Anotācija (ex-ante)

Kopš MK noteikumu spēkā stāšanās ir konstatēts, ka MK noteikumos iestrādātais risinājums par publiskā tirgotāja izmaksu pārsnieguma pār ieņēmumiem segšanas kārtību prasa papildus administratīvās darbības valsts budžeta maksājumu transfertam no vienas nozares ministrijas (Klimata un enerģētikas ministrijas) uz otru nozares ministriju (Ekonomikas ministriju). Līdz ar to MK noteikumos noteiktais mehānisms palielina arī publiskā tirgotāja iesniegtā rēķina apmaksas laika periodu, kas savukārt rada papildus izdevumus no valsts budžeta, jo nākamajā ceturksnī ir nepieciešams segt papildu finanšu izmaksas (procentu maksājumus), kas līdz valsts budžeta maksājuma saņemšanai radušās publiskajam tirgotājam no aizņemtajiem finanšu līdzekļiem, lai segtu maksājumus saistībā ar elektroenerģijas obligāto iepirkumu un garantēto maksu par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu.

Nepieciešams noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija veic publiskā tirgotāja rēķinu apmaksu saskaņā ar MK noteikumu projektā noteikto procesu. Līdz ar to MK noteikumu projekta 1.1. punktā tiek noteikts, ka publiskais tirgotājs vienlaicīgi ar informāciju, aprēķinu un rēķinu iesniedz ne tikai Būvniecības valsts kontroles birojam, bet arī Klimata un enerģētikas ministrijai.
MK noteikumu projekta 1.2. punktā tiek noteikts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs 10 darba dienu laikā izvērtē publiskā tirgotāja iesniegto informāciju un aprēķinu un par izvērtējuma rezultātiem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā informē Klimata un enerģētikas ministriju un publisko tirgotāju, lai gadījumā, ja iesniegtajā aprēķinā un informācijā nav konstatētas kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības, Klimata un enerģētikas ministriju veiktu rēķina apmaksu saskaņā ar MK noteikumu projekta 1.3. punktā noteikto. Publiskais tirgotājs jau sākotnēji rēķina rekvizītos norāda Klimata un enerģētikas ministriju kā rēķina apmaksātāju. Būvniecības valsts kontroles birojs izvērtējumu sagatavo un nosūta to oficiālā veidā, tas ir, to paraksta Būvniecības valsts kontroles biroja paraksttiesīgā amatpersona ar elektronisko parakstu un nosūta uz Klimata un enerģētikas ministrijas e-adresi.
Ar MK noteikumu projekta 1.4. punktu tiek noteikts, ja Būvniecības valsts kontroles birojs saskaņā ar MK noteikumu 167. punktu pieprasa publiskajam tirgotājam papildu informāciju par obligātā iepirkuma administrēšanas procesu, par to jāinformē arī Klimata un enerģētikas ministriju.
Ar MK noteikumu projekta 1.5. un 1.6. punktu, izsakot jaunā redakcijā MK noteikumu 168. un 169.punktu, tiek apvienoti pēc būtības vienādie līdz tam spēkā esošie 168. un 169.punkti attiecībā uz Būvniecība valsts kontroles biroja rīcību, publiskā tirgotāja iesniegtajā aprēķinā konstatējot kļūdas, neprecizitātes vai neatbilstības, vienlaikus nosakot arī termiņus precizētās informācijas iesniegšanai un tās izvērtēšanai.  
Ar MK noteikumu projekta 1.7. punktu tiek noteikts termiņš, kādā Klimata un enerģētikas ministrijai jāveic publiskā tirgotāja rēķina apmaksa, ja Būvniecības valsts kontroles birojs publiskā tirgotāja iesniegtajā precizētajā un papildu informācijā nav konstatējis kļūdas vai neprecizitātes.
Ar MK noteikumu projekta 2. punktu tiek noteikts, ka normas stājas spēkā ar 2024. gada 1. jūliju, tas ir, ar šī gada 3. ceturksni, lai neradītu procesā iesaistītajām institūcijām - publiskajam tirgotājam, Būvniecības valsts kontroles birojam, Klimata un enerģētikas ministrijai - neskaidrības par pienākumiem un termiņiem publiskā tirgotāja zaudējumu kompensēšanai.