiešu vai netiešu Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas ietekmi, vai kuru biedri ir šo valstu pilsoņi vai juridiskās personas;
(b) kuriem Aģentūras veiktā atbilstības Noteikumu projektā noteikto kritēriju atbilstības izvērtējuma dienā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajai uzņēmumu nodokļu maksātāja reitinga sistēmai, saņēmuši C, N vai J nodokļu maksātāja reitingu;
(c) kuri pēdējo trīs gadu laikā ir izslēgti no prioritārā kārtībā saņemamajiem pakalpojumiem atbilstošo komersantu saraksta dēļ neatbilstības šo noteikumu kritērijiem vai pieteikumos sniegtajai informācijai; 
(d) komersanti – par pieprasījumiem, par kuriem Ārlietu ministrija vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, atbilstoši normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu noteiktajam, veicot dokumentu pārbaudi, ir konstatējusi, ka tiek uzaicināts tādas valsts pilsonis, kuram izskatot vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumu, nepieciešama papildu pārbaude.

Kritērijs par nodokļu maksātāja reitingu Noteikumu projektā iekļauts, lai "zaļo koridoru" jeb prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus nesniegtu tādiem komersantiem, kuriem identificēti pārkāpumi saistību izpildē, nav pierādāmas saimnieciskās darbības vai trūkst darbības vēstures, kas ļautu objektīvi novērtēt to uzticamību.

Papildus, prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus nav tiesīgi saņemt tie komersanti, kuriem atbilstoši 2024. gada 23. maijā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā PMLP ir piemērojusi aizliegumu (līdz 1 gadam) fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemnieku. Gadījumi, kuros PMLP ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku ir norādīti Imigrācijas likuma 9.1 panta trešajā daļā.
 
Tāpat prioritāro projektu īstenošanai prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus nav tiesīgi saņemt komersanti, kuru pieprasījumiem, Ārlietu ministrija vai PMLP, atbilstoši normatīvajos aktos par ārzemnieku nodarbināšanu noteiktajam, veicot dokumentu pārbaudi, ir konstatējusi, ka tiek uzaicināts tādas valsts pilsonis, kuram izskatot vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumu, nepieciešama papildu pārbaude, nepiemēro šajos noteikumos noteikto prioritāro pakalpojumu sniegšanas kārtību.   
  
MK not. 554 iekļautais valstu saraksts, tiek pārskatīts ne retāk kā reizi trijos gados.   

 
[1] Iekļaušana Sarakstā prioritārā kārtībā saņemamajiem pakalpojumiem 

Lielu eksportējošu uzņēmumu neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir dažāda līmeņa un jomu projekti jeb aktivitātes, kas vērstas uz to produktivitātes un konkurētspējas, un līdz ar to - eksportspējas, stiprināšanu. Lai nodrošinātu šādiem uzņēmumiem iespēju efektīvi – optimālā laika posmā īstenot to attīstībai un izaugsmei nepieciešamos projektus jeb aktivitātes, piemēram, saskaņot būvatļaujas, vienlaikus neuzliekot nesamērīgu administratīvo slogu, liekot pieteikties prioritārā statusa saņemšanai par katru īstenojamo aktivitāti, Noteikumu projekts nosaka, ka Aģentūra līdz katra gada 15. decembrim, izvērtējot komersantu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes Ekonomikas ministrijai un Aģentūrai, ievērojot datu konfidencialitāti, iesniegto sarakstu par Latvijā reģistrētiem eksportējošiem un investējošiem komersantiem, iekļauj komersantu prioritārā kārtībā saņemamajiem pakalpojumiem atbilstošo komersantu sarakstā (turpmāk – Saraksts) un rakstiski paziņo komersantam, kā arī informē atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas, kuras ir iesaistītas prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, publicējot sarakstu valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv.   
Centrālās statistikas pārvalde līdz katra gada 15. novembrim iesniedz Ekonomikas ministrijai un Aģentūrai sarakstu par Latvijā reģistrētiem eksportējošiem un investējošiem komersantiem, kas atbilst noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem.  
 
