25-TA-267: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884 , ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārņemt Atkritumu apsaimniekošanas likumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas (ES) 2024/884, ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA, turpmāk - Direktīva 2024/884) prasības un precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regulai (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (turpmāk - Bateriju regula).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1.]Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – Tiesa) 2022. gada 25. janvārī spriedumā lietā C-181/20[1] pasludināja Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (“EEIA direktīva”) 13. panta 1. punktu par daļēji spēkā neesošu, jo tam nav pamatota atpakaļejoša spēka, ciktāl tas paredz, ka ražotājiem ir jāsedz to fotoelementu paneļu atkritumu savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un videi nekaitīgas apglabāšanas izmaksas, kuri tirgū laisti no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam.
Spriedumā ir prasīts veikt turpmākus pasākumus, mērķtiecīgi grozot Direktīvas 2012/19/ES un tās 13. panta 1. punktu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA) savākšanas un apstrādes finansēšanu attiecībā uz EEIA no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Turklāt tika secināts, ka būtu jāgroza arī Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 1. punkts, jo tajā ir ietverts paralēls noteikums par privātām mājsaimniecībām paredzētām elektriskām un elektroniskām iekārtām (turpmāk - EEI). Kaut arī šis pants Tiesas spriedumā nav skaidri norādīts, jo tas nav saistīts ar sprieduma pamatā esošo lietu, tomēr, ņemot vērā Tiesas argumentāciju, to var uzskatīt par pantu ar atpakaļejošu spēku, un tādēļ tajā ir jāveic līdzīgs grozījums.
No Tiesas sprieduma tieši izriet, ka Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam un kuru lietotāji nav privātas mājsaimniecības. Turklāt, ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Direktīva 2012/19/ES ir jāgroza arī attiecībā uz privātajās mājsaimniecībās lietoto fotoelementu paneļu atkritumu finansēšanu, uz ko attiecas Direktīvas 2012/19/ES 12. pants, un attiecībā uz citām EEI, kas ir pielīdzināmas fotoelementu paneļiem – gan saistībā ar atkritumiem no privātajām mājsaimniecībām, gan atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Latvijā Direktīvas 2012/19/ES 12.un 13.panta prasības ir transponētas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz 2005.gada 13.augustam tirgū laisto mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz visi elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta otrajai daļai, līdz 2005.gada 13.augustam tādu tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kuras nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, sedz šo iekārtu lietotājs. Šo iekārtu ražotājs minēto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz, ja attiecīgās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām vai tādām jaunām iekārtām, kuras veic līdzvērtīgas funkcijas. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta piektajai daļai, pēc 2005.gada 13.augusta elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs sedz paša ražoto vai tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un reģenerācijas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar šo atkritumu sagatavošanu reģenerācijai, sagatavošanu apglabāšanai un ar apglabāšanu videi nekaitīgā veidā.
EEI ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 2.un 3.tabulai. Uz EEIA apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā ir reģistrēti 1486 EEI ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt EEIA apsaimniekošanu organizē trīs ražotāju atbildības organizācijas.
[2.] Bateriju regula stājās spēkā 2023.gada 18.augustā. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30., 31. 33. un 36. pantā, kā arī izslēgt 32., 34., 34.1, 35. .pantu.
Direktīvas 2006/66/EK prasības ir pārņemtas vairākos Latvijas normatīvajos aktos:
1) Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.apakšpunktā, 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktā, 30., 31. 32., 33., 34., 34.1, 35. un 36. pantā.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.apakšpunktā noteikts, ka šis likums neattiecas uz baterijām un akumulatoriem, ko izmanto iekārtās, kuras paredzētas valsts drošībai un kuras izmanto ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, kā arī iekārtās, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā, izņemot ražojumus, kuri nav paredzēti konkrētiem militāriem nolūkiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktā noteikts, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. panta pirmajā daļā minētās atļaujas nav nepieciešamas dalīti savāktu sadzīves atkritumu un dalīti savāktu sadzīves bīstamo atkritumu, tai skaitā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru, savākšanas punktiem, kas izvietoti tirdzniecības vietās.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “baterija vai akumulators”, savukārt otrajā daļā ir noteikta bateriju un akumulatoru klasifikācija, trešajā daļā ir noteiktas baterijas, uz kurām attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, bet ceturtajā daļā ir ietverta definīcija “bateriju un akumulatoru atkritumi”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, savukārt otrajā daļā definēts jēdziens “izplatītājs”. Minētā panta trešajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju. Bateriju vai akumulatoru ražotāji sniedz reģistram informāciju par tirgū laisto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem, par savākto, pārstrādāto, kā arī eksportēto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem. Savukārt 3.1 daļa nosaka valsts pārvaldes uzdevuma – veikt bateriju ražotāju reģistrāciju – deleģēšanas kārtību. Minētā panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksu, tās apmēru un maksāšanas kārtību.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32.pantā ir ietverta definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi. 33.panta trešajā daļā ir noteiktas bateriju vai akumulatoru ražotājs, izplatītājs vai atkritumu apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu tiesības var piedalīties minētajos pasākumos. 33.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi attiecas arī uz importētām baterijām un akumulatoriem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pantā ir noteikta kārtībā, kādā izplatītājs un atsevišķos gadījumos bateriju ražotājs nodrošina bateriju un akumulatoru dalīto vākšanu un pieņemšanu atpakaļ.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.1 pantā ir noteiktas prasības attiecībā finansējumu izplatītāju un ražotāju nodrošinātai bateriju vai atkritumu akumulatoru pieņemšanu atpakaļ, un sabiedrības informēšanai.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 35.pantā ir noteikts aizliegums rūpniecībā izmantojamo bateriju, akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieņemt apglabāšanai atkritumu poligonos, kā arī sadedzināt.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī noteikt bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi.
2) Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” , kuros ir noteiktas prasības bīstamas vielas saturošu bateriju un akumulatoru lietošanai un marķēšanai;
3) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam” (turpmāk - MK noteikumi Nr.485), kuros ir noteikta kārtība, kādā apsaimniekojami bateriju un akumulatoru atkritumi, kā arī noteiktas bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī noteikta ziņojuma sniegšanas kārtība par šo darbību izpildi;
4) Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.331), kur noteikta bateriju vai akumulatoru ražotāju (turpmāk – bateriju ražotājs) reģistrācijas kārtība, kā arī noteikts bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra (turpmāk – bateriju ražotāju reģistrs) turētājs un maksas apmērs par bateriju ražotāju datu uzturēšanu bateriju ražotāju reģistrā un samaksas kārtību.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs).
Bateriju ražotājus reģistrē bateriju ražotāju reģistrā. Bateriju ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēmas – iekārtu ražotāju reģistra – sastāvdaļa. Bateriju ražotāju reģistra izmantošana nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji, un 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
Lai nodrošinātu Bateriju regulas piemērošanu, tiks veikti grozījumi iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips, kā arī Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” prasības. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas.
[3.] Ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.343 “Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu (turpmāk – MK rīkojums) ir apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) pasi un projekta izmaksas ne vairāk kā 2 116 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 316 272 euro apmērā.
Projekta pasē norādīts, ka tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā.
Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai;
- Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā.
[4.] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24.panta (11) daļu ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji drīkst rakstveidā pilnvarot personu. Nav atsevišķi izdalīts, ka distances tirgotājiem no citas valsts ir noteikti jāieceļ pilnvarotais pārstāvis, kā tas ir noteikts direktīvā 2012/19/ES 16. un 17.pantā, kamēr citiem elektrisko un elelktronisko iekārtu ražotāji drīkst izvēlēties, vai rakstveidā pilnvarot pilnvaroto pārstāvi.
MK noteikumi Nr.331 nosaka EEI un bateriju ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs).
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji. Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
[1] Tiesas spriedums (virspalāta), 2022. gada 25. janvāris VYSOČINA WIND a.s. pret Česká republika – Ministerstvo životního prostředí, C-181/20, ECLI:EU:C:2022:51.
Spriedumā ir prasīts veikt turpmākus pasākumus, mērķtiecīgi grozot Direktīvas 2012/19/ES un tās 13. panta 1. punktu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA) savākšanas un apstrādes finansēšanu attiecībā uz EEIA no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Turklāt tika secināts, ka būtu jāgroza arī Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 1. punkts, jo tajā ir ietverts paralēls noteikums par privātām mājsaimniecībām paredzētām elektriskām un elektroniskām iekārtām (turpmāk - EEI). Kaut arī šis pants Tiesas spriedumā nav skaidri norādīts, jo tas nav saistīts ar sprieduma pamatā esošo lietu, tomēr, ņemot vērā Tiesas argumentāciju, to var uzskatīt par pantu ar atpakaļejošu spēku, un tādēļ tajā ir jāveic līdzīgs grozījums.
No Tiesas sprieduma tieši izriet, ka Direktīvas 2012/19/ES 13. panta 1. punkts būtu jāgroza tā, lai tas neattiektos uz atkritumiem, kas radušies no fotoelementu paneļiem, kuri laisti tirgū laikposmā no 2005. gada 13. augusta līdz 2012. gada 13. augustam un kuru lietotāji nav privātas mājsaimniecības. Turklāt, ņemot vērā Tiesas spriedumā izklāstītos apsvērumus, Direktīva 2012/19/ES ir jāgroza arī attiecībā uz privātajās mājsaimniecībās lietoto fotoelementu paneļu atkritumu finansēšanu, uz ko attiecas Direktīvas 2012/19/ES 12. pants, un attiecībā uz citām EEI, kas ir pielīdzināmas fotoelementu paneļiem – gan saistībā ar atkritumiem no privātajām mājsaimniecībām, gan atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.
Latvijā Direktīvas 2012/19/ES 12.un 13.panta prasības ir transponētas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz 2005.gada 13.augustam tirgū laisto mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz visi elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta otrajai daļai, līdz 2005.gada 13.augustam tādu tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kuras nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, sedz šo iekārtu lietotājs. Šo iekārtu ražotājs minēto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz, ja attiecīgās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām vai tādām jaunām iekārtām, kuras veic līdzvērtīgas funkcijas. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta piektajai daļai, pēc 2005.gada 13.augusta elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs sedz paša ražoto vai tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un reģenerācijas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar šo atkritumu sagatavošanu reģenerācijai, sagatavošanu apglabāšanai un ar apglabāšanu videi nekaitīgā veidā.
EEI ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 2.un 3.tabulai. Uz EEIA apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā ir reģistrēti 1486 EEI ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt EEIA apsaimniekošanu organizē trīs ražotāju atbildības organizācijas.
[2.] Bateriju regula stājās spēkā 2023.gada 18.augustā. Bateriju regulas 95.pants paredz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (turpmāk - Direktīva 2006/66/EK) atceļ no 2025. gada 18. augusta. Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:
a)11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;
b)12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;
c)21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir „visietekmīgākie” Eiropas Savienības tiesību akti, jo ir saistošas attiecībā uz visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas līdzīgi kā nacionālie tiesību akti. Regulu tiešas piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts. Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30., 31. 33. un 36. pantā, kā arī izslēgt 32., 34., 34.1, 35. .pantu.
Direktīvas 2006/66/EK prasības ir pārņemtas vairākos Latvijas normatīvajos aktos:
1) Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.apakšpunktā, 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktā, 30., 31. 32., 33., 34., 34.1, 35. un 36. pantā.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.apakšpunktā noteikts, ka šis likums neattiecas uz baterijām un akumulatoriem, ko izmanto iekārtās, kuras paredzētas valsts drošībai un kuras izmanto ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, kā arī iekārtās, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā, izņemot ražojumus, kuri nav paredzēti konkrētiem militāriem nolūkiem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktā noteikts, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. panta pirmajā daļā minētās atļaujas nav nepieciešamas dalīti savāktu sadzīves atkritumu un dalīti savāktu sadzīves bīstamo atkritumu, tai skaitā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru, savākšanas punktiem, kas izvietoti tirdzniecības vietās.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “baterija vai akumulators”, savukārt otrajā daļā ir noteikta bateriju un akumulatoru klasifikācija, trešajā daļā ir noteiktas baterijas, uz kurām attiecas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, bet ceturtajā daļā ir ietverta definīcija “bateriju un akumulatoru atkritumi”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta pirmajā daļā ir definēts jēdziens “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, savukārt otrajā daļā definēts jēdziens “izplatītājs”. Minētā panta trešajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju. Bateriju vai akumulatoru ražotāji sniedz reģistram informāciju par tirgū laisto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem, par savākto, pārstrādāto, kā arī eksportēto bateriju vai akumulatoru daudzumu un veidiem. Savukārt 3.1 daļa nosaka valsts pārvaldes uzdevuma – veikt bateriju ražotāju reģistrāciju – deleģēšanas kārtību. Minētā panta ceturtā daļa ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksu, tās apmēru un maksāšanas kārtību.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32.pantā ir ietverta definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū”.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi. 33.panta trešajā daļā ir noteiktas bateriju vai akumulatoru ražotājs, izplatītājs vai atkritumu apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu tiesības var piedalīties minētajos pasākumos. 33.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatora ražotāja, vai bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas komersanta pienākums nodrošināt bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi attiecas arī uz importētām baterijām un akumulatoriem.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pantā ir noteikta kārtībā, kādā izplatītājs un atsevišķos gadījumos bateriju ražotājs nodrošina bateriju un akumulatoru dalīto vākšanu un pieņemšanu atpakaļ.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.1 pantā ir noteiktas prasības attiecībā finansējumu izplatītāju un ražotāju nodrošinātai bateriju vai atkritumu akumulatoru pieņemšanu atpakaļ, un sabiedrības informēšanai.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 35.pantā ir noteikts aizliegums rūpniecībā izmantojamo bateriju, akumulatoru un transportlīdzekļu bateriju vai akumulatoru atkritumus pieņemt apglabāšanai atkritumu poligonos, kā arī sadedzināt.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī noteikt bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi.
2) Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu” , kuros ir noteiktas prasības bīstamas vielas saturošu bateriju un akumulatoru lietošanai un marķēšanai;
3) Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam” (turpmāk - MK noteikumi Nr.485), kuros ir noteikta kārtība, kādā apsaimniekojami bateriju un akumulatoru atkritumi, kā arī noteiktas bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī noteikta ziņojuma sniegšanas kārtība par šo darbību izpildi;
4) Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.331), kur noteikta bateriju vai akumulatoru ražotāju (turpmāk – bateriju ražotājs) reģistrācijas kārtība, kā arī noteikts bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra (turpmāk – bateriju ražotāju reģistrs) turētājs un maksas apmērs par bateriju ražotāju datu uzturēšanu bateriju ražotāju reģistrā un samaksas kārtību.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs).
Bateriju ražotājus reģistrē bateriju ražotāju reģistrā. Bateriju ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēmas – iekārtu ražotāju reģistra – sastāvdaļa. Bateriju ražotāju reģistra izmantošana nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti.
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji, un 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
Lai nodrošinātu Bateriju regulas piemērošanu, tiks veikti grozījumi iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos.
Baterijas ir videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikuma 1.tabulai. Uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu attiecas ražotāja atbildības princips, kā arī Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumu Nr.64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” prasības. Bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā ir reģistrēti 897 bateriju ražotāji (2025.gada 20.jūnija dati), savukārt bateriju atkritumu apsaimniekošanu organizē četras ražotāju atbildības organizācijas.
[3.] Ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.343 “Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu (turpmāk – MK rīkojums) ir apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) pasi un projekta izmaksas ne vairāk kā 2 116 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 316 272 euro apmērā.
Projekta pasē norādīts, ka tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā.
Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:
- Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai;
- Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no Valsts vides dienesta Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā.
[4.] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24.panta (11) daļu ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji drīkst rakstveidā pilnvarot personu. Nav atsevišķi izdalīts, ka distances tirgotājiem no citas valsts ir noteikti jāieceļ pilnvarotais pārstāvis, kā tas ir noteikts direktīvā 2012/19/ES 16. un 17.pantā, kamēr citiem elektrisko un elelktronisko iekārtu ražotāji drīkst izvēlēties, vai rakstveidā pilnvarot pilnvaroto pārstāvi.
MK noteikumi Nr.331 nosaka EEI un bateriju ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu.
Iekārtu ražotājus vai to pilnvarotos pārstāvjus reģistrē iekārtu ražotāju reģistrā. Iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās izmantošana nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Iekārtu ražotāju reģistra turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs).
Uz 2025.gada 30.jūniju iekārtu ražotāju reģistrā bija reģistrēti 1486 iekārtu ražotāji, tajā skaitā 77 ārvalstu iekārtu ražotāji. Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
[1] Tiesas spriedums (virspalāta), 2022. gada 25. janvāris VYSOČINA WIND a.s. pret Česká republika – Ministerstvo životního prostředí, C-181/20, ECLI:EU:C:2022:51.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1.] Latvijas normatīvajos aktos nav transponētas Direktīvas 2024/884 prasības. Direktīvas 2024/884 prasības ir jātransponē līdz 2025.gada 9.oktobrim.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Direktīvas 2024/884 prasību transponēšanu, likumprojektā paredzēts precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta pirmo daļu, nosakot, ka līdz 2005.gada 13.augustam tirgū laisto mājsaimniecības EEIA, izņemot fotoelementu paneļus, apsaimniekošanas izmaksas sedz visi EEI ražotāji atbilstoši šā likuma 26.panta otrajai daļai.
Paredzēts papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu, nosakot kārtību, kādā tiek segtas mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas:
attiecībā uz elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, izņemot fotoelementu paneļus,
attiecībā uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū pēc 2012. gada 13. augusta un
attiecībā uz elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas laistas tirgū no 2018. gada 14.augusta, ja šīs iekārtas netika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām šā likuma izpratnē līdz 2018. gada 14.augustam. Tiek paredzēta iespēja elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam pašam segt minēto iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, vai arī slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju. Paredzēts papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā, lai noteiktu, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, .
Precizēti arī nosacījumi gadījumiem, kad ražotāji piegādes laikā sedz elektrisko un elektronisko iekārtu, kas nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas ir uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām laika posmā starp 2012. gada 13. augustu un 2018. gada 14.augustu, izņemot fotoelementu paneļus, ja attiecīgās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām vai tādām jaunām iekārtām, kas veic līdzvērtīgas funkcijas. Tiek arī precizēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji, kas nav privātās mājsaimniecības, sedz citu elektrisko un elektronisko iekārtu, izņemot fotoelementu paneļu, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām laika posmā starp 2013. gada 13. augustu un 2018. gada 14.augustu.
