24-TA-1617: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumos Nr. 753 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena "Digitālās infrastruktūras transformācija" 2.4.1.2.i. investīcijas "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17, 34.§ 8.7. apakšpunktā[1] doto uzdevumu iestādēm nodrošināt efektīvu risku pārvaldību un, konstatējot būtiskus riskus ar divu mēnešu kavējumu saistošo atskaites punktu sasniegšanā, steidzamības kārtībā informēt Ministru kabinetu, sniedzot priekšlikumu turpmākai rīcībai, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumos Nr. 753 ”Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena “Digitālās infrastruktūras transformācija” 2.4.1.2.i. investīcijas “Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 753). Grozījumu mērķis ir pagarināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – Plāns) 2.4. reformu un investīciju virziena “Digitālās infrastruktūras transformācija” 2.4.1.2.i. investīcijas “Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras attīstība” (turpmāk – Investīcija) uzraudzības rādītāju sasniegšanas termiņu no 2024. gada 31. decembra līdz 2025. gada 30. jūnijam.
[1] MK 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17, 34. § 8.7. apakšpunkts: Nozaru ministrijām un institūcijām, kas atbildīgas par Atveseļošanas fonda plāna investīciju un reformu ieviešanu, ieviest efektīvu risku pārvaldību un, konstatējot būtiskus riskus ar divu mēnešu kavējumu saistošo atskaites punktu un mērķu sasniegšanā attiecībā pret Darbības kārtībā noteiktajiem termiņiem, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 5 65. §) 5. punktā doto uzdevumu, steidzamības kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, vai, iepriekš vienojoties ar Finanšu ministriju, izņēmuma kārtā virzīt iekļaušanai Finanšu ministrijas pusgada ziņojumā, tai skaitā rīcības variantus, priekšnosacījumus, pasākumus šķēršļu novēršanai un konkrētu priekšlikumu rīcībai, kas nodrošina Atveseļošanas fonda plānā noteikto saistību izpildi Atveseļošanas fonda finansējuma saņemšanai no Eiropas Komisijas.
[1] MK 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17, 34. § 8.7. apakšpunkts: Nozaru ministrijām un institūcijām, kas atbildīgas par Atveseļošanas fonda plāna investīciju un reformu ieviešanu, ieviest efektīvu risku pārvaldību un, konstatējot būtiskus riskus ar divu mēnešu kavējumu saistošo atskaites punktu un mērķu sasniegšanā attiecībā pret Darbības kārtībā noteiktajiem termiņiem, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 5 65. §) 5. punktā doto uzdevumu, steidzamības kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, vai, iepriekš vienojoties ar Finanšu ministriju, izņēmuma kārtā virzīt iekļaušanai Finanšu ministrijas pusgada ziņojumā, tai skaitā rīcības variantus, priekšnosacījumus, pasākumus šķēršļu novēršanai un konkrētu priekšlikumu rīcībai, kas nodrošina Atveseļošanas fonda plānā noteikto saistību izpildi Atveseļošanas fonda finansējuma saņemšanai no Eiropas Komisijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Investīcijas uzraudzības rādītāju sasniegšanas termiņu pagarināt no 2024. gada 31. decembra līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar MK noteikumi Nr. 753 Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) ir noteikta par Plāna Investīcijas īstenošanu atbildīgā nozares ministrija. Investīcijas mērķis ir radīt reģionālās attīstības iespējas un stimulēt pieprasījumu pēc jauniem digitālajiem pakalpojumiem. Investīcijas mērķa grupa ir mājsaimniecības, uzņēmumi, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un citas sabiedriskās ēkas. Investīcijas sasniedzamie rādītāji:
- Uzraudzības rādītājs: līdz 2024. gada 31. decembrim tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, – 500.
- Mērķrādītājs: līdz 2026. gada 30. jūnijam tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, – 6200.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi divas Investīcijas atklātas projektu iesniegumu atlases:
- Pirmā projektu iesniegumu atlase tika izsludināta 2024. gada 11. janvārī un noslēdzās 2024. gada 10. aprīlī, pagarinot sākotnējo iesniegšanas termiņu – 2024. gada 26. februāri, ņemot vērā elektronisko sakaru komersantu izteiktos komentārus.