[2] Komersantu, kuri plāno vai īsteno savu vai cita komersanta pasūtītu liela mēroga investīciju projektu, iekļaušana Sarakstā

Ja komersants:
1) plāno vai īsteno savu vai cita komersanta prioritāro projektu ar kopējo ieguldījumu apjomu Latvijā vismaz 5 000 000 euro (Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā – vismaz 10 000 000 euro apmērā), kā arī plānoto investīciju projekta īstenošanas rezultātā jaunradīto darba vietu skaitu triju gadu periodā ir vismaz 20 jaunas darba vieta),
2) plāno īstenot militārās ražošanas projektu un ir saņēmis Aizsardzības ministrijas atzinumu par militārās ražošanas projekta atbilstību būtiskām drošības interesēm, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu,
tas iesniedz Aģentūrā pieteikumu iekļaušanai Sarakstā, tostarp - izmantojot Valsts platformu biznesa attīstībai www.business.gov.lv.  

Informācijas apmaiņa starp Aizsardzības ministriju un Aģentūru balstīsies uz savstarpējas vienošanās pamata. Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē tiks publicēta informācija par atzinuma saņemšanas procesu, nodrošinot ierobežotas informācijas nepublicēšanu. Aģentūras eksperti investīciju piesaistes un aizsardzības industrijas attīstības projektu jomās sniegs informāciju par iespējamību saņemt Aizsardzības ministrijas atzinumu Noteikumu projektā minēto kritēriju atbilstošajiem komersantiem, tādējādi, 4.4. apakšpunktā minētajiem komersantiem paātrinot pieteikšanās procesu iekļūšanai Sarakstā.

Aģentūra, pamatojoties uz izvērtējumu par komersanta pieteikumā norādītās informācijas atbilstību minētajām prasībām, ne ilgāk kā 10 darba dienu laikā pieņem lēmumu iekļaut komersantu Sarakstā.

Par lēmumu iekļaut komersantu Sarakstā Aģentūra trīs darbdienu laikā rakstiski paziņo komersantam un informē atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas, kuras ir iesaistītas prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, iekļaujot komersantu valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv publicētajā Sarakstā.  Komersanti, kuri atbilst šo Noteikumu projekta 4.4. apakšpunktam jeb komersanti, kuri plāno īstenot militārās ražošanas projektu, publiski pieejamajā sarakstā iekļauti netiek.

[1] un [2] punktā minētos komersantus Sarakstā iekļauj uz 3 gadiem jeb 36 mēnešiem.
Saņemot Sarakstā iekļauta komersanta pieprasījumu par ierosinātu būvniecības lietu, Aģentūra to apstiprina, veicot atzīmi Būvniecības informācijas sistēmā. 

Komersanti, papildus jau minētajiem pakalpojumiem, saņem pieeju šādiem publiskiem pakalpojumiem prioritārā kārtībā un termiņā (iekļauti pielikumā):   
     *PMLP, pieņemot lēmumu par uzturēšanās tiesību piešķiršanu, lēmumā norāda datumu un laiku ne ilgāk kā vienas nedēļas laikā no uzturēšanās tiesību pieprasījuma dienas, kurā uzaicinātais darbinieks var vērsties PMLP teritoriālajā struktūrvienībā, lai iesniegtu biometrijas datus uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta noformēšanai, nepieciešamības gadījumā savstarpēji vienojoties par citu klātienes apmeklējuma laiku, bet ne ilgāku kā viena nedēļa;   
      *Ārlietu ministrija komersantiem, kuri iekļauti prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu sarakstā un saņēmuši pozitīvu PMLP lēmumu par uzturēšanās tiesību piešķiršanu, nodrošina D Vīzu kategorijas – ilgtermiņa vīzu (Latvijas nacionālā vīza) pieteikumu pieņemšanu piecu darbdienu laikā, kā arī vīzu pieteikumu izskatīšanu piecu darbdienu laikā;   
     *PMLP izgatavo un izsniedz uzturēšanās atļaujas karti uzaicinātajam darbiniekam trīs darbdienu laikā.   
 
Ja komersants ir iekļauts Sarakstā, viņam uzaicinot ārvalstu darbinieku, ir jāpārbauda uzaicinātā darbinieka kvalifikācijas atbilstība atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība” noteiktajām prasībām.  
 
 
Plānotais provizoriskais komersantu skaits, kas kvalificētos publisku pakalpojumu saņemšanai prioritārā kārtībā atbilstoši Noteikumu projektā izvirzītajiem kritērijiem. 
 
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajai informācijai par 2023. gadu, tādi komersanti, kuri iepriekšējā pārskata gadā ir nodrošinājuši eksportu vismaz 5 milj. euro apmērā un Latvijā nodrošina vismaz 50 darba vietas, tādējādi atbilstot Noteikumu projekta 4.1. apakšpunktam, un tādi komersanti, kuri iepriekšējo divu pārskata gadu laikā veikuši ieguldījumus vismaz 5 milj. euro apmērā reģionos, 10 milj. euro apmērā Rīgā, un Latvijā nodrošina 50 darba vietas, tādējādi atbilstot šī Noteikumu projekta 4.2. apakšpunktam, kopā būtu aptuveni 465.

Vienlaikus, balstoties uz Aģentūras apkopoto informāciju, komersanti, kuri plāno īstenot prioritāros projektus vismaz 5. milj euro apmērā reģionos, 10 milj. euro apmērā Rīgā  un Latvijā plāno nodrošināt vismaz 20 darba vietas, tādējādi atbilstot šī Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktam, gada laikā būtu aptuveni 20.  
Aplēsts, ka kopējais komersantu skaits ir optimāls, lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju iestāžu iespējas nodrošināt pakalpojumu saņemšanu prioritārā kārtībā un termiņā šiem komersantiem esošo kapacitāšu ietvaros. 

[3] Kārtība, kādā tiek uzturēts Saraksts

Komersanti, kas iekļauti Sarakstā, ir tiesīgi saņemt prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus 36 mēnešus no paziņošanas dienas (Aģentūras rakstiskas informācijas nosūtīšanas dienas).   
  
Termiņš izvēlēts diskusijās ar nozaru profesionālajām asociācijām, balstoties uz vidējiem dažādu attīstības projektu jeb aktivitāšu īstenošanas termiņiem, vienlaikus nodrošinot procesa prognozējamību. Komersantu atbilstība Sarakstam tiek pārbaudīta, ja Aģentūra saņem informāciju no valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu prioritārā kārtībā un termiņā sniedzējiem par būtiskiem pārkāpumiem, kā piemēram, saņemot informāciju no PMLP par konstatētiem uzaicinātāja pārkāpumiem saistībā ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasībām, nenodrošinātu darba samaksu vai sniegtām nepatiesām ziņām.   
 
Aģentūra veic Sarakstā iekļauto komersantu uzraudzību:  
         *saņemot informāciju no valsts pārvaldes iestādēm, ka komersants atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam nedrīkst saņemt prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus, Aģentūra, balstoties uz iestādes sniegto informāciju, vienas darba dienas laikā izslēdz komersantu no Saraksta, par to rakstiski paziņojot komersantam, un informējot valsts pārvaldes iestādes; 
       *ja atbilstoši Aģentūras veiktajam izvērtējumam, tiek konstatētas būtiskas neatbilstības komersanta iesniegumā minētajai informācijai, Aģentūra ir tiesīga izslēgt komersantu no Saraksta, par to rakstiski paziņojot komersantam un informējot valsts pārvaldes iestādes. 

Tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas, kuras ir iesaistītas prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, informē Aģentūru par konstatēto komersantu neatbilstību šajos noteikumos noteiktajam.    
 
