Anotācija (ex-ante)

Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, ES 19. sankciju kārtās ir noteikusi apjomīgas sankcijas pret Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju. Tā kā Krievijas agresija Ukrainā turpinās, tiek turpināts arī darbs pie tālākiem sankciju un cita veida ierobežojumu priekšlikumiem. Tiek meklētas iespējas stiprināt esošās sankcijas, kā arī noteikt jaunas sankcijas un ierobežojumus, kas mazinātu Krievijas ienākumus un spēju īstenot karadarbību Ukrainā.

Latvija, būdama Krievijas robežvalsts, tiecas pēc iespējas ātrāk saraut ekonomiskās saites ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Šī Latvijas iniciatīva – nacionālais importa aizliegums – ir papildelements kopējā ES sankciju politikā.

2023. gada 28. septembrī pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija (turpmāk – Koncepcija) ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, sagatavojot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā (Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu; https://likumi.lv/ta/id/345911). Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un netieši ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu, ļaunprātīgām kiberdarbībām un starptautiskā terorisma tendencēm. Lai gan objektīvu apstākļu ietekmē tie ir mazinājušies, draudus joprojām rada dažu valstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju. Tādējādi nedrīkst pieļaut, ka tiek apdraudēta Latvijas valsts drošība un sabiedrības morāle.
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija, uzsākot neizprovocētu kara darbību Ukrainas teritorijā, ir pārkāpusi virkni starptautisko tiesību līgumu, degradējusi izpratni par starptautisku konfliktu risināšanu, īstenojusi ļoti daudz darbību, kas kvalificējamas kā kara noziegums un noziegums pret cilvēci. Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 21. aprīlī Krievijas agresiju pret Ukrainu atzina par mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret ukraiņu tautu, savukārt 2022. gada 11. augustā Krievijas darbības Ukrainā atzina par teroristiskām, bet Krieviju – par valsti, kas atbalsta terorismu. Minētajās darbībās Krieviju ir atbalstījusi Baltkrievija. Latvijai ir jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī Latvijas valsts drošības apdraudējumus.
Saskaņā ar Koncepcijā sniegto informāciju Krievijas bruņotie spēki, lai gan ir cietuši ievērojamus zaudējumus Ukrainā, saglabā lielu militāro potenciālu. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras rezerves, lai turpinātu karu, tādēļ tā joprojām apdraud un turpinās apdraudēt savas kaimiņvalstis. Tas nozīmē, ka Latvija nedrīkst pieļaut, lai agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ir jādara viss, lai apturētu tās kara mašinērijas finansēšanu. Turklāt agresorvalstu rīcību var uzskatīt arī par tiešiem draudiem Latvijas kā Krievijas robežvalsts turpmākai pastāvēšanai, jo, kā jau iepriekš minēts, ar eksporta ienākumiem tā var ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet, iespējams, nākotnē to izvērst citās valstīs. Turklāt Latvijas ārējā drošība ir arī ES ārējā drošība.

Lai gan lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no Krievijas ES mērogā nav aizliegts vispār un ES divos secīgos posmos ir noteikusi paaugstinātus ievedmuitas tarifus lauksaimniecības, pārtikas un atsevišķu minerālmēslojuma importam no Krievijas un Baltkrievijas, ir svarīgi saglabāt Latvijas nacionālo importa aizliegumu, kas darbojas kā nozīmīgs papildu pasākums pie ES īstenotajiem ierobežojumiem un vispārējām sankcijām.

Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību, bet arī ekonomiskā drošība ir svarīgs nacionālās drošības aspekts. Jāpiebilst, ka ekonomika ir viena no tām jomām, kas visvairāk spēj ietekmēt valsts drošību. 2023. gada 20. jūnijā publicētajā Eiropas Komisijas un Augstā pārstāvja paziņojumā par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju norādīts, ka pastāv ekonomiskās drošības risks, kad ekonomiskā atkarība tiks izmantota par ieroci, vai ekonomiskās piespiešanas risks. Ekonomiskie draudi ir cieši saistīti pat ar militārajiem draudiem: jo ekonomiski vājāka valsts, jo mazāk tai ir līdzekļu militārās drošības garantēšanai; jo valsts ekonomiski vairāk atkarīga no kādas citas valsts ekonomikas, jo vairāk šī spēcīgākā valsts var manipulēt ar savu stāvokli (https://www.vestnesis.lv/ta/id/100943). Tādējādi ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas izcelsmes produktiem. Atkarība no kādas valsts rodas brīdī, kad nepieciešami noteikti resursi, kuru nav pašai valstij.
Koncepcija noteic, ka atkarības mazināšana no Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem ir viena no vispārējām prioritātēm, lai novērstu Latvijas ekonomikai radīto apdraudējumu.

