Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas tīkls ir vienots visā valstī un dabasgāzes apgādes sistēma ir valstiska mēroga sistēma, regulējums ir paredzēts valsts enerģētiskās krīzes gadījumam. Neatkarīgi no krīzes skartās enerģētikas nozares valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanas un atcelšanas kārtībai ir jābūt vienādai.

Vienota procesa un saskaņotas rīcības nodrošināšanai visā valsts teritorijā Noteikumu projekta II. nodaļā noteikta kārtība, kādā, konstatējot Enerģētikas likuma 59. un 60. pantā minētos apstākļus - enerģijas vai kurināmā piegāde energoapgādes komersantiem vai enerģijas lietotājiem ir apdraudēta vai traucēta tādā apjomā, ka šo apdraudējumu vai traucējumus energoapgādes komersanti nespēj laikus prognozēt un novērst ar saimnieciskās darbības metodēm un enerģijas piegāde ir traucēta tādā apjomā, kas var apdraudēt iedzīvotāju drošību, veselību un tautsaimniecības nozaru darbību, un šie traucējumi aptver teritoriju, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz vienu trešdaļu no valsts iedzīvotāju skaita vai arī kura aizņem vairāk nekā pusi no valsts teritorija -  tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze un kā tā tiek atcelta.

Noteikumu Nr. 312 ietvertā elektroenerģijas procentuālā apmēra ierobežojumu pieeja faktiski ir balstīta uz galalietotāju brīvprātības principu, nevis tehnisku iespēju elektroenerģijas sistēmas operatoriem īstenot patēriņa ierobežojumus galalietotājiem noteiktā procentuālā apmērā. Sistēmas operatoriem nav tehnisku iespēju samazināt galalietotāja elektroenerģijas patēriņu (to var izdarīt tikai pats galalietotājs), ir tikai iespēja pārtraukt elektroenerģijas piegādi. Turklāt, vienā ēkā var atrasties vairāku grupu enerģijas lietotāji. Līdz ar to, lai iespējami īsākā laikā pārtrauktu elektroenerģijas piegādi noteiktai elektroenerģijas lietotāju grupai, nevis visiem lietotājiem, būtu nepieciešams ievērojams elektroenerģijas sistēmas operatora darbinieku skaits. Pat iesaistot visu sistēmas operatora operatīvo personālu, būs nepieciešamas daudzas dienas, lai pabeigtu elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu noteiktai lietotāju grupai.
Ievērojot minēto, Noteikumos Nr. 312 noteiktā pieeja elektroenerģijas patēriņa ierobežošanai galalietotājiem nenodrošinās attiecīgajam krīzes līmenim paredzēto elektroenerģijas patēriņa samazinājumu.