Ar mērķi apkopot Zaļā koridora iniciatīvas sasniegtos rezultātus un izvērtēt ietekmi uz tautsaimniecību (izvērtējot prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu pieprasījumu pret komersantu pamatkapitāla vai aktīvu pieaugumu) Aģentūra līdz katra gada 15. novembrim veic Sarakstā iekļauto komersantu sasniegto rezultātu apkopojumu un izvērtējumu:  
           * apkopo apkalpoto komersantu, kas Sarakstā iekļauti vismaz vienu pārskata gadu pirms šī apkopojuma veikšanas, pamatkapitāla vai aktīvu pieaugumu;   
           * apkopo atbildīgo tiešo un pastarpināto pārvaldes iestāžu un privātpersonu, kuras ir iesaistītas prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, rezultātus. Atbildīgās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un privātpersonas, kuras ir iesaistītas prioritārā kārtībā saņemamo pakalpojumu sniegšanā, veicot valsts pārvaldes uzdevumus Aģentūrai sniedz informāciju par šajos noteikumos noteiktā izpildi līdz katra gada 15. oktobrim. 

Noteiktais uzraudzības mehānisms nodrošinās iespēju izvērtēt vai Sarakstā iekļautie komersanti faktiski saņem pakalpojumus prioritārā kārtībā. Regulāra datu apkopošana un izvērtēšana ļaus identificēt iespējamās nepilnības regulējuma piemērošanā un nodrošināt, ka prioritārā kārtībā sniegtie pakalpojumi tiek nodrošināti atbilstoši noteiktajiem termiņiem un prasībām, veicinot gan "zaļā koridora efektivitāti", gan tiesiskās noteiktības principu ievērošanu.  

[4] Kārtība, kādā tiek pagarināts termiņš 

Lai nodrošinātu “zaļā koridora” mērķu sasniegšanu, būtiski nodrošināt iespēju komersantiem, kuri iekļauti Sarakstā, plānoto prioritāro projektu dēļ, pagarināt termiņu. Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu paātrinātā kārtībā un termiņā komersantiem, kuru prioritāro projektu īstenošana ir ilglaicīgāka par 36 mēnešu periodu, noteikumu projekts nosaka, ka komersantam, kas iekļauts Sarakstā, balstoties uz plānoto prioritāro projektu (atbilstoši Noteikumu projekta 4.3. apakšpunktam) vai plānoto aizsardzības industrijas projektu (atbilstoši šo noteikumu 4.4. apakšpunktam), ir tiesības ne agrāk kā trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa beigām informēt Aģentūru, tostarp izmantojot Valsts platformu biznesa attīstībai www.business.gov.lv, par nepieciešamību pagarināt termiņu uz 36 mēnešiem, vienlaikus apliecinot aktuālo atbilstību  šo noteikumu prasībām.  
 
Komersantiem, kas iekļauti Sarakstā balstoties uz pēdējā pārskata gadā sasniegto eksporta apjomu vai īstenoto investīciju apjomu, termiņu Aģentūra pagarinās, pārliecinoties par komersantu atbilstību Noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem (komersantu pieteikums Aģentūrai par pagarinājumu nav nepieciešams).  

[5] Kārtība, kādā nodrošina nepieciešamo publiskas personas institūcijas, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai komersanta, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūru vai citus ieguldījumus 

Noteikumu projektā ietverta kārtība, kā tiek virzīts jautājums gadījumos, kad Sarakstā iekļautā komersanta projekta īstenošanai nepieciešams vienoties par publiskas personas institūcijas, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai komersanta, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūru vai citiem ieguldījumiem. Šajā gadījumā paredzēts, ka jautājuma skatīšanai tiek aktivizēta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvā darba grupa (turpmāk – darba grupa), kas izveidota ar Ekonomikas ministrijas iekšēju normatīvo aktu, kuru vada Aģentūras direktors un kurā iesaistīti Ekonomikas ministrijas un premjera biroja pārstāvji, vienlaikus paredzot katrā individuālā gadījumā darba grupā iespēju uzaicināt piedalīties citus valsts institūciju, pašvaldību, augstākās un profesionālās izglītības iestāžu un kapitālsabiedrību locekļus, kā arī citus ekspertus. Vienlaikus, ja darba grupā netiek panākta vienošanās, jautājumu virza izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai premjerministra vadītājā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru pieņēmis Ministru kabinets.  