Likumprojekta 6. pantā pilnībā pārņemtas Direktīvas 2024/884 1. panta 2. punkta "a" apakšpunkta un 3. punkta prasības, ņemot vērā, ka tajās ir sastopamas tādas norādes kā "attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām EEI" vai "attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām EEI un kas neietilpst 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomā".
Elektrisko un elektronisko iekārtu statusu sākotnēji noteica Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (turpmāk – Direktīva 2002/96/EK), kuras I pielikumā bija noteiktas 10 elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas, bet minētās direktīvas II pielikumā bija ietverts indikatīvs elektrisko un elektronisko iekārtu iedalījums atbilstoši I pielikuma kategorijām. Atbilstoši Direktīvas 2002/96/EK 8.panta 1.punktam, dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 13. augustam nodrošina, ka ražotāji paredz finansējumu vismaz attiecībā uz privātajām mājsaimniecībām saskaņā ar 5. panta 2. punktu izveidotajās vākšanas iekārtās uzglabāto EEIA savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un videi nekaitīgu glabāšanu.
Direktīva 2002/96/EK zaudēja spēku ar 2014.gada 14.februāri Direktīvas 2012/19/ES 25.pantam.
Direktīvas 2012/19/ES 2.panta 1.punkts nosaka, ka
“1. Šo direktīvu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) piemēro šādi:
a) no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (pārejas laiks), ņemot vērā 3. punktu, tām EEI, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām. Šīs direktīvas II pielikumā ietverts indikatīvs to EEI saraksts, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām;
b) no 2018. gada 15. augusta, ņemot vērā 3. un 4. punktu, visām EEI. Visas EEI klasificē III pielikumā norādītājās kategorijās. Šīs direktīvas IV pielikumā ietverts neizsmeļošs to EEI saraksts, kuras pieder III pielikumā norādītajām kategorijām.”
2012/19/ES 2.panta 1.punkts ir transponēts Latvijas tiesību aktos ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumu Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība" 1.punktu, un 1.un 2.pielikumu.
Direktīvas 2012/19/ES 12.pants attiecas uz mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas finansējumu. Likumprojekta 7.panta redakcijā izteiktajā 27.panta panta pirmajā daļā ir pilnībā pārņemtas direktīvas 2024/884 1. panta 2. punkta "c" apakšpunkts (Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 4. punkts), ņemot vērā, ka tas paredz, ka: "Lai finansētu to EEIA apsaimniekošanas izmaksas, ko rada 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie izstrādājumi, – izņemot fotoelementu paneļi –, kuri laisti tirgū 2005. gada 13. augustā vai pirms tam (“iepriekš radušies atkritumi”), paredz tādu vienas vai vairāku sistēmu ieviešanu, kurās visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli savai attiecīgajai iekārtas tipa tirgus daļai.”
Faktiski minētā direktīvas 2024/884 norma nosaka, kādā veidā ir apsaimniekojami “vēsturiskie” mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, kuri ir radušies no iekārtām, kuras ir laistas tirgū 2005.gada 13.augustā vai pirms tam, t.i., pašreiz tirgū esošie iekārtu ražotāji sedz attiecīgo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Direktīva 2024/884 arī nosaka, ka dalībvalstij ir jāievieš viena vai vairākas sistēmas, kurās ražotāji, kuri ir tirgū izdevumu rašanās laikā, veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli savai attiecīgās iekārtas tipa tirgus daļai. Jautājums ir par to, kādā veidā nodrošināt, ka pašreizējie tirgus dalībnieki sedz arī “vēsturisko atkritumi” (kas radušies no iekārtām, kuras ir laistas tirgū pirms 2005.gada 13.augusta) apsaimniekošanas izmaksas.
Latvijā jau ir izveidota Direktīvas 2024/884 prasībām atbilstoša sistēma, kurā visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas. Iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanas kārtība ir noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina šo iekārtu atkritumu savākšanu, pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, pielietojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.panta otrā daļa nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanu). Minētās tiesību normās nav ietverts izņēmums, ka tās neattiektos uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kuri ir laisti tirgū pirms 2005.gada 13. augusta, apsaimniekošanas izmaksu segšanu, kā arī nav ietverts regulējums, ka iekārtu ražotājam būtu jānodrošina tikai tādu iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, kuri radušies no tā tirgū laistajām iekārtām.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas kopš 2006.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā Dabas resursu nodokļa likums, ir dabas resursu nodokļa objekts un videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikumam. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji var maksāt dabas resursu nodokli proporcionāli to realizētajam elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumam. Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta pirmajai daļai nodokli par videi kaitīgām precēm, tai skaitā riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, izņemot fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums);
2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu).
Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.1 panta ceturtajai daļai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus;
2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību.
Kontekstā ar Direktīvā 2024/884 ietverto regulējumu par vēsturisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanu un īpašu sistēmu veidošanu, ir jāvērš uzmanību uz to, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji vai nu maksā dabas resursu nodokli, vai arī ir noslēguši līgumu ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotājiem, maksājot par realizēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši tirgū laistajam elektrisko un elektronisko iekārtu apjomam. Minētā sistēma nodrošina, ka pašreiz tirgū esošie iekārtu ražotāji atbilstoši savam tirgū laistajam iekārtu apjomam nosedz arī vēsturisko iekārtu apsaimniekošanas izmaksas. Tādejādi Latvijas normatīvie akti jau šobrīd nosaka vēsturisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības, un nav nepieciešams izveidot papildus jaunas sistēmas. Vienlaikus likumprojekta 7.panta redakcijā izteiktajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta 1.2 daļā ir nepieciešams ietvert norādes normu uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.,panta otro daļu, lai viennozīmīgi nodrošinātu skaidrojumu, kādā veidā tiek nodrošināta “vēsturisko” mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas finansējums. Ne direktīvā 2024/884, ne likumprojektā ietvertais regulējums par “vēsturisko” elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu nerada riskus konkurencei, jo minētais pienākums attiecas gan uz komersantiem, kuri paši elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, gan uz komersantiem, kuri slēdz līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanu).
Likumprojekta 6. pantā ietvertajā likuma 27. panta 2.1 daļas ievaddaļā pārņemts Direktīvas 2024/884 1. panta 3. punkts (Direktīvas 2012/19/ES 13. panta pirmās daļas 1. punkta ievaddaļa), kas paredz, ka: "Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji nodrošina finansējumu tādu EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā, kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, šādi [..]"). Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir definēts, kas ir mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (sk. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 24. punktu), nevis, kas ir mājsaimniecības elektriskās vai elektroniskās iekārtas. Arī Direktīvā 2012/19/ES nav iekļauta definīcija “mājsaimniecības elektriskās un elektroniskās iekārtas”, tāpēc, ņemot vērā definīciju “mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi”, par mājsaimniecības elektriskām un elektroniskām iekārtām ir pamatoti uzskatīt tādas iekārtas, kuras izmanto mājsaimniecībā vai tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā, rūpniecībā, iestādēs un citur, ja tās īpašību un daudzuma ziņā pielīdzināmas mājsaimniecībā elektriskajām un elektroniskajām iekārtām. Šādu pieeju apstiprina arī minētās definīcijas otrais teikums “To elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, kuras varētu izmantot gan mājsaimniecībā, gan arī citur, jebkurā gadījumā uzskata par mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem”.
Direktīvas 2012/19/ES 13.pants attiecas uz to finansējumu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātās mājsaimniecības. Likumprojekta 7.panta redakcijā izteiktajā 27.panta 2.2 un 2.3 daļā ir pārņemta Direktīvas 2024/884 1.panta 3.punkta otrā rindkopa (Direktīvas 2012/19/ES 13.panta 1.punkts), kura nosaka, ka “attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā[1] minētajiem iepriekš radušiem atkritumiem no EEI – izņemot fotoelementu paneļus –, kurus aizstāj ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kas pilda to pašu funkciju, izmaksu finansējumu nodrošina šo izstrādājumu ražotāji piegādes laikā. Dalībvalstis alternatīvi var noteikt daļēju vai pilnīgu atbildību par minēto finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības. Direktīvā 2024/884 attiecībā uz lietotāju, kas nav mājsaimniecības, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanai ir noteiktas savādākas prasības nekā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kas radušies privātajās mājsaimniecībās.
[1] 1. Šo direktīvu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) piemēro šādi:
a) no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (pārejas laiks), ņemot vērā 3. punktu, tām EEI, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām
Paredzēts papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu, nosakot kārtību, kādā tiek segtas mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas:
attiecībā uz elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas laistas tirgū pēc 2005. gada 13. augusta, izņemot fotoelementu paneļus,
attiecībā uz fotoelementu paneļiem, kas laisti tirgū pēc 2012. gada 13. augusta un
attiecībā uz elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas laistas tirgū no 2018. gada 14.augusta, ja šīs iekārtas netika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām šā likuma izpratnē līdz 2018. gada 14.augustam. Tiek paredzēta iespēja elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam pašam segt minēto iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, vai arī slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju. Paredzēts papildināt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā, lai noteiktu, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām, .