Saskaņotas un ātras rīcības nodrošināšanai noteikumu projekta III. nodaļā tiek noteikts pasākumu kopums, tajā skaitā, manuālas un automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūra elektroenerģijas sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai valsts enerģētiskās krīzes laikā, pasākumus īstenojošās atbildīgās iestādes un kārtība, kādā tiek saskaņotas minētās darbības.
Ņemot vērā elektroenerģijas nozares normatīvajos aktos noteikto elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora atbildību par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, pārvades tīkla jaudas un stabilas sistēmas darbības nodrošināšanas funkciju, tā rīcībā ir operatīva un aktuāla informācija par elektroenerģijas apgādi gan Latvijā, gan ārpus tās. Tādējādi noteikumu projektā ir paredzēts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pienākums iniciēt enerģētiskās valsts krīzes izsludināšanas un iespējamo elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas nepieciešamību.
Noteikumu projektā noteikts, ka ikvienam elektroenerģijas sistēmas dalībniekam ir pienākums ievērot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora rīkojumus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. Elektroenerģijas ražotāju pienākums uzturēt noteiktu elektroenerģijas ražošanas režīmu ir iekļauts ar mērķi nodrošināt stabilu elektroenerģijas daudzumu, kas neradītu elektroenerģijas pārrāvumu un neveicinātu enerģētiskās krīzes eskalāciju. 
Noteikumu projekts paredz, ka valsts enerģiskās krīzes elektroenerģijas nozarē pārvarēšanā tiek iesaistīti visi galalietotāji, tomēr slogs, ko rada elektroenerģijas piegādes atslēgšana tiek iespējami vienmērīgi attiecināts uz katru galalietotāju. Noteikumu projektā noteikts, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators manuālo atslēgšanu īsteno, ievērojot atslogojamo elektrolīniju izvadu periodiskas rotācijas principu un nodrošinot, ka elektrolīnijas izvada viena atslēguma ilgums nav ilgāks par trim stundām, ja tehniski tas ir iespējams.
Noteikumu projektā iekļauts arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora pienākums sadarbībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un Klimata un enerģētikas ministriju sagatavot un atjaunot ne retāk kā reizi trīs gados Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu un augstas prioritātes nozīmīgo elektroenerģijas tīkla lietotāju sarakstu, ņemot vērā seku smagumu, kas iestāsies, ierobežojot vai pārtraucot elektroenerģijas piegādi attiecīgo lietotāju  elektrificētajam objektam valsts enerģētiskās krīzes laikā. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2017. gada 24. novembra Regulai (ES) 2017/2196, ar ko izveido tīkla kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā augstas prioritātes nozīmīgs tīkla lietotājs ir nozīmīgs tīkla lietotājs, kam piemēro īpašus nosacījumus par atslēgšanu un sprieguma atkalpieslēgšanu, un katram elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 37. pantu attiecīgajai regulatīvajai iestādei jāiesniedz apstiprināšanai augstas prioritātes nozīmīgo tīkla lietotāju saraksts, ja vien tie nav noteikti dalībvalstu valsts tiesību aktos.
Attiecībā uz sarakstā neesošiem lietotājiem elektroenerģijas sistēmas operators atkarībā no elektroapgādes traucējuma apmēra īsteno sistēmas manuālas pieprasījuma atslēgšanas procedūru, kas ir balstīta uz iepriekš aprakstīto rotācijas pieeju, lai elektroenerģijas ierobežojošie pasākumi minimāli ietekmētu sabiedrību kopumā.  Sarakstā ietvertajiem lietotājiem varēs nepiemērot manuālās pieprasījuma atslēgšanas procedūru, ja par to būs lēmis Valsts enerģētiskās krīzes centrs.
Ja elektroenerģijas sistēmas stabila darbības režīma nodrošināšana būs apdraudēta tādā apjomā, ka ir nepieciešama nekavējoša reakcija elektroenerģijas patēriņa samazināšanai, elektroenerģijas sistēmas operatori veiks automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru visiem elektroenerģijas lietotājiem. Tādēļ, lai sarakstā noteiktiem lietotājiem elektroenerģijas piegāde netiktu pārtraukta, veicot automātiskas pieprasījuma atslēgšanas procedūru, noteikumu projektā noteikts minēto lietotāju pienākums pastāvīgi nodrošināt sev individuālās elektroenerģijas apgādes iespēju un atjaunot individuālās elektroenerģijas apgādei nepieciešamo kurināmo, ja tāds ir ticis izmantots.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.994/2010 (turpmāk – Regula Nr.2017/1938) mērķis ir garantēt dabasgāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā.
Regulas Nr.2017/1938 11. pants nosaka krīzes izsludināšanas kartību dabasgāzē, kas ir balstīta uz trīs krīzes līmeņiem – agrīnās brīdināšanas līmenis, trauksmes līmenis, ārkārtas stāvokļa līmenis.

