Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 22.augustā.
24-TA-1459: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 509 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu grozījumu projekts (turpmāk – grozījumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi, un uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 35.4. pasākuma 2. punktā noteikto rezultātu “Administratīva sloga mazināšana ESIF projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: [...] 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības”.
Balstoties uz minēto, Valsts kanceleja kā Eiropas Savienības fondu atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) izvērtējusi prasību samazināšanas iespējas specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos un horizontālajos normatīvajos aktos, tai skaitā 4.3.4.4. pasākumā "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" (turpmāk – 4.3.4.4. pasākums) plānoto vienkāršoto izmaksu metodiku prioritāti un nepieciešamību, lai sekmētu administratīvā sloga samazināšanu finansējuma saņēmējiem un ātrāku investīciju uzsākšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu projekta izstrādes mērķis ir precizēt 4.3.4.4. pasākuma ietvaros plānoto finansēšanas kārtību attiecībā uz finansējuma saņēmēju personāla atlīdzības un organizēto mācību pasākumu izmaksām, atceļot nosacījumu šīs izmaksas plānot un attiecināt atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajām vienkāršoto izmaksu metodikām un paredzot minēto izdevumu attiecināšanu atbilstoši to faktiskajām izmaksām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 509 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 509) reglamentē kārtību, kādā īsteno 4.3.4.4. pasākumu, nosakot tā mērķi, plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmējam, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. Atbildīgās iestādes funkcijas 4.3.4.4. pasākuma ietvaros pilda Valsts kanceleja, projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. 4.3.4.4. pasākums tiek īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, t. i., 1 465 472 euro, un tā mērķis ir stiprināt sociālo partneru kapacitāti piedalīties sociālajā dialogā visos līmeņos, tai skaitā koplīgumu pārrunās, tādējādi sekmējot kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs.
2024. gada 16. februārī tika noslēgts līgums par projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/001  “Sociālā dialoga attīstība, stiprinot Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā” īstenošanu, savukārt 2024. gada 23. aprīlī tika noslēgts līgums par projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā visos līmeņos" īstenošanu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 509 14.1. un 14.2.9. apakšpunktiem 4.3.4.4. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), kā arī mācību pasākumu organizēšanas izmaksas paredzēts attiecināt atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajām vienkāršoto izmaksu metodikām, kas saskaņotas ar vadošo iestādi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada IV ceturksnī atbildīgā iestāde, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 2021/10604 (2021. gada 24. jūnijs) ar ko paredz kopīgus noteikumus Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļām, uzsāka darbu pie vienkāršoto izmaksu metodikas finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām 4.3.4.4. pasākumā (turpmāk – atlīdzības metodika). Atlīdzības metodika būtu attiecināma abiem finansējuma saņēmējiem 4.3.4.4. pasākumā jeb Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Darba devēju konfederācijai.
Atlīdzības metodikas izstrādes gaitā atbildīgā iestāde sastapās ar izaicinājumiem attiecībā uz datu un pamatojošo dokumentu iegūšanu no finansējuma saņēmējiem, kā arī iegūto datu salāgošanu, lai nodrošinātu godīgu un samērotu pieeju atlīdzības attiecināšanā abiem finansējuma saņēmējiem, kā arī atbilstību iekšējai atalgojuma politikai minētajās institūcijās. Latvijas Darba devēju konfederācijas padome 2024. gada 6. martā pieņēma lēmumu projekta īstenošanu apturēt līdz brīdim, kad būs apstiprināta atlīdzības metodika, tādējādi uz nenoteiktu laiku aizkavējot projekta finansējuma apguvi.
2023. gada IV ceturksnī atbildīgā iestāde uzsāka darbu arī pie vienkāršoto izmaksu metodikas “Vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika mācību pasākumu organizēšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa pasākumos 4.3.4.4. “Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā” un 4.3.4.5. “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju izaugsmei, stiprinot līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesos”” (turpmāk – mācību metodika) izstrādes.
Neskatoties uz plašo Valsts kancelejas pieredzi mācību organizēšanā ES fondu vadībā iesaistīto institūciju nodarbinātajiem, kā arī atbildīgās iestādes pieredzi ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, uzraugot vairākus administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomas projektus un mācību metodikas izstrādes, saskaņošanas un precizēšanas gaitā secināts, ka gan atbildīgās iestādes līdzšinējā vēsturiskā pieredze, gan 4.3.4.4. un 4.3.4.5. pasākumu ietvaros plānotie mācību pasākumi nav standartizēti vai balstīti uz noteiktu mācību programmu, tie atšķiras satura, formas, ilguma, dalībnieku skaita un lektoru profila ziņā. Līdz ar to vienības izmaksu standarta likmju aprēķins jāveic maksimāli plaši, identificējot visus iespējamos pasākumu veidus, taču prognozējamā likme tādējādi veidojas ļoti aptuvena.