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome (turpmāk – Padome) ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras darbu un pilnvaras regulē Ministru kabineta 2010. gada 10. augustā noteikumi Nr.774 “Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikums”. Padomes mērķis ir nodrošināt saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs, tai skaitā izskatīt un atrisināt ar investīciju projektu ieviešanu saistītos birokrātiskā sloga un administratīvo šķēršļu jautājumus, kā arī izvērtēt konkrētu investīciju projektu īstenošanai nepieciešamā valsts atbalsta nodrošināšanas iespējas. 

Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, Padomes priekšsēdētāja vietnieks ir ekonomikas ministrs. Padomē piedalās arī finanšu ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, satiksmes ministrs un ārlietu ministrs. Padomes sekretariāta funkcijas veic Aģentūra. 
Padomes uzdevums ir lemt par nepieciešamajiem pasākumiem konkrētu lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu virzīšanai, lai veicinātu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu.

Uzdevuma izpildē Padomei ir tiesības: 1) uzdot Aģentūrai apkopot publiskās personas institūciju, privātā sektora un sabiedrisko organizāciju sniegto informāciju par konkrētu lielo un stratēģiski nozīmīgo  investīciju projektu ieviešanu; 2) Uzaicināt piedalīties Padomes sēdēs publisko personu institūciju, kapitālsabiedrību, sabiedrisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus, kā arī citus ekspertus; 3) Ieteikt publisko personu institūcijām un kapitālsabiedrībām konkrētus risinājumus investīciju projektu veiksmīgai ieviešanai; 4) Ja nepieciešams, izveidot ekspertu darba grupas.

Padomes mērķu sasniegšanai, ar Ekonomikas ministrijas iekšēju normatīvo aktu ir izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvā darba grupa (turpmāk – darba grupa), kurā notiek vienošanās par Padomes sēdēs iekļaujamajiem tematiem, to padziļināta izpēte un priekšlikumu izstrāde.

Darba grupu vada Aģentūras direktors un tajā ir iesaistīti Ekonomikas ministrijas un Ministru prezidenta biroja pārstāvji, vienlaikus paredzot iespēju katrā individuālā gadījumā darba grupas sēdēs uzaicināt piedalīties arī citus valsts institūciju, pašvaldību, augstākās un profesionālās izglītības iestāžu un kapitālsabiedrību locekļus, kā arī citus ekspertus. Sekojoši, izskatot komersantam nepieciešamā infrastruktūras vai cita atbalsta piešķiršanu, uz darba grupas sēdi paredzēts uzaicināt arī atbilstošos publiskas personas institūcijas, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai komersanta pārstāvjus. Ja darba grupas sēžu laikā netiek panākts ekspertu līmeņa kompromiss par konkrēta risinājuma ieviešanu vai atbalsta sniegšanu, tad jautājums tiek virzīts tālākai izskatīšanai politiskā līmenī Padomes sēdē. 

Šo Noteikumu izpratnē, Padomes iesaiste komersantu atbalstīšanai ir paredzēta gadījumiem, kad pastāv institucionāli šķēršļi, domstarpībās starp iesaistītajām pusēm vai citi ierobežojumi, kas apgrūtina komersantam nepieciešamā infrastruktūras vai cita atbalsta iegūšanu. Komersantiem nav pienākums izmantot Noteikumu projekta V nodaļā minēto kārtību, ja apgrūtinājumi nepastāv un par atbalsta iegūšanu ir iespējams vienoties ar atbilstošo publiskas personas institūciju, publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību vai komersantu. 

Pārejas noteikumi  

Visbeidzot Noteikumu projekts paredz, ka komersantus, kas atbilstoši Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumam ieguvuši prioritārā projekta statusu līdz 2025. gada 30. aprīlim, Aģentūra iekļauj Sarakstā atbilstoši uz 36 mēnešu termiņu. Vienlaikus šiem komersantiem saistoša ir šo noteikumu IV. nodaļā minētā kārtība.   
   
Ar Noteikumu projekta normām tiek paredzēts, ka Aģentūra komersantu pieteikumus par iekļaušanu Sarakstā pieņemšanu un izskatīšanu uzsāk no 2025. gada 2. maija.