Lai nodrošinātu korektu Regulas Nr.2017/1938 piemērošanu, Noteikumu projektā tiek noteikti īstenojamie pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai atbilstoši Regulā Nr.2017/1938 ietvertajiem nosacījumiem ārkārtas stāvokļa līmenī (enerģētiskās krīzes laikā). Agrās brīdināšanas līmeņa un trauksmes līmeņa pasākumi tiks iekļauti atsevišķā regulējumā - ārkārtas rīcības plānā.
Noteikumu projektā noteikts dabasgāzes lietotāju sadalījums četrās lietotāju grupās atkarībā no dabasgāzes lietotāju gazificēto objektu maksimālās atļautās slodzes apmēra vai nozīmīguma, tajā skaitā tautsaimniecībai.
Pirmās grupas nodrošināmo lietotāju sarakstā bez mājsaimniecībām, izglītības iestādēm, avārijas dienestiem un tiesībsargājošām iestādēm tiek iekļauti arī tādi lietotāji, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir mazāka vai vienāda ar 25 m³/h un kas neveido būtisku ietekmi uz dabasgāzes patēriņu (piemēram - daudzdzīvokļu ēka, kurā ir mājsaimniecības un atsevišķi nelieli komersanti - frizētavas, beķereja, zobārsta prakse, utt.). Šādu lietotāju dabasgāzes patēriņš ir salīdzinoši neliels, bet nepieciešamās darbības, lai atslēgtu dabasgāzi šādu lietotāju objektiem ir nesamērīgi lielas pret ieguvumu, ko varētu radīt dabasgāzes piegādes pārtraukšana lietotājam.
Ceturtās grupas lietotāju sarakstā tiek iekļauti tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti, tajā skaitā arī energoapgādes komersanti, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību kontrolē dispečervadības grafika ģenerētājvienību ar jaudu virs 100 MW un elektroenerģijas jaudas ģenerācijas pieejamību vismaz 900 stundas gadā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka Ekonomikas ministrija kā par tautsaimniecības struktūrpolitiku atbildīgā ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju reizi trīs gados atjauno tautsaimniecībai nozīmīgo komersantu un to gazificēto objektu sarakstu.
Dabasgāzes piegādes ierobežošanu vai pārtraukšanu sarakstā minētajiem lietotājiem vai konkrētam gazificētam objektam nosaka Ministru kabineta rīkojumā par valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu. Savukārt attiecībā uz pārējiem komersantiem, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m³/h, vienotais dabasgāzes sistēmas operators un dabasgāzes sadales sistēmas operators izstrādā dabasgāzes patēriņa ierobežošanas vai pārtraukšanas rīcības plānu valsts enerģētiskās krīzes laikā (turpmāk – Plāns), kuru sagatavo elektroniska dokumenta formā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka pasākumus dabasgāzes patēriņa samazināšanai atbilstoši Ministru kabineta vai Plāna noteiktajiem ierobežojumiem veic lietotājs, bet pasākumus dabasgāzes piegādes pārtraukšanai veic vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā.
Vienlaikus dabasgāzes lietotājam, kas valsts enerģētiskās krīzes laikā ir pakļauts dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai, ir jāpilda noteikumos iekļautie pienākumi, tostarp attiecībā uz atgriezeniskās saites sniegšanu par saņemto informāciju par izsludināto valsts enerģētisko krīzi.
Noteikumu projektā lietotais jēdziens “gāzes diena” nozīmē laikposmu no 5.00 līdz 5.00 UTC (universal time coordinated) nākamajā dienā ziemas laika periodā un no 4.00 līdz 4.00 UTC nākamajā dienā periodā, kad izmanto vasaras laiku, kā tas ir skaidrots Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 2.14. apakšpunktā.
Ja dabasgāzes lietotājs valsts enerģētiskās krīzes laikā diennaktī patērē dabasgāzi vairāk nekā ir noteicis Ministru kabinets vai noteikts saskaņā ar Plānu, vienotais dabasgāzes sistēmas operators vai dabasgāzes sadales sistēmas operators brīdina dabasgāzes lietotāju vai pārtrauc dabasgāzes piegādi.  
Tiesību līdzsvarošanai Noteikumu projektā ir noteikta dabasgāzes lietotāja, kuram ir pārtraukta dabasgāzes iegāde, tiesība vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā kā pirmstiesas strīda izšķiršanas iestādē (atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 32. panta pirmajā daļā ietvertajam deleģējumam), lai novērstu dabasgāzes lietotāja ieskatā nepamatotu dabasgāzes piegādes pārtraukšanu. Izskatot dabasgāzes lietotāja iesniegumu par dabasgāzes piegādes atjaunošanas iespējamību tiek ņemti vērā objektīvi situācijas apstākļi, tostarp – enerģētiskās krīzes raksturs, ilgums un attiecīgā dabasgāzes lietotāja ietekme uz valsts enerģētisko krīzi.
Lai nodrošinātu dabasgāzes nodrošināmo lietotāju apgādi ar dabasgāzi, Noteikumu projekta V. nodaļā noteikta kārtība, kādā īstenojama dabasgāzes stratēģiskās rezerves izveidošana un izmantošana.
Vienotais dabasgāzes sistēmas operators dabasgāzes stratēģisko rezervi veido, ievērojot dabasgāzes daudzumu atbilstoši Regulā Nr. 2017/1938 noteiktajam piegādes standartam, kuru izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde un pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās rezerves uzglabāšanas izmaksas ietver dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma izmaksās.

Attiecībā uz vietējo enerģētisko krīzi centralizētās siltumenerģijas apgādē Enerģētikas likuma 62. panta pirmajā daļā ir noteikti nosacījumi vietējas enerģētiskās krīzes izsludināšanai.

Noteikumu projekta VI. nodaļa paredz regulējumu situācijā, kad centralizētajā siltumenerģijas apgādē izsludināta vietēja enerģētiskā krīze, ko izsludina pašvaldība, kuras teritorijā ir iestājusies krīze, Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā.
Vietējā enerģētiskā krīze centralizētajā siltumenerģijas apgādē var tikt izsludināta, jo atbilstoši  Latvijā ieviestai centralizētās siltumenerģijas apgādes koncepcijai katrā apdzīvotā vietā tiek izveidota atsevišķa (vai dažās administratīvajās teritorijās pat vairākas) centralizēta siltumenerģijas apgādes sistēma, tādējādi tehniski nav iespējams nodrošināt centralizētās siltumenerģijas apgādes valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu vai pārvaldību, jo centralizētās siltumenerģijas sistēma neveido vienotu centralizētu sistēmu valsts līmenī.
Izsludinātas vietējās enerģētiskās krīzes laikā energoapgādes komersants, kas piegādā siltumenerģiju galalietotājiem, veic pasākumus centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšanas ierobežošanai, tajā skaitā siltumnesēja temperatūras samazināšanu. Prasība ir iekļauta, pamatojoties uz apsvērumu, ka centralizētas siltumenerģijas apgādes ierobežojoši pasākumi tehnisku iemeslu dēļ var tikt īstenoti visai ēkai, nevis individuāli katram lietotājam.