- Otrā projektu iesniegumu atlase tika izsludināta 2024. gada 9. maijā un noslēdzās 2024. gada 25. jūnijā, jo pirmajā projektu iesniegumu atlasē no diviem iesniegtajiem projektu iesniegumiem par atbilstošu tika atzīts tikai viens projekta pieteikums - iespējamais Investīcijas īstenotājs (turpmāk – Projekta iesniedzējs). Vienlaikus jāsecina, ka ar iesniegto projektu pirmajā projektu iesniegumu atlasē, ja tas tiktu īstenots atbilstoši normatīvajā regulējumā plānotajam, būtu iespējams tikai daļēji nodrošināt Plānā noteikto kopējo uzraudzības rādītāju. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 753 Investīcijas pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji tika sadalīti proporcionāli pieciem plānošanas reģioniem, paredzot, ka par katru plānošanas reģionu ir jāiesniedz atsevišķs projekts. Otrā projektu iesniegumu atlasē iesniegti projekti par visiem plānošanas reģioniem.
Līdz ar to pirms lēmuma izvērtēšanas par pārdali citiem mērķiem, ir būtiski veikt darbības, lai īstenotu Investīciju paredzētajam sākotnējam mērķim.
- Uzraudzības rādītājs: līdz 2024. gada 31. decembrim tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, – 500.
- Mērķrādītājs: līdz 2026. gada 30. jūnijam tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu sabiedrisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, – 6200.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi divas Investīcijas atklātas projektu iesniegumu atlases:
- Pirmā projektu iesniegumu atlase tika izsludināta 2024. gada 11. janvārī un noslēdzās 2024. gada 10. aprīlī, pagarinot sākotnējo iesniegšanas termiņu – 2024. gada 26. februāri, ņemot vērā elektronisko sakaru komersantu izteiktos komentārus.
- Otrā projektu iesniegumu atlase tika izsludināta 2024. gada 9. maijā un noslēdzās 2024. gada 25. jūnijā, jo pirmajā projektu iesniegumu atlasē no diviem iesniegtajiem projektu iesniegumiem par atbilstošu tika atzīts tikai viens projekta pieteikums - iespējamais Investīcijas īstenotājs (turpmāk – Projekta iesniedzējs). Vienlaikus jāsecina, ka ar iesniegto projektu pirmajā projektu iesniegumu atlasē, ja tas tiktu īstenots atbilstoši normatīvajā regulējumā plānotajam, būtu iespējams tikai daļēji nodrošināt Plānā noteikto kopējo uzraudzības rādītāju. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 753 Investīcijas pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji tika sadalīti proporcionāli pieciem plānošanas reģioniem, paredzot, ka par katru plānošanas reģionu ir jāiesniedz atsevišķs projekts. Otrā projektu iesniegumu atlasē iesniegti projekti par visiem plānošanas reģioniem.
Līdz ar to pirms lēmuma izvērtēšanas par pārdali citiem mērķiem, ir būtiski veikt darbības, lai īstenotu Investīciju paredzētajam sākotnējam mērķim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto situāciju un to, ka 2024. gada 11. janvārī izsludinātajā atlasē netika saņemti pieteikumi par visiem plānošanas reģioniem, attiecīgi, izsludinot atkārtoti atlasi līdz 2024. gada 25. jūnijam par atlikušajiem plānošanas reģioniem, sākotnējais uzraudzības rādītāja termiņš – 2024. gada 31. decembris nav reālistisks, jo:
- līgumu noslēgšana indikatīvi varētu būt ātrākais šā gada septembrī, kad faktiski būvniecības sezona ir jau noslēguma fāzē;
- administratīvi procesuālie termiņi nedod iespēju tik īsā laika periodā saņemt nepieciešamās atļaujas, sagatavot saistošo dokumentāciju, saskaņojumus, atzinumus būvprojektam, būvniecībai un visbeidzot nodošanai ekspluatācijā;
- būvdarbu veikšana būtu ziemas mēnešos, kad būvniecība tiks kavēta dēļ laikapstākļiem (sniegs, sals) un zeme būs sasalusi.
- līgumu noslēgšana indikatīvi varētu būt ātrākais šā gada septembrī, kad faktiski būvniecības sezona ir jau noslēguma fāzē;
- administratīvi procesuālie termiņi nedod iespēju tik īsā laika periodā saņemt nepieciešamās atļaujas, sagatavot saistošo dokumentāciju, saskaņojumus, atzinumus būvprojektam, būvniecībai un visbeidzot nodošanai ekspluatācijā;
- būvdarbu veikšana būtu ziemas mēnešos, kad būvniecība tiks kavēta dēļ laikapstākļiem (sniegs, sals) un zeme būs sasalusi.
Risinājuma apraksts
Lai būtu iespējams īstenot Investīciju un sasniegt noteiktos mērķrādītājus līdz 2026. gada 30. jūnijam, ir nepieciešams Investīcijas uzraudzības rādītāja sasniegšanas termiņu pagarināt no 2024. gada 31. decembra līdz 2025. gada 30. jūnijam.
Eiropas Komisija pieļauj grozījumu neveikšanu Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, izņemot gadījumus, ja Atveseļošanas fonda plāna grozījumi ir ļoti būtiski. Tā kā uzraudzības rādītāja termiņa pagarinājums nerada ietekmi uz mērķrādītāju sasniegšanu, tas ir, tā noteiktais termiņš netiek grozīts, attiecīgi Eiropas Komisijai tiks sniegta aktuālā informācija par progresu noteiktajā ziņošanas kārtībā.
Ierosināto grozījumu ietekme uz iesniegtajiem projektiem, t.sk projektu iesniegumiem, kuri šobrīd atrodas vērtēšanas procesā, ir pozitīva, un tas ir viens no pamata nosacījumiem, lai varētu potenciāli īstenot projektu, nepārkāpjot projekta īstenošanas noteikumus.
Eiropas Komisija pieļauj grozījumu neveikšanu Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija, izņemot gadījumus, ja Atveseļošanas fonda plāna grozījumi ir ļoti būtiski. Tā kā uzraudzības rādītāja termiņa pagarinājums nerada ietekmi uz mērķrādītāju sasniegšanu, tas ir, tā noteiktais termiņš netiek grozīts, attiecīgi Eiropas Komisijai tiks sniegta aktuālā informācija par progresu noteiktajā ziņošanas kārtībā.
Ierosināto grozījumu ietekme uz iesniegtajiem projektiem, t.sk projektu iesniegumiem, kuri šobrīd atrodas vērtēšanas procesā, ir pozitīva, un tas ir viens no pamata nosacījumiem, lai varētu potenciāli īstenot projektu, nepārkāpjot projekta īstenošanas noteikumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Kopā ar nozares asociācijām izvērtētas alternatīvas ieguldījumiem sakaru nozarē, bet šobrīd secināts, ka prioritāri, ja iespējams, jāīsteno projekti atbilstoši sākotnēji noteiktajiem mērķiem. Turklāt Eiropas Komisija ir sniegusi viedokli, ka priekšlikums novirzīt finansējumu rezerves elektroapgādes dīzeļģeneratoru iegādei ar mērķi uzlabot publisko elektronisko sakaru tīklu noturību un nodrošinātu to pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem ārkārtējās situācijās nav konceptuāli atbalstāms. Pamatojums – neatbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH principam) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 5. panta 2. punktu. Tas nozīmē, ka ieguldījumiem un reformām, ko atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms nevajadzētu būtiski kaitēt vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta nozīmē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Secināts, ka grozījumu veikšana nepieciešama, lai neradītu riskus Investīcijas īstenošanai un mērķu sasniegšanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Elektronisko sakaru komersantus, kuri ir izvēlēti par Investīcijas projektu īstenotājiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar Investīcijas palīdzību izveidotā infrastruktūra tiks izmantota Eiropas Savienības stratēģiskajos dokumentos noteiktajiem mērķiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības palielināšanai.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Grozījumi Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija nav nepieciešami, jo par uzraudzības rādītāju nesasniegšanu nav sankciju no Eiropas Komisijas puses. Uzraudzības rādītāja termiņa pagarinājums nerada ietekmi uz mērķrādītāju sasniegšanu, tas ir, tā noteiktais termiņš netiek grozīts.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Uzraudzības rādītāja termiņa pagarinājums ir labvēlīgāks nosacījums finansējuma saņēmējiem. Laicīgi negrozot šos Ministru kabineta noteikumus, pastāv būtisks risks, ka projektu īstenotājs nebūs spējīgs nodrošināt izvirzītos nosacījumus un tiks zaudēts Investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums 16 500 000 euro apmērā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izbūvētā infrastruktūra nodrošinās ļoti augstas veiktspējas tīklu un pakalpojumu pieejamību galalietotājiem, kas palielinās pieprasījumu pēc publiskiem pakalpojumiem, tādejādi veicinot to attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izbūvētā infrastruktūra nodrošinās ļoti augstas veiktspējas tīklu un pakalpojumu pieejamību galalietotājiem, kā rezultātā būs iespēja izmantot jauno tehnoloģiju piedāvātās iespējas (nodrošinot jaudīgus liela ātruma interneta pieslēgumus).
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākums veicinās informācijas sabiedrības politikas īstenošanas mērķi, proti, paaugstinās iedzīvotāju īpatsvaru, kam būs iespēja lietot IKT un pieejamos e-pakalpojumus.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar Investīciju tiks sekmēta Nacionālā attīstības plāna 315.uzdevuma ''Eiropas Savienības savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, attīstot ''vidējās jūdzes'' un ''pēdējās jūdzes'' elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru un izveidojot platjoslas kartēšanu'' izpilde.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas veicinās teritoriju attīstību, ņemot vērā, ka piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam ir būtisks priekšnosacījums esošo uzņēmumu attīstībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, kā arī var piesaistīt cilvēkus, kuriem darba specifika ļauj strādāt no mājām.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākums būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi saskaņā ar Taksonomijas regulas 10.panta 1. daļas c apakšpunktā minēto darbību ''Palielināt videi nekaitīgu vai klimatneitrālu mobilitāti'' sasniegšanu, ko atbalsta infrastruktūras ieguldījumi platjoslas infrastruktūras izveidē, kas nodrošina pakalpojumu saņemšanu e-vidē.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākums būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi saskaņā ar Taksonomijas regulas[1] 10.panta 1. daļas c apakšpunktā minēto darbību ''Palielināt videi nekaitīgu vai klimatneitrālu mobilitāti'' sasniegšanu, ko atbalsta infrastruktūras ieguldījumi platjoslas infrastruktūras izveidē, kas nodrošina pakalpojumu saņemšanu e-vidē.
Principa ''Nenodarīt būtisku kaitējumu'' (NBK) investīcijas novērtējumā [2] norādīts, ka nav tikusi konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja pienākums ir izvērtēt un nodrošināt, ka visi NBK nosacījumi tiek ievēroti.
[1] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2020. gada 18. jūnija REGULA (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2020.198.01.0013.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2020%3A198%3AFULL
[2] Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026. gadam, 1.pielikums, Nenodarīt būtisku kaitējumu, pieejams šeit: https://www.esfondi.lv/upload/anm/02_anm_plana_pielikums_nr.1_dnsh_18052021.pdf
Principa ''Nenodarīt būtisku kaitējumu'' (NBK) investīcijas novērtējumā [2] norādīts, ka nav tikusi konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja pienākums ir izvērtēt un nodrošināt, ka visi NBK nosacījumi tiek ievēroti.
[1] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2020. gada 18. jūnija REGULA (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2020.198.01.0013.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2020%3A198%3AFULL
[2] Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.-2026. gadam, 1.pielikums, Nenodarīt būtisku kaitējumu, pieejams šeit: https://www.esfondi.lv/upload/anm/02_anm_plana_pielikums_nr.1_dnsh_18052021.pdf
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Investīcijas īstenošanā tiks ievēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības principi. Faktiski šīs investīcijas netieši pozitīvi ietekmēs cilvēkus ar kustību traucējumiem, cilvēkus (piemēram, mātes vai tēvi ar bērniem), kuriem darba specifika ļauj strādāt no mājām, jo Investīcijas būtība vērsta uz kvalitatīvu elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanu. Lai papildus veicinātu dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principa integrēšanu investīcijas īstenošanā, līgumā par projekta īstenošanu tiks iekļauts nosacījums par dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principa ievērošanu gan attiecībā uz projektā iesaistīto personālu, gan komunikācijas pasākumiem plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.
Pielikumi