Mācību metodikas izstrādes laikā tika iesniegti un apstiprināti 4.3.4.4. pasākuma projektu iesniegumi, un saskaņā ar tiem mācību pasākumus plānots organizēt tikai projekta Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002 ietvaros – 20 pasākumus projekta īstenošanas laikā līdz 2027. gada 31. decembrim. Tostarp plānotas gan klātienes apmācības semināru formā, gan klātienes moduļveida mācības ar izbraukuma sesijām un prakses periodu, gan arī attālinātas apmācības. Norādīto apmācību veidi un izmaksas ir atšķirīgas gan savstarpēji, gan salīdzinājumā ar 4.3.4.5. pasākuma ietvaros plānoto. Mācību metodikas izstrādes turpināšana prasītu aizvien plašākas datu kopas atlasi un analīzi un, izvērtējot resursu apjomu, kas nepieciešams mācību metodikas izstrādes turpināšanai, un salīdzinot to ar plānoto mācību pasākumu skaitu, kuros metodika būtu piemērojama, pēc konsultēšanās ar Finanšu ministriju tika secināts, ka tie nav samērīgi un metodikas izstrādes lietderība ir zema.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā metodiku izstrādes procesā konstatēto, kā arī atsaucoties uz Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes 2024. gada 21. maija aicinājumu izvērtēt vienkāršoto metodiku izstrādes iespējas atbildīgo iestāžu pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu pasākumos ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, ar nolūku noteikt prioritātes vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādē, kā arī kopīgi vienoties par citiem alternatīviem risinājuma variantiem, un tam sekojošo 2024. gada 29. maijā atbildīgās un vadošās iestādes panākto vienošanos par atteikšanos no abu minēto metodiku izstrādes, tiek rosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 509, dzēšot 14.1. un 14.2.9. apakšpunktā minētās atsauces, kas nosaka, ka finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) un mācību pasākumu organizēšanas izmaksas mērķgrupas kapacitātes stiprināšanai tiek segtas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajām vienkāršoto izmaksu metodikām. Tādējādi uz projektu personāla atlīdzību un mācību pasākumu organizēšanu attiecināmos izdevumus varētu balstīt faktiskajās izmaksās, nevis piemērojot vienkāršoto izmaksu principu, un finansējuma saņēmējiem pēc pieprasījuma būtu jāiesniedz faktiskās izmaksas pamatojošie dokumenti.
Mācību pasākumu organizēšanas izmaksas (piemēram, līgumi ar lektoriem un mācību satura izstrādātājiem, telpu un aprīkojuma noma, kafijas paužu un ēdināšanas izmaksas, tiešsaistes platformu licences, dalībnieku izmitināšana izbraukuma mācību gadījumā u.c.) šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai būs attiecināmas atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
Līgumu par projektu īstenošanu noslēgšanas brīdī neviena no plānotajām vienkāršoto izmaksu metodikām vēl nebija apstiprināta, tādēļ projektu iesniegumos finansējuma saņēmējs norādīja plānotās faktiskās projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības un mācību pasākumu organizēšanas izmaksas. Ņemot vērā MK noteikumos Nr. 509 veicamos grozījumus, tiks izvērtēta nepieciešamība veikt grozījumus noslēgtajos līgumos par projektu īstenošanu.
Tā kā projektu vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas paredzētas kā faktiskās, nevis vienkāršotās izmaksas, veikti precizējumi 14.1. apakšpunktā, nosakot, ka, ja finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, kā arī 14.2.1. apakšpunktā iekļauta atsauce uz 12.8. apakšpunktu, paredzot, ka minētais personāls var tikt piesaistīts arī uz uzņēmuma līguma pamata. Ar vārdiem “tai skaitā” papildināti 14.2.1. un 22.1. apakšpunkti, uzsverot, ka šajos apakšpunktos minētie nosacījumi attiecināmi uz pakalpojumu līgumiem, tai skaitā uz uzņēmuma līgumiem.
Plānots, ka 2026. gadā atbildīgā iestāde, balstoties uz uzkrātajiem projektu datiem, atkārtoti vērtēs vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 4.3.4.4. pasākumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Ar projektu tiek veikti tehniska rakstura grozījumi, tāpēc sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi