Anotācija (ex-ante)

Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Mellužu prospektā 17A, Jūrmalā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 

Vispārējā kārtība

Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valsts nekustamā īpašuma Mellužu prospektā 17A, Jūrmalā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo  īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 014 2243) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 014 2243) 0,0332 ha platībā  un būvi (būves kadastra apzīmējums 1300 014 2243 001) –  Mellužu prospektā 17A, Jūrmalā (turpmāk- nekustamais īpašums), kas ierakstīts Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000533919, tai skaitā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 014 2243) uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrēta 2014.gada 4.jūnijā, būve – veikals uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā reģistrēta 2022.gada 26.aprīlī.

      Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000533919 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) nekustamam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 1300 014 2243) ir reģistrēti apgrūtinājumi:
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti (vietējās nozīmes) -
0,0332 ha
- arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti (valsts nozīmes)-
0,0332 ha
      Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamam īpašumam (nekustamā īpašuma kadastra Nr.1300 014 2243) papildus ir  reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- Arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti – 0,0332 ha;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija - 0.1228 ha.
          No Rīgas rajona tiesas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma atbilstoši Zemesgrāmatu  likuma pārejas noteikumu 19.punkta nosacījumiem dzēsti apgrūtinājumi:
-Atbildēt par visu pazemes un virszemes inženiertīklu saglabāšanu, kas atrodas zemesgabala teritorijā;
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija.          Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 17.maija vēstulē Nr.14-1/1271 atbildot uz jautājumu: “kādi atļautās izmantošanas veidi zemes vienībai ir noteikti spēkā esošajā pašvaldības teritorijas plānojumā” sniedza informāciju, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 014 2243)  saskaņā ar Teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 “Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, kurā veikti grozījumi ar Jūrmalas pilsētas domes 2016.gada 24.marta saistošajiem noteikumiem Nr.8 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (turpmāk – Apbūves noteikumi) atrodas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC1).
JC ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Labiekārtota publiskā ārtelpa (24001).
Kultūras iestāžu apbūve (12004); Apbūve, ko veido bibliotēkas, muzeji, kultūras nami, kultūras centri, izstāžu zāles, izklaides centri.
Sporta ēku un būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas objekti.
Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestādes, izglītības iestādes.
Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido slimnīcas, poliklīnikas, ģimenes ārstu prakses, specializēto medicīnisko un kūrorta pakalpojumu kabineti.
Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido darījumu objekti un pārvaldes objekti.
Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido tirdzniecības objekti, sadzīves pakalpojumu objekti, kafejnīcas, restorāni, bāri un ēdnīcas.
Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido kūrorta objekti, viesnīcas, viesu mājas, hosteļi, pansijas.
Savrupmāju apbūve (11001): Apbūve, ko veido viena dzīvokļa māja, divu dzīvokļu māja, vasarnīca, dvīņu māja.
Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālo pakalpojumu objekti ar vai bez izmitināšanas.

Atļautie apbūves parametri:
Maksimālais ēkas augstums – 12m (2,5st.);
Zemes vienības maksimālais apbūves blīvums - 20%;
Zemes vienības maksimālā apbūves intensitāte - 52%;
Zemes vienības minimālā brīvā zaļā teritorija – 55%;
Minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība – 1200 m2.

Saskaņā ar Apbūves noteikumu 108.punktu, minimālā platība zemes vienībā vienas ēkas vai tās raksturīgās daļas izvietošanai, ietverot arī platības, ko aizņem palīgēkas, ir šāda:
•        savrupmāju vai dvīņu māju pusei – 800m2;
•        nedzīvojamai ēkai, izņemot inženierkomunikāciju objektu, atbilstoši apbūves parametriem, bet ne mazāk kā – 600m2.
 
Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 17.maija vēstulē Nr.14-1/1271 informē, ka zemes vienībā saskaņā ar Apbūves noteikumu 7.punktu nekustamā īpašuma īpašnieks vai nomnieks ir tiesīgs turpināt neatbilstošu izmantošanu, bet jebkuru jaunu būvniecību un cita veida izmantošanu veic tā, lai nepalielinātu neatbilstību šo saistošo noteikumu (Apbūves noteikumu) prasībām.

Vienlaikus minētajā vēstulē ir norādīti zemes vienības apgrūtinājumi:
-        zemes vienība atrodas Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslā;
-        zemes vienība atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā “Vaivaru – Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajons” (aizsardzības kārtas Nr.6092).

Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta Jūrmalas valstspilsētas administrācjas 2022.gada 17.maija vēstulē Nr.14-1/1271 sniegtā informācija par zemes vienībai noteiktajiem atļautajiem izmantošanas veidiem atbilstoši spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam, zemes vienībai noteiktie  apgrūtinājumi, kā arī to, ka rīkojoties ar nekustamo īpašumu būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

          Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022.gada 17.maija vēstulē Nr.14-1/1271 informē, ka:
- uz zemes vienību neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem - zemes vienība atrodas Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, bet saskaņā ar teritorijas plānojumu ir paredzēta apbūvei;
-  zemes vienība nav identificēta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktā noteikto nav uzskatāma par starpgabalu;
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve no Mellužu prospekta, tā robežojas ar ielu sarkanajām līnijām.
          Atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes informācijai (2022.gada 12.maija vēstule Nr.08-11/2141)  nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons” (aizsardzības Nr.6092) teritorijā. Uz nekustamā īpašuma atsavināšanu nav attiecināms likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.panta pirmās daļas tiesiskais regulējums – valstij nav pirmpirkuma tiesību uz minēto nekustamo īpašumu. Vienlaikus kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) ir saistoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” nosacījumi.
          Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamā īpašuma nākamajam īpašniekam, rīkojoties ar nekustamo īpašumu, ir pienākums ievērot likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” noteikto.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamo īpašumu faktiski lieto juridiska persona - SIA “Lattelecom” (SIA “Tet”) uz 1998. gada 3. augustā noslēgta nomas līguma par nedzīvojamo telpu nomu Nr. 09‑17/161 (turpmāk - Līgums) pamata. Līgums slēgts ar nekustamā īpašuma iepriekšējo īpašnieci - SIA “JŪRMALAS TIRGUS”, kuras  īpašuma tiesība uz būvi saskaņā ar Civillikuma 994. pantu izbeidzās līdz ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu valstij Finanšu ministrijas personā, proti, 2022.gada 26.aprīlī.  

Ņemot vērā minēto un to, ka Līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā, secināms, ka Līgums izbeidzies pirms termiņa brīdī, kad izbeidzās tiesība, kas SIA “JŪRMALAS TIRGUS” piederējusi uz Līguma priekšmetu. Ņemot vēra iepriekš minēto un to, ka Finanšu ministrija (VNĪ) nav līgumu pārņēmusi, Līgums Finanšu ministrijai (VNĪ) nav saistošs, tādejādi SIA “Lattelecom” (SIA “Tet”)  nav uzskatāma par nekustamā īpašuma  nomnieci.

Starp Finanšu ministriju (VNĪ)  un nekustamā īpašuma lietotāju – SIA “Lattelecom” (SIA “Tet”)  tiek risināts jautājums par nekustamā īpašuma lietošanas nosacījumiem līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai, vienlaikus  risinot jautājumu par termiņu līdz kuram nekustamais īpašums atbrīvojams un nododams VNĪ, lai pēc nekustamā īpašuma pārdošanas, to nodotu nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Atsavināšanas likuma 5.panta piektā daļa nosaka, ka lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.

 

Nē

Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

Nē

Nē

Nē

-