Precizēti arī nosacījumi gadījumiem, kad ražotāji piegādes laikā sedz elektrisko un elektronisko iekārtu, kas nav uzskatāmas par mājsaimniecības elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas ir uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām laika posmā starp 2012. gada 13. augustu un 2018. gada 14.augustu, izņemot fotoelementu paneļus, ja attiecīgās iekārtas tiek aizstātas ar jaunām identiskām vai tādām jaunām iekārtām, kas veic līdzvērtīgas funkcijas. Tiek arī precizēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji, kas nav privātās mājsaimniecības, sedz citu elektrisko un elektronisko iekārtu, izņemot fotoelementu paneļu, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas radušies no elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas tika uzskatītas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām laika posmā starp 2013. gada 13. augustu un 2018. gada 14.augustu.
Likumprojekta 6. pantā pilnībā pārņemtas Direktīvas 2024/884 1. panta 2. punkta "a" apakšpunkta un 3. punkta prasības, ņemot vērā, ka tajās ir sastopamas tādas norādes kā "attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām EEI" vai "attiecībā uz EEIA, kas radušies no 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām EEI un kas neietilpst 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomā".
Elektrisko un elektronisko iekārtu statusu sākotnēji noteica Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (turpmāk – Direktīva 2002/96/EK), kuras I pielikumā bija noteiktas 10 elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas, bet minētās direktīvas II pielikumā bija ietverts indikatīvs elektrisko un elektronisko iekārtu iedalījums atbilstoši I pielikuma kategorijām. Atbilstoši Direktīvas 2002/96/EK 8.panta 1.punktam, dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 13. augustam nodrošina, ka ražotāji paredz finansējumu vismaz attiecībā uz privātajām mājsaimniecībām saskaņā ar 5. panta 2. punktu izveidotajās vākšanas iekārtās uzglabāto EEIA savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un videi nekaitīgu glabāšanu.
Direktīva 2002/96/EK zaudēja spēku ar 2014.gada 14.februāri Direktīvas 2012/19/ES 25.pantam.
Direktīvas 2012/19/ES 2.panta 1.punkts nosaka, ka
“1. Šo direktīvu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) piemēro šādi:
a) no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (pārejas laiks), ņemot vērā 3. punktu, tām EEI, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām. Šīs direktīvas II pielikumā ietverts indikatīvs to EEI saraksts, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām;
b) no 2018. gada 15. augusta, ņemot vērā 3. un 4. punktu, visām EEI. Visas EEI klasificē III pielikumā norādītājās kategorijās. Šīs direktīvas IV pielikumā ietverts neizsmeļošs to EEI saraksts, kuras pieder III pielikumā norādītajām kategorijām.”
2012/19/ES 2.panta 1.punkts ir transponēts Latvijas tiesību aktos ar Ministru kabineta 2014.gada 8.jūlija noteikumu Nr.388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība" 1.punktu, un 1.un 2.pielikumu.
Direktīvas 2012/19/ES 12.pants attiecas uz mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas finansējumu. Likumprojekta 7.panta redakcijā izteiktajā 27.panta panta pirmajā daļā ir pilnībā pārņemtas direktīvas 2024/884 1. panta 2. punkta "c" apakšpunkts (Direktīvas 2012/19/ES 12. panta 4. punkts), ņemot vērā, ka tas paredz, ka: "Lai finansētu to EEIA apsaimniekošanas izmaksas, ko rada 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie izstrādājumi, – izņemot fotoelementu paneļi –, kuri laisti tirgū 2005. gada 13. augustā vai pirms tam (“iepriekš radušies atkritumi”), paredz tādu vienas vai vairāku sistēmu ieviešanu, kurās visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli savai attiecīgajai iekārtas tipa tirgus daļai.”
Faktiski minētā direktīvas 2024/884 norma nosaka, kādā veidā ir apsaimniekojami “vēsturiskie” mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, kuri ir radušies no iekārtām, kuras ir laistas tirgū 2005.gada 13.augustā vai pirms tam, t.i., pašreiz tirgū esošie iekārtu ražotāji sedz attiecīgo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Direktīva 2024/884 arī nosaka, ka dalībvalstij ir jāievieš viena vai vairākas sistēmas, kurās ražotāji, kuri ir tirgū izdevumu rašanās laikā, veic proporcionālas iemaksas, piemēram, proporcionāli savai attiecīgās iekārtas tipa tirgus daļai. Jautājums ir par to, kādā veidā nodrošināt, ka pašreizējie tirgus dalībnieki sedz arī “vēsturisko atkritumi” (kas radušies no iekārtām, kuras ir laistas tirgū pirms 2005.gada 13.augusta) apsaimniekošanas izmaksas.
Latvijā jau ir izveidota Direktīvas 2024/884 prasībām atbilstoša sistēma, kurā visi izdevumu rašanās laikā tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas. Iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanas kārtība ir noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.panta pirmajā un otrajā daļā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.panta pirmā daļa nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina šo iekārtu atkritumu savākšanu, pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, pielietojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.panta otrā daļa nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanu). Minētās tiesību normās nav ietverts izņēmums, ka tās neattiektos uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kuri ir laisti tirgū pirms 2005.gada 13. augusta, apsaimniekošanas izmaksu segšanu, kā arī nav ietverts regulējums, ka iekārtu ražotājam būtu jānodrošina tikai tādu iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, kuri radušies no tā tirgū laistajām iekārtām.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka elektriskās un elektroniskās iekārtas kopš 2006.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā Dabas resursu nodokļa likums, ir dabas resursu nodokļa objekts un videi kaitīgās preces atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikumam. Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji var maksāt dabas resursu nodokli proporcionāli to realizētajam elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumam. Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta pirmajai daļai nodokli par videi kaitīgām precēm, tai skaitā riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, izņemot fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums);
2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu).
Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 6.1 panta ceturtajai daļai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus;
2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību.
Kontekstā ar Direktīvā 2024/884 ietverto regulējumu par vēsturisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanu un īpašu sistēmu veidošanu, ir jāvērš uzmanību uz to, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji vai nu maksā dabas resursu nodokli, vai arī ir noslēguši līgumu ar videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekotājiem, maksājot par realizēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši tirgū laistajam elektrisko un elektronisko iekārtu apjomam. Minētā sistēma nodrošina, ka pašreiz tirgū esošie iekārtu ražotāji atbilstoši savam tirgū laistajam iekārtu apjomam nosedz arī vēsturisko iekārtu apsaimniekošanas izmaksas. Tādejādi Latvijas normatīvie akti jau šobrīd nosaka vēsturisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības, un nav nepieciešams izveidot papildus jaunas sistēmas. Vienlaikus likumprojekta 7.panta redakcijā izteiktajā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 27.panta 1.2 daļā ir nepieciešams ietvert norādes normu uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 26.,panta otro daļu, lai viennozīmīgi nodrošinātu skaidrojumu, kādā veidā tiek nodrošināta “vēsturisko” mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas finansējums. Ne direktīvā 2024/884, ne likumprojektā ietvertais regulējums par “vēsturisko” elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu nerada riskus konkurencei, jo minētais pienākums attiecas gan uz komersantiem, kuri paši elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, gan uz komersantiem, kuri slēdz līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju (komercsabiedrību, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanu).
Likumprojekta 6. pantā ietvertajā likuma 27. panta 2.1 daļas ievaddaļā pārņemts Direktīvas 2024/884 1. panta 3. punkts (Direktīvas 2012/19/ES 13. panta pirmās daļas 1. punkta ievaddaļa), kas paredz, ka: "Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji nodrošina finansējumu tādu EEIA savākšanai, apstrādei, reģenerācijai un apglabāšanai videi nekaitīgā veidā, kas saņemti no lietotājiem, kuri nav privātas mājsaimniecības, šādi [..]"). Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir definēts, kas ir mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (sk. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 24. punktu), nevis, kas ir mājsaimniecības elektriskās vai elektroniskās iekārtas. Arī Direktīvā 2012/19/ES nav iekļauta definīcija “mājsaimniecības elektriskās un elektroniskās iekārtas”, tāpēc, ņemot vērā definīciju “mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi”, par mājsaimniecības elektriskām un elektroniskām iekārtām ir pamatoti uzskatīt tādas iekārtas, kuras izmanto mājsaimniecībā vai tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā, rūpniecībā, iestādēs un citur, ja tās īpašību un daudzuma ziņā pielīdzināmas mājsaimniecībā elektriskajām un elektroniskajām iekārtām. Šādu pieeju apstiprina arī minētās definīcijas otrais teikums “To elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, kuras varētu izmantot gan mājsaimniecībā, gan arī citur, jebkurā gadījumā uzskata par mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem”.