Divas nedēļas pēc tam, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu, ES valstu vadītāji pieņēma stratēģisku lēmumu "pēc iespējas drīzāk pakāpeniskā veidā izbeigt atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa" (2022. gada 10.–11. marta Versaļas deklarācija). Šajā lēmumā arī pārtikas nozare ir noteikta par vienu no stratēģiski nozīmīgākajām nozarēm, kurā ir jāizbeidz ES stratēģiskā atkarība. Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis būtiskus sarežģījumus Latvijas ekonomiskajai drošībai, ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares. 

Lauksaimniecībai vēsturiski ir bijusi stratēģiska nozīme, jo spēja pabarot savus iedzīvotājus ir valsts drošības garants. Norvēģijas Nobela komiteja ir norādījusi, ka piekļuve pārtikai un valsts drošība ir cieši saistītas, akcentējot saikni starp badu, karu un mieru. Tas nozīmē, ka Latvijai, kuras ekonomika nav liela un kura turklāt robežojas ar agresorvalstīm, ir svarīgi nemazināt spēju sevi veiksmīgi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem. Pašlaik Latvija spēj sevi veiksmīgi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem: 2024. gadā pašnodrošinājuma līmenis virs 100 % tika sasniegts graudaugiem (310 %), liellopu gaļai un tās produktiem (261 %), olām un olu produktiem (180 %), pienam un piena produktiem (139 %), kā arī aitu un kazu gaļai (113 %).

Nedrīkst pieļaut, lai Latvijā, kas robežojas ar Krieviju, no tās tiek ievesti lauksaimniecības un lopbarības produkti, radot atkarību no šīs agresorvalsts. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012E/TXT) (turpmāk – LESD) 39. pantu viens no Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem ir panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus, taču Krievijas un Ukrainas karš un tā ietekme uz lauksaimnieku ienākumiem apdraud lauksaimnieku dzīves līmeni laukos un labklājību.
Statistikas dati liecina, ka lauku reģioni paliek tukši un neapdzīvoti, galvenokārt darbavietu un ienākumu mazināšanās dēļ. Lauksaimniecība ir viena no galvenajām darbības jomām lauku reģionos, un ienākumu samazināšanai no lauksaimniecības ir tieša ietekme uz iedzīvotāju skaitu lauku teritorijās. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazinās: 2024. gadā lauku teritorijās iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 565 tūkst. iedzīvotājiem, t. i., par 7 % salīdzinājumā ar 2020. gadu. Arī šādā veidā tiek apdraudēta valsts drošība, jo laukos nav iedzīvotāju. Reģionu apdzīvotība, īpaši Krievijas robežas tuvumā, arī ir valsts drošības jautājums. Proti, cilvēki, kas ikdienā dzīvo teritorijā, to uzrauga daudz labāk nekā robežsargi, muita vai policija.

Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle: Krievijas un Ukrainas karš lielākajā sabiedrības daļā radīja ne tikai nedrošības izjūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc straujākas atteikšanās no padomju mantojuma un Krievijas ietekmes visās jomās, tostarp no lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas nākuši no agresorvalsts. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī. Jau patlaban lauksaimniecības jomā daudzi uzņēmumi ir atteikušies no Krievijas kā agresorvalsts ražošanas resursiem un tādā veidā izrādījuši savu attieksmi par sadarbību ar Krieviju. Latvija ir publiski paudusi savu atbalstu Ukrainai, izsakot nosodījumu Krievijas agresijai un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti, bet tajā pašā laikā turpina ekonomiskos sakarus ar Krieviju. Nav morāli un ētiski pieņemams, ka Latvija atbalsta Krieviju ekonomiski, importējot tās lauksaimniecības produktus, jo tas ir viens no valsts drošības aspektiem.

Tādējādi ir jāturpina atbilstoši rīkoties un jāpieņem lēmumi, kas atspoguļo Latvijas valsts kopējās vērtības.

Likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – Regula) 24. panta otrās daļas "a" apakšpunktam.

Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2. punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Likumprojektā noteiktā aizlieguma pagarināšana pamatota ar
1) valsts drošības apsvērumiem, kas ietver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24. p., C-284/05 Komisija/Somija, 47. p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34. p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45 p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.

Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu) un saglabātu nacionālā importa aizliegumu, jo vispārējie apstākļi nav mainījušies, ir jāturpina aizliegt MK noteikumos Nr. 158 minēto lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanu (importēšanu) Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas vai to produktu produktu ievešanu (importēšanu), kuri Latvijā tiek ievesti no trešajām valstīm, bet kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. 

No Krievijas un Baltkrievijas ievesto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa samazinājums. 

Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no Krievijas un Baltkrievijas turpina ievērojami samazināties.