Direktīvas 2012/19/ES 13.pants attiecas uz to finansējumu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem no lietotājiem, kas nav privātās mājsaimniecības. Likumprojekta 7.panta redakcijā izteiktajā 27.panta 2.2 un 2.3 daļā ir pārņemta Direktīvas 2024/884 1.panta 3.punkta otrā rindkopa (Direktīvas 2012/19/ES 13.panta 1.punkts), kura nosaka, ka “attiecībā uz 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā[1] minētajiem iepriekš radušiem atkritumiem no EEI – izņemot fotoelementu paneļus –, kurus aizstāj ar jauniem līdzvērtīgiem izstrādājumiem vai ar jauniem izstrādājumiem, kas pilda to pašu funkciju, izmaksu finansējumu nodrošina šo izstrādājumu ražotāji piegādes laikā. Dalībvalstis alternatīvi var noteikt daļēju vai pilnīgu atbildību par minēto finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības. Direktīvā 2024/884 attiecībā uz lietotāju, kas nav mājsaimniecības, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšanai ir noteiktas savādākas prasības nekā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kas radušies privātajās mājsaimniecībās.
[1] 1. Šo direktīvu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) piemēro šādi:
a) no 2012. gada 13. augusta līdz 2018. gada 14. augustam (pārejas laiks), ņemot vērā 3. punktu, tām EEI, kuras pieder I pielikumā norādītajām kategorijām
Problēmas apraksts
[2.] Saskaņā ar Eiropas Savienības augstāka juridiska spēka principu attiecības starp Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības institūciju izdotajiem aktiem, no vienas puses, un Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktiem, no otras puses, ir tādas, ka minētie Eiropas Savienības noteikumi un tiesību akti ne tikai automātiski padara par nepiemērojamiem visus ES dalībvalstu tiesību aktu pretrunīgos noteikumus ar savu spēkā stāšanos, bet, būdami katras Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā piemērojamā tiesiskā regulējuma būtiska un prioritāra sastāvdaļa, tie arī nepieļauj tādu jaunu Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktu pieņemšanu, kas varētu būt nesaderīgi ar Eiropas Savienības tiesību aktu normām.
Ņemot vērā, ka Direktīva 2006/66/EK zaudē spēku 2025.gada 18.augustā, ir nepieciešams precizēt attiecīgās Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, kurās ir pārņemtas Direktīvas 2006/66/EK prasības.
Bateriju regulas 55.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido bateriju ražotāju reģistrs, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību Bateriju regulas VIII nodaļas (Bateriju atkritumu apsaimniekošana) prasībām. Saskaņā ar Bateriju regulas 54.panta 3.punkta a) apakšpunktu dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā ražotāju reģistrāciju saskaņā ar Bateriju regulas 55. pantu. Bateriju regulas 55.panta 7.punkts nosaka, ka "šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību."
Ņemot vērā, ka Direktīva 2006/66/EK zaudē spēku 2025.gada 18.augustā, ir nepieciešams precizēt attiecīgās Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, kurās ir pārņemtas Direktīvas 2006/66/EK prasības.
Bateriju regulas 55.panta 1.punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jāizveido bateriju ražotāju reģistrs, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību Bateriju regulas VIII nodaļas (Bateriju atkritumu apsaimniekošana) prasībām. Saskaņā ar Bateriju regulas 54.panta 3.punkta a) apakšpunktu dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā ražotāju reģistrāciju saskaņā ar Bateriju regulas 55. pantu. Bateriju regulas 55.panta 7.punkts nosaka, ka "šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību."
Risinājuma apraksts
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas devītais apakšpunkts nosaka, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums neattiecas uz baterijām un akumulatoriem, ko izmanto iekārtās, kuras paredzētas valsts drošībai un kuras izmanto ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, kā arī iekārtās, kas paredzētas sūtīšanai kosmosā, izņemot ražojumus, kuri nav paredzēti konkrētiem militāriem nolūkiem. Bateriju regulas 1.panta 5. punkts nosaka, ka Bateriju regulu nepiemēro baterijām, kuras ir iestrādātas vai ir īpaši konstruētas tā, lai tās iestrādātu aprīkojumā, kas saistīts ar dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību, ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, izņemot produktus, kas nav konkrēti paredzēti militāriem nolūkiem, kā arī aprīkojumā, kas paredzēts sūtīšanai kosmosā. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktā ietvertā redakcija ir šaurāka nekā noteikts Bateriju regulas 1.panta 5.punktā. Atbilstoši Bateriju regulas 1.panta 6.punktam Bateriju regulas III nodaļu (Marķēšanas, apzīmēšanas un informācijas prasības) un VIII nodaļu (Bateriju atkritumu apsaimniekošana) nepiemēro aprīkojumam, kas īpaši paredzēts kodoliekārtu drošībai, kā definēts Padomes Direktīvas 2009/71/Euratom (42) 3. pantā. Atkritumu apsaimniekošanas likumā nav ietverts Bateriju regulas 1.panta 6.punktā noteiktais. Lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 1.pantā noteikto minētās regulas darbības jomu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmās daļas devītais apakšpunkts tiek precizēts atbilstoši Bateriju regulas 1.panta 5.punkta redakcijai. Ņemot vērā, ka tiek precizēta Atkritumu apsaimniekošanas likuma piemērošanas joma, tiek attiecīgi precizēti bateriju lietojumi, uz kuriem neattiecas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, tādejādi nodrošinot, ka privātpersonām tiek noteikti skaidrāki un vienkāršāki pienākumi attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu.
Lai nodrošinātu Bateriju regulas 59.panta 5.punktā un 60.panta 6.punktā noteikto prasību izpildi, ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestajā daļā, nosakot, ka pārnēsājamo bateriju un vieglo transportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas punktiem nav nepieciešamas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta pirmajā daļā minētās atļaujas.
Ņemot vērā, ka Bateriju regulā netiek lietots jēdziens "akumulators", ir nepieciešams precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.panta astoto daļu.
Likumprojektā paredzēts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā noteikt, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības attiecas uz visiem Bateriju regulā minētajiem bateriju veidiem, savukārt 30.panta otrajā daļā tiks noteikts, ka Valsts vides dienests pilda Bateriju regulas 54.pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus. Atkritumu apsaimniekošanas 30.panta trešā daļa (likuma prasību attiecināmība uz visa veida baterijām) tiek izslēgta, lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 1.pantu.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.pantā tiek izslēgta pirmā daļa (definīcija “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 47.punkts), savukārt otrajā daļā noteiktas prasības bateriju ražotāja un bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību reģistrēšana, paredzot, ka to veiks Klimata un enerģētikas ministrijas pilnvarota iestāde vai elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju nodibināta personu apvienība, kurai šo uzdevumu deleģējusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētais regulējums atbilst šā brīža faktiskajai situācijai, tā kā MK noteikumos Nr.331 ir noteikts, ka bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju veic biedrība “Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija”. Nav paredzēts veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta 3.1 daļā, kurā ir noteiktas prasības attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas nosacījumiem.
Tā kā Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju attiecībā uz ražotāju paplašinātu atbildību reģistrācijas kārtība bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā, tiek precizēts 31.panta trešajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta 3.1 daļa nosaka, ka šā panta trešajā daļā minēto elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju nodibinātā personu apvienība:
1) attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma izpildi — veikt bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju — atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā;
2) veicot bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrāciju, ir tiesīga izdot administratīvos aktus par bateriju vai akumulatoru ražotāja reģistrēšanu, atteikumu reģistrēt bateriju vai akumulatoru ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāja izslēgšanu no bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanu veic par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksa ir noteikta MK noteikumos Nr.331.
Likumprojekts paredz izslēgt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32. pantu (definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū"), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 16.punktu
Likumprojekts paredz, ka Atkritumu apsaimniekošanas 33.panta pirmajā daļā ir noteikta bateriju ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbildība par bateriju vai akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu. Bateriju regulas VIII nodaļā (56., 57.pants) ir noteiktas prasības bateriju ražotāju paplašinātajai atbildībai , tāpēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta otrā daļa tiek izslēgta. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33. panta trešā daļa tiek izslēgta, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62., 64., 66., 67.pantu), bet ceturtā daļa tiek izslēgta, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 59.panta 1.punktam, 60.panta 1.punktam, 61.panta 1.punktam.
Tiek izslēgts arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pants (bateriju vai akumulatoru izplatītāju pienākumi), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62.pantu), 34.1 pants (bateriju un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 56.panta 3.punktu un 57.panta 2.punktu) un 35.pants (aizliegums sadedzināt vai apglabāt neapstrādātus bateriju vai akumulatoru atkritumus, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 70.panta 1.punktu).
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi. Lai nodrošinātu Bateriju regulas piemērošanu, ir nepieciešams saglabāt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ietvertos deleģējumus. Vienlaikus arī jāņem vērā, ka Bateriju regulas 54.panta 3.punkta d) un e) apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis detalizēti nosaka administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā uz datu vākšanu par baterijām un bateriju atkritumiem saskaņā ar Bateriju regulas 75.pantu un informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Bateriju regulas 76.pantu.
Bateriju regulas 93.pantā ir noteiktas prasības noteikumiem par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem. Ņemot vērā, ka Bateriju regulā netiek lietots jēdziens “akumulators”, ir nepieciešams Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta ceturtajā daļā izslēgt vārdus “un akumulatoru”. Bateriju regulas VI pielikuma B. daļā ir noteiktas prasības bateriju marķēšanai ar speciālu marķējumu, kurā norādīta prasība savākt bateriju atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta piektajā daļā ir nepieciešams izslēgt vārdu “vai akumulatoru”. Atbilstoši likumprojekta 9.pantā un 16.pantā noteiktajam Ministru kabinets līdz 2026.gada 1.martam izdos Ministru kabineta noteikumus par bateriju ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju, par kārtību, kādā bateriju ražotājs vai bateriju ražotāja pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram un Valsts vides dienestam informāciju atbilstoši Bateriju regulas 75. pantam, kā arī par bateriju ražotāju datu uzturēšanas maksu. Pašreiz šie jautājumi ir regulēti MK noteikumos Nr.331.
Lai nodrošinātu Bateriju regulas 59.panta 5.punktā un 60.panta 6.punktā noteikto prasību izpildi, ir veikti grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta sestajā daļā, nosakot, ka pārnēsājamo bateriju un vieglo transportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas punktiem nav nepieciešamas Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta pirmajā daļā minētās atļaujas.
Ņemot vērā, ka Bateriju regulā netiek lietots jēdziens "akumulators", ir nepieciešams precizēt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.panta astoto daļu.
Likumprojektā paredzēts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 30.panta pirmajā daļā noteikt, ka Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības attiecas uz visiem Bateriju regulā minētajiem bateriju veidiem, savukārt 30.panta otrajā daļā tiks noteikts, ka Valsts vides dienests pilda Bateriju regulas 54.pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus. Atkritumu apsaimniekošanas 30.panta trešā daļa (likuma prasību attiecināmība uz visa veida baterijām) tiek izslēgta, lai neradītu pretrunas ar Bateriju regulas 1.pantu.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.pantā tiek izslēgta pirmā daļa (definīcija “bateriju vai akumulatoru ražotājs”, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 47.punkts), savukārt otrajā daļā noteiktas prasības bateriju ražotāja un bateriju ražotāja pilnvarotā pārstāvja attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību reģistrēšana, paredzot, ka to veiks Klimata un enerģētikas ministrijas pilnvarota iestāde vai elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju nodibināta personu apvienība, kurai šo uzdevumu deleģējusi Klimata un enerģētikas ministrija. Minētais regulējums atbilst šā brīža faktiskajai situācijai, tā kā MK noteikumos Nr.331 ir noteikts, ka bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju veic biedrība “Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija”. Nav paredzēts veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta 3.1 daļā, kurā ir noteiktas prasības attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas nosacījumiem.
Tā kā Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta bateriju ražotāju pilnvaroto pārstāvju attiecībā uz ražotāju paplašinātu atbildību reģistrācijas kārtība bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā, tiek precizēts 31.panta trešajā daļā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta 3.1 daļa nosaka, ka šā panta trešajā daļā minēto elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju nodibinātā personu apvienība:
1) attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma izpildi — veikt bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrāciju — atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā;
2) veicot bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrāciju, ir tiesīga izdot administratīvos aktus par bateriju vai akumulatoru ražotāja reģistrēšanu, atteikumu reģistrēt bateriju vai akumulatoru ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāja izslēgšanu no bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistra.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 31.panta ceturtā daļa nosaka, ka bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanu veic par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Bateriju vai akumulatoru ražotāju datu uzturēšanas maksa ir noteikta MK noteikumos Nr.331.
Likumprojekts paredz izslēgt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 32. pantu (definīcija “bateriju vai akumulatoru laišana tirgū"), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 3.panta 1.punkta 16.punktu
Likumprojekts paredz, ka Atkritumu apsaimniekošanas 33.panta pirmajā daļā ir noteikta bateriju ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbildība par bateriju vai akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu. Bateriju regulas VIII nodaļā (56., 57.pants) ir noteiktas prasības bateriju ražotāju paplašinātajai atbildībai , tāpēc Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33.panta otrā daļa tiek izslēgta. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 33. panta trešā daļa tiek izslēgta, lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62., 64., 66., 67.pantu), bet ceturtā daļa tiek izslēgta, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 59.panta 1.punktam, 60.panta 1.punktam, 61.panta 1.punktam.
Tiek izslēgts arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma 34.pants (bateriju vai akumulatoru izplatītāju pienākumi), lai novērstu iespējamās pretrunas ar Bateriju regulas 62.pantu), 34.1 pants (bateriju un atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 56.panta 3.punktu un 57.panta 2.punktu) un 35.pants (aizliegums sadedzināt vai apglabāt neapstrādātus bateriju vai akumulatoru atkritumus, lai novērstu pretrunas ar Bateriju regulas 70.panta 1.punktu).
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanai, apstrādei un pārstrādei izvirzāmās prasības, kā arī bateriju un akumulatoru savākšanas un pārstrādes apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi. Lai nodrošinātu Bateriju regulas piemērošanu, ir nepieciešams saglabāt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 36.pantā ietvertos deleģējumus. Vienlaikus arī jāņem vērā, ka Bateriju regulas 54.panta 3.punkta d) un e) apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis detalizēti nosaka administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā uz datu vākšanu par baterijām un bateriju atkritumiem saskaņā ar Bateriju regulas 75.pantu un informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Bateriju regulas 76.pantu.
Bateriju regulas 93.pantā ir noteiktas prasības noteikumiem par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem. Ņemot vērā, ka Bateriju regulā netiek lietots jēdziens “akumulators”, ir nepieciešams Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta ceturtajā daļā izslēgt vārdus “un akumulatoru”. Bateriju regulas VI pielikuma B. daļā ir noteiktas prasības bateriju marķēšanai ar speciālu marķējumu, kurā norādīta prasība savākt bateriju atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta piektajā daļā ir nepieciešams izslēgt vārdu “vai akumulatoru”. Atbilstoši likumprojekta 9.pantā un 16.pantā noteiktajam Ministru kabinets līdz 2026.gada 1.martam izdos Ministru kabineta noteikumus par bateriju ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju, par kārtību, kādā bateriju ražotājs vai bateriju ražotāja pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram un Valsts vides dienestam informāciju atbilstoši Bateriju regulas 75. pantam, kā arī par bateriju ražotāju datu uzturēšanas maksu. Pašreiz šie jautājumi ir regulēti MK noteikumos Nr.331.
Problēmas apraksts
[3.] Pašreiz Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir ietvertas atsauces uz atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu. Ņemot vērā, ka uzlabotajā atkritumu plūsmu uzskaites informatīvajā sistēmā būs iespējams veikt daudz plašāku uzskaiti arī par citām veiktajām darbībām ar atkritumiem, kā arī paplašināsies personu loks, kurām būs pienākums vai tiesības izmantot minēto informatīvo sistēmu, ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu atkritumu plūsmas informatīvās sistēmas darbību, ir nepieciešams veikt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.. 17.1, 23. un 42.pantā, paredzot, ka atkritumu plūsmu uzskaites valsts informācijas sistēmā tiks veikta ne tikai atkritumu pārvadājumu uzskaite, bet tiks nodrošināta informācija un uzskaite arī par atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, tādejādi uzlabojot atkritumu plūsmu kontroli, izsekojamību un datu kvalitāti par atkritumu apsaimniekošanas darbībām, tajā skaitā arī attiecībā uz atkritumu pārrobežu sūtījumiem. Paredzētie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā nodrošinās arī atkritumu plūsmas uzskaites valsts informācijas sistēmas lietošanas noteikumi precizēšanu, kā arī tiks noteiktas minētās sistēmas lietotāju tiesības un pienākumi attiecībā uz informācijas ievadīšanu un informācijas iegūšanu no minētās sistēmas.
Problēmas apraksts
[4.] Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24.panta punktu (11) Ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji drīkst rakstveidā pilnvarot personu. Nav atsevišķi izdalīts, ka distances tirgotājiem no citas valsts jāieceļ pilnvarotais pārstāvis, kā tas ir direktīvā 2012/19/ES.
Pants par pilnvarotā pārstāvja iecelšanu jāpapildina tā, lai nodrošinātu korektu direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punkts un 17. panta 2. punkta prasību transponēšanu.
Saskaņā ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punktu un 17. pantu:
3. panta 1. punkta f) apakšpunkta i līdz iii) punktos definētais ražotājs izņēmuma kārtā drīkst iecelt pilnvaroto pārstāvi citā dalībvalstī;
savukārt, 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā definētais ražotājs ieceļ pilnvaroto pārstāvi citā dalībvalstī.
Pants par pilnvarotā pārstāvja iecelšanu jāpapildina tā, lai nodrošinātu korektu direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punkts un 17. panta 2. punkta prasību transponēšanu.
Saskaņā ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvas 2012/19/ES 16. panta 1. punktu un 17. pantu:
3. panta 1. punkta f) apakšpunkta i līdz iii) punktos definētais ražotājs izņēmuma kārtā drīkst iecelt pilnvaroto pārstāvi citā dalībvalstī;
savukārt, 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktā definētais ražotājs ieceļ pilnvaroto pārstāvi citā dalībvalstī.
Risinājuma apraksts
Precizēta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24.panta (11) panta redakcija, nosakot, ka ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, izmantojot distances līgumu, rakstveidā pilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Uzlabosies fizisko personu iespējas atkritumu dalītās savākšanas punktos nodot dažādus bateriju veidus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
1) Atkritumu apsaimniekošanas komersanti, kuri veic atkritumu pārvadājumu uzskaiti valsts informācijas sistēmā APUS. Ņemot vērā Valsts vides dienesta realizēto projektu, palielināsies atkritumu apsaimniekošanas komersantu skaits, kuri izmantos APUS sistēmu, kā arī palielināsies atkritumu apsaimniekošanas darbību veidi, kuri būs jāreģistrē Atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā;
2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kuriem jānodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, tiks noteikts precīzāks regulējums par kārtību, kādā tiek segtas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
3) Bateriju ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām, kas nodrošina bateriju atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām, tiks vienkāršotas normatīvo aktu prasības un tiks novērsta iespējama tiesību normu dublēšanās, tā kā Bateriju regula ir tieši piemērojams tiesību akts.
4)Ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, izmantojot distances līgumu, rakstveidā būs jāpilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.
2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kuriem jānodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, tiks noteikts precīzāks regulējums par kārtību, kādā tiek segtas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
3) Bateriju ražotājiem un ražotāju atbildības organizācijām, kas nodrošina bateriju atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām, tiks vienkāršotas normatīvo aktu prasības un tiks novērsta iespējama tiesību normu dublēšanās, tā kā Bateriju regula ir tieši piemērojams tiesību akts.
4)Ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, izmantojot distances līgumu, rakstveidā būs jāpilnvaro personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi. Citi ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji, kas veic uzņēmējdarbību citā valstī un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas Latvijā, drīkst rakstveidā pilnvarot personu, kas veic komercdarbību Latvijā, pārņemt attiecīgā ārvalstu elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāja saistības Latvijā attiecībā uz šajā likumā noteikto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra noteikumos Nr.113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā tiks iekļautas prasības atkritumu plūsmu uzskaitei atbilstoši likumprojektā ietvertajam deleģējumam, paredzot, ka tiks veikta ne tikai atkritumu pārvadājumu uzskaite, bet tiks nodrošināta informācija arī par atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu. Tiks arī precizēti atkritumu plūsmas informācijas sistēmas lietošanas noteikumi, kā arī lietotāju tiesības un pienākumi.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projektā ir paredzēts precizēt prasības bateriju atkritumu apsaimniekošanai, tā kā Bateriju regulas XI pielikumā nav iekļautas visas prasības, kuras ir noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumos Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam". Ir paredzēts svītrot prasības savācamajiem bateriju atkritumu daudzumiem, kā arī precizēt atbildību par bateriju atkritumu savākšanas mērķu izpildi. Ir paredzēts precizēt kārtību, kādā tiek sniegti ziņojumi par bateriju daudzumiem, kas darīti pieejami Latvijas tirgū, un par savāktajiem bateriju atkritumu daudzumiem.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumos Nr.331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumi Nr.331 "Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu" nosaka bateriju ražotāju reģistrācijas kārtību, bateriju ražotāju reģistra turētāju un maksas apmēru par bateriju ražotāju datu uzturēšanu bateriju ražotāju reģistrā un samaksas kārtību.
Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs). Viena no Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra sastāvdaļām ir bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrs. Uz 2025.gada 30.jūniju bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā bija reģistrēti 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
Noteikumu projektā tiks precizētas prasības bateriju ražotāju reģistrācijai atbilstoši Bateriju regulas prasībām. Ir nepieciešams paredzēt, kā tiek reģistrēti arī bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvji saistībā ar ražotāja paplašinātu atbildību, kā tas ir noteikts likumprojekta 9.pantā.
Noteikumu projektā tiks precizēta bateriju ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtība un reģistra turētājs. Tiks arī noteikta kārtība, kādā bateriju ražotājs vai bateriju ražotāja pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram un Valsts vides dienestam informāciju atbilstoši Bateriju regulas 75. pantam. Tiks arī precizēta ražotāju datu uzturēšanas maksa un maksāšanas kārtība.
Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras turētājs un reģistrētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (turpmāk – reģistrētājs). Viena no Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistra sastāvdaļām ir bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrs. Uz 2025.gada 30.jūniju bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrā bija reģistrēti 897 bateriju ražotāji, tajā skaitā, 85 ārvalstu bateriju ražotāji.
Informācija par reģistrētajiem iekārtu ražotājiem un bateriju ražotājiem ir pieejama tīmekļa vietnē www.elektroregistrs.lv.
Noteikumu projektā tiks precizētas prasības bateriju ražotāju reģistrācijai atbilstoši Bateriju regulas prasībām. Ir nepieciešams paredzēt, kā tiek reģistrēti arī bateriju ražotāju pilnvarotie pārstāvji saistībā ar ražotāja paplašinātu atbildību, kā tas ir noteikts likumprojekta 9.pantā.
Noteikumu projektā tiks precizēta bateriju ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju reģistrācijas kārtība un reģistra turētājs. Tiks arī noteikta kārtība, kādā bateriju ražotājs vai bateriju ražotāja pilnvarotais pārstāvis sniedz reģistram un Valsts vides dienestam informāciju atbilstoši Bateriju regulas 75. pantam. Tiks arī precizēta ražotāju datu uzturēšanas maksa un maksāšanas kārtība.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L0884
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884 , ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
Apraksts
Pārskatot Direktīvu 2012/19/ES un novēršot tās trūkumus, ir būtiski nodrošināt, ka EEIA apsaimniekošanas izmaksas netiek nesamērīgi pārliktas uz patērētājiem vai iedzīvotājiem. Tas ietver principa “piesārņotājs maksā” ņemšanu vērā, iespējamo noteikumu izskatīšanu attiecībā uz EEIA savākšanas mērķiem un atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas ievērošanu, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1542
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK
Apraksts
Lai būtu iespējams aptvert visu Eiropas Savienības tirgū laisto bateriju pilnu aprites ciklu, ir jāizveido saskaņotas prasības produktiem un tirgvedībai, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūras, kā arī prasības, kas pilnā mērā attiecas uz bateriju darbmūža beigu posmu. Prasības, kas attiecas uz darbmūža beigu posmu, ir nepieciešamas tāpēc, lai risinātu bateriju izraisīto ietekmi uz vidi un jo īpaši, lai atbalstītu bateriju atkritumu reciklēšanas tirgu un no baterijām atgūto otrreizējo izejmateriālu tirgu veidošanos. Lai sasniegtu iecerētos mērķus – vienā juridiskā instrumentā pievērsties visam baterijas aprites ciklam, vienlaikus nepieļaujot šķēršļus tirdzniecībai un konkurences izkropļojumus, kā arī saglabājot iekšējā tirgus integritāti –, noteikumiem par baterijām izvirzītajām prasībām vajadzētu būt vienveidīgi piemērojamiem visiem ekonomikas operatoriem visā Savienībā, un nevajadzētu būt iespējai dalībvalstīs tos īstenot atšķirīgi. Tāpēc Direktīva 2006/66/EK būtu jāaizstāj ar regulu.
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L0851
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
Apraksts
Noteiktas prasības atkritumu uzskaitei.
ES tiesību akta CELEX numurs
32012L0019
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, galvenokārt novēršot EEIA rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un citus šo atkritumu reģenerācijas veidus, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu un uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu un vērtīgu otrreizējo izejvielu ieguvi. Tās mērķis ir arī panākt, lai uzlabotos vides aizsardzības prasību izpilde visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti EEI aprites ciklā, t. i., ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti EEIA savākšanā un apstrādē. Jo īpaši ražotāja atbildības principa atšķirīga piemērošana dažādās valstīs var radīt būtiski atšķirīgu finansiālo slogu uzņēmējiem. Atšķirības valstu politikā attiecībā uz EEIA apsaimniekošanu neļauj pārstrādes politikai būt pietiekami efektīvai. Šā iemesla dēļ svarīgākos kritērijus vajadzētu noteikt Savienības līmenī un izstrādāt minimuma standartus EEIA apstrādei.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīva (ES) 2024/884 , ar ko groza Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
(jauns 24.a pants)
(jauns 24.a pants)
-
-
Netiks pārņemts. Attiecas uz Eiropas Komisijas pilnvarām.
1.panta 2.punkta (a) apakšpunkts:
(12.panta 1.punkta a) apakšpunkts)
(12.panta 1.punkta a) apakšpunkts)
8.pants (27.panta 1.1 daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (a) apakšpunkts:
(12.panta 1.punkta b) apakšpunkts)
(12.panta 1.punkta b) apakšpunkts)
8.pants (27.panta 1.1 daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (a) apakšpunkts:
(12.panta 1.punkta c) apakšpunkts)
(12.panta 1.punkta c) apakšpunkts)
8.pants (27.panta 1.1 daļas 3. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Tiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (b) apakšpunkts:
(12.panta 3.punkts)
(12.panta 3.punkts)
8.pants (27.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 2.punkta (c) apakšpunkts:
(12.panta 4.punkts)
(12.panta 4.punkts)
8.pants (27.panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta a) apakšpunkts
13.panta 1.punkta a) apakšpunkts
8.pants (27.panta 2.1 daļas 1. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta b) apakšpunkts
13.panta 1.punkta b) apakšpunkts
8.pants (27.panta 2.1 daļas 2. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta c) apakšpunkts
13.panta 1.punkta c) apakšpunkts
8.pants (27.panta 2.1 daļas 3. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Tiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta pirmā rindkopa
13.panta 1.punkta pirmā rindkopa
8.pants (27.panta 2.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts:
13.panta 1.punkta otrā rindkopa
13.panta 1.punkta otrā rindkopa
8.pants (27.panta 2.2 un 2.3 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 4.punkts:
14.panta 4.punkts
14.panta 4.punkts
MK 08.07.2025.noteikumi Nr.417 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumos Nr. 388 "Elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijas un marķēšanas prasības un šo iekārtu atkritumu apsaimniekošanas prasības un kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.417)
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts:
15.panta 2.punkta pirmā rindkopa
15.panta 2.punkta pirmā rindkopa
MK noteikumi Nr.417
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts:
15.panta 2.punkta otrā rindkopa
15.panta 2.punkta otrā rindkopa
MK noteikumi Nr.417
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 5.punkts:
15.panta 2.punkta trešā rindkopa
15.panta 2.punkta trešā rindkopa
MK noteikumi Nr.417
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
2.panta 1.punkts
18.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
2.panta 2.punkts
-
-
Netiks pārņemts. Dalībvalstu pienākums paziņot.
3.pants
-
-
Netiks pārņemts. Spēkā stāšanās.
4.pants
-
-
Netiks pārņemts. Adresāti.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2024/884 1.panta 3.punkta otrās rindkopas 2.teikumā ir noteikts, ka “Dalībvalstis alternatīvi var noteikt daļēju vai pilnīgu atbildību par minēto finansējumu arī lietotājiem, kas nav privātas mājsaimniecības.” Nav izmantota Direktīvas 2024/884 1.panta 3.punkta otrajā rindkopā paredzētā rīcības brīvība, un likumprojektā nav paredzēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu lietotāji sedz minēto iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tādā gadījumā, ja tās nav seguši elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji minēto iekārtu piegādes brīdī.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 12. jūlija Regula (ES) 2023/1542 par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 1.punkts
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
1.panta 3.punkts un 5.punkts
2.pants un 9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 1.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 3.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 9.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 10.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 12.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 13.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 16.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 47.apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 50.apakšpunkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3.panta 1.punkta 65.apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
54.panta 3.punkta a) apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
54.panta 3.punkta d) apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 1.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 4.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 5.punkts
9.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 6.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 7.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 10.punkta a) apakšpunkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
55.panta 12.punkts
10.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56.panta 1.punkts
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56.panta 4.punkts
13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
56.panta 5.punkta 2.teikums
13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
59.panta 1.punkts
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
59.panta 5.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
60.panta 1.punkts
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
60.panta 6.punkts
1.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
61.panta 1.punkta ievddaļa
12.pants, 13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62.panta 1.punkta a) apakšpunkts
13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62.panta 1.punkta b) apakšpunkts
13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
62.panta 3.punkts
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
65.pants
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
66.pants
12.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
70.panta 1.punkts
14.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
74.panta 5.punkts
13.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
93.pants
16.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Bateriju regulas 54.panta 2.punkts – nav izmantota rīcības brīvība dalībvalstij izvēlēties vienu kontaktpunktu saziņai ar Eiropas Komisiju, jo ar likumprojektu Valsts vides dienests ir noteikts kā vienīgā kompetentā iestāde atbilstoši Bateriju regulas 54.panta 1.punktam.
Bateriju regulas 55.panta 5., 6., 7., 8.punkts – likumprojekts neskar šajās tiesību normās ietverto rīcības brīvību dalībvalstij, bet šis izvērtējums tiks iekļauts MK noteikumu projekta “Grozījumi 331.noteikumos” anotācijā.
Bateriju regulas 57.panta 1.punkts – nav izmantota rīcības brīvība, tā kā saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta pirmo daļu, nodokli par videi kaitīgām precēm, tai skaitā riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, izņemot fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums);
2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu).
Bateriju regulas 59.panta 6.punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā ir nepieciešams izveidot tādu bateriju atkritumu savākšanas sistēmu, kas nodrošina Bateriju regulas 59.panta 3.punktā noteikto mērķu izpildi.
Bateriju regulas 60.panta 7.punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā ir nepieciešams izveidot tādu bateriju atkritumu savākšanas sistēmu, kas nodrošina Bateriju regulas 60.panta 3.punktā noteikto mērķu izpildi.
Bateriju regulas 68.panta 1.punktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā ir nepieciešams izveidot tādu bateriju atkritumu savākšanas sistēmu, kas nodrošina 59.panta 3.punktā un 60.panta 3.punktā noteikto mērķu izpildi, kā arī nodrošināt bateriju reciklēšanas efektivitātes mērķu un materiālu atgūšanas mērķu izpildi atbilstoši Bateriju regulas XII pielikuma B un C daļai.
Bateriju regulas 68.panta 2.punkts nosaka, ka dalībvalstis var arī pieņemt pasākumus, kas ļauj 66.pantā minētajām publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm pašām veikt apstrādi saskaņā ar 70.pantu. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā Latvijā nav publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm piederošas iekārtas bateriju atkritumu apstrādei.
Bateriju regulas 70.panta 5.punktā noteikts, ka dalībvalsts var izveidot stimulu shēmas ekonomikas operatoriem, kuri attiecībā uz attiecīgi reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanu sasniedz augstākus rādītājus nekā Bateriju regulas XII pielikuma B un C sadaļā noteiktie mērķrādītāji. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijas tiesību aktos nav paredzētas iespējas izveidot stimulu shēmas par augstāku pārstrādes vai reģenerācijas rādītāju sasniegšanu.
Bateriju regulas 55.panta 5., 6., 7., 8.punkts – likumprojekts neskar šajās tiesību normās ietverto rīcības brīvību dalībvalstij, bet šis izvērtējums tiks iekļauts MK noteikumu projekta “Grozījumi 331.noteikumos” anotācijā.
Bateriju regulas 57.panta 1.punkts – nav izmantota rīcības brīvība, tā kā saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta pirmo daļu, nodokli par videi kaitīgām precēm, tai skaitā riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, izņemot fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums);
2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu).
Bateriju regulas 59.panta 6.punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā ir nepieciešams izveidot tādu bateriju atkritumu savākšanas sistēmu, kas nodrošina Bateriju regulas 59.panta 3.punktā noteikto mērķu izpildi.
Bateriju regulas 60.panta 7.punktā noteiktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā ir nepieciešams izveidot tādu bateriju atkritumu savākšanas sistēmu, kas nodrošina Bateriju regulas 60.panta 3.punktā noteikto mērķu izpildi.
Bateriju regulas 68.panta 1.punktā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā ir nepieciešams izveidot tādu bateriju atkritumu savākšanas sistēmu, kas nodrošina 59.panta 3.punktā un 60.panta 3.punktā noteikto mērķu izpildi, kā arī nodrošināt bateriju reciklēšanas efektivitātes mērķu un materiālu atgūšanas mērķu izpildi atbilstoši Bateriju regulas XII pielikuma B un C daļai.
Bateriju regulas 68.panta 2.punkts nosaka, ka dalībvalstis var arī pieņemt pasākumus, kas ļauj 66.pantā minētajām publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm pašām veikt apstrādi saskaņā ar 70.pantu. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, tā kā Latvijā nav publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm piederošas iekārtas bateriju atkritumu apstrādei.
Bateriju regulas 70.panta 5.punktā noteikts, ka dalībvalsts var izveidot stimulu shēmas ekonomikas operatoriem, kuri attiecībā uz attiecīgi reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanu sasniedz augstākus rādītājus nekā Bateriju regulas XII pielikuma B un C sadaļā noteiktie mērķrādītāji. Minētā rīcības brīvība nav izmantota, jo Latvijas tiesību aktos nav paredzētas iespējas izveidot stimulu shēmas par augstāku pārstrādes vai reģenerācijas rādītāju sasniegšanu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav attiecināms.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
35.panta 4.punkts
2., 3., 4., 14.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Minētā direktīvas norma neparedz rīcības brīvību dalībvalstij.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav attiecināms.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
16.panta 1.punkta otrā rindkopa
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
17.panta 1.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
17.panta 2.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
17.panta 3.punkts
7.pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Minētās direktīvas normas neparedz rīcības brīvību dalībvalstij.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
Nav attiecināms.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
Tiks papildināts pēc publiskās apspriešanas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts nosaka, ka Valsts vides dienests pildīs Bateriju regulas 54. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu. Minētie kompetentās iestādes pienākumi lielā mērā atbilst Ministru kabineta 2021.gada 28.janvāra noteikumos Nr.64 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" noteiktajām Valsts vides dienestam kompetencēm.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Likumprojektā paredzētie grozījumi attiecībā uz valsts informācijas sistēmu "Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma" nodrošinās Valsts vides dienesta kā minētās sistēmas pārziņa darbību.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekta piemērošana veicinās bateriju atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu dalīto savākšanu un apsaimniekošanu. Likumprojekta piemērošanas rezultātā uzlabosies atkritumu plūsmu uzskaite un tiks iegūta vides aizsardzības kontroles pasākumu veikšanai nepieciešamā informācija.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Publiskās apspriešanas laikā 02.07.2025. - 16.07.2025. saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